Egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu ierobežošanai egļu mežaudzēs no 1.aprīļa izsludinās ārkārtējo situāciju 230 pagastos, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Valdība otrdien apstiprināja ZM rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 32 novadu 230 pagastos, nosakot saimnieciskās darbības ierobežojumus un aizsardzības pasākumus mizgrauža aktivitātes samazināšanai.

Ministrijā skaidro, ka šajā laika posmā noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi vērtīgajās egļu mežaudzēs un to aizsardzības zonās, kas identificēti sadarbībā ar Valsts meža dienesta (VMD) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" ekspertiem un citiem iesaistītajiem.

Ārkārtējās situācijas teritorijā ir noteikta A aizsardzības zona, kurā ietilpst vērtīgā egļu mežaudze, B aizsardzības zona, kurā ietilpst skujkoku mežaudzes 100 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes ārējās robežas, un C aizsardzības zona, kurā ietilpst egļu mežaudzes 101-500 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes.

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi, bet pašlaik tā ir ļoti strauji augoša eksporta nozare.

To tāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par finiera eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju. Lai arī Latvijā finieri ražo lielos apjomos, tomēr vairums tā tiek salīmēts saplāksnī, un tikai pavisam neliels tā apjoms tiek eksportēts kā finieris. Eksporta ienākumu uzrāviens ir saistāms ar triju finiera ražotāju izveidi un ražošanas apjomu pieaugumu — SIA AmberBirch Jekabpilī, SIA Kornbest Olainē, SIA Baltic Birch Wave Aizkrauklē, kā arī Rīgā ilgstoši strādājošo SIA Riga Venner.

Bērza pievilcība

Latvija, kas ir tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, piegādā 2,1% no visā pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem. 2022. gadā Latvija pēc kopējā meža nozares produkcijas eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tas sagādāja Latvijai 3,7 miljardu eiro ienākumus. Latvijas galvenā specializācija pasaulē meža nozarē ir gan ražot preces, kuras jau ir gatavas patēriņam (koka paletes, vīnogulāju balsti utt.), gan arī ražot un eksportēt produkciju, kas tiek izmantota citu preču ražošanai, un pakalpojumus ražošanā, būvniecībā, remontos u.c. Ikvienā pasaules mēbeļu veikalā vai celtnē, kurā tiek izmantots saplāksnis vai finiera loksnes, visai ticami, ka būs atrodama Latvijas eksportētā produkcija. Latvijas meža nozarē ir preču grupas, kuru kopējie gada ienākumi no eksporta pārsniedz pusmiljardu eiro, taču ir preces, kuru pienesums Latvijas eksportā ir mērāms tikai desmitos miljonu eiro, bet kurās tik un tā Latvija ir starp pasaules līderiem.

Janvāra vētras postījumu dēļ 2005. gada pirmajā ceturksnī ciršanai tika izsniegti 8.82 miljoni m3, kas ir tikai par 1.07 milj. m3 vairāk nekā analogā laikā pērn. Šis pieaugums ir noticis galvenokārt tieši uz privātmežu īpašnieku rēķina, ur ir plānots cirst par 0.92 milj. m3 vairāk nekā analogā periodā pērn, liecina Valsts meža dienesta informācija. Turklāt šā gada I ceturksnī ciršanai iznsiegtais koksnes daudzums ir lielāks nekā pērn visā I pusgadā izsniegtais. Šajā gadā I ceturksnī kopējais izsniegtais ciršanas apliecinājumu skaits 76 514, kas ir gandrīz divreiz lielāks nekā iepriekšējā gadā, kad tādā pašā laika posmā pavisam tika izsniegti 39 506 ciršanas apliecinājumi,liecina Valsts meža dienesta informācija. Šis pieaugums tiek saistīts ar vētras nodarītā kaitējuma likvidāciju, jo februārī un martā bija labvēlīgi klimatiskie apstākļi mežizstrādei un sagatavotās koksnes izvešanai no mežiem. Faktiski šogad salīdzinājumā ar 2004. un 2003. gadu ir būtiski krities ciršanai izsniegto augošu koku apjoms, jo šogad gandrīz 45 % no ciršanai izsniegtā — 4.08 milj. m3 ir izsniegti tieši vētras postītajās mežaudzēs. Jāņem vērā, ka lielākā daļa no ciršanai pieprasītās koksnes ir īpašnieku mežos — 5.13 milj. m3, kaut arī pēc mežu platības valstij un īpašniekiem piederošie meži ir gandrīz vai līdzsvarā. Ciršanai izsniegtās koksnes daudzums gan vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz arī tiek izcirsts, jo līdzšinējo gadu pieredze rāda, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto.

Lai arī dažādu nozaru pārstāvji vēl tikai aprēķina vētras nodarītos zaudējumus, ir skaidrs, ka tā bijusi mazāk postoša nekā 2005. gada vētra. Postījumi, neskatoties uz to, bijuši ievērojami, un vakar valdība bija izveidojusi Krīzes valdības padomi Ventspilī, kuras sēdē ar atbildīgajiem dienestiem pārrunāta situācija valstī.

Tranzīts cieš

Latvijas ostās vētras dēļ ierobežota kuģu satiksme, kā rezultātā uz brīdi kritušies kravu pārkraušanas apjomi. Rīgas ostā kuģu ienākšana vakar uz brīdi bija pat apturēta, savukārt Ventspils ostas kapteiņdienestā norādīja, ka kuģu kustība bijusi ierobežota, jo uz kuģa nevarēja uzkāpt loči.

