65 gadu vecumā miris ASV datorprogrammatūru kompānijas «Microsoft» līdzdibinātājs, filantrops un sporta komandu īpašnieks Pols Alens, paziņojusi viņa ģimene.

Alens miris pirmdien Sietlā, un viņa nāves cēlonis bija limfmezglu vēzis. 2009.gadā Alenam tika ārstēta nehodžkina limfoma, un pirms divām nedēļām viņš paziņoja, ka slimība atgriezusies.

Pēc žurnāla «Forbes» aplēsēm, Alena bagātība bija 20,3 miljardi dolāru, un līdz ar to viņš bija 48.bagātākais cilvēks pasaulē. Tostarp Alenam piederēja 100 miljoni «Microsoft» akciju, kā arī sporta komandas - Nacionālās basketbola līgas (NBL) klubs Portlendas «Trail Blazers» un Nacionālās futbola līgas (NFL) klubs Sietlas «Seahawks», viņš bija arī līdzīpašnieks Amerikas Futbola līgas (MLS) komandai Sietlas «Sounders».

1975.gadā Alens kopā ar savu skolasbiedru Bilu Geitsu nodibināja «Microsoft». Šī uzņēmuma panākumi sākās 1980.gadā, kad kompānija IBM pievērsās personālo datoru ražošanai un uzticēja «Microsoft» operētājsistēmas izstrādi. Programmu, kas vēlāk kļuva pazīstama kā DOS, «Microsoft» par 50 000 dolāru iegādājās no programmētāja Tima Patersona un pielāgoja to IBM vajadzībām. 1983.gadā, kad Alenam tika ārstēta Hodžkina limfoma, viņš no «Microsoft» aizgāja.

Microsoft Latvia vadītājas Renātes Strazdiņas pārziņā turpmāk būs visu trīs Baltijas valstu tirgi, informē kompānijā.

Primārais uzdevums, īstenojot Microsoft Baltija pārvaldību, būs sekmēt Microsoft tehnoloģiju pieejamību un izmantošanu, kā arī atbalstīt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu ekonomikas izaugsmi un pārvaldes efektivitāti, īstenojot digitālo transformāciju.

«Tas ir liels izaicinājums - virzīt jaunākās informācijas tehnoloģijas visās trīs Baltijas valstīs, kuras atrodas tik tuvu cita citai, bet ir atšķirīgas. Microsoft tehnoloģijas ir vienojošais kopsaucējs visām Baltijas valstīm, un es saskatu lielas iespējas ar Microsoft atbalstu turpināt mazināt digitālo plaisu un paātrināt jaunāko tehnoloģiju vienlaicīgu ieviešanu visās kaimiņvalstīs. Būtiska loma ir inovācijām un sadarbībai ar vietējiem uzņēmējiem, akadēmiskajām un pētnieciskajām institūcijām un organizācijām, lai veicinātu pētniecību un inovācijas IT jomā,» teic R. Strazdiņa.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt tikai četras dienas nedēļā tuvākajā laikā negrasās.

Db.lv rakstīja, ka "Microsoft" meitasuzņēmums Japānā augustā veicis eksperimentu, strādājot tikai četras darba dienas nedēļā, kā rezultātā darbinieku produktivitāte esot pieaugusi par teju 40%.

"Latvijā pagaidām vēl neesam izmēģinājuši četru darba dienu nedēļu, kā to izdarījusi "Microsoft" pārstāvniecība Japānā, bet jau šobrīd kolēģi var ļoti brīvi plānot paši savu darba laiku un vietu - strādāt no biroja, mājām vai pat parka, ja tā ērtāk," paskaidro Renāte Strazdiņa, "Microsoft" vadītāja Baltijā.

"Microsoft Latvia" darbiniekiem esot iespēja izbrīvēt sev brīvu dienu, intensīvāk strādājot citās dienās, piemetina R.Strazdiņa. Pateicoties tehnoloģiju sniegtajām iespējām, attālināts komandas darbs arvien vairāk pietuvinās klātienes komandas darba efektivitātei.

ASV datortehnoloģiju gigants "Microsoft" maksās 20 miljonu dolāru sodanaudu par bērnu personiskās informācijas vākšanu bez viņu vecāku piekrišanas, paziņojušas Savienoto Valstu amatpersonas.

ASV Federālā tirdzniecības komisija apsūdzēja "Microsoft", ka uzņēmums no 2015. līdz 2020.gadam vācis personas datus no bērniem, kuri jaunāki par 13 gadiem un bez vecāku atļaujas reģistrējušies "Microsoft" spēļu sistēmā "Xbox", un saglabājis šo informāciju.

