Nodokļi

Cīrule par sabiedrības attieksmi pret «aplokšņu algām»: vienaldzīgo skaits samazinās

Dienas Bizness, 02.01.2018

Jaunākais izdevums

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule uzskata, ka valstī ir samazinājies to cilvēku skaits, kuri ir vienaldzīgi pret «aplokšņu algu» maksāšanu un saņemšanu. «Joprojām ir tie, kas atbalsta algu maksāšanu aploksnē, bet arvien vairāk ir to, kuri to neatbalsta,» Cīrule sacīja RīgaTV 24 raidījumā «TOP5».

Cīrule norādīja, ka pozitīvas izmaiņas sabiedrības attieksmē novērojusi pēc raidījumā «Aizliegtais paņēmiens» atklāto pārkāpumu restorānā «Tokyo City» nākšanas gaismā. «Tas pievērsa ļoti lielu sabiedrības uzmanību šai problēmai, kas ir saistīta ar aplokšņu algām un nenomaksātajiem nodokļiem,» viņa uzsvēra.

Cīrule ir pārliecināta, ka šogad cilvēku attieksmi uzlabos arī nodokļu un veselības reformas, jo cilvēkiem skaidrāk tiks parādīts, kā tiek izlietoti viņu nodokļi. «Daļa no tiem, kas atbalsta aplokšņu algas, īsti nesaprot, kā tie nodokļi tiek izlietoti. Līdz ar to, ja viņi redzēs to tiešo labumu, ko viņi gūst uz sevi pie nodokļu nomaksas, izdosies daļu šīs kategorijas pārvest pie tiem, kuri ir ļoti neiecietīgi,» uzskata Cīrule.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonakt negaidīti 53 gadu vecumā mirusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule, apstiprināja valsts pārvaldē.

Cīrule VID vadīja kopš 2016.gada novembra.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Ieva Sietniece apliecināja, ka Cīrule atrasta mirusi savā dzīvesvietā bez redzamām vardarbīgas nāves pazīmēm. Atbilstoši procedūrai nozīmēta tiesu medicīnas ekspertīze nāves cēloņa noteikšanai.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) negaidīto vēsti pārrunājis ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), un viņi vienojušies, ka tiks nozīmēts VID vadītāja vietas izpildītājs, informēja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Finanšu ministres pārstāvis Arno Pjatkins norādīja, ka vietas izpildītājs varētu tikt nozīmēts pirmdien, 12.martā, kad paredzēta finanšu ministres tikšanās ar VID vadību. Plānots, ka ministres un VID vadības sapulce sāksies plkst.9. Pēc sapulces ministre un VID vadība varētu sniegt komentārus medijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis par 1,3% vairāk nekā plānots

LETA, 09.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 5,473 miljardus eiro, kas ir par 69,481 miljonu eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, budžeta ieņēmumi palielinājušies par 0,54 miljardiem eiro jeb 11,1%. VID skaidro, ka ieņēmumu plāna izpildi būtiski veicināja ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi, kas 2018.gada septiņos mēnešos ir pārsnieguši plānoto gada apmēru.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns 2018.gada septiņos mēnešos izpildīts par 103,9%, iekasējot 2,692 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns septiņos mēnešos paredzēja iekasēt 2,592 miljardus eiro, tādējādi plāns pārpildīts par 100,744 miljoniem eiro jeb 3,9%.

Ieņēmumi no UIN septiņos mēnešos bija 203,755 miljoni eiro, kas ir 132% no plānotā. Plāns paredzēja iekasēt 222,57 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID nākamgad plāno sākt sniegt konsultācijas angļu valodā ārvalstu investoru piesaistei

LETA, 28.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) nākamgad plāno sākt sniegt konsultācijas angļu valodā ārvalstu investoru piesaistei, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Viņa stāstīja, ka dienestā ir apzināta situācija Lielo klientu apkalpošanas nodaļā un secināts, ka tajā strādā kompetenti darbinieki, kas spētu sniegt šada veida pakalpojumus.

Cīrule atzīmēja, ka šāds projekts, lai piesaistītu ārvalstu investorus, ir ilgtermiņa mērķis. Nākamajā gadā VID to izveidos, solīja dienesta vadītāja.