Valsts dzelzceļa kompānijā Latvijas dzelzceļš (LDz) Db informēja, ka rindā pie Rīgas ostas stāvēja vairāki ogļu vilcieni, kuri gaidīja kad būs iespējams pārkraut ogles. Tiesa, kompānija pauda cerības, ka līdzko situācija normalizēsies, tā kravas tiks pārkrautas. Arī Liepājā vētra ierobežoja ostas darbību.

Liepājas ostas lielākās stividorkompānijas Liepājas osta LM valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks jau iepriekš Db norādīja, ka vētru dēļ krities kravu apgrozījums Liepājas ostā. Iesalnieks skaidroja, ka pārkrauto kravu kritums saistīts ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem - biežo stipro vēju, miglu un citiem.

Aizsargājamajās teritorijās vētras postījumu seku likvidēšanai līdz šā gada jūnijam pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma izsniegti ciršanas apliecinājumi 37 394 hektāru platībā, tajā skaitā sanitārai vienlaidus cirtei 1533 ha platībā, bet sanitārajai izlases cirtei 35 861 ha platībā. Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas, kopumā janvāra vētra Latvijā skārusi aptuveni 100 tūkstošus ha aizsargājamās teritorijās esošās mežaudzes. Lai mazinātu kaitēkļu savairošanās iespējas vētras skartajās mežaudzēs, pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma vienlaidus atļauts nocirst 1533 hektārus mežaudžu, kas ir 1,5% no kopējās vēja skartās platības aizsargājamajās teritorijās. Lielākā daļa vētras postīto platību aizsargājamajās teritorijās, kurās izsniegti ciršanas apliecinājumi, atrodas privātajos mežos - 1106 ha (72%) sanitārā vienlaidus cirte un 21 219 ha (59 %) sanitārā izlases cirte, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Aizsargājamajās teritorijās lielākās mežaudžu platības, kurās izsniegti ciršanas apliecinājumi atrodas dažādu veidu aizsargjoslās (378 ha vienlaidus sanitārā cirte, 14745 ha izlases sanitārā cirte), nacionālajos parkos (440 ha vienlaidus sanitārā cirte, 7260 ha izlases sanitārā cirte), dabas parkos (361 ha vienlaidus sanitārā cirte, 5828 ha izlases sanitārā cirte), aizsargājamos ainavu apvidos (149 ha vienlaidus sanitārā cirte, 3311 ha izlases sanitārā cirte) un dabas liegumos (107 ha vienlaidus sanitārā cirte, 1885 ha izlases sanitārās cirtes). Veiktās sanitārās cirtes dabas parkos, dabas liegumos un dabas pieminekļu teritorijās tika saskaņotas ar Valsts vides dienesta reģionālajām vides pārvaldēm. Lai neveicinātu labvēlīgus apstākļus kaitēkļu masveida savairošanās iespējai, kas varētu būt drauds blakus augošajām audzēm, arī aizsargājamās teritorijās objektīvi jāvērtē situācija mežā. Tāpēc atsevišķas vietās, izvērtējot konkrētos apstākļus, pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma tiek izsniegti ciršanas apliecinājumi vētras bojāto un gāzto koku izciršanai. Sanitārās cirtes aizsargājamajās teritorijās galvenokārt tiek veiktas platībās ar lielu vēja gāzto vai lauzto koku skaitu, platībās ar nelielu bojāto koku skaitu, izgāztie koki netiek izvākti, tā palielinot atmirušās koksnes daudzumu audzē, kas pēc būtības ir dabisks process. Izsniegtajos ciršanas apliecinājumos vēja gāzto un lauzto koku izvākšanai aizsargājamajās teritorijās vienlaidus sanitārās cirtes veikšanai vislielākās platības uzrādītas Cēsu (307 ha) un Talsu (225 ha) rajonos, kur attiecīgi izlases sanitārā cirte ir 4903 ha un 2619 ha platībā, bet vislielākā izlases sanitārās cirtes platība uzrādītas Rīgas rajonā – 5859 ha, bet vienlaidus sanitārā cirte ir tikai 22,4 ha platībā. Vienlaidus sanitārā cirte aizsargājamās teritorijās lielākajā daļā gadījumu paredzētas mežaudzēs, kur valdošā suga ir egle vai priede, attiecīgi 651 un 500 hektāru. Audzes, kurās pārsvarā ir vēja lauzti un gāzti šo sugu koki, ir nenoturīgākas pret kaitēkļu uzbrukumu, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Janvāra vētras postījumu dēļ 2005. gada pirmajos piecos mēnešos ciršanai tika izsniegti 10.58 miljoni m3, kas ir tikai par 1.66 milj. m3 jeb 18.6 % vairāk nekā analogā laikā pērn. Šis pieaugums ir noticis gan uz valsts mežu, kur plānots cirst par 0.84 milj. m3 vairāk , gan uz privātmežu īpašnieku rēķina, kur ir plānots cirst par 0.82 milj. m3 vairāk nekā analogā periodā pērn, liecina Valsts meža dienesta informācija. Šis pieaugums tiek saistīts ar vētras nodarītā kaitējuma likvidāciju. Faktiski šogad salīdzinājumā ar 2004. un 2003. gadu ir būtiski krities ciršanai izsniegto augošu koku apjoms, jo šogad gandrīz vai puse no ciršanai izsniegtā — 5.23 milj. m3 ir izsniegti tieši vētras postītajās mežaudzēs. Jāņem vērā, ka lielākā daļa no ciršanai pieprasītās koksnes ir īpašnieku mežos — 5.96 milj. m3, kaut arī pēc mežu platības valstij un īpašniekiem piederošie meži ir gandrīz vai līdzsvarā. Ciršanai izsniegtās koksnes daudzums gan vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz arī tiek izcirsts, jo līdzšinējo gadu pieredze rāda, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto.