Lai atvērtu kontu, lietotājiem bija jānorāda savs vārds un uzvārds, e-pasta adrese un dzimšanas datums.

Federālā tirdzniecības komisija paziņoja, ka "Microsoft" pārkāpis Bērnu tiešsaistes privātuma aizsardzības likumu.

Komisija ar "Microsoft" panākusi vienošanos, ka uzņēmums samaksās 20 miljonu dolāru sodu.

Federālās tirdzniecības komisijas amatpersona norādīja, ka šim sodam skaidri jāparāda, ka bērnu avatāri, biometriskie dati un informācija par veselību ir pakļauti Bērnu tiešsaistes privātuma aizsardzības likumam.

Vai Tu zināji, ka jebkurš var stundas laikā apgūt prasmes iekļūt svešā datorā? Hakeru uzbrukumi jau sen vairs nav tikai filmu sižetos vai ārvalstu ziņās. Tā ir mūsdienu realitāte arī Latvijā. Pēc CERT.LV datiem, kiberuzbrukumu skaits gada laikā pieaudzis par vairāk kā 300%, un šogad sasniegs vienu miljonu. Kā darbojas šo ļaundaru rīcības modelis? Uzbrukumus viņi vērš pret lietotājiem, kuru datus ir vieglāk uzlauzt. Ja hakeris netiks cauri uzstādītajiem aizsardzības slāņiem, visticamāk tālāk vērsīsies pie mazāk aizsargāta upura. Vairumu kiberuzbrukumu piedzīvo mazie un vidējie uzņēmumi, saņemot kaitniecisku ietekmi uz uzņēmējdarbību, finansēm un klientu uzticību. Ja līdz šim daudzi uz IT drošību ir pievēruši acis, tad šī brīža statistika pauž būtisku nepieciešamību uzņēmumos ieviest spēcīgus aizsardzības mehānismus. Tādēļ Microsoft ir radījis efektīvu un visaptverošu aizsardzības instrumentu komplektu, kas pielāgots nelielo biznesu vajadzībām un budžeta iespējām – Microsoft 365 Business Premium. To saviem klientiem nodrošina arī IT uzņēmums Primend, kas augstu prioritizē kiberdrošību. Lai arī klientu lokā regulāri notiek ļaundaru mēģinājumi iniciēt uzbrukumu, tie tiek sekmīgi atvairīti. Lai skaidrāk izprastu potenciālos draudus un Microsoft piedāvātos rīkus to novēršanai, apskatīsim četrus galvenos drošības pasākumus, ko Primend speciālistu komanda ir ieviesusi uzņēmumā Aloja Starkelsen.

90% no uzbrukumiem ir ar mērķi izkrāpt e-pastu paroles, lai veiktu kaitnieciskas darbības. Vienkāršas paroles uzlaušanai nepieciešamais laiks ir mazāk kā viena sekunde. Paroles ieguve ļauj uzdoties par nozagtā konta īpašnieku, ar viltu iegūt uzticību no lietotāja kolēģiem, partneriem un klientiem, un izplatīt kaitniecisku saturu, ļaunprātīgus vīrusus un viltus konta numurus krāpniecisku rēķinu apmaksai. Ir svarīgi regulāri apmācīt darbiniekus, mudinot uz adekvātu paroļu izvēli, bet vienmēr pastāv cilvēkfaktora risks. Dubultai aizsardzībai Aloja Starkelsen darbiniekiem tikusi ieviesta divfaktoru pierakstīšanās. Papildus parolei tā paredz personas autentifikāciju lietotnē – līdzīgi kā pierakstoties bankas konta piekļuvei.

ASV Iekšējo ieņēmumu dienests (IRS) pieprasījis datortehnoloģiju kompānijai "Microsoft" samaksāt 29 miljardu dolāru (27 miljardi eiro) nodokļu parādu, kas izveidojies 2004.-2013.gadā, paziņoja kompānija, kas šo prasību apstrīd.

"Microsoft" pauda gatavību vērsties tiesā, ja administratīvajā procesā neizdosies panākt IRS prasības atcelšanu.

Kā informēja "Microsoft", IRS nodokļu aprēķinu veicis saistībā ar kompānijas ieņēmumu pārcelšanu uz ārvalstu jurisdikcijām.

Tādu izmaksu dalīšanas praksi izmanto daudzas lielās starptautiskās kompānijas, "jo tā atspoguļo to biznesa globālo raksturu", pamatoja tehnoloģiju uzņēmums.

