Pašlaik plaši iedzīvotāju protesti notiek Čīlē. Nesen Parīzi plosīja dzeltenās vestes. Kas kopīgs šiem nemieriem un kādēļ par to vērts runāt Latvijā?

Iedzīvotāju neapmierinātībai gan Čīlē, gan Francijā nevis iegansts, bet dziļākais cēlonis ir kopējs – ģeogrāfiskā nevienlīdzība. Proti, Francijā par iemeslu dzelteno vestu kustībai kļuva degvielas cenas sadārdzinājums, kas īpaši sāpīgi skāra nabadzīgākos iedzīvotājus (turklāt daudzi no tiem – strādājošie) perifērijās, kuriem uz darba vietu jāpārvietojas ar auto. Savukārt Čīlē nemierus izraisīja metro biļešu cenas pieaugums, kas sāpīgi «sit» pa nabadzīgākajiem iedzīvotājiem, kas koncentrējušies pilsētu nomalēs un uz centru var tikt, vienīgi izmantojot metro.

Tieši šī ģeogrāfiskā nevienlīdzība lielā mērā veido arī Latvijas nevienlīdzības seju. Arī mūsu valsts gadījumā taisnība ir pirms pāris gadiem Pasaules Bankas secinātajam, ka daudz izteiktāka ir nevienlīdzība valstu iekšienē nekā starp valstīm. Eiropā un ASV aktuālais jēdziens «spatial inequality» jeb «telpiskā nevienlīdzība» ir pilnā mērā attiecināms arī uz Latviju. Jo pārtikusī urbānā vidusšķira Rietumu metropolēs ir savstarpēji daudz tuvāka dzīves līmeņa ziņā nekā savas valsts attālāko reģionu un lauku iedzīvotāji. Proti, dzīves līmeņa ziņā (tajā, ko var atļauties un ko nē) Rīgas IT speciālists vai advokāts būs tuvāks saviem kolēģiem Polijā, Čehijā un Francijā nekā, piemēram, maza veikaliņa īpašniekam Latgales vai Vidzemes laukos.

Lai atvieglotu Eiropas Savienības mazajiem un vidējiem uzņēmējiem eksporta iespējas Latīņamerikas un Āzijas valstīs radītas divas platformas

Elanbiz.org ir vērsta uz Latīņamerikas valstīm, savukārt ealink.eu – uz Āziju. Pašlaik Latvijas uzņēmēju interese vairāk ir fokusēta uz Āzijas valstīm, tomēr arī Latīņamerikai nišas produkti var būt gana pievilcīgi.

Var jautāt ekspertiem

Elan Biz platforma ES uzņēmumiem sniedz praktisko informāciju par šādu valstu tirgiem: Argentīna, Brazīlija, Čīle, Kolumbija, Kostarika, Meksika un Peru. Elan Biz pārstāvis Havjers Sančess DB stāsta, ka platformā ir pieejama informācija par prasībām, kas tiek izvirzītas ES precēm un pakalpojumiem katrā no pieminētajām Latīņamerikas valstīm. H. Sančess kā īpaši vērtīgu informācijas ieguves iespēju min platformas sadaļu Pajautā ekspertam, kur ES uzņēmumi var konkrētiem speciālistiem uzdot jautājumu par viņus interesējošās valsts tirgu un izvirzītajām prasībām. Atbildes tiek sagatavotas piecu darba dienu laikā. Līdz šim eksperti jau ir sagatavojuši 1500 atbildes un to saņēmēji piecu ballu skalā to kvalitāti ir vidēji novērtējuši ar 4,7 punktiem. Eksperti pārstāv gan ES institūcijas, gan konkrētas valstis un ir specializējušies jautājumos, kas saistīti ar ES uzņēmumu darbību Latīņamerikas valstīs. Informācija, kas interesē uzņēmējus, ir dažāda, un atsevišķa sadaļa ir veltīta konkrētās valsts publisko iepirkumu prasībām, jo tieši valsts pasūtījumi ir tā biznesa iespēja, kas interesē daudzus ES uzņēmumus. H. Sančess teic, ka vienīgā informācija, kuru eksperti nesniedz, ir par konkrētās valsts importētājiem un izplatītājiem, jo šādu informāciju sniedz citas institūcijas, piemēram, tirdzniecības pārstāvniecības. Platformā visa ievietotā informācija uzņēmējiem ir pieejama par velti, vienīgi ir jāpiereģistrējas. Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras ES projektu vadītāja Līga Ābola atzinīgi novērtē izstrādāto sadarbības platformu un uzsver, ka tā ir lieliska iespēja maziem un vidējiem uzņēmumiem iegūt sev nepieciešamo informāciju par Latīņamerikas valstu tirgiem, jo katram uzņēmumam pašam veikt tirgus izpēti ir samērā laikietilpīgi un arī dārgi.