Pērnā gada janvāra vētras postījumu un to radīto seku dēļ 2006. gada pirmajā ceturksnī ciršanai tika izsniegti 7.47 miljoni m3, kas ir tikai par 1.35 milj. m3 jeb 15.4 % mazāk nekā analogā laikā pērn. Šis kritums ir noticis galvenokārt tieši uz privātmežu īpašnieku rēķina, kur ir plānots cirst par 1.63 milj. m3 jeb 32 % mazāk nekā analogā periodā pērn, liecina Valsts meža dienesta informācija. Turklāt šā gada I ceturksnī ciršanai izsniegtais koksnes daudzums valsts mežos ir lielāks nekā pērn par 0.28 milj. m3. Šajā gadā I ceturksnī kopējais izsniegtais ciršanas apliecinājumu skaits 36 242, kas ir vairāk nekā divas reizes mazāks nekā iepriekšējā gadā, kad tādā pašā laika posmā pavisam tika izsniegti 76 514 ciršanas apliecinājumi, liecina Valsts meža dienesta informācija. Šis kritums tiek saistīts ar vētras sekām. Proti, privātmežu īpašniekus pēc apaļkoksnes sortimentu cenu krituma esot samērā grūti iekustināt un izņemt ciršanas biļeti, turklāt vairāku apaļķoku iepircēju reklamēto cenu straujā lēkāšana esot «atsitusi apetīti» nevienam vien īpašniekam cirst mežu. Pirmo reizi pēdējo gadu laikā ciršanai uzrādītais plānotais apjoms privātīpašnieku mežos ir gandrīz vai par 0.5 milj. m3 mazāks nekā valsts mežos, kaut arī pēc mežu platības valstij un īpašniekiem piederošie meži ir gandrīz vai līdzsvarā. Valsts meža dienesta dati rāda, ka no pērnā gada pirmajā ceturksnī ciršanas apliecinājumos uzrādītā kopējā plānotā cērtamās koksnes apjoma 8,82 milj. m3, teju vai puse — 4,08 milj. m3 koksnes tika plānots cirst vētras nopostītajās mežaudzēs. Līdz ar to var arī secināt, ka 2006. gada I ceturksnī ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms platībās, kas nav vētras skartas, ir 7.47 milj. m3, tas ir par gandrīz 3 milj. m3 lielāks nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā, kad vētras neskartajās platībās tika plānots cirst 4,22 milj. m3.

Apdrošināšanas kompānijas turpina saņemt 29.jūlija lietavu un vētras radīto postījumu atlīdzības pieteikumus, paredzamās atlīdzību summas sasniedz vairākus miljonus eiro - līdz 5.augusta vakaram saņemts 7001 atlīdzību pieteikums, par kuriem izmaksātas un rezervētas atlīdzības aptuveni 12,75 miljonu eiro apmērā.

Pēc divām postošām vētrām, kas jūlijā ar pāris nedēļu intervālu skāra Latvijas vidieni, apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) kompensācijās cietušajiem klientiem jau izmaksājusi vai ieplānojusi izmaksāt gandrīz 4 miljonus eiro. Turklāt apdrošinātājs apņēmies palīdzēt arī tiem dabas stihijā cietušajiem, kuri pirms 29. jūlija vētras nebija apdrošinājuši īpašumu pret nokrišņu risku.

Abu vētru rezultātā BTA no klientiem saņēmusi vairāk nekā tūkstoti atlīdzības pieteikumus. Par jūlija otrajā nedēļā Bauskas novadu piemeklējušās vētras postījumiem izmaksāto atlīdzību apjoms jau sasniedzis vienu miljonu eiro. Vairāk nekā pusi no šīs naudas saņēmuši lauksaimnieki par nopostītajiem sējumiem. 29. jūlijā ciklonā cietušo BTA klientu aprēķinātie zaudējumi pietuvojušies trīs miljoniem eiro. Izmaksājamās kompensācijas par lietavu iznīcināto labību vien pārsniedz 1,5 miljonus eiro, un zemnieki saņem no BTA apdrošināšanas līgumā paredzēto atlīdzību, pat neraugoties uz to, ka liela daļa labības jau bija nobriedusi līdz kulšanas stadijai. Vairums apdrošinātāju neizmaksā kompensāciju par ražu, ja tā pirms vētras jau bija gatava nokulšanai.

Akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži” (LVM) visas valsts teritorijā apkopo 8. un 9. janvāra orkāna postījumus. Postījumu apzināšanu joprojām aizkavē stihijas radītie sakaru traucējumi, kā arī daudzviet uz meža ceļiem sagāztie koki. Saskaņā ar pašreizējām provizoriskajām aplēsēm vienu dienu pēc stihijas valstij piederošajos mežos stiprās vētras postījumu – izgāzto un vēja lauzto koku – apjoms sasniedz aptuveni 1,6 miljonus kubikmetru, informē LVM Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs. Joprojām daudzviet ir apgrūtināta meža speciālistu piekļūšana postījumu vietām, tāpēc pašlaik galvenais uzdevums ir meža ceļu attīrīšana. Vislielākie vētras postījumi ir skāruši valsts mežus Kurzemē un Zemgales rietumdaļā, bet citos reģionos, kur vētra nebija tik spēcīga, postījumi ir mazāki. Visvairāk postījumi skāruši skuju koku audzes. No skuju kokiem visvairāk cietušas egļu audzes, kas izgāztas ar visām saknēm. Daudz lauztas arī priedes. Likvidējot vētras radītos postījumus, LVM galvenais uzdevums ir attīrīt ceļus no gāztajiem kokiem, precīzi apzināt postījumus un operatīvi organizēt gāzto un lauzto koku novākšanu.T. Kotovičs uzsver, ka būs steidzami jāatrisina vairāki būtiski jautājumi, kas saistīti ar bojāto koku operatīvu novākšanu vējgāzēs un vējlauzēs - jāsaskaņo ciršanas apjomu izmaiņas normatīvo aktu noteiktajā kārtībā, bez tam LVM sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām jāatrisina jautājums par operatīvāku ciršanas apliecinājumu saņemšanu koksnes izstrādei vējlauzēs un vējgāzes. Tas saistīts ar apstākli, ka lauzto un bojāto koku koksne, ja netiek laikus novākta un apstrādāta, zaudē kvalitāti, kas var nelabvēlīgi ietekmēt šīs koksnes cenu un attiecīgi valsts ieņēmumus no šīs koksnes pārdošanas. Pastāv vēl kāda būtiska problēma, kas var rasties, ja vēja gāztie koki ilgāku laiku paliks vējgāzēs un vējlauzēs, uzsver Tomass Kotovičs. Pavasarī daļēji atmirušajā koksnē, ja tā paliks mežā, strauji savairosies vairāku kukaiņu sugu meža kaitēkļi, kas apdraudēs visas apkārtējās orkāna neskartās mežaudzes. Ņemot vērā iepriekšminētos apstākļus, nepieciešams rast steidzamu risinājumu, lai atvieglotu valsts iepirkuma procedūru vējgāzēs un vējlauzēs nogāzto, aizlauzto un citādi bojāto koku izstrādes un transportēšanas pakalpojumu iepirkumam, jo visa vētrā bojātā koksne gan ekonomisku, gan ekoloģisku apsvērumu dēļ līdz pavasarim ir jānovāc, norādīts T. Kotoviča informācijā. Pilnīgai visu meža ceļu attīrīšanai no orkāna sagāztajiem kokiem būs nepieciešams vismaz mēnesis. LVM atgādina kārtību, kā attīrāmi ceļi, uz kuriem nogāzušies koki: ja ceļu aizšķērso tam pāri nogāzies koks, tā daļas, kas aizšķērso ceļu, ir jāizzāģē un jāatstāj ceļa malā nost no brauktuves norādīts T. Kotoviča informācijā.

Saistībā ar 8.-9. janvāra viesuļvētras postījumiem Latvijas mežos pēdējās nedēļas laikā izteikts daudz pretrunīgu situācijas vērtējumu, turpinās diskusijas par nepieciešamajiem vētras seku likvidēšanas veidiem un apjomiem. Kļūdaina izpratne un lēmumu pieņemšana šajos jautājumos var būt ar ilglaicīgām sekām un situāciju mežos vēl vairāk pasliktināt – gan attiecībā uz to ekonomisko nozīmi, gan dabas vērtībām un ekoloģisko stabilitāti, norādīts Latvijas Dabas fonda, Pasaules Dabas fonda, Latvijas Ornitoloģijas biedrības, Latvijas Entomoloģijas biedrības paziņojumā. Vētras postījumi galvenokārt ir saimnieciska problēma, nevis ekoloģiska katastrofa. No mežu ekoloģijas viedokļa notikušais ir liela mēroga dabisks traucējums meža ekosistēmā, pēc kura sākas meža atjaunošanās klajākajās vietās. Daudz nopietnākas sekas meža ekosistēmām var izraisīt pastiprinātā mežsaimnieciskā darbība ar ieganstu “tīrīt postījumus”, kas notiks plašās teritorijās un vienlaikus, radot plašus, ilglaicīgus traucējumus,Latvijas Dabas fonda, Pasaules Dabas fonda, Latvijas Ornitoloģijas biedrības, Latvijas Entomoloģijas biedrības paziņojumā.Stipru vētru sekas parādījušas, ka šādai dabas parādībai nespēj pretoties ne dabiski meži, ne intensīvi cilvēku apsaimniekoti meži. Tomēr pastāv sakarība, jo dabiskāka meža vide, jo mežs noturīgāks pret šāda stipruma vētrām. Notikušais ir pierādījis arī to, cik ļoti nozīmīgas mežu apsaimniekošanā ir meža ekoloģijas zināšanas. Pastiprināti postījumi nereti ir bijuši nekompetentas saimnieciskās darbības rezultāts, kas daļēji saistīts arī ar nepilnībām likumdošanā – lielas kailcirtes un pārāk izretinātas audzes ir veicinājušas postījumus,Latvijas Dabas fonda, Pasaules Dabas fonda, Latvijas Ornitoloģijas biedrības, Latvijas Entomoloģijas biedrības paziņojumā.Meža dabiskā sistēma cilvēka nepārdomātas darbības rezultātā ir tiktāl pārmainīta (kailciršu saimniecība, vienas sugas, viena vecuma mežaudzes u.c.), ka apdraudētas paša cilvēka saimnieciskās intereses. Iepriekšējās nedēļas diskusijās par vētras postījumu likvidāciju mežos bieži izskanējuši viedokļi par potenciālu kaitēkļu savairošanos. Dabā nav kaitēkļu - tā cilvēki apzīmē sugas, kas tiem nodara saimnieciskus vai estētiskus zaudējumus. Šobrīd, likvidējot vētras sekas, ir jāpieņem pārdomāti lēmumi, ne tikai izvērtējot saimnieciskās intereses, kas neapšaubāmi ir viena no prioritātēm, bet arī dabas vērtību saglabāšanu, kas ir ne mazāk svarīgs jautājums. Plānojot vētras seku likvidāciju mežaudzēs, būtu jāvērš uzmanība uz sekojošo: 1) Vētras sekas visdrīzāk izraisīs mežsaimniecībai kaitīgo kukaiņu savairošanos egļu audzēs, un tādēļ tieši izgāzto un lauzto egļu izvākšana ir prioritārs vētras izraisīto saimniecisko problēmu risinājums. Vētras bojājumi citu koku sugu audzēs nevar izraisīt būtiskas problēmas un to izvākšana ir tikai ekonomisks (koksnes ieguves) jautājums. Visos gadījumos būtu vēlama lielu dimensiju koku stumbeņu un kritalu atstāšana mežos. 2) Īpaši jāuzsver, ka sausie koki un kritalas ne tikai nav bīstami meža stāvoklim, bet ir nepieciešams nosacījums meža stabilitātei, jo daudzos gadījumos ir dzīves vieta “kaitēkļu” dabiskajiem ienaidniekiem, arī daudzām īpaši aizsargājamām sugām. 3) Saglabājušies “dzīvie” koki, to grupas un mežaudzes ir nozīmīgi meža vides atjaunošanā un stabilitātes nodrošināšanā. Pašreizējā momentā jāpārtrauc vai maksimāli jāierobežo arī galveno cirti vētras neskartās audzēs, tādā veidā kompensējot negatīvo ietekmi, ko izraisīs meža nociršana, likvidējot vētras sekas. Pretējā gadījumā vētras radīto seku negatīvā ietekme uz mežu stāvokli vēl vairāk pieaugs. 4) Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās jebkāda darbība veicama tikai tajos gadījumos, ja tajās notikušie postījumi var būtiski ietekmēt ārpus aizsargājamās teritorijas esošo audžu stāvokli, un tikai tad, ja ir skartas egļu audzes. Pirms jebkuras darbības uzsākšanas ir jāveic konkrētās audzes ekspertīze, piesaistot meža biotopu un īpaši aizsargājamo sugu speciālistus. Jāņem vērā, ka dabas rezervātos, dabas liegumos, dabas parku regulējamā režīma un dabas lieguma zonās prioritāte i

Valsts meža dienests ir apkopojis informāciju par vējgāzto un vējlauzto koku ciršanai izsniegtajos apliecinājumos uzrādītajiem apjomiem. Laika periodā no 10.01. līdz 18.03. vētras bojāto koku ciršanai izsniegtajos koku ciršanas apliecinājumos uzrādīti 3,80 miljoni m3 koksnes. Lielāku vējgāzto un vējlauzto koku apjomu paredzēts izcirst pārējos (privātajos, pašvaldību, baznīcu u.c.) mežos, kur izņemtajos ciršanas apliecinājumos uzrādīti 2,52 miljoni m3 koksnes (66% no kopējā apjoma), ciršanai valsts mežos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādīti 1,28 miljoni m3 koksnes. Kā liecina izsniegtie ciršanas apliecinājumi, likvidējot vēja postījumu sekas pilnībā paredzēts nocirst audzes 11,73 tūkst. ha platībā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Aktuālo informāciju par vējgāzto un vējlauzto koku ciršanai izsniegtajiem ciršanas apliecinājumiem Valsts meža dienests apkopo katru nedēļu

Lai uzlabotu koku ciršanas apliecinājumu saņemšanas procedūru, Valsts Meža dienests (VMD) pieteikumus par koku ciršanu 2006. gadā pieņem un reģistrē ar š.g. 1.novembri. Un ar š.g. 1. decembri tiks izsniegti ciršanas apliecinājumi koku ciršanai 2006. gadā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Līdzšinējā kārtībā pieteikumus koku ciršanai konkrētajā gadā varēja sākt iesniegt tikai gada sākumā. Tā kā ciršanas apliecinājuma derīguma laiks ir līdz konkrētā gada 31. decembrim un visiem šis termiņš beidzas vienā laikā, tad, lai, saņemot ciršanas apliecinājumus, gada sākumā neradītu sastrēgumus un rindas mežniecībās, lai meža izstrādes veicējiem būtu iespējams savlaicīgi saņemt nepieciešamos dokumentus un plānot savu darbu, kā arī, lai tiktu nodrošināta atbilstoša koku ciršanas pieteikumu pārbaude un nepieciešamās konsultācija, Valsts meža dienests noteicis jaunu kārtību ciršanas apliecinājumu saņemšanai koku ciršanai 2006. gadam, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Jau šā gada nogalē ir iespējams mežniecībās iesniegt koku ciršanas pieteikumus nākamajam gadam un pēc noteiktā laika saņemt koku ciršanas apliecinājumus, kuru darbība sāksies ar 2006. gada 1. janvāri, kas tiks norādīta uz izsniegtā ciršanas apliecinājuma. Pirms noteiktā darbības laika sākuma veiktās darbības konkrētajās cirsmās tiks uzskatītas par koku patvaļīgu (nelikumīgu) ciršanu.

Ministru kabinets saskaņā ar Meža likumu apstiprināja kopējo maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu – 20 490 417 kubikmetrus likvīdās koksnes (saimnieciski izmantojamā koksnes daļa) 80 595,0 hektāru platībā – valsts mežos galvenajā cirtē (izņemot ošu mežaudzes galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma) 2006.–2010.gadam,norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā. Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 7 055 413 kubikmetrus likvīdās koksnes 27 412,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 907 144 m3 likvīdās koksnes 10 546,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 10 074 m3 likvīdās koksnes 45,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 81 927 m3 likvīdās koksnes 326,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 716 508 m3 likvīdās koksnes 32 265,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 2 024 485 m3 likvīdās koksnes 7 183,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 694 866 m3 likvīdās koksnes 2 816,5 ha platībā. Sadalījumā pa apsaimniekotājiem apstiprināt šādu maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu valsts mežos galvenajā cirtē 2006.–2010.gadam: valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” valdījumā esošajos mežos – 19 671 568 kubikmetrus likvīdās koksnes 77 469,5 ha platībā. Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 6 730 190 m3 likvīdās koksnes 26 182,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 760 510 m3 likvīdās koksnes 10 020,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 8 975 m3 likvīdās koksnes 39,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 78 845 m3 likvīdās koksnes 314,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 432 073 m3 likvīdās koksnes 31 139,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 1 985 280 m3 likvīdās koksnes 7 040,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 675 695 m3 likvīdās koksnes 2 734,5 ha platībā, norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā

Šā gada I ceturksnī ciršanai izsniegti 8.32 milj. m3 koksnes (5.49 milj. m3 valsts mežos un 2,83 milj. m3 pārējos mežos), liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija. Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms 2008. gada pirmojos trīs mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada analogu laiku ir palielinājies par 0,50 milj. m3.

Tas, pēc Valsts meža dienesta speciālistu domām norāda to, ka lielākais skaits apliecinājumu koku ciršanai ticis izņemts janvāra mēnesī, kad vēl bija cerība uz salu un tika plānota koksnes resursu ieguve, savukārt februārī un martā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koksnes ciršanas apjoms salīdzinoši ir neliels gan valsts, gan pārējos mežos. Ciršanas apliecinājumos tiek uzrādīts plānotais koku ciršanas daudzums, un tas vēl nenozīmē, ka tāds apjoms tiešām tiks izcirsts.

Apdrošināšanas sabiedrības saņēmušas jau vairākus desmitus pieteikumu par atlīdzību saņemšanu vētrā cietušiem īpašumiem un automašīnām, turklāt prognozējams, ka to skaits vēl augs. Tādēļ šie zaudējumi ir vieni no lielākajiem vētras nodarītajiem zaudējumiem vēsturē, norāda kompāniju pārstāvji.

BTA Insurance Company SE līdz pusdienlaikam saņēmis 30 īpašumu apdrošināšanas un vairākus desmitus KASKO apdrošināšanas pieteikumus. Klientu pieteikto apdrošināšanas gadījumu informācija liecina, ka apdrošināšanas atlīdzību apmērs par pagājušās nakts vētras nodarītajiem postījumiem būs ievērojami lielāks nekā pērn visa gada laikā, kad par vētras postījumiem BTA izmaksāja apdrošināšanas atlīdzībās 35 tūkstošus latu, stāsta uzņēmuma pārstāvji. Vērtējot klientu īpašumiem nodarītos bojājumus, šī vētra varētu būt vispostošākā, nodarot vislielākos zaudējumus klientu īpašumiem BTA 20 gadu pastāvēšanas vēsturē.

Grozījumi noteikumos par koku ciršanu ārpus meža paredz, ka turpmāk arī pilsētās, aizsargjoslās, kur ir aizliegums audzēt kokus, tos varēs cirst bez saskaņošanas ar pašvaldību, Db.lv informēja Rīgas pilsētas būvvaldes Vadītāja biroja galvenā speciāliste Kristīne Bašķere.

Rīgas pilsētas būvvalde 18.aprīlī piedalījās Zemkopības ministrijas organizētā starpministriju sanāksmē par grozījumiem MK 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža. Pretēji Būvvaldes priekšlikumiem, grozījumos tiek plānots paredzēt, ka turpmāk arī pilsētās, aizsargjoslās, kur ir aizliegums audzēt kokus, tos varēs cirst bez saskaņošanas ar pašvaldību. Tas nozīmē, ka ar grozījumiem plānots noteikt, ka attiecīgā elektriskā tīkla īpašnieks vienpersoniski varēs izcirst visus kokus, kas pilsētās aug gar ielām, ja šie koki atradīsies aizsargjoslā gar elektriskajiem tīkliem.

Neskatoties uz sabiedrībā valdošo satraukumu par koku izciršanu, valstiskā līmenī tiek atvieglota kārtība koku ciršanai.

Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka 2005. gada astoņos mēnešos meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir izsniegti 105 560 koku ciršanas apliecinājumi (33 189 – valsts mežos, 72 371 – pārējos mežos). Kopumā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 12,01 milj. kubikmetri koksnes (5,28 milj. kubikmetri valsts mežos 6,73 milj. kubikmetri pārējos mežos*). Plānotais ciršanas apjoms kopumā šajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu periodu, ir palielinājies par 1,48 milj. kubikmetriem. Valsts mežos no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. augustam plānots cirst par 1,27 milj. kubikmetriem vairāk kā 2004. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi palielinājušies par 0,21 milj. kubikmetriem,, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Lai gan kopējais plānotais cērtamās koksnes apjoms ir pieaudzis līdz 12,01 milj. kubikmetriem, no tiem 5,85 milj. kubikmetrus koksnes paredzēts iegūt mežaudzēs, kurās bijuši vētras postījumi. Pagājušā gada janvārī - augustā, kad nebija vētras postījumu, tika izsniegti ciršanas apliecinājumi 10,53 milj. m3 koksnes nociršanai, tad šogad, atņemot to koksnes apjomu, kuru paredzēts nocirst vējgāžu skartajās platībās, plānotais cērtamais koksnes apjoms vētras neskartajās platībās ir 6,16 milj. m3. Šie skaitļi joprojām ir apliecinājums tam, ka liels koksnes apjoms plānotai ciršanai atrodas janvāra vētras skartajās platībās, lai gan pēdējā mēneša laikā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais cērtamās koksnes apjoms vētras postījumu vietās ir tikai par 160 tūkst. kubikmetriem, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Līdz vēja gāzto un lauzto koku izciršanai valsts mežos Kurzemē, Zemgalē un Ziemeļrietumvidzemē ir apturēta augošu koku cirsmu pārdošana valsts mežos, kamēr Latgalē un Vidzemē šādi ierobežojumi netikšot piemēroti. «Augošu koku cirsmas šā gada I pusgadā ir aizstātas ar vētras lauzto/ gāzto cirsmu pārdošanu,» skaidro valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības «LVM Mežs» direktors Edvīns Zakovics. Šajos reģionos augošu koku ciršana ir pieļaujama tikai tajās vietās, kurās paredzēta meža ceļu būvniecība. «Faktiski šobrīd ir nojauktas robežas starp izsolēm un apaļkoku sortimentu sagatavošanu, jo vētras vissmagāk bojātajās platībās, kur koki sagāzti vairākos stāvos un darbs ir ļoti bīstams, strādājam ar harvesteriem, gatavojot apaļkoku sortimentus, bet tās mežu platības, kurās ir jāpiemēro izlases sanitārā cirte, tiek pārdotas izsolēs ar lejupejošu soli,» norāda E. Zakovics. Viņš arī uzsver, ka tiem ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem (IML), kuru platības ir skārusi vētra, vispirms ir jāizcērt šīs cirsmas un tikai tad tikšot piedāvāts cirst augošu koku cirsmas. IML turētājiem dota arī iespēja pērnā gada nogalē un šā gada sākumā pirkto augošu koku cirsmu izstrādi pagarināt līdz gada beigām, lai varētu koncentrēt spēkus uz vētras lauzto/gāzto cirsmu izstrādi. Savukārt Latgalē un Vidzemē, kur vētras postījumi ir nelieli, paralēli vētras nopostītajām cirsmām līdztekus tiek pārdotas arī augošu koku cirsmas, pie tam lielāks akcents tiek likts uz lapu koku cirsmu pārdošanu.

«Ciršanai izsniegtās koksnes apjoma lielais kāpums ir saistīts ar vētrā lauzto/gāzto mežaudžu izstrādi,» uzsver Latvijas Mežsaimnieku asociācijas valdes loceklis Andis Saulītis. Viņš atzīst, ka vētra ir būtiski koriģējusi daudzu mežsaimnieku plānus, it īpaši Kurzemē un Zemgalē. Turklāt meža īpašnieki izmanto situāciju, kad, ejot pēc ciršanas apliecinājuma vētras postījumu sakopšanai, vienlaikus vēlākam laikam izņem arī augošu koku ciršanas atļaujas, — tā A. Saulītis izskaidro situāciju, ka vairāk nekā 50 % no ciršanai izsniegtajiem tomēr ir augoši koki. Kā vēl vienu iemeslu tam asociācijas valdes loceklis min to, ka tūlīt pēc vētras mežu īpašnieki metoties glābt vētras izpostītās — pārsvarā skujkoku audzes, kā rezultātā pieaudzis lapkoku sortimentu deficīts, kas atkal stimulējis tieši augošu lapkoku ciršanas apliecinājumu izņemšanu un arī reālu nociršanu. A. Saulītis arī uzsver, ka ciršanai izsniegtās koksnes daudzums gan vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz arī tiek izcirsts, jo līdzšinējo gadu pieredze rāda, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto. Latvijas Mežsaimnieku asociācijas valdes loceklis Andis Saulītis uzsver, ka ciršanai izsniegtās koksnes apjomi Latvijā būtu pavisam citādāki, ja nebūtu jālikvidē vētras postījumi.

Rīgas pilsētas būvvalde atgādina, ka no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam Rīgas pilsētas teritorijā ir aizliegta augošu koku ciršana, tāpēc iedzīvotāji aicināti savlaicīgi vērsties Būvvaldē koku ciršanas atļaujas saņemšanai.

Lai paspētu saņemt koku ciršanas atļauju pirms koku ciršanas lieguma perioda, iesniegumu par atļauju cirst ārpus meža augošus kokus Būvvaldē nepieciešams iesniegt līdz šī gada 31. martam. Savukārt pēc 1. aprīļa un lieguma periodā Būvvaldē saņemtie iedzīvotāju iesniegumi par koku ciršanu tiks izskatīti Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas sēdēs, bet izsniegtās koku ciršanas atļaujas varēs tikt realizētas tikai no 1. jūlija.