Savukārt vērtējot savu pirmo darba gadu VID vadītājas amatā, Cīrule norādīja, ka liels darbs ir paveikts, taču, lai arī sabiedrība izjustu izmaiņas dienesta darbā, nepieciešams ilgāks laiks - divi trīs gadi.

Cīrule VID ģenerāldirektores amatā sāka strādāt pērn 14.novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID administrētos kopbudžeta ieņēmumos 2020.gada aprīlī atspoguļojas līdz ar Covid-19 izplatīšanos ieviestie ierobežojumi.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada četros mēnešos nodokļos iekasēti 3,09 miljardi eiro, kas ir par 0,11 miljardiem eiro vairāk nekā analogā laikā pērn, taču salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir samazinājums par 0,06 miljardiem eiro.

Pāragri vērtēt

"Cāļus skaitīsim rudenī, kad varēs realitātē apjaust koronavīrusa visas - gan tiešās, gan netiešas - ietekmes apmērus ne tikai uz tautsaimniecību, bet arī uz nodarbinātību un, protams, arī nodokļu ieņēmumiem," ar vērtējumiem ieteic nesteigties Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Jāatgādina, ka IKP krituma apmērs Latvijai tiek lēsts starp 5 līdz 8% un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumu robs var sasniegt nevis tikai dažus desmitus vai simtus miljonus eiro, bet pat miljarda eiro robežu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cīrule: Restorānos galvenokārt konstatēti pārkāpumi saistībā ar nelegālo nodarbinātību un ieņēmumu neuzrādīšanu

LETA, 23.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID), veicot pārbaudes restorānos Rīgas centrā un Jūrmalā, galvenokārt konstatējis pārkāpumus saistībā ar nelegālo nodarbinātību un ieņēmumu neuzrādīšanu, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja dienesta ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

«Mūsu inspektori veica pārbaudes apmēram 15 restorānos. Galvenās problēmas, kas tika identificētas, bija nelegālā nodarbinātība, ieņēmumu neuzrādīšana,» teica Cīrule, piebilstot, ka pārbaudes ēdināšanas uzņēmumos vēl turpinās.

Vienlaikus viņa arī informēja, ka pārbaudēs sodi piemēroti tikai tajos gadījumos, ja konstatēta darbinieku nelegāla nodarbināšana, bet par pārējiem pārkāpumiem uzņēmēji nav sodīti. «Sodi tika likti tikai par nelegālo nodarbinātību. Par visiem pārējiem konstatētajiem pārkāpumiem tika sagatavots apkopojošs materiāls, un ēdināšanas uzņēmumu īpašnieki tika aicināti uz sarunām VID, lai pārrunātu situāciju un vienotos, kādā veidā situāciju uzlabot,» teica VID vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID pērn nodokļos iekasējis par 90 miljoniem eiro vairāk nekā plānots

LETA, 08.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pērn nodokļos iekasējis par 90 miljoniem eiro vairāk nekā plānots, šodien intervijā LTV raidījumā «Rīta Panorāma» sacīja VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Viņa atzīmēja, ka kopumā nodokļu iekasēšanā 2017.gads bijis veiksmīgs un nodokļu ieņēmumi bijuši par 7,5% lielāki nekā 2016.gadā.

Cīrule piebilda, ka gada sākumā bija nelielas bažas par valsts sociālo iemaksu iekasēšanu, taču kopumā darbaspēka nodokļos izdevies iekasēt par 10-12% vairāk nekā 2016.gadā. Tas skaidrojams ar algu palielināšanu, kā arī to, ka ar vien vairāk uzņēmumu vēlas strādāt «pilnīgi baltajā zonā».

Savukārt, komentējot datus par nodokļu parādiem, kas kopumā pērn decembra sākumā sasniedza 1,254 miljardus eiro, Cīrule prognozēja, ka VID varētu izdoties atgūt 200-300 miljonue eiro.