Vakar vakarā lidaparāts Airbus A350-900 pēc teju mēnesi ilgas testa lidojumu sērijas atgriezās Tulūzas lidostā Francijā. Pēdējo trīs nedēļu laikā lidaparāts apceļoja 14 lidostas visā pasaulē un savu lidojumu noslēdza Helsinkos. Tehniskais testa lidojums pierādījis lidaparāta gatavību veikt garus, pasaules mēroga lidojumus. Šis bija pēdējais posms ceļā uz sertifikāciju, liecina medijiem sniegtā informācija.

Lidojums ar testa lidaparātu MSN 005 ilga 20 dienas un noritēja četros piegājienos. To laikā lidmašīna šķērsoja Ziemeļpolu, visus pasaules okeānus un nolaidās 14 lielās lidostās. Šīs pasaules tūres laikā lidaparāts nolidoja aptuveni 81 700 nm/151 300 km, gaisā pavadot 180 stundas. Visi lidojumi iekļāvās iepriekš plānotajā laikā. Lidaparātu vadīja Airbus apkalpe, bet lidojumā no Dohas uz Pērtu un no Maskavas uz Helsinkiem palīdzēja arī aviokompānijas Qatar Airways apkalpes locekļi. Divos lidojuma posmos pievienojās piloti no Eiropas Aviācijas drošības aģentūras.

Ceļojuma spilgtākais moments bijis lidojums no Tambo Starptautiskās lidostas Johannesburgā, kas atrodas 5558 pēdas (1694 m) virs jūras līmeņa, uz Sidneju. Šis lidojums demonstrējis A350 sniegumu lidostās, kuras atrodas augstu virs jūras līmeņa.

Slēgtas pasaules lielākās vara raktuves Ziemeļčīlē, kad to darbinieki bez iepriekšēja brīdinājuma uzsāka streiku, protestējot pret zemo atalgojumu.

Escondida raktuvēs streikam pievienojušies 2,5 tūkstoši strādnieku un sākotnēji paredzēts, ka streiks varētu ilgt 24 stundas, sarunā ar Reuters norādījis raktuvēs strādājošo arodbiedrības vadītājs Marčelo Tapia. Pastāv iespēja, ka streiks varētu tikt arī pagarināts. «Visas operācijas ir pārtrauktas. Tas noticis vairāku iemeslu dēļ, kurus kompānija [BHP Billiton, kurai pieder 30% raktuvju daļu] atteikusies risināt,» sacījis M. Tapia.

Streikam esot pievienojušies arī citu BHP piederošu raktuvju – Spence un Cerro Colorado – raktuvju strādnieki. Čīlē tiek iegūta trešā daļa pasaulē izmantotā vara. Atakamas tuksnesī esošajās Escondida raktuvēs gadā tiek iegūts vairāk nekā miljons tonnu vara, kas veido aptuveni 20% no visa Čīlē saražotā vara.

Čīles ziemeļos, Klusā okeāna piekrastē, nograndusi 8,2 ballu stipra zemestrīce, pēc kuras izsludināta cunami trauksme Čīlē, Peru, Ekvadorā, KOlumbijā un Panamā. Zemestrīcē bojā gājuši vismaz pieci cilvēki, kā arī vairāki ievainoti, vēsta BBC.

Jau šobrīd tiek ziņots, ka pret Čīles piekrasti triecas aptuveni divus metrus augsti viļņi.

Zemestrīces rezultātā izcēlušies vairāki ugunsgrēki, notikuši zemes nogruvumi, kā arī traucēta elektrības padeve. Vairāki desmiti tūkstošu cilvēku evakuēti no zemestrīces skartajām vietām, kurās izsludināta trauksme.

Kā vēsta BBC, atsaucoties uz Čīles vietējiem medijiem, uz vairākiem ceļiem valstī izveidojušies pamatīgi sastrēgumi, cilvēkiem mēģinot pamest zemestrīces skartās teritorijas.