Par noteikumu pārkāpšanu fiziskām personām var tikt piemērots sods līdz 700 eiro par vienu koku, bet juridiskām personām līdz pat 1400 eiro.

Koku ciršanas lieguma periods noteikts, lai saudzētu Rīgas pilsētas teritorijā esošos apstādījumus to veģetācijas perioda sākumposmā – plaukšanas laikā, kā arī aizsargātu tajos ligzdojošos putnus.

Valsts meža dienests ir apkopojis informāciju par vējgāzto un vējlauzto koku ciršanai izsniegtajos apliecinājumos uzrādītajiem apjomiem. Laika periodā no 10.01. līdz 04.02. vētras bojāto koku ciršanai izsniegtajos koku ciršanas apliecinājumos uzrādīti 1,9 miljoni m3 koksnes,norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Lielāku vējgāzto un vējlauzto koku apjomu paredzēts izcirst pārējos (privātajos, pašvaldību, baznīcu u.c.) mežos, kur izņemtajos ciršanas apliecinājumos uzrādīti 1,4 miljoni m3 koksnes (74% no kopējā apjoma), ciršanai valsts mežos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādīti 0,5 miljoni m3 koksnes. Kā liecina izsniegtie ciršanas apliecinājumi, likvidējot vēja postījumu sekas pilnībā paredzēts nocirst audzes 6,2 tūkst. ha platībā,norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Laikā no 10.01. līdz 01.07. vētras bojāto koku ciršanai izsniegtajos koku ciršanas apliecinājumos uzrādīti 5,54 miljoni m3 koksnes, liecina Valsts meža dienesta informācija. Lielāku vējgāzto un vējlauzto koku apjomu paredzēts izcirst pārējos (privātajos, pašvaldību, baznīcu u.c.) mežos, kur izņemtajos ciršanas apliecinājumos uzrādīti 3,21 miljoni m3 koksnes (58 % no kopējā apjoma), ciršanai valsts mežos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādīti 2,33 miljoni m3 koksnes. Kā liecina izsniegtie ciršanas apliecinājumi, likvidējot vēja postījumu sekas pilnībā paredzēts nocirst audzes 16,02 tūkst. ha platībā, liecina Valsts meža dienesta informācija. Turpmāk informāciju par vējgāzto un vējlauzto koku ciršanai izsniegtajiem ciršanas apliecinājumiem Valsts meža dienests apkopos divas reizes mēnesī.

Laika periodā no 10.01. līdz 01.08. vētras bojāto koku ciršanai izsniegtajos koku ciršanas apliecinājumos uzrādīti 5,69 miljoni m3 koksnes, liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija. Lielāku vējgāzto un vējlauzto koku apjomu paredzēts izcirst pārējos (privātajos, pašvaldību, baznīcu u.c.) mežos, kur izņemtajos ciršanas apliecinājumos uzrādīti 3,27 miljoni m3 koksnes (57 % no kopējā apjoma), ciršanai valsts mežos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādīti 2,42 miljoni m3 koksnes. Kā liecina izsniegtie ciršanas apliecinājumi, likvidējot vēja postījumu sekas pilnībā paredzēts nocirst audzes 16,34 tūkst. ha platībā. Valsts meža dienesta apkopotā informācija. par vējgāzto un vējlauzto koku ciršanai izsniegtajos apliecinājumos uzrādītajiem apjomiem,liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija.

Valsts meža dienests ir apkopojis informāciju par vējgāzto un vējlauzto koku ciršanai izsniegtajos apliecinājumos uzrādītajiem apjomiem. Laika periodā no 10.01. līdz 04.03. vētras bojāto koku ciršanai izsniegtajos koku ciršanas apliecinājumos uzrādīti 3,3 miljoni m3 koksnes,liecina Valsts meža dienesta informācijā. Lielāku vējgāzto un vējlauzto koku apjomu paredzēts izcirst pārējos (privātajos, pašvaldību, baznīcu u.c.) mežos, kur izņemtajos ciršanas apliecinājumos uzrādīti 2,27 miljoni m3 koksnes (69% no kopējā apjoma), ciršanai valsts mežos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādīti 1,03 miljoni m3 koksnes. Kā liecina izsniegtie ciršanas apliecinājumi, likvidējot vēja postījumu sekas pilnībā paredzēts nocirst audzes 10,3 tūkst. ha platībā, liecina Valsts meža dienesta informācijā.

Valsts meža dienests ir apkopojis informāciju par vējgāzto un vējlauzto koku ciršanai izsniegtajos apliecinājumos uzrādītajiem apjomiem. Laikā no 10.01. līdz 20.05. vētras bojāto koku ciršanai izsniegtajos koku ciršanas apliecinājumos uzrādīti 5,07 miljoni m3 koksnes. Lielāku vējgāzto un vējlauzto koku apjomu paredzēts izcirst pārējos (privātajos, pašvaldību, baznīcu u.c.) mežos, kur izņemtajos ciršanas apliecinājumos uzrādīti 3,0 miljoni m3 koksnes (59 % no kopējā apjoma), ciršanai valsts mežos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādīti 2,07 miljoni m3 koksnes. Kā liecina izsniegtie ciršanas apliecinājumi, likvidējot vēja postījumu sekas pilnībā paredzēts nocirst audzes 14,88 tūkst. ha platībā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.