"Windows" sistēmas ražotājs uzstāja, ka uzņēmuma korporatīvā struktūra ir mainīta, tādēļ IRS prasības attiecas uz agrāko, nevis pašreizējo praksi.

IRS lietu nekomentē.

ASV tehnoloģiju kompāniju grāmatvedības prakse ilgstoši ir bijusi karstu diskusiju temats visā pasaulē.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) ir vienojusies par sadarbību ar “Microsoft” 90 000 ASV dolāru apmērā, kas arī 2023. gadā ļauj turpināt izglītības un kvalifikācijas uzlabošanas programmu “Virtuālās prakses Baltijā”, informēja LIKTA prezidente profesore Signe Bāliņa.

Šī būs “Virtuālo prakšu Baltijā” programmas trešā kārta. LIKTA šo projektu īsteno kopā ar Latvijas Universitātes Inovāciju centru LUMIC un sadarbības partneriem Lietuvā un Igaunijā.

Pēc LIKTA prezidentes paustā, projektā visiem interesentiem Baltijā tiek piedāvāti bezmaksas kursi par aktuāliem digitālajiem rīkiem un programmām, kas palīdz vienkāršot un uzlabot darbu un ir pielietojamas ikdienā. Dziļākas intereses gadījumā šīs mācības var pavērt ceļu karjerai informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) jomā. Dalībnieki kursos iegūst praktiskas zināšanas, pēc tam piedalās virtuālajās praksēs, kur apgūtās prasmes izmēģina reālai darba videi identiskos apstākļos, apgūstot praktiskas iemaņas dažādās Baltijas organizācijās.

ASV datortehnoloģiju gigants "Microsoft Corp." izvairījies no nodokļu maksāšanas vairāku miljardu apmērā Lielbritānijā, Austrālijā un Jaunzēlandē, lai arī uzņēmums šajās valstīs ieguvis ienesīgus valsts sektora līgumus, liecina Uzņēmumu nodokļu uzskaites un pētniecības centra (CICTAR) veikts pētījums.

Uzņēmums, kas vienmēr apgalvojis, ka ievēro to valstu likumdošanu un noteikumus, kur tas darbojas, valstu kasēm liedzis tik ļoti nepieciešamos ienākumus, vienlaikus saņemot nodokļu maksātāju naudu, norāda CICTAR.

"Vairākos gadījumos "Microsoft" pēdējos gados nav maksājis nodokļus, ienākumus novirzot uz uzņēmumumiem ar nodokļu rezidenci Bermudu salās vai citās labi zināmās nodokļu patvērumu valstīs," skaidro centrs.

Pētījumā teikts, ka uzņēmuma Īrijas struktūrvienība "Microsoft Global Finance", kuras nodokļu rezidence ir Bermudu salās, 2020.gadā investīcijās konsolidēja vairāk nekā 100 miljardus doolāru un, neskatoties uz 2,4 miljardu dolāru pamatdarbības peļņu, nesamaksāja nekādus nodokļus.

Miljardierim, filantropam un "Microsoft" līdzdibinātājam Bilam Geitsam pieder vērienīga savrupmāja Medinā, Vašingtonā, iesaukta par "Xanadu 2.0". Lai gan miljardieris pēdējos gados izteikti aizraujas ar labdarību un pievērš uzmanību klimata pārmaiņu problēmu risināšanai, tas nemaina faktu, ka viņa īpašums ir izteikti ekskluzīvs un uzmanības vērts.

Jāatgādina, ka "Microsoft" līdzdibinātājs B. Geitss (Bill Gates) vēl pavisam nesen atkal bija kļuvis par bagātāko cilvēku pasaulē, liecināja "Bloomberg Billionaires Index". Taču šobrīd šī pozīcija atkal zaudēta.

B. Geitsa mājas celtniecībai zeme pie ūdens tika nopirkta 1988. gadā. Tā izmaksāja 2 miljonus ASV dolāru. Ēkas būvniecības izmaksas sasniedza 63 miljonus ASV dolāru. Īpašuma vērtība, pēc "King County public assessor's office" aplēsēm, pagājušā gadā sasniedza jau 127,48 miljonus ASV dolāru

Būves platība veido vairāk nekā 6100 kvadrātmetrus. To būvējusi 300 celtnieku brigāde, no kuriem 100 bijuši elektriķi. Publiskie dati liecina, ka ēkā ir septiņas guļamistabas un 18 sanmezgli. Kopā īpašumā izvietotas sešas virtuves.

ASV datorprogrammatūras kompānijas "Microsoft" vadītāja Baltijas valstīs turpmāk būs Vaida Sapole, informē uzņēmumā.

Sapole amatā nomainīs Renāti Strazdiņu, kura turpmāk ieņems "Microsoft" industrijas digitālās stratēģijas direktores amatu Centrālajā un Austrumeiropā.

Jaunajā amatā Sapole plāno īstenot "Microsoft" stratēģiju, lai atbalstītu un paātrinātu uzņēmumu, valsts sektora un sabiedrības digitālo transformāciju, īpašu uzmanību veltot sadarbībai ar uzņēmumiem un valsts pārvaldi Baltijā, kā arī ieviešot jaunākos biznesa risinājumus, norāda kompānijā.

Tāpat uzņēmums turpinās centienus nodrošināt digitālo prasmju apguves iespējas ikvienam, tostarp ar virtuālās prakses iespēju palīdzību un digitālo prasmju pilnveides programmu Baltijā, kas palīdz dalībniekiem pielietot jauniegūtās prasmes un pārbaudīt zināšanas reālā darba vidē.

Pasaules darba tirgus saskaras ar būtisku izaicinājumu un ceturtdaļa miljarda cilvēku šogad zaudēs darbu, sacījis kompānijas "Microsoft" prezidents Breds Smits (Brad Smith), vēsta "BBC".

Viņš akcentējis, ka miljoniem cilvēku būs jāapgūst jaunas prasmes, lai iegūtu darbu vai pat noturētos esošajā darbavietā saistībā ar ekonomikas digitalizāciju.

"Microsoft" nesen paziņoja par plānu šogad nodrošināt apmācību un jaunu prasmju iegūšanu 25 miljoniem cilvēku visā pasaulē.

Tas tiks darīts, izmantojot "Microsoft" piederošo "LinkedIn". Tomēr vienlaikus B. Smits atzinis, ka daudzas darbavietas daudzās valstīs būs ārpus digitālās pārkvalifikācijas iespējām.

"Tā ir taisnība, ka darba iespējas visā pasaulē ir ļoti atšķirīgas. Ne visas darbavietas var digitalizēt, īpaši jaunattīstības valstīs. Mēs dzīvojam interneta nevienlīdzības pasaulē - ja mēs kaut ko nedarīsim, mēs saasināsim visas citas nevienlīdzības, par kurām mēs visi raizējamies.

ASV datortehnoloģiju gigants "Microsoft Corp." trešdien pārtrauca tehnisko atbalstu pirms 27 gadiem izveidotajam interneta pārlūkam "Internet Explorer", jo tas vairs nav populārs lietotāju vidū.

"Microsoft" skaidro, ka pašreizējai "Internet Explorer" versijai vairs netiks piedāvāti darbības kļūdu labojumi vai atjauninājumi, un lietotāji tiks novirzīti uz šī pārlūka aizstājēju "Microsoft Edge".

Par ieceri pārtraukt tehnisko atbalstu "Internet Explorer" uzņēmums jau paziņoja pērn, un trešdien "Microsoft" norādīja uz nepieciešamību sākt visu no jauna ar pārlūku "Microsoft Edge".

"Internet Explorer" pirmā versija darbību sāka 1995.gadā.

"Statscounter" apkopotie dati liecina, ka "Google" radītais interneta pārlūks "Chrome" kontrolē 65% tirgus. "Apple" izstrādātais un uzņēmuma datoros un ierīcēs pieejamais "Safari" ar 19% tirgus daļu ir otrajā vietā.

Finanšu tirgus dalībnieki šobrīd aktīvi mēģina izzīlēt to, kāda varētu būt ASV un Irānas saasinājumu attīstība. Pagaidām joprojām lielākajai daļai Volstrītā bāzes scenārijs paredz to, ka tālāki asumi būs, lai gan tie tomēr nepāraugs plašākā jaunā karadarbībā.

Tādējādi, neskatoties uz dažādiem nemierīgiem jaunumiem, gada sākums daudzām populārām akcijām ir bijis visai veiksmīgs. Turpina pieaugt, piemēram, lielo ASV tehnoloģiju līderu akciju vērtība. Apple akcijas cena kopš gada sākuma palielinājusies par 1,6%, Alphabet (Google mātes uzņēmums) pat par 4,1% līdz 1395 ASV dolāru atzīmei un Facebook - par 3,8%.

Liela daļa aptaujāto finanšu ekspertu teic, ka, ģeopolitikai esot sakarsētai, finanšu tirgū sagaidāmas palielinātas svārstības. Viedokļi par nepieciešamajām darbībām ar naudu šādos laikos gan ir visai dažādi. Visai daudzi turpina norādīt, ka jebkuru straujāku akciju atkāpšanos drīzāk derētu izmantot, lai šos vērtspapīrus iegādātos lētāk.

Baltijas privātā kapitāla ieguldījumu fonds “Livonia Partners” veiks ieguldījumu Latvijas tehnoloģiju uzņēmumā “Digital Mind”, lai atbalstītu stratēģisku Polijas tehnoloģiju uzņēmuma “EIP Dynamics” iegādi.

Darījuma mērķis ir palielināt uzņēmuma pakalpojumu piegādes kapacitāti klientu apkalpošanai Baltijas un Centrāleiropas reģionā, un izveidot platformu tālāko iegādes un apvienošanas darījumu veikšanai.

““EIP Dynamics” iegāde un “Livonia Partners” stratēģiskais ieguldījums iezīmē vēsturisku pagriezienu mūsu uzņēmuma attīstībā. Arī turpmāk, sadarbībā ar “Livonia Partners”, plānojam citu reģiona uzņēmumu iegādi, lai kļūtu par vadošu “Microsoft” Dynamics un Azure risinājumu nodrošinātāju Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā. Šis nozīmīgais darījums apliecina mūsu apņemšanos turpināt augt un attīstīties, lai celtu kapacitāti un nodrošinātu klientu mainīgās vajadzības. Polijas uzņēmuma darbinieku kompetence un uzņēmējdarbības gars sakrita ar mūsu vīziju par ilgtspējīgu izaugsmi un inovācijām, tāpēc esmu pārliecināts, ka šis stratēģiskais solis atstās pozitīvu ietekmi gan uz uzņēmumu komandām, gan klientiem,” saka “Digital Mind” izpilddirektors Rinalds Sluckis.

ASV datortehnoloģiju milzis "Microsoft" atlaidīs 1900 darbiniekus jeb 8% no kopējā darbinieku skaita videospēļu izstrādes struktūrvienībā, uzņēmumam pārņemot videospēļu izstrādātāju "Activision Blizzard".

"Microsoft" ceturtdien norādīja, ka kopā arī "Activision" centīsies atrast ilgtspējīgu izmaksu struktūru, lai attīstītu videospēļu izstrādes biznesu, kas nodarbina 22 000 cilvēku.

"Kopīgi mēs esam noteikuši prioritātes un jomas ar pienākumu pārklāšanos, lai nodrošinātu labāko ieaspējamo izaugsmi," skaidro uzņēmums.

Kā ziņots, "Microsoft" oktobrī pabeidza "Activision" iegādes darījumu, kura summa bija 69 miljardi dolāru.

"Activision" radītā kara spēļu "Call of Duty" sērija ir viena no pasaulē pieprasītākajām konsoļu spēlēm. Kompānija piedāvā arī, piemēram, "Candy Crush", "Overwatch" un "World of Warcraft".

Tikmēr "Microsoft" portfelī ir tādas iecienītas spēles kā "Minecraft", "Elder Scrolls" un "Fallout". "Microsoft" spēļu pakalpojumam "Game Pass" ir 25 miljoni abonentu.

ASV datortehnoloģiju gigants "Microsoft Corp." paziņojis, ka pārtrauks tehnisko atbalstu pirms vairāk nekā 25 gadiem izveidotajam interneta pārlūkam "Internet Explorer", jo tas vairs nav populārs lietotāju vidū.

"Mēs paziņojam, ka "Internet Explorer" nākotne [operētājsistēmā] "Windows 10" ir "Microsoft Edge"," pavēstījis uzņēmums, norādot uz tā jauno interneta pārlūku.

"Microsoft" vēsta, ka tehniskais atbalsts "Internet Explorer" tiks pārtraukts 2022.gada 15.jūnijā.

Taču uz "Internet Explorer" balstītas mājaslapas un lietotnes darbosies ar "Microsoft Edge" vismaz līdz 2029.gadam, jo vairākām organizācijām ir interneta vietnes, kas balstītas uz šo interneta pārlūku.

"Statscounter" apkopotie dati liecina, ka "Google" radītais interneta pārlūks "Chrome" kontrolē 65% tirgus. "Apple" izstrādātais un uzņēmuma datoros un ierīcēs pieejamais "Safari" ar gandrīz 19% tirgus daļu ir otrajā vietā.

Kiberuzbrukumu jomā tiek novērotas jaunas tendences un viena no tām – kiberuzbrucēji aktīvi izmanto pasaulē aktuālo ažiotāžu ap mākslīgo intelektu, liecina starptautiskās IT drošības kompānijas “ESET” 2023. gada otrā pusgada “Draudu apskats”.

“ESET” ir identificējis kampaņas, kuru mērķauditorija ir “ChatGPT” rīku lietotāji, un bloķējis jau vairāk nekā 650 000 mēģinājumus piekļūt ļaunprātīgām interneta vietnēm, kuru nosaukumi satur “chatgpt” vai līdzīgu nosaukumu.

Kā atzīmē uzņēmums, ļaunprātīgās interneta vietnes ietver lietotnes, kas nedroši pārvalda unikālos kodus, ko izmanto, lai mākslīgā intelekta programmas autentificētu un autorizētu lietotāju, izstrādātāju vai programmu. Tāpat vietnes satur ļaunprātīgus “Google Chrome” pārlūka paplašinājumus, kas paredzēti “ChatGPT”.

“Mākslīgais intelekts ir vēl viens piemērs tam, cik ātri kibernoziedznieki savā labā sāk izmantot globālas aktualitātes un cilvēku pastiprināto interesi vai satraukumu. Līdzīgi tas bija arī ar Covid-19 un karu Ukrainā. Cilvēku interese par mākslīgo intelektu un tā lietotāju skaits šogad turpinās strauji pieaugt, tāpēc varam sagaidīt, ka kiberuzbrucēji dažādos veidos pastiprināti izmantos mākslīgo intelektu, lai cilvēkus uzķertu uz āķa. Ikvienam jāatceras, ka internetam nav robežu, tāpēc arī iedzīvotājiem Latvijā ir jābūt piesardzīgiem gan lietojot mākslīgā intelekta risinājumus un sargājot savus unikālos kodus, gan pievēršot uzmanībU jebkam, kas satur informāciju par mākslīgo intelektu un aicina uz kādu rīcību, piemēram, atvērt saites, e-pasta pielikumus, izmantot īpaši izdevīgus reklāmas piedāvājumus,” stāsta “ESET” pārstāvniecības Latvijā, drošības uzņēmuma “NOD Baltic” kiberdrošības tehnoloģiju inženieris Egils Rupenheits.

Eiropas Komisija (EK) 27.jūlijā sākusi padziļinātu izmeklēšanu par ASV datorprogrammatūras giganta "Microsoft" rīcību, iekļaujot biznesa komunikācijas platformu "Teams" lietojumprogrammu komplektā "Office".

Šāda "Microsoft" rīcība rada bažas par konkurences kropļošanu, konstatē EK.

Komisija izmeklēšanā noskaidros, vai tādējādi uzņēmums ļaunprātīgi izmanto un aizsargā savas tirgus pozīcijas.

"Tādi attālinātas saziņas un sadarbības rīki kā "Teams" kļuvuši neaizstājami lielam skaitam uzņēmumu Eiropā. Tāpēc mums jānodrošina, lai šo produktu tirgū saglabājas konkurence, un uzņēmumi spēj brīvi izvēlēties produktus, kas vislabāk atbilst to vajadzībām," norāda Eiropas Savienības konkurences komisāre Margrēte Vestagere.

"Microsoft" iekļāvusi "Teams" lietojumprogrammu komplektos "Office 365" un "Microsoft 365".

Izmeklēšana sākta saistībā ar sūdzību, ko 2020.gadā iesniedza uzņēmums "Slack Technologies", kas izstrādājis tūlītējās ziņapmaiņas platformu "Slack".

Neskatoties uz globālo pandēmiju, cenas vadošajos pasaules akciju tirgos pēdējo nedēļu laikā pieaugušas.

Par to, cik noturīgs varētu būt šis kāpums, pārliecība gan ne vienmēr ir tā pati lielākā. Neskatoties uz to, notiekošais liek domāt, ka pēc šīs krīzes pat vēl pārliecinošākas varētu kļūt jau tā gigantisko interneta un tehnoloģiju līderu pozīcijas.

Tieši šādu uzņēmumu vērtspapīri lielā mērā bijuši atbildīgi par kopējo tirgus cenu palielināšanos. Piemēram, tikai pieci uzņēmumi - "Microsoft", "Apple", "Amazon", "Alphabet" ("Google") un "Facebook" – šobrīd veido jau piekto daļu no kopējās ASV akciju tirgus "Standard & Poor's 500" indeksa vērtības (to veido 500 lielākās ASV publiski kotētās kompānijas).

Vērtīgas lietas mēs parasti apdrošinām vai parūpējamies par to drošību citos veidos. Mūsdienu pasaulē, kurā vairumam uzņēmumu viens no nozīmīgākajiem resursiem ir informācija, ir ārkārtīgi būtiski gādāt par uzņēmuma datu drošību. Office 365 lietotāji nereti automātiski uzskata, ka par tajā esošā satura drošu uzglabāšanu rūpējas Microsoft. Realitātē Office 365 ir veidots, pamatojoties uz dalītās atbildības modeļa principu. Ideja ir tāda, ka veiksmīgai pakalpojuma darbībai nozīmīga loma ir visām iesaistītajām pusēm. Microsoft galvenais uzdevums ir Office 365 pakalpojumu infrastruktūras uzturēšana un aizsardzība. Piegādātājs nodrošina vienmērīgu darbību iekārtām un Office 365 pakalpojumiem, kā arī rūpējas par aktuālo pakalpojumu pārvaldību. Savukārt klientiem ir jāuzņemas atbildība par savu datu dublēšanu. Piemēram, ja kāds uzņēmuma darbinieks netīšām izdzēš failu no Teams, diemžēl nav iespējas piezvanīt uz Microsoft biroju un pieprasīt faila atjaunošanu. Tas ir klienta pienākums – savlaicīgi veidot rezerves kopijas, lai vajadzības gadījumā datus atgūtu.

Uzņēmums Primend, kas nodrošina profesionālus un efektīvus IT pakalpojumus visā Baltijā, rūpīgi seko līdzi arī tam, lai klientu vērtīgie dati būtu pastāvīgā drošībā. Vai zini, kādi ir galvenie iemesli uzņēmuma datu aizsardzībai? Lūk, 6 potenciāli riski, kurus var “apdrošināt”, ieviešot uzņēmumā kvalitatīvu satura dublēšanas risinājumu rezerves kopijām.

1. iemesls: netīša izdzēšana. Gluži cilvēcīgi jebkuram var gadīties svarīgu informāciju netīšām izdzēst vai arī kļūdas dēļ vieniem datiem uzkopēt virsū citus, attiecīgi oriģinālos datus zaudējot. Protams, ir pieejami dažādi Microsoft rīki, kas ļauj informāciju atgūt, kā piemēram, izdzēsto failu vai e-pasta ziņojumu miskastes. Tomēr ne visās situācijās tas ir risinājums, turklāt šādā formātā dati tiek glabāti tikai noteiktu laika periodu, pēc tam tos neatgriezeniski dzēšot. Tātad vienīgais drošais veids, kā tos atgūt, ir pilnvērtīgs un visaptverošs risinājums rezerves kopiju izveidei.

«Microsoft» meitasuzņēmums Japānā augustā veica eksperimentu, strādājot tikai četras darba dienas nedēļā. Rezultātā darbinieku produktivitāte pieaugusi par teju 40%.

«Microsoft Japan» biroji piektdienās tika slēgti, pēcāk secinot, ka, salīdzinājumā ar 2018.gada augustu, produktivitāte palielinājusies par 39,9%, vēsta Business Insider.

Projekta īstenošanas laikā tika limitēts arī sapulču garums - līdz 30 minūtēm, veicinot kolēģu savstarpēju saziņu attālināti. Papildus brīvdienas tika arī apmaksātas.

«Microsoft» nav pirmais uzņēmums, kas izgaismojis četru darba dienu nedēļas ieguvumus. Jaunzēlandes uzņēmuma «Perpetual Garden» dibinātājs Andrejs Barns (Andrew Barnes) CNBC atzina, ka līdzīgs eksperiments viņa uzņēmumā nācis par labu gan darbiniekiem, gan uzņēmumam, kas šādā režīmā tagad darbojas pastāvīgi.

ASV datortehnoloģiju gigants "Microsoft Corp." paziņojis par jaunu meklēšanas pakalpojuma "Bing" versiju, kurā iestrādāta jaunākā mākslīgā intelekta tehnoloģija.

"Bing" jaunajā versijā izmantota uzņēmuma "OpenAI" izstrādātā tehnoloģija "ChatGPT", kas kopš tās laišanas tirgū pērn strauji ieguvusi popularitāti pasauli.

"Microsoft" norāda, ka, pateicoties "ChatGPT", "Bing" tagad uz meklēšanas jautājumiem atbildēs ar krietni detalizētākām atbildēm, nevis tikai ar saitēm uz mājaslapām.

Tāpat lietotāji arī varēs tērzēt ar robotu, lai labāk pielāgotu savus meklējumus.

Šāda "Microsoft" inovācija rada līdz šim lielākos draudus interneta gigantam "Google" attiecībā uz tā dominēšanu meklēšanas pakalpojumu jomā.

"Microsoft" paziņojums publiskots dienu pēc tam, kad "Google" prezentēja savu jauno tērzēšanas robotu "Bard".

“Microsoft” līdzdibinātājs Bils Geitss (Bill Gates) atkal kļuvis par bagātāko cilvēku pasaulē, liecina "Bloomberg Billionaires Index".

Pirms tam šī titula īpašnieks bija “Amazon” dibinātājs un vadītājs Džefs Bezoss (Jeff Bezoss). 64 gadus vecā Bila Geitsa šī brīža bagātība lēšama 110 miljardu ASV dolāru apmērā.

Pasaules bagātāko cilvēku topa pirmo vietu Bilam Geitsam izdevies atgūt, kad “Microsoft” saņēma apjomīgu mākoņdatošanas pakalpojuma (cloud-computing) pasūtījumu no Pentagona 10 miljardu ASV dolāru apjomā, ziņo "Business Insider".

Interesanti, ka cīņā par šī pakalpojuma sniegšanu “Microsoft” sīvākais konkurents bija tieši “Amazon,” kura vadītājs nu zaudējis turīgākās personas statusu un atrodas topa otrajā vietā. Šī darījuma rezultātā “Microsoft” akciju vērtība piedzīvoja kāpumu, taču “Amazon”- kritumu.

Virkne profesiju pārstāvju arī pēc Covid-19 pandēmijas paliks strādāt elastīgajā režīmā - vairāk no mājām un mazāk laika pavadīs birojā, intervijā pauda SIA "Microsoft Latvia" valdes locekle Renāte Strazdiņa.

"Visticamāk, šī tendence turpināsies un kļūs par ierastu praksi," sacīja Strazdiņa.Viņa prognozēja, ka arī iepirkšanās paradumi tiešsaistē saglabāsies. "Protams, ir patīkami, ja preci var aplūkot un aptaustīt klātienē, tomēr cilvēki novērtē ērtumu un laika ietaupījumu, iepērkoties internetā," teica Strazdiņa.

Vienlaikus viņa minēja, ka mazināsies kultūras patēriņš digitāli, jo iedzīvotāji sapratuši, ka šajā nozarē klātbūtnes efekts ir ļoti svarīgs un rada pilnīgi citu noskaņu.

"No otras puses, kultūras digitālais piedāvājums, kas ienācis mūsu dzīvē, kaut kādā mērā paliks, jo sniedz daudz plašākas iespējas un piekļuvi saturam, kuru pirms pandēmijas nebijām iedomājušies pat lietot. Piemēram, kad atvērsies teātri, droši vien rindas pēc biļetes būs lielas, jo visi ir nocietušies pēc šāda veida kultūras," klāstīja Strazdiņa.

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb - kā es pret VID par 5 eiro tiesājos.

Paskrienot notikumiem pa priekšu, uzreiz vēlos norādīt, ka tiesāšanās ceļā esmu uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un spriedums administratīvā lietā ir stājies spēkā 10/06/2019. Taču jāsecina, ka mūsdienās ļoti reti kurš izvēlas tiesāties pret VID. Tas ir saistīts ar lielām tiesāšanās izmaksām, kuras pie tam vēl nav iespējams atgūt, patērēto laiku un valdošajam uzskatam (VID publiski paustajam) par augsto procentuālo uzvaras īpatsvaru no VID puses. Manā gadījumā svarīgs bija princips par to, ka esmu nodokļu konsultants, un nevarēju atstāt VID negodīgu rīcību bez uzmanības. Tas bija reputācijas jautājums. Mani kolēģi juristi gan vienmēr ir uzsvēruši, ka principi mūsu valstī maksā dārgi, kas tā arī ir. Neskatoties uz faktu, ka visu tiesvedību kārtoju es pati un man nebija papildu juristu un konsultantu rēķini, jebkurā gadījumā biju iztērējusi arī 90 eiro valsts nodevās, kas pret strīdus summu 5 eiro ir smieklīgi un pat muļķīgi. Tieši tāpēc bieži mani klienti izvēlas netiesāties ar VID, jo saprot, ka tas ir pārāk dārgi. Man kā konsultantam šis šķiet absurdi. Turklāt VID ar šādu rīcību paliek arvien pašpārliecinātāks. Pēdējā laikā 95% gadījumos pie nepamatota audita uzrēķina vienīgā VID atbilde un argumentācija ir: «Ejiet, tiesājieties un tad redzēsim, ko tiesa teiks».