VID ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas. VID ir izveidots 1993.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

VK: Lauksaimniekiem atbalsts kalpojis kā ieņēmumu palielinājuma instruments

LETA, 13.04.2021

Starpziņojumā minēts, ka divās no trim atbalsta programmām pieprasījums bija pavisam neliels, un neizlietotie līdzekļi apmēram 10 miljonu eiro apmērā pārvirzīti uz trešo programmu - atbalstam ienākumu stabilizēšanai noteiktu lopkopības nozaru lauksaimniekiem par piena govīm, par gaļas liellopiem, par nobarojamām cūkām, kurā bija plānoti 19 miljoni eiro, bet atbalstam tika izmaksāti 26 miljoni eiro.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniekiem piešķirtais atbalsts Covid-19 krīzē faktiski ir kalpojis kā ieņēmumu palielinājuma instruments, secinājusi Valsts kontrole.

Publiskotajā revīzijas starpziņojumā Valsts kontrole norāda, ka Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanai un seku mazināšanai valdība 2020.gadā lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozaru atbalstam piešķīra 45,5 miljonus eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Taču Valsts kontrole publiskojusi starpziņojumu par piešķirtajiem 35,5 miljoniem eiro, kuri, balstoties uz Zemkopības ministrijas aprēķiniem, tika paredzēti trim atbalsta programmām - atbalsts par iznīcinātajiem vai ziedotajiem produktiem, atbalsts krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai, kā arī atbalsts ienākumu stabilizēšanai noteiktu lopkopības nozaru lauksaimniekiem. No piešķirtajiem 35,5 miljoniem eiro izlietoti 84%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Finanšu ministres un VID vadības tikšanās

Dienas Bizness, 12.03.2018

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (no kreisās) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietas izpildītāja, līdzšinējā ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā, VID Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Valsts ieņēmumu dienesta (VID) telpās finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) tikās ar VID vadību. Naktī uz sestdienu negaidīti mira VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule, kura vadīja VID kopš 2016.gada novembra.

Par VID ģenerāldirektora amata vietas izpildītāju ieceļ Daci Pelēko

Mirusi VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID vadītāja amata konkursu izsludinās pēc Lieldienām

LETA, 19.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja amata konkursu izsludinās pēc Lieldienām, sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa informēja, ka Finanšu ministrijas pārstāvji šonedēļ tiksies ar Valsts kancelejas pārstāvjiem, lai vienotos par amata konkursa noteikumiem, kā arī laika grafiku, kādā notiks pretendentu atlase.

«Ticamākais, amata konkurss tiks izsludināts pēc Lieldienām, bet pagaidām nevaru prognozēt, cik ātri tiks atrasts jaunais VID vadītājs,» atzina Reizniece-Ozola.

Naktī uz sestdienu, 10.martu, negaidīti nomira VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule, kura vadīja VID kopš 2016.gada novembra.

Šā gada 13.martā valdība par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju iecēla VID vietnieci nodokļu jomā, VID Nodokļu pārvaldes direktori Daci Pelēko.

Iepriekš Reizniece-Ozola norādīja, ka būtiskākās lietas, kas VID jāturpina, ir Nodokļu un muitas policijas nostiprināšana, nodokļu reformas skaidrošana grāmatvežiem, vienotā konta ieviešana, audita veikšanas reforma, ieviešot labākas procedūras. Tāpat jāturpina arī padziļinātās sadarbības programmas pilnveidošana un ēnu ekonomikas apkarošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties iniciatīvas "Konsultē vispirms" principa ieviešanā iesaistīto uzraugošo iestāžu 2019. gada darbības novērtējumam, par iniciatīvas līderi 2019. gadā atzīta Zāļu valsts aģentūra. Augstāko novērtējumu dažādās nominācijās ieguva arī Valsts ieņēmumu dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Uzņēmumu reģistrs un Centrālā statistikas pārvalde.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro velk paralēles ar sportu: ""Konsultē vispirms" ir par labāku sadarbību. Gribētos redzēt, lai sadarbība valsts pārvaldes un uzņēmēju starpā nav kā "tautas bumba", kur mērķis ir izsist no spēles pēc iespējas vairāk spēlētāju, bet lai tā vairāk līdzinātos frisbijam, kur, neskatoties uz augsto spēles dinamiku, valda savstarpēja cieņa, godīgs spēles gars, un kur par strīdīgām situācijām spēlētāji vienojas paši, bez tiesneša palīdzības."

2019. gadā par iniciatīvas "Konsultē vispirms" līderi atzīta Zāļu valsts aģentūra (ZVA), kas saņēma arī apbalvojumu nominācijā "Uzņēmēju izvēle". ZVA līderību šā gada novērtējumā veicinājis tieši klientu vērtējums - darbinieki intervijās tika raksturoti kā kompetenti un pretimnākoši. Daudzās situācijās darbinieki proaktīvi palīdz meklēt risinājumu, tādēļ veidojas labs dialogs starp iestādi un klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad desmit mēnešos valsts budžetā iekasējis 8,141 miljardu eiro, kas ir par 43,57 miljoniem eiro jeb 0,5% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2018.gada desmit mēnešiem VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi auguši par 353,23 miljoniem eiro jeb 4,5%. Ieņēmumu pieaugumu lielākoties nodrošināja darbaspēka nodokļi un pievienotās vērtības nodoklis. 2019.gada desmit mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas 2,889 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% vairāk, nekā plānots, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veidoja 1,535 miljardus eiro, kas ir par 10,1% vairāk, nekā plānots.

VID atzīmēja, ka šogad desmit mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopējie ieņēmumi veidoja 4,424 miljardus eiro jeb 54,3% no VID administrētiem kopbudžeta ieņēmumiem. Salīdzinot ar 2018.gada desmit mēnešiem, visvairāk ir palielinājušies valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi, - par 263,16 miljoniem eiro jeb 10%, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklis iekasēts par 144,77 miljoniem eiro jeb 10,4% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Reizniece-Ozola konkursā uz VID vadītāja amatu vēlētos redzēt kandidātus no privātā sektora

LETA, 22.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja izvēlēs procesā steigas patlaban nav, jo VID ir «drošās rokās», šorīt intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa stāstīja, ka jau šodien plāno tikties ar Valsts kancelejas vadītāju Jāni Citkovski, lai vienotos par kritērijiem VID vadītāja izvēlē. Konkursu uz VID vadītāja vietu varētu izsludināt pēc Lieldienām.

Ministre gan arī uzsvēra, ka steigas VID vadītāja izvēlē patlaban neesot, jo bijusī dienesta vadītāja Ilze Cīrule ir «padarījusi lielu darbu, ievadījusi VID labā gultnē un dienests ir drošās rokās».

Reizniece-Ozola norādīja, ka konkursam aicināti pieteikties dinamiski, gudri un apņēmīgi cilvēki, turklāt izvēles kritēriji tiks vairāk virzīti uz to, lai kandidātam būtu pieredze darbā privātā sektorā. Taču, protams, arī pašlaik VID strādā ģenerāldirektora amatam atbilstoši cilvēki, kas arī aicināti pieteikties konkursam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki uzņēmēji sociālajā tīklā “Twitter” izteikuši šaubas par vēlmi laikā izmaksāt atbalstu krīzes skartajiem uzņēmumiem, kas, visticamāk, skaidrojams tieši ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma pieņemšanas ilgumu, nevis ar naudas izmaksas kavēšanos.

Uzņēmēji, kuri ārkārtas situācijas laikā – no 2020. gada 9. decembra līdz 2021. gada 9. janvārim piedzīvojuši ieņēmumu kritumu un vērsušies VID saņemt dīkstāves atbalstu saviem darbiniekiem, kas ir dīkstāvē un nestrādā, atbalstu saņem 5 dienu laikā kopš lēmuma pieņemšanas, informēja VID.

VID pēc iesnieguma saņemšanas, izvērtēšanas un atbalsta aprēķināšanas lemj par atbalsta izmaksu, nepārsniedzot Administratīvā procesa likumā noteikto termiņu, informēja VID Sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne Bērziņa. Tikai pēc šī lēmuma pieņemšanas seko noteikums par 5 dienām, kad nauda nonāk pie uzņēmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidēto kopbudžetu šogad būtiski ietekmējusi COVID-19 pandēmija, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos ir par 82,2 miljoniem eiro jeb 1,1% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, bet izdevumi pieauguši par 554,8 miljoniem eiro jeb 7,9%, tādējādi kopbudžetā, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, par 637 miljoniem eiro pasliktinājusies bilance. Šā gada janvārī-augustā kopbudžetā bija 40,2 miljonu eiro deficīts, pretstatā 596,8 miljonu eiro pārpalikumam pērn attiecīgajā periodā.

Būtiskās izmaiņas skaidrojamas ar COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku, kā rezultātā par 537,4 miljoniem eiro no plānotā atpalika kopbudžeta nodokļu ieņēmumi. Savukārt straujāku nekā plānots izdevumu piegumu noteica valdības apstiprinātie pasākumi uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam, kā arī pieaugums bezdarbnieku un slimības pabalstos. Vienlaikus kopš lielākā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu krituma maijā (par 17,9% pret 2019. gada maiju) situācija kopbudžetā ir uzlabojusies un augustā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija jau par 3% augstāki nekā 2019. gada augustā, skaidro ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Portāls airbnb brīvprātīgi Latvijai samaksājis PVN 100 000 eiro apmērā

LETA, 18.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais mājokļu iznomāšanas portāls airbnb brīvprātīgi Latvijai samaksājis pievienotās vērtības nodokli (PVN) 100 000 eiro apmērā, piektdien žurnālistiem pastāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) direktore Ilze Cīrule.

Viņa atzina, ka VID bijis pārsteigums, kad portāls airbnb šogad pirmajā pusgadā Latvijai samaksājis PVN aptuveni 100 000 eiro apmērā. «airbnb ir brīvprātīgi atzinuši, ka 100 000 eiro PVN tiek samaksāts par tiem darījumiem, kas veikti Latvijā. Tiesa, patlaban nevaram pārliecināties, vai tas ir viss apmērs, kas portālam būtu jādeklarē Latvijā,» informēja Cīrule.

Viņa piebilda, ka airbnb gadījums ir labs piemērs Latvijas VID sadarbībai ar citu valstu nodokļu administrācijām.

Turpretī ar viesnīcu rezervēšanas portālu booking.com risinājums par Latvijā veiktu darījumu nodokļu nomaksu neesot panākts. Pēc VID vadītājas rīcībā esošās informācijas, daudzas Eiropas valstis patlaban tiesājas ar booking.com par informācijas sniegšanu un nodokļu nomaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cīrule: Nenomaksāto nodokļu apmērs automašīnu tirdzniecībā portālā ss.lv varētu būt līdz 50 miljoniem eiro

LETA, 14.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nenomaksāto nodokļu apmērs automašīnu tirdzniecībā sludinājumu portālā ss.lv varētu būt līdz 50 miljoniem eiro, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

«Mūsu ekspertu aprēķini liecina, ka šie nenomaksātie nodokļi, pat attiecībā uz portālu ss.lv, varētu būt līdz 50 miljoniem eiro,» teica Cīrule.

SS.LV strīdā ar VID meklēs risinājumu ar mediācijas palīdzību

Viedoklis: booking.com komisijas maksām par Latvijā sniegtajiem pakalpojumiem jāpiemēro PVN

PwC par ss.lv/VID gadījumu: Situācija ir saspīlēta

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID jaunveidojamā Nodokļu un muitas pārvalde darbu sāks ar pagaidu vadītāju

LETA, 03.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunveidojamā Nodokļu un muitas pārvalde, kā arī Iekšējās drošības pārvalde no nākamā gada darbu sāks ar vadītāja pienākumu izpildītājiem, piektdien žurnālistiem pastāstīja VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Tostarp Nodokļu un muitas pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja amats piedāvāts pašreizējam Muitas policijas vadītājam Kasparam Podiņam. Šis amats viņam piedāvāts uz laiku, taču kā stabila pozīcija - jaunveidojamās struktūras direktora vietnieka amats.

Nodokļu un muitas pārvaldes otrs direktora vietnieks atkarībā no izvērtēšanas rezultātiem būs Dairis Aniņš vai Jānis Boroviks. Kopumā jaunajā vienībā paredzētas 328 štata vietas.

Savukārt Iekšējās drošības pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja amats piedāvāts Natālijai Dolgovai, kurai kā stabila pozīcija piedāvāts Pirmstiesas izmeklēšanas daļas vadītājas amats. Šajā struktūrā iecerētas 29 amata vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad desmit mēnešos valsts budžetā iekasējis 8,102 miljardus eiