Finanses

Latvijas Bankas padomes locekļa amatam izvirzīts bijušais finanšu ministrs Andris Vilks

LETA, 17.09.2020

Jaunākais izdevums

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks centrālās bankas padomes locekļa amatam izvirzījis Eiropas Investīciju bankas vadības komandas pārstāvi un bijušo finanšu ministru Andri Vilku, informēja Latvijas Bankā.

"Vilks ir izcils profesionālis, kurš guvis daudzpusīgu pieredzi gan publiskajā, gan privātajā sektorā, kā arī augsta līmeņa darbā starptautiskās finanšu institūcijās, ir starptautiski novērtēts un atpazīstams," skaidroja Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka Vilkam ir izcilas zināšanas ekonomikā, finansēs, ekonomikas un finanšu tirgus politikas veidošanas jomā.

"Ievēlēšanas gadījumā viņš stiprinās Latvijas Bankas padomes jaudu un kompetenci, palīdzot Latvijas Bankā ieviest viena līmeņa pārvaldību, nodrošinot sekmīgu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanas procesu, kā arī piedaloties eirozonas darbā," pauda Kazāks.

Paredzēts, ka tuvāko nedēļu laikā Kazāks un Vilks tiksies ar Saeimas frakcijām un pie frakcijām nepiederošiem deputātiem, kā arī ar par jomu atbildīgo Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, lai pamatotu izvēli.

Latvijas Bankā arī norādīja, ka ceturtdien Saeima apstiprināja Latvijas Bankas padomes locekles Vitas Pilsumas vēlmi atstāt amatu pirms pilnvaru termiņa beigām. Pēc šī balsojuma Kazāks vērsās pie Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (VL-TB/LNNK), izvirzot Vilka kandidatūru Latvijas Bankas padomei.

Vilks strādājis par "SEB bankas" galveno ekonomistu, ieņēmis finanšu ministra amatu otrajā un trešajā Valda Dombrovska (JV) valdībā. 2014.gada jūnijā Vilks paziņoja, ka pārtrauc politisko darbību. Kopš 2016.gada viņš strādā Eiropas Investīciju bankā, kur pildījis izpilddirektora un direktoru padomes locekļa pienākumus Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā Londonā, bet pašlaik ir vecākā amatpersona institucionālajos jautājumos Eiropas Investīciju bankas Baltijas valstu reģionālajā pārstāvniecībā Viļņā.

Pilsumas pēdējā darbadiena Latvijas Bankā būs šā gada 30.septembris.

Atbilstoši likumam par Latvijas Banku Latvijas Bankas padomē darbojas seši cilvēki - prezidents, prezidenta vietnieks un četri padomes locekļi.

Latvijas Bankas prezidents ir Mārtiņš Kazāks, prezidenta vietnieks kopš 2020.gada 13.marta ir Māris Kālis, bet padomes locekļi ir Pilsuma, Arvils Sautiņš, Aivars Skopiņš un Zita Zariņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zibmaksājumu nodrošināšanā iesaistīsies viss banku sektors Latvijā, intervijā pauda Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

"Domāju, ka Latvijā zibmaksājumu nodrošināšanā iesaistīsies viss banku sektors, jo kurš gan gribētu palikt ārpusē," teica Vilks.

Viņš arī minēja, ka zibmaksājumi, zibsaites un zibprasījumi ir tās lietas, ar kurām Latvijas Banka var lepoties. "Šīs ir jomas, kuras centrālās bankas parasti negrib cilāt, un mēs tādēļ izskatāmies ļoti labi ne tikai uz Baltijas vai Skandināvijas, bet uz visas Eiropas fona. Apjomi aug, un svarīgi ir arī tas, ka mēs tos izmantot iedrošinām sadarbības partnerus un sabiedrību. Ja reiz šādi produkti ir pieejami, tie ir maksimāli jāizmanto," sacīja Vilks, piebilstot, ka Latvijas Banka šo pakalpojumu piedāvā arī Igaunijai, jo Igaunijas centrālā banka to nenodrošina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd ir ļoti lielas bažas, ka Baltijas valstis, it īpaši Latvija, uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam Covid-19 izraisītajā krīzē novirzīs daudz mazāk līdzekļu, nekā tika plānots, un tas radīs atpalicību nākotnē, sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

"Pašlaik izskatās, ka Baltijas valstīs krīzes laikā no valsts puses pandēmijas pārvarēšanai būs tērēts divas reizes mazāk nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Ja gala rezultātā Latvijā tie būs daži procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP) - ne tuvu astoņiem, desmit vai 15%, kā tas izskatās daudzās citās ES dalībvalstīs -, tad mēs nebūsim izmantojuši iespējas, kuras varētu dot pozitīvu grūdienu ekonomikai," uzsvēra Vilks.

Viņš arī brīdināja, ja izrādīsies, ka šī nauda nav izmantota, tas radīs Latvijas tālāku atpalicību no kaimiņiem, kas netiks piedots.