Zemestrīce Čīlē notika otrdien pulksten 20:46 pēc vietējā laika (trešdien 01:46 pēc Latvijas laika). BBC ziņo, ka cunami trauksme būs spēkā vismaz līdz 10:00 pēc Latvijas laika.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Rīgas Motormuzeja krājumu papildinās vecākais zināmais RAF mikroautobuss pasaulē - Latvijas PSR 1960. gadā ražotais RAF-977V “Latvija”.

Unikāls RAF-977V "Latvija" atrasts Čīlē, kas pēc Rīgas Motormuzeja rīcībā esošās informācijas, ir visvecākais zināmais RAF mikroautobuss pasaulē un vienīgais pirmās RAF mikroautobusu paaudzes paraugs.

2020. gada pavasarī sākās cīņa par RAF-977V “Latvija” iegūšanu Rīgas Motormuzeja krājumā. Unikālo spēkratu bija noskatījuši arī kolekcionāri no Krievijas, taču emocionālais vēstures stāsts un pietāte pret seno spēkratu deva priekšroku motormuzeja speciālistiem mikroautobusa iegādē.

Pirmā RAF mikroautobusu paaudze (RAF-10 "Festivāls", RAF-977 un RAF-977V "Latvija" un daži eksperimentālie paraugi: RAF-08 un RAF-978 "Sprīdītis") tika izgatavota laika periodā no 1957. līdz 1962. gada maijam. Saražoti ap 1300 eksemplāriem, pārsvarā izmantojot roku darbu virsbūvju izgatavošanā. Ārēji tos var atpazīt pēc dalītā vējstikla un taisnstūra veida radiatora dekoratīvās restes.

Pēdējo divu dienu laikā Čīles Klusā okeāna piekrasti satricinājušas jau divas spēcīgas zemestrīces. Otrdien valsts piedzīvoja 8,2 ballu stipru zemestrīci, bet naktī no trešdienas uz ceturtdienu zemestrīce bija 7,6 ballu stipra, vēsta BBC.

Pēc otrās zemestrīces varasiestādes no jauna izsludināja cunami trauksmi Čīlē un Peru, taču vēlāk to atcēla, kad piekrastē tika novēroti vien 0,7 metrus augsti viļņi.

Kopumā pēdējo divu dienu laikā Čīlē no dažādiem reģioniem evakuēti teju miljons cilvēki, tostarp arī Čīles prezidente Mišela Bačelete (Michelle Bachelet).

Patlaban nav oficiālu ziņu par cietušajiem pēc otrās zemestrīces. Pēc pirmās, 8,2 ballu stiprās zemestrīces tika ziņots par vismaz sešiem bojā gājušajiem.

Cilvēki visā pasaulē 1. maijā pulcējās demonstrācijās, lai atzīmētu Starptautiskos darba svētkus. Dažviet demonstrācijas izvērtās vardarbīgās sadursmēs ar drošības spēkiem.

Demonstrācijas trešdien tika sarīkotas aptuveni astoņdesmit Spānijas pilsētās. Lielākās protesta akcijas norisinājās Madridē, Barselonā un Bilbao. Demonstrāciju dalībnieki pauda savu neapmierinātību ar Spānijas premjera Mariano Rahoja taupības politiku un darba tirgus reformām.

Apjomīgas demonstrācijas piedzīvojusi Grieķija, kur protestētāji pulcējās, lai izteiktu savus iebildumus pret valsts budžeta tēriņu samazinājumiem un taupības režīma ietekmi uz ikdienas dzīvēm.

Plašas demonstrācijas tika sarīkotas arī Francijā, Krievijā, Indonēzijā, Taivānā, Dienvidkorejā, Indijā un daudzviet citur.

Nekārtībās pārauga protesta akcijas Turcijā un Čīlē. Stambulā sadursmēs ar policiju ievainojumus guva daudzi cilvēki. Savukārt Čīles galvaspilsētas Santjago ielās izgāja aptuveni 100 tūkstoši cilvēku. Sadursmēs ar policiju Čīlē ievainojumus guvuši desmitiem protestētāju un drošības spēku pārstāvju.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Baltijas valstu lauksaimnieku metodes cīņā par labvēlīgākiem nosacījumiem Eiropas maksājumu saņemšanā pamazām kļūs aizvien agresīvākas, un jau vasarā gaidāms Baltijas valstu lauksaimnieku protests Briselē, turklāt, iespējams, ka protesti notiks arī Rīgā, Viļņā un Tallinā.

«Ap saulgriežiem būs lielākas publiskas aktivitātes,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Zemnieku Saeimas valdes locekle Maira Dzelzkalēja, piebilstot, ka tās būs «tās agresīvākās metodes».

«Tie būs redzami un sabiedrību un medijus piesaistoši protesti,» norāda Dzelzkalēja. Atbildot uz jautājumu, kur šie protesti varētu notikt, viņa sacīja, ka patlaban vēl pilnīga vienošanās nav panākta, taču Briselē šie protesti noteikti notikšot. «Par to, vai būs līdzīgs pasākums Tallinā, Rīgā un Viļņā, mēs vēl tuvākos mēnešus runāsim,» tā viņa.

Dzelzkalēja arī norādīja, ka Latvijas lauksaimnieku protestu metodes, ja prasības netiks uzklausītas, pamazām varētu kļūt agresīvākas.

Neskatoties uz Turcijas premjera Radžepa Tajipa Erdogana brīdinājumiem, protesti un sadursmes ar likumsargiem Stambulā turpinājušās. Varasiestādēm izdevies no protestētājiem atkarot Taksima laukumu, kurā bija izveidojies gandrīz divu nedēļu ilgo nemieru epicentrs.

Cīņā ar protestētājiem naktī no otrdienas uz trešdienu Turcijas policija izmantojusi asaru gāzi, gumijas lodes un ūdensmetējus, uz ko demonstranti atbildējuši ar akmeņiem un petardēm. Lai izgaiņātu protestētājus, Turcijas likumsargi rīkojušies īpaši nežēlīgi, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Turcijas premjers T. Erdogans aizstāvējis policijas rīcību, sakot, ka sākotnējos vides aizstāvju protestus ļaunprātīgi izmanto cilvēki, kas grib nodarīt kaitējumu valstij. «Tiem, kuri demonstrācijās piedalās ar godīgiem nolūkiem, es sūtu savu mīlestību un aicinu pamest [protestu] vietas. Taču tiem, kuri vēlas turpināt sadursmes, es saku, ka tam ir pienākušas beigas. Mūsu pacietība ir beigusies,» sacīja Turcijas premjers.

Francijas premjerministrs Eduārs Filips paziņojis par degvielas nodokļa celšanas atlikšanu uz sešiem mēnešiem, lai pieliktu punktu tā sauktajiem «dzelteno vestu» protestiem valstī, ziņo BBC.

Premjerministrs norādījis, ka nepieciešamas pienācīgas debates ar visām iesaistītajām pusēm. Degvielas nodokļa paaugstināšana Francijā bija plānota 1. janvārī.

Protesti pret to sākās pirms divām nedēļām, un kopš to sākuma bojā gājuši jau trīs cilvēki.

Vardarbīgie protesti, kuru pirmsākumi meklējami sociālajos tīklos, skāruši lielākās Francijas pilsētas, radot ievērojamus postījumus, tai skaitā kultūras mantojumam. Protesti nu jau atspoguļo daudz plašāku neapmierinātību ar valsts valdības darbu.

Pabīdot citviet Eiropā nolemto datumu par pāris dienām vēlāk uz latviešu protestētājiem vēsturiski nozīmīgo 13. datumu, Rīgā nedēļa tika ievadīta ar prasību neratificēt nesen Tokijā parakstīto Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu. Par līgumu atbildīgais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts jau teicis, ka ratifikācija ir apturēta līdz pilnīgai visu tā konsekvenču noskaidrošanai.

Protesti pret starptautisko ACTA nolīgumu, kas blakus citam tajā atrunātajam varētu radīt arī pamatīgus informācijas apmaiņas ierobežojumus un pastiprinātu uzraudzību internetā kā arī kriminalizēt līdz šim administratīvajai atbildībai piekritīgus pārkāpumus, daudziem Eiropas politiķiem ne vien likuši mainīt tā paredzēto vieglo «iziešanu cauri», bet arī atzīt sava politiskā darba brāķi. Saucot to par nolaidību un savas pilsoniskās pārliecības pārkāpšanu, visskaidrāk to izdarījusi Slovēnijas vēstniece Japānā. Citi vadoši politiķi Eiropas pēc plašajiem protestiem vairs nevēlas strēbt karstu un viens pēc otra paziņo par negatīvu attieksmi pret nolīgumu, ko iepriekš gribēja pasniegt tikai kā formalitāti.

Šodien Rīgā notiks mežsaimniecības un lauksaimniecības nozares protesti, kurā vairāk nekā 700 cilvēku plāno paust nostāju pret nozaru īpašumā esošās zemes ierobežojumiem bez adekvātiem kompensēšanas mehānismiem, ja zeme tiek nodota dabas aizsardzībai.

Paredzēts, ka plkst.10 Doma laukumā notiks pulcēšanās protesta gājienam, kuru organizēs biedrība "Zemnieku saeima", plkst.11 pievienojoties Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) un Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) organizētajam mītiņam pie Ministru kabineta.

Plānots, ka protesta akcijā pie Ministru kabineta varētu piedalīties aptuveni 400 meža nozares pārstāvju.

Protesta mērķis ir vērst uzmanību uz ilgstoši ignorētajām problēmām, kas skar Latvijas mežu īpašniekus un meža nozarē strādājošos.

LMĪB pārstāvji norāda, ka nozare saskaras ar netaisnīgu attieksmi gan Latvijas, gan Eiropas līmenī. Tostarp viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir par kompensācijām mežu īpašniekiem, kuru meža zemes tiek nodotas dabas aizsardzībai.

Ar Zirnekļcilvēka iesauku pazīstamais franču alpīnists Alēns Robērs piektdien uzkāpis Honkongas debesskrāpī un izvietojis tur transparentu, mudinot uz mieru protestu pārņemtajā pilsētā.

Plakātā redzama sarokošanās, kā arī Honkongas un Ķīnas karogi.

Honkongā vairākus mēnešus turpinās valdības oponentu protesti, kas bieži pāraug sadursmēs ar policiju.

57 gadus vecais francūzis, kurš kļuvis slavens ar kāpšanu debesskrāpjos, sacīja, ka viņa jaunākā akcija ir «uzstājīgs aicinājums uz mieru». «Iespējams, ar to, ko es daru, es varu mazināt temperatūru vai varbūt izraisīt smaidu. Jebkurā gadījumā, tāda ir mana cerība,» paziņojumā medijiem apliecināja Robērs.

Vēstījums, uzkāpjot 68 stāvus augstajā debesskrāpī «Cheung Kong Center», bijis «uzstājīgs aicinājums uz mieru un konsultācijām starp Honkongas tautu un tās valdību».

Robēra akcija tīmeklī izsaukusi dažādu reakciju.

Ceturtdien visā Serbijā jau trešo dienu pēc kārtas ielās izgāja tūkstošiem cilvēku, lai protestētu pret valdības lēmumu atjaunot koronavīrusa pandēmijas dēļ ieviestos ierobežojumus.

Tomēr, atšķirībā no divām iepriekšējām dienām, ceturtdien protesta akcijas visumā bija miermīlīgas.

Belgradā tika sarīkota sēdošā demonstrācija pie parlamenta.

Demonstrācijas notika arī abās pārējās Serbijas lielākajās pilsētās - Novisadā un Nišā.

Belgradā neliela grupa labējo ekstrēmistu vairākkārt mēģināja izraisīt sadursmes ar policiju, taču pārējie protestētāji viņus patrieca.

Demonstrācijas, kas otrdienas vakarā Belgradā sākās kā protesti pret valdības ieceri atjaunot Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, trešdien jau izvērtās vispārējos protestos pret Serbijas prezidentu Aleksandru Vučiču.

Par vienu no izplatītākajiem kļuvis protestētāju sauklis: "Vučičs ir bīstamāks par Covid!"

Ukrainas opozīcijas pārstāvji parlamentā vēlas rīkot balsojumu par izmaiņām konstitūcijā, lai mazinātu prezidenta Viktora Janukoviča ietekmi valstī, vēsta BBC.

Opozicionāri jau vairākkārt ir brīdinājuši – ja balsojums nenotiks, masu protesti valstī turpināsies. Protesti tiek plānoti pie parlamenta ēkas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā.

Līdz ar plānoto balsojumu opozīcijas pārstāvji vēlas atgriezties pie 2004. gada konstitūcijas.

Tikmēr Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs pauda, ka Maskava sniegs Ukrainai jaunu aizdevumu divu miljardu ASV dolāru apjomā šonedēļ. Divi miljardi ASV dolāru Ukrainai solīti jau janvāra beigās. Jāatgādina, ka Kijeva no Maskavas jau ir saņēmusi palīdzību trīs miljardu ASV dolāru apjomā, kas ir neliela daļa no solītajiem 15 miljardiem ASV dolāru. Šo summu Kremlis solīja aizdot ukraiņiem decembra beigās, laikā, kad Ukrainas un Krievijas līderi parakstīja savstarpējas vienošanās, radot saasinājumu protestos. Patlaban nojaušams, ka Kremlis iesaldēs finanšu palīdzības sniegšanu līdz brīdim, kad Ukrainā tiks izveidota Maskavai pieņemama valdība. Iepriekšējais premjers Mikola Azarovs atkāpās no amata pagājušajā mēnesī, protestu karstumā.

Personalizētā ziņu lietotne jauniešiem – SQUID App, kas pieejama visā Eiropā, tagad tiek izlaista arī Latvijā.

SQUID lietotāji var izvēlēties tēmas, kas viņus patiesi interesē, sekot līdzi jaunākajām ziņām un radoši izpausties, uzlabojot aizraujošākos rakstus.

SQUID ir bezmaksas aplikācija kurā nav nepieciešams reģistrēties. Tajā pieejamas vairāk nekā 100 ziņu kategorijas un vairāk nekā 20 000 laikrakstu, žurnālu un blogu. Lietotne nodrošina personalizēšanas iespējas - tēmu izvēle un kārtošana, rakstu saglabāšana un avotu bloķēšana.

Lietotne piedāvā plašu tēmu klāstu, no kura lietotāji var izvēlēties un izveidot sev personalizētu ziņu plūsmu. SQUID algoritmi vāc, šķiro un prioritizē ziņas no avotiem internetā, ļaujot lietotājiem sekot līdzi vissvarīgākajiem un interesantākajiem notikumiem.

Šā gada otrajā ceturksnī globālo saistību apmērs pirmo reizi vēsturē pārsoļojis pāri apaļajai 250 triljonu ASV dolāru atzīmei, liecina Starptautiskā Finanšu institūta (Institute of International Finance jeb IIF) dati.

Vairāk nekā par 60% no jauna parāda pieauguma iepriekšējo 12 mēnešu laikā (līdz jūlijam) bijusi atbildīga aizņemšanās ASV un Ķīnā. Pagaidām nav vērojamas pazīmes, ka parāda pieaugums varētu bremzēties. Tiek lēsts, ka šā gada beigās pasaules kopējais parāds pārsniegs 255 triljonus ASV dolārus, kas būtu aptuveni trīs reizes vairāk nekā globālās tautsaimniecības apmērs (savukārt uz vienu planētas iedzīvotāju tie ir aptuveni 32,5 tūkst. ASV dolāru) jeb ap 320% no tās IKP. 2000. gadā tie bija 170% no IKP.

IIF arī brīdinājis, ka pēdējā laikā vairākas attīstības reģiona valstis centīgi aizņēmušās ārvalstu valūtās, kas tām var radīt zināmus izaicinājumus nākotnē, ja to ekonomikas sabremzēsies straujāk. Uz pārējo fona šajā ziņā tika izcelta Turcija, Meksika un Čīle.

Vācijas lielākā banka Deutsche Bank ceturtdien paziņoja, ka vērienīgas izmaksu samazināšanas programmas ietvaros likvidēs 9000 darba vietu un pārtrauks darbību desmit valstīs, ņemot vērā šā gada trešajā ceturksnī gūtos rekordlielos zaudējumus.

Banka norāda, ka tā plāno slēgt biznesus Argentīnā, Čīlē, Meksikā, Peru, Urugvajā, Dānijā, Somijā, Norvēģijā, Maltā un Jaunzēlandē.

Tikmēr darījumu bizness Brazīlijā tiks pārcelts uz globāliem un reģionāliem centriem.

Tāpat Deutsche Bank likvidēs aptuveni 9000 darba vietu un pārtrauks sadarbību ar apmēram 6000 ārējo darba uzņēmēju globālajā tehnoloģiju operāciju biznesā.

Banka vēsta, ka šie pasākumi nodrošinās iespēju samazināt izdevumus par aptuveni 3,8 miljardiem eiro.

Deutsche Bank arī paziņoja, ka nākamo 24 mēnešu laikā gatavojas pārdot aktīvus aptuveni četru miljardu eiro apmērā un ar 20 000 darba vietu.

Kā ziņots, Deutsche Bank tīrie zaudējumi trešajā ceturksnī pieauguši līdz 6,01 miljardam eiro, salīdzinot ar 94 miljonu eiro zaudējumiem attiecīgajā laika periodā pērn.

Krievijas amatpersonas nespēj vien gana skeptiski izteikties par savu valūtu, lai uz to reaģētu investori

Krievijas ekonomikas snieguma izlīdzināšanās un sevišķi jau globālo naftas cenu stabilizēšanās liek celties tās nacionālās valūtas vērtībai, un par makroekonomiku atbildīgo amatpersonu skatījumā rubļa vērtība pret ASV dolāru ir jau pārlieku augsta. Šādās situācijās amatpersonu pirmā reakcija ir mēģinājumi savas valūtas kursu vienkārši «norunāt lejā» vai attiecīgi – augšā, ja ir noticis nelabvēlīgs kritums, pirms ķerties pie reālas tirgus intervences. Spīdošs šādas taktikas piemērs ir ECB prezidents Mario Dragi, no kura puses viens teikums – solījums darīt, kas vien būs nepieciešams eiro noturēšanai ‒ bija pietiekams, lai spekulācijas par eiro izbeigtos, pašam centrālajam baņķierim mierīgi turpinot turēt rokas ķešās un reāli nedarot neko ļoti ilgu laiku.

Vietā, kur saskaras trīs Dienvidamerikas valstu – Argentīnas, Čīles un Bolīvijas – robežas, atrodas planētas lielākās litija atradnes

Litijs tiek izmantots, lai izgatavotu dažādu elektronisko ierīču – sākot ar viedtālruņiem un klēpjdatoriem, beidzot ar elektroautomašīnām – akumulatorus. Minēto trīs valstu teritorijās esošajās litija atradnēs, tā sauktajā «litija trīsstūrī», šī metāla ieguve patlaban sasniegusi augstus rādītājus, lai spētu apmierināt lielo pieprasījumu.

Šobrīd lielāko daļu pasaules litija (aptuveni 40%) nodrošina Čīle. Svarīgs ražotājs ir arī Argentīna, sagaidāms, ka drīzumā litija ieguvēju valstu klubam varētu pievienoties arī Bolīvija, kurā, saskaņā ar aplēsēm, ir aptuveni 50% no pasaules litija rezervēm. Bolīvija «litija trīsstūra» savā teritorijas daļā janvārī uzsāka metāla iegūšanas programmu.

Igaunija sasniegusi tādu labklājības līmeni, ka tauta prasa zināmas izmaiņas arī valsts pārvaldē, uzrunā kaimiņvalsts parlamentam šodien sacījis prezidents Tomass Hendriks Ilvess, ziņo raidsabiedrība ERR. Viņa paša pērnruden sāktā pilsoniskā iniciatīva Tautas Asambleja (TA) apkopojusi Igaunijas iedzīvotāju attieksmi pret dažādiem sabiedriskās dzīves jautājumiem un nāk klajā ar 16 likumprojektiem.

Prezidents T. Ilvess atsaucās uz savas tautietes, Eiropas Komisijas augsti stāvošas darbinieces Maives Rutes sacīto, ka, sasniedzot zināmu labklājības līmeni, veiksmīgās valstīs sākas krīzes situācija. Prezidenta vērtējumā pērnā rudens politiskā «rūgšana» Igaunijā ir tam par zīmi. «Mainās tas, ko cilvēki sagaida,» raidsabiedrība citē T. Ilvesa sacīto. «Ļaužu pamatvajadzības ir apmierinātas, tāpēc cilvēki vairs nevar būt mierā ar esošo situāciju. Dažās valstīs, kā Dienvidkoreja vai Taivāna, tas noveda pie revolūcijas. Čīlē un Spānijā tas noveda pie vērtību maiņas. Šo robežu – 15 tūkstošus ASV dolāru IKP uz iedzīvotāju – Igaunija sasniedza 2012. gadā.»