Tāpat Vilks norādīja uz to, ka, atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm, atbalsta nauda pie mums ir ļoti maz sasniegusi mājsaimniecības un konkrētus cilvēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien lēma Latvijas Bankas (LB) padomes locekļa amatā iecelt Eiropas Investīciju bankas vadības komandas pārstāvi un bijušo finanšu ministru Andri Vilku.

Vilku minētajam amatam virzīja LB prezidents Mārtiņš Kazāks.

Par Vilka iecelšanu nobalsoja 45 deputāti, pret to bija 21 parlamentārietis, seši deputāti balsojumā atturējās.

Deputāts Valērijs Agešins (S) atgādināja uzņēmuma "Liepājas metalurgs" likteni, uzsverot, ka, viņaprāt, Vilks darbojies pret iedzīvotāju un valsts tautsaimniecības interesēm.

"Liepājnieki nav aizmirsuši toreizējā finanšu ministra rīcību un vienaldzību. Tagad ir grūt pateikt, cik daudz Latvijai maksājusi cilvēku aizbraukšana no valsts tā dēļ. Jo vilks tālāk no Latvijas tautsaimniecības, jo labāk," teica Agešins, piebilstot, ka "Saskaņa" Vilku neatbalstīs, jo uzskata par nepieņemamu viņa iepriekšējo darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikai atkopšanās prasīs apmēram divus gadus, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas jaunieceltais padomes loceklis Andris Vilks.

"Mums vajadzēja būt "V" veida attīstībai. Tas nozīmē samērā dziļš, ātrs kritiens un ļoti ātra atgūšanās. Tas tā arī būtu noticis, bet tagad mēs redzam, ka no citiem reģioniem gāžas otrais [Ciovid-19] vilnis ar krietni lielākiem apmēriem, nekā mēs gaidījām. Līdz ar to ārējo faktoru dēļ atkal varētu būt aizturēts patēriņš un investīcijas, kā arī varētu būt mazāki eksporta apmēri," sacīja Vilks.

Viņš norādīja, ka tādējādi Latvijas un arī visas Baltijas ekonomikas attīstībā varētu būt vērojams "U" veida attīstības scenārijs, ekonomikai atgūstoties apmēram divu gadu laikā. "Attīstības modelis nebūs "V" veida, kad mēs gada laikā atgūstamies, bet būs "U" veida visām Baltijas valstīm, kad mums vajadzēs apmēram divus gadus. Tas vienalga ir salīdzinoši labs scenārijs, jo būs reģioni, kuros ievilksies šī atkopšanās krietni ilgāku periodu," atzīmēja Vilks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā uzņēmumi plāno savu attīstību vismaz trīs gadus uz priekšu, arī valstij jau šodien būtu jābūt skaidrībai par attīstības prioritātēm, jo no tā atkarīgas investīcijas uzņēmējdarbībā.

Tā uzskata būvmateriālu ražošanas kompānijas Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Fragments no intervijas "Dienas Biznesa" zīmola izdevumam TOP500!

Kas ir nozīmīgākais, ko valsts nākotnē varētu darīt nozares labā?

Tā ir ekonomisko attīstības ciklu izlīdzināšana. Visā pasaulē vienmēr ir kādi ekonomiskie cikli, bet, ņemot vērā dažādās ietekmes, dažādās naudas plūsmas, kas ir Latvijā, mums valsts pusē ir jābūt visaptverošai monitoringa sistēmai, kura analizē daudz dažādu datu, piemēram, privāto patēriņu, privāto cenu indeksu izmaiņas. Ir jābūt plānam ar objektiem, kas Latvijā ir ļoti nepieciešami. Šī monitoringa sistēma rāda, vai privātais patēriņš krītas vai palielinās, un tajā brīdī gan no tirgus pārkaršanas, gan dziļas iekrišanas tā mūs vilks ārā ar šiem dažādajiem investīciju projektiem. Viena no lielākajām problēmām, kāpēc pastāv ēnu ekonomika, ir tas, ka Latvijā ir viļņveida attīstība. It kā attīstās un tad krīt, attīstās un krīt. Līdz ar to cilvēkiem jādomā, kā izdzīvot pēc tam, kad viss atkal būs lejā. Tāpēc arī ir svarīgi, ka valsts reaģē laikus un ka tai ir plāns, kurus projektus realizēt, ne tikai tad, kad jau ir krīze, iekritiens ekonomikā vai privātās investīcijas samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir pārsūdzējusi sev nelabvēlīgo tiesas spriedumu strīdā ar bijušo iestādes prezidentu Ilmāru Rimšēviču par vairāk nekā 151 000 eiro piedziņu, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Rīgas rajona tiesa Siguldā 6.novembrī par labu Rimšēvičam minēto summu no Latvijas Bankas piedzina kā neizmaksāto darba algu aptuveni gadu ilgajā laika periodā, kurā Rimšēvičs bija atstādināts no amata pienākumu pildīšanas.

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns raidījumu informējis, ka centrālā banka pirmās instances tiesas spriedumu uzskata par nepamatotu, tāpēc ir pārsūdzējusi to otrajā instancē - Rīgas apgabaltiesā.

Kā iepriekš pastāstīja abu pušu advokāti, Rimšēvičs bija vērsies Rīgas rajona tiesā pēc tam, kad Eiropas Savienības Tiesa (EST) atcēla lēmumu, ar kuru viņš bija atstādināts no amata. Savā spriedumā EST toreiz norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank sāk dzēst klientiem iepriekšējās krīzes hipotekāro kredītu parādus

LETA, 06.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" sākusi dzēst klientiem 2008.gada krīzes hipotekāro kredītu parādus, kopumā paredzot dzēst saistības apmēram 3100 klientiem vismaz 110 miljonu eiro apmērā, pavēstīja bankā.

"Swedbank" pārstāvji atzīmēja, ka, pateicoties šovasar veiktajām izmaiņām Kredītiestāžu likumā, banka ir sākusi 2008.gada krīzes neatrisināto parādu dzēšanu. Šis solis ļaus atbrīvoties no parāda tiem kredītņēmējiem, kuru īpašumi jau sen kā ir pārdoti, taču saistības ir palikušas.

"Šīs likuma izmaiņas ir nozīmīgs solis, lai palīdzētu ekonomiskajā apritē atgriezt tos, kuri savulaik nonāca ēnu ekonomikas varā. Bankas 2008.gada krīzes parādus jau sen ir norakstījušas zaudējumos, tomēr tikai ar izmaiņām likumdošanā mums ir dota iespēja parādsaistības dzēst arī klientiem - lai saistības vairs nekarātos kā Damokla zobens virs tās sabiedrības daļas, kura objektīvu iemeslu dēļ nespēja tikt ar tām galā," pauda "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LPB Bank: attīstoties e-komercijai, pieaug arī e-vides riski

Jānis Goldbergs, 03.11.2020

LPB Bank Maksājumu karšu krāpniecisko operāciju novēršanas departamenta vadītāja Jekaterina Trifonova.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Covid-19 ierobežojumiem, visdažādāko nozaru uzņēmumi, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, uzsāka e-komercijas pakalpojumus - savus produktus vai pakalpojumus pārdodot internetā. Tirgotāji uzreiz apzinājās tiešo labumu – uzņēmējdarbības turpināšanu, tomēr ne vienmēr tiek izvērtēti riski e-komercijas jomā.

E-komercijas iespējas, riskus un jaunākās tendences Dienas Biznesam izklāstīja LPB Bank Maksājumu karšu krāpniecisko operāciju novēršanas departamenta vadītāja Jekaterina Trifonova.

Cik ilgi LPB Bank darbojas e-komercijas jomā?

LPB Bank darbojas vairāk nekā 12 gadus, pirms 10 gadiem banka uzsāka darbību e-komercijas jomā - iegūta Visa un Mastercard licence. Esam banka, kas piedāvā e-komercijas risinājumus bez starpniekiem. Bankas apgrozījuma un peļņas rādītāji aug un savu tālāko izaugsmi saskatām e-komercijas attīstības turpināšanā, piedāvājot aizvien jaunus pakalpojumus un iespējas. Tapāt piedāvājam plašu klasiskas bankas pakalpojumu klāstu – norēķinu kontus, maksājumu kartes, depozītus, kreditēšanu, līzingu un POS termināļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators Vigo Krastiņš vērsies tiesā ar 32 miljonu eiro prasību pret bijušo bankas valdi un padomi par bankai nodarītajiem zaudējumiem, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Administrators lūdzot no deviņiem bijušajiem "PNB bankas" valdes un padomes locekļiem solidāri piedzīt zaudējumus, kas kredītiestādei tika nodarīti īsi pirms tās darbības apturēšanas ar lēmumiem, kuri vienlaikus atbrīvoja no parāda bijušo bankas īpašnieku un padomes priekšsēdētāju Grigoriju Guseļņikovu.

Starp atbildētājiem ir gan pats Guseļņikovs, gan viņa vietnieks padomē bijušais Dānijas premjerministrs un NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens un padomes loceklis, bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta priekšnieks Augusts Hannings. Pārējie seši atbildētāji ir bijušais "PNB bankas" padomes loceklis Peters Maikls Odintsovs un valdes locekļi Olivers Ronalds Bramvels, Anna Verbicka, Natālija Ignatjeva, Dmitrijs Kalmikovs un Alekseijs Kutjavins. Tiesa jau lēmusi apķīlāt Rasmusena un Hanninga īpašumus, vēstīja raidījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) līdz šim no Lietuvas banku uzrauga nav saņēmusi paziņojumu par bankas "PayRay" plāniem strādāt Latvijas tirgū.

Tādējādi, ja banka ir sākusi Latvijā sniegt finanšu pakalpojumus, to piedāvāšana nekavējoties jāpārtrauc, informē komisijas Komunikācijas un finanšu pratības daļas vadītāja Dace Jansone.

Viņa norādīja, lai Lietuvā licencēta banka varētu sākt finanšu pakalpojumu sniegšanu Latvijā, tai ir jāiziet pārrobežu notifikācijas process.

"Līdz šim mēs no Lietuvas uzraudzības iestādes neesam nekādu paziņojumu saņēmuši, tādēļ mums nav informācijas par "PayRay" plāniem - vai tā vēlēsies šeit darboties dibināšanas brīvības vai pakalpojumu sniegšanas ietvaros un kādus tieši finanšu pakalpojumus plāno piedāvāt," sacīja Jansone.

Viņa arī norādīja, ja kāda Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī licencēta banka vēlas sniegt jebkādu no finanšu pakalpojumiem citā ES dalībvalstī, to var darīt vienīgi tad, kad ir iesniegta attiecīga notifikācija pārrobežu pakalpojumu darbībai. Ja pakalpojumu sniegšana ir sākta bez attiecīgās atļaujas, tā nekavējoties ir jāpārtrauc. "Jāņem vērā, ka šādu banku uzrauga tās valsts uzraudzības iestāde, kurā šī banka ir licencēta. Ja FKTK konstatē, ka kāda banka sniedz pakalpojumus bez attiecīgas atļaujas, tad par šo faktu informē attiecīgo uzraudzības iestādi," piebilda Jansone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Signet Bank izveidojusi Citra Development nekustamā īpašuma projekta attīstībai

LETA, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Signet Bank" izveidojusi meitasuzņēmumu SIA "Citra Development" nekustamā īpašuma projekta attīstībai, informēja bankā.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Citra Development" reģistrēta trešdien, 29.jūlijā, un tās pamatkapitāls ir 300 000 eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir "Signet Bank". Jaundibinātās kompānijas valdē ieceltas Kristiāna Janvare un Jeļena Ogaņina.

Bankā norādīja, ka "Citra Development" ir izveidota nekustamā īpašuma projekta attīstībai, kuru banka plāno īstenot kopā ar klientiem.

"Signet Bank" peļņa šogad pirmajā pusgadā bija 907 000 eiro, kas ir 5,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Savukārt "Signet Bank" aktīvi 2020.gada 30.jūnijā bija 228,229 miljonu eiro apmērā, kas ir par 20,1% jeb 38,146 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada beigās, kad bankas aktīvi bija 190,083 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas darbinieku skaits šogad samazināts par 10%, pavēstīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka, stājoties amatā, ir samazinājis savu atalgojumu, Latvijas Bankas padomē nevienam vairs nav dienesta automašīnas, kā arī darbinieku skaits šogad Latvijas Bankā samazināts par 10% - no 479 darbiniekiem gada sākumā līdz 426 darbiniekiem šobrīd.

"Mēs skatāmies un plānojam, kā mēs varam darīt lietas gudrāk, labāk un efektīvāk. Mans mērķis nav izveidot skaitliski mazāko centrālo banku, mans mērķis ir izveidot reģionā jaudīgāko centrālo banku, kas sabiedrībai var dot pēc iespējas lielāku labumu," sacīja Kazāks.

Viņš minēja, ka jautājums par efektivitāti ir arī jautājums par Latvijas Bankas pārvaldības modeli. "2019.gada beigās Latvijas Bankā bija seši padomes locekļi un seši valdes locekļi, šobrīd mēs esam seši padomes locekļi un trīs valdes locekļi. No nākamā gada sākuma mēs varēsim strādāt tikai ar sešiem padomes locekļiem, valdes vairs nebūs. Tas nozīmē, ka gada laikā Latvijas Bankas augstākā vadība ir samazināta uz pusi - no 12 līdz sešiem. Padome pildīs arī valdes funkcijas, tā sanāks katru nedēļu vai pat biežāk, ja nepieciešams," teica Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kredīts ir ilgtermiņa attiecības, ne vienas dienas randiņš

Vasilijs Karpovs, AS "Expobank" valdes loceklis, 20.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredīta saņemšanā vai izsniegšanā (skatoties no klienta vai bankas puses) līguma parakstīšana ir līdzīgi kā laulības slēgšana – tas ir apliecinājums, ka abas puses ir nonākušas pie vienota viedokļa par turpmākām attiecībām.

Pirms kredīta izsniegšanas gan bankai, gan uzņēmējam ir daudz darba, lai sagatavotos, izpētītu, pārbaudītu, radītu uzticību. Tāpat kā cilvēciskās attiecībās, arī banku un klientu sadarbībā var rasties krīzes brīži un vēlme "visu mest pie malas", tādēļ allaž ir svarīgi atcerēties, ka kredīts – tās ir ilgtermiņa attiecības un, jo rūpīgāk šīm attiecībām sagatavosimies, jo vieglāk un ērtāk būs tās turpināt.

Atbalstīt Latvijas uzņēmējdarbību

AS "Expobank" kreditēšanas tirgū Latvijā ir "jauns spēlētājs". Lemjot par bankas darbības virzienu maiņu pērn tika nolemts uzsākt uzņēmējdarbības kreditēšanu, sniedzot finansiālu atbalstu tieši Latvijas uzņēmējiem (rezidentiem) projektu attīstīšanai tieši Latvijā. Redzam, ka šis lēmums (juridisku personu – rezidentu kreditēšana) ir bijis pareizs, jo esošajā situācijā, kad pasauli skarusi Covid-19 izraisītā krīze, finansējuma pieejamība uzņēmuma darbības attīstīšanai vai uzturēšanai ir ārkārtīgi svarīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bankas līdz nākamā gada beigām kredītlīgumos īstermiņa bāzes procentu likmes LIBOR aizstās ar citām bāzes likmēm, informē Finanšu nozares asociācijā (FNA).

"Līdz 2021. gada beigām Latvijas banku līgumos, kuros kā bāzes procentu likme ir izmantots īstermiņa procentu likmju indekss LIBOR (Londonas starpbanku tirgus likme), veiks izmaiņas un aizstās to ar alternatīviem indeksiem (etalonlikmēm), piemēram EURIBOR," norāda FNA.

Kredītlīgumā banka aizdod un klients aizņemas naudu. Par aizņēmuma izmantošanu tiek noteikta procentu likme, jo arī banka šo naudu par noteiktu maksu aizņemas no noguldītājiem, finanšu tirgos vai arī starpbanku aizdevumu veidā. Tādēļ kredītlīgumos tiek norādīta bāzes likme, kas atspoguļo bankai aizdotās naudas cenu, un bankas pievienotā procentu likme, kas atspoguļo gan bankas risku, gan izdevumus. Bāzes procentu likmes vēsturiski ir piesaistītas etalonlikmēm, kuru nosaukumā tiek lietota vārdkopa IBOR (Interbank Offered Rate), skaidro asociācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Noguldījumus bankā par drošāko uzkrāšanas veidu uzskata tikai katrs septītais iedzīvotājs

Db.lv, 14.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji par drošāko naudas uzkrāšanas veidu joprojām uzskata līdzekļu glabāšanu skaidrā naudā, bet bankām šim nolūkam naudu uztic tikai katrs septītais. Tāds secinājums izriet no pētījumu aģentūras "Norstat" veiktās aptaujas.

Lai arī vairākums strādājošo darba algu saņem bankas kontā, banku par pienācīgu vietu naudas uzkrāšanai uzskata vien 14% no visiem aptaujātajiem. Visnoraidošākie pret kredītiestādēm ir zemāko algu saņēmēji. Minimālās algas pelnītāju vidū bankām uzticas mazāk par desmito daļu respondentu, savukārt no darbiniekiem ar 1000 – 1500 eiro algu uzkrājumus bankā par drošāko uzkrājumu veidu uzskata ap 22% aptaujāto. Katram piektajam respondentam sirds ir mierīga, ja brīvie līdzekļi atrodas pie paša skaidras naudas formā, un 19% par drošāko ieguldījumu uzskata zeltu.

Aptauja atklāj, ka kopumā cilvēki īpaši neuzticas noguldījumiem bankā. Aicināti novērtēt savu uzticību bankām piecu ballu skalā, lielākā daļa jeb 38% izvēlējās atzīmi 3. Bankām pilnībā uzticas vien 6% respondentu, 27% izvēlējās atzīmi 4, 16% savu uzticības līmeni novērtēja ar 2 ballēm un nemaz neuzticas 12%. Interesanti, ka visaugstāk bankas vērtē pensijas vecuma cilvēki, bet tām vismazāk uzticas tieši gados jaunie, vecumā līdz 29 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ir pieņēmusi lēmumu klasificēt "Citadele banka" AS par nozīmīgu kredītiestādi, uzsākot tās tiešo uzraudzību ar 2021. gada 1. janvāri, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Turpmāk Eiropas Banku savienības Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ietvaros ECB tiešajā uzraudzībā būs trīs Latvijas lielākās bankas.

ECB, pārņemot "Citadele banka" AS tiešajā uzraudzībā, ir klasificējusi šo banku kā nozīmīgu saskaņā ar ES Regulas Nr. 1024/2013 6(4). pantu un ES Regulas Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) IV daļu.

Kopš 2014. gada Latvija ir Eiropas Banku savienības VUM dalībvalsts, un kopš tā laika trīs Latvijas nozīmīgākās bankas tiek uzraudzītas šī vienotā eirozonas valstu mehānisma ietvaros. ECB VUM mērķis ir nodrošināt Eiropas Banku savienības stabilitāti un drošību, vienmērīgu attīstību un veicināt tā dalībvalstu banku sistēmu ciešāku integrāciju. VUM ietvarā tiek uzraudzītas visu eirozonas valstu nozīmīgākās bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija "ALTUM" atlases procesā izraudzījusies kredītiestādes, kuras izsniegs "ALTUM" portfeļgarantijas, palīdzot uzņēmumiem pārvarēt likviditātes problēmas, kas radušās Covid-19 krīzes iespaidā.

Portfeļgarantijas "ALTUM" vārdā izsniegs "SEB banka" un "SEB līzings", "Swedbank" un "Swedbank līzings", "Unicredit Leasing", Banka "Citadele" un "Citadele līzings un faktorings", kā arī banka "Luminor".

Portfeļgarantiju programmas ietvaros bankas un līzinga kompānijas finansējumam, kas ir apjomā līdz 500 tūkstošiem eiro, "ALTUM" vārdā varēs piešķirt garantiju un attiecīgi finansējumam piemēros zemāku procentu likmi.

Ieņemt eksportā zemā starta pozīciju 

Izmaiņas eksporta jomā notiek daudz straujāk, nekā tiek apkopota informācija par notiekošo,...

Inese Zīle, "ALTUM" valdes locekle, informē: "Portfeļgarantiju instruments paātrinās garantijas pakalpojuma sniegšanas procesu neliela apjoma darījumiem, turklāt uzņēmējs garantiju varēs saņemt ar labākiem nosacījumiem – samazinātu procentu likmi un bez papildu nodrošinājuma, jo par nodrošinājumu kalpos "ALTUM" garantija. Jāpiemin, ka līdzīgi kā citas krīzes programmas, arī šī ir paredzēta dzīvotspējīgiem projektiem, kuru darbību ir ietekmējušas Covid-19 izplatības sekas, atstājot ietekmi uz komersanta finansiālo stāvokli.

Vienlaikus uzņēmējiem nodrošinām arī visus pārējos "ALTUM" finanšu instrumentus, tai skaitā aizdevumus biznesa uzsācējiem, finansējumu MVU, aizdevumus lauksaimniecības zemes iegādei, Zemes fonda pakalpojumus un citus, kurus uzņēmumi izmanto attīstībai un izaugsmei atbilstoši savai specifikai un vajadzībām."

Lai saņemtu portfeļgarantiju, uzņēmējam jāvēršas bankā. Garantija tiks izsniegta par jauniem vai esošiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz uz 3 mēnešiem vai pagarinās līguma darbības termiņu vismaz par 3 mēnešiem. Tāpat garantija tiks sniegta par esošiem investīciju aizdevumiem un finanšu līzingu, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz par 3 mēnešiem un, ja nepieciešams, pagarinās finanšu pakalpojumu līguma termiņu.

Paplašināts atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem  

Valdība paplašinājusi atbalsta piedāvājumu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmējiem – līdz...

Krīzes portfeļgarantiju mērķis ir veicināt finansējuma pieejamību līdz 500 000 eiro uzņēmumu finanšu pakalpojumiem. Finanšu pakalpojumi, kurus kredītiestāde var iekļaut "ALTUM" garantiju portfelī, ir apgrozāmie līdzekļi, tai skaitā kredītlīnijas, investīciju aizdevumi un finanšu līzings.

Atšķirībā no individuālajām kredītu garantijām, portfeļgarantiju gadījumā banka kreditēšanas darījumam, kas atbilst programmas nosacījumiem, automātiski var piešķirt valsts garantiju. Kreditētājam ar katru individuālo darījumu nebūs jāvēršas "ALTUM".

Attīstības finanšu institūcija "ALTUM" ir Latvijas valstij piederoša kapitālsabiedrība, kas ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, ieguldījumi riska kapitāla fondos u.c.), konkrētu programmu ietvaros papildinot to arī ar nefinanšu atbalstu (konsultācijas, mentorings), kā arī realizējot citas valsts deleģētas funkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Reģionālā investīciju banka" piešķīrusi 2,8 miljonu eiro aizdevumu ceļu būves, remonta, uzturēšanas, projektēšanas un asfaltbetona ražošanas uzņēmumam AS "Ceļu pārvalde", informē bankā.

Bankā norādīja, ka daļa aizdevuma izsniegta garantiju līnijas refinansēšanai un jaunu garantiju izsniegšanai uzņēmuma dalībai valsts un pašvaldību konkursos. Tāpat kredīta līdzekļi tiks izmantoti uzņēmuma apgrozāmiem līdzekļiem, kā arī nodrošinās līzinga limitu autoparka atjaunošanai.

"Šis kreditēšanas darījums ir daļa no bankas fokusētas stratēģijas finansēt veiksmīgus Latvijas uzņēmumus, kas strādā tirgos un nozarēs ar augošu nākotnes potenciālu," pauda "Reģionālās investīciju bankas" Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Armands Kokainis.

Savukārt "Ceļu pārvaldes" ģenerāldirektors Eldanizs Mamedovs norādīja, ka kompānija vienlaicīgi piedalās dažādos projektos un konkursos, kā arī ceļu būvei ir pastāvīgi nepieciešami apgrozāmie līdzekļi tehnikai, materiāliem un citām izmaksām. "Šis aizdevuma darījums mums atrisina abus šos izaicinājumus - mēs varam aktīvi startēt valsts un pašvaldību iepirkumos, kā arī vienlaicīgi īstenot arvien augošu ceļu būves un uzturēšanas projektu portfeli," viņš minēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas Banka samazinājusi IKP krituma prognozi šim gadam līdz 4,7%

LETA, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma prognozi šim gadam līdz 4,7% pretstatā jūnijā prognozētajam kritumam 7,5% apmērā, otrdien pavēstīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Vienlaikus Latvijas Banka prognozē, ka 2021.gadā Latvijas IKP pieaugs par 5,1% pretstatā iepriekš lēstajam pieaugumam 6,7% apmērā, bet Latvijas ekonomikas pieauguma prognoze 2022.gadam nav mainīta, sagaidot, ka IKP augs par 5%.

Tajā pašā laikā gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam paaugstināta no 0% līdz 0,2%, nākamajam gadam - no 0,2% līdz 1,4%, bet 2022.gadam - no 1,3% līdz 1,8%.

Latvijas Banka arī prognozē, ka bezdarbs 2020.gadā Latvijā veidos 8,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kamēr iepriekš bezdarba līmenis šajā gadā tika lēsts 9,6% apmērā.

Nākamajā gadā Latvijas Banka prognozē bezdarba līmeņa kritumu līdz 7,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita pretstatā iepriekš prognozētajiem 10,3%, bet 2022.gadā - 7,2% apmērā pretstatā iepriekš prognozētajiem 9,6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu tirgū oktobrī darbu ir uzsākusi jauna Lietuvas banka “PayRay”, kurai Eiropas Centrālās bankas izsniegtā licence ļauj piedāvāt visus banku finanšu pakalpojumus.

Pirmie divi biznesa virzieni uz ko “PayRay” banka fokusēsies Latvijā būs faktoringa tirgus attīstīšana un līderpozīciju iegūšana, kā arī kredītu izsniegšana mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem šobrīd ir grūti iegūt banku finansējumu sava biznesa tālākai attīstīšanai.

Lietuvas faktoringa kompānija PayRay plāno sākt darbību Latvijā 

Lietuvas faktoringa kompānija "PayRay", kas šomēnes saņēmusi bankas darbības licenci, plāno sākt...

"Sarunās ar klientiem redzam, ka Latvijā ir ļoti plašas izaugsmes iespējas faktoringā. Kaut vai salīdzinot abus tuvākos kaimiņus, Latvijas faktoringa portfelis ievērojami atpaliek gan no Lietuvas, gan Igaunijas. Bankas Latvijā šo pakalpojumu līdz šim nav plaši piedāvājušas, orientējoties vairāk uz kredītu izsniegšanu pret ķīlu. “PayRay” banka piedāvās finansējumu bez ķīlas, pamatojoties uz uzņēmuma biznesa rādītājiem un preču pavadzīmēm. Tas šobrīd ir ļoti aktuāli visiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas eksportē, kuriem ir starptautiski darījumi, kuriem ir ilgs preču un pakalpojumu apmaksas periods un kuriem nepieciešams finansējums bez ķīlas savai tālākajai attīstībai," komentē "PayRay” bankas vadītājs Renato La Fianza.

Jau pirmajās dienās interesi par jauno faktoringa piedāvājumu ir izrādījuši vairāk nekā 50 Latvijas uzņēmumu.

Eiropas Centrālā banka 2019. gada decembrī finanšu tehnoloģiju kompānijai "PayRay" izsniedza bankas licenci. Baltijā “PayRay” startēja 2018. gada jūnijā, izveidojot faktoringa uzņēmumu Lietuvā un 2020. gada oktobrī uzsāka sniegt finanšu pakalpojumus arī Latvijā. Bankas reģistrētais pamatkapitāls ir 36,4 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Hjūstona, mums ir problēma! Centrālās bankas steidz palīgā

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumi saistībā ar koronavīrusa Covid-19 izplatību aktualizējuši jautājumu – kādi instrumenti ir ekonomikas politiku īstenotāju rokās, lai mazinātu graujošo ietekmi uz tautsaimniecību, uzņēmējiem un iedzīvotājiem, un kā tie tiek izmantoti?

Itin nemaz nepārsteidz, ka apstākļos, kad sākas krīze, visu skatieni tiek pavērsti divos virzienos – no budžeta politikas īstenotājiem (parlamenta, valdības, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta) tiek sagaidīti fiskāli stimuli, nodokļu brīvdienas, atbalsta pasākumi nodarbinātībai un darbu zaudējušajiem, bet monetārās politikas lēmēju (centrālo banku) un finanšu sektora (komercbanku) atbildība ir nepieļaut likviditātes krīzi, proti, lai tautsaimniecībā turpina ieplūst nauda, lai nauda ir pieejama (lasi – lēta) un likviditātes problēmas nepārvēršas maksātspējas un uzņēmumu bankrota problēmās.

Tātad, ko šajā situācijā var darīt un dara centrālā banka? Mēdz teikt, ka vislabāk centrālā banka strādā tad, ja par tās darbu nerunā. Proti, bezskaidrās naudas maksājumi notiek raiti; apgrozībā ir kvalitatīvas banknotes; tiek īstenota monetārā politika, kas atbilst tā brīža ekonomikas nepieciešamībām, utt. Ja centrālā banka – pēc būtības finanšu tirgus mugurkauls – funkcionē labi, tad ikdienā neaizdomājamies par tās darbības niansēm, arī to, kāds ir tās devums ekonomikai. Ja gadās kļūme, tad mūsdienās par to uzzina momentā. Tā tas notiek "miera laikos".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Moratoriju termiņu ietvaros, kas beidzās 30 septembrī, Latvijas bankas sniedza atbalstu klientiem īstermiņa finansiālo grūtību pārvarēšanai, un saistību izpilde atlikta 13 393 līgumiem par kopējo summu - 1,1 miljards eiro.

"Moratoriju pieeja, kas nodrošināja vienkāršotu un labajā praksē balstītu kredītu pamatsummas izpildes atlikšanas procesu, ir sevi attaisnojusi. Moratoriju darbības periodā saistību izpilde uzņēmumiem ir atlikta 3 117 līgumiem par kopējo summu 753,6 miljoni eiro, bet privātpersonām saistību izpilde atlikta 10 276 līgumiem par kopējo summu 339,4 miljonu eiro apmērā. Turpmāk finanšu iestādes varēs piemērot individuālus risinājumus katram konkrētajam gadījumam," komentē Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

"Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas, Swedbank ir piemērojusi pamatsummas atlikšanu vairāk nekā 1 500 uzņēmumu un vairāk nekā 5 700 privātpersonu līgumiem. Klienti novērtēja proaktīvi sniegto informāciju par iespēju vērsties bankā un saņemt palīdzību: šāda skaidra un nepārprotama ziņa palīdzēja ļoti neskaidrajā vispārējā situācijā. Vērtējot no nozaru skatu punkta, visvairāk skarti bija transporta, noliktavu pakalpojumu sniedzēju, viesnīcu un tūrisma biznesi. Augstākais pieprasījums pēc kredītbrīvdienām tika sasniegts jau marta beigās un aprīļa sākumā, pēc kura kā uzņēmumi, tā privātpersonas jau bija pārorientējušies un pielāgojušies jaunajiem apstākļiem. Piemēram, privātpersonu pieprasījums pēc finansējuma jau aprīļa beigās atgriezās pirms Covid-19 pandēmijas laika līmenī. Vērtējot nozares, jāsecina, ka bija uzņēmumi, kas spēja pārvarēt šo laiku bez īpašām raizēm, piemēram lauksaimnieki, tāpat kā ir uzņēmumi, kuri arī turpmāk varētu spēcīgi izjust Covid-19 ietekmi, tādi varētu būt pakalpojumu jomas uzņēmumi, kuri darbojas tūrisma un viesmīlības biznesā. Kā vienu no patīkamiem pārsteigumiem vēlamies uzsvērt daļu transporta pakalpojumu sniedzējus, kas ir pielāgojušies jaunajai situācijai veiksmīgāk, nekā sākotnēji varēja prognozēt," uzsver Lauris Mencis, Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kredītu reģistrā iekļaus ziņas par atbalsta pasākumiem Covid-19 dēļ

Zane Atlāce - Bistere, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas padome pieņēmusi grozījumus divos noteikumos , nosakot, ka Kredītu reģistrā tiek iekļauta informācija par atbalsta pasākumiem koronavīrusa Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomisko seku novēršanai, informē Latvijas Banka.

Grozījumi stāsies spēkā 2020.gada 6.maijā.

Grozījumi Kredītu reģistra noteikumos un Noteikumos par elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku veikti, lai kredītu reģistra dalībniekiem un Valsts kasei būtu pieejama pilnīgāka informācija personu kredītspējas izvērtēšanai, savukārt Latvijas Bankai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai - nepieciešamā informācija par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz kreditēšanu un kredītsaistību izpildi kopumā.

Kredītu reģistrā tiek ietverta šāda jauna informācija: norāde par atbalsta pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (atbalsta pasākumu veids - individuāls, privātais vai publiskais moratorijs) un atbalsta pasākumu piemērošanas sākuma datums. Kredītu reģistrā tiek ieviesti arī jauni nodrošinājumu veidu kodi papildu garantiju un portfeļgarantiju programmām, kuru ietvaros tiek sniegtas centrālās valdības garantijas komersantiem sakarā ar Covid-19 izplatību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Reģionālās investīciju bankas auditētā peļņa pērn – 2,99 miljoni eiro

Db.lv, 03.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Reģionālā investīciju banka" (RIB) noslēgusi 2019. gadu ar 2,99 miljonu eiro auditēto peļņu, bankas pašu kapitālam pieaugot līdz 47,2 miljoniem eiro. Bankas aktīvi gada beigās sasniedza 286,3 miljonus eiro.

RIB pagājušajā gadā veiksmīgi īstenoja bankas biznesa modeļa transformāciju saskaņā ar attīstības stratēģiju 2019. – 2022. gadiem, kas paredz uzsvaru maiņu no universālas bankas darbības uz kreditēšanu un finanšu pakalpojumiem Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Bankas rezultātu auditors bija "EY".

Jaunās stratēģijas ietvaros banka pērn jau izsniedza jaunus kredītus 29,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 41,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Gada beigās bankas kredītportfelis bija 71,2 miljoni eiro.

"Pēc vairākiem pārmaiņu gadiem Latvijas banku sektorā, RIB ir skaidra attīstības perspektīva. Pagājušajā gadā mēs fokusējāmies uz mūsu jaunā biznesa modeļa ieviešanu – veicām padziļinātu Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas vajadzību izpēti, stiprinājām mūsu kreditēšanas komandu un izvērtējām mūsu risku pieeju šim biznesa virzienam. Iepriekšējā gada rezultāti un bankas spēcīgie bilances rādītāji mums dod pārliecību, ka bankas attīstības ceļš ir izvēlēts pareizi," saka Aleksandrs Jakovļevs, RIB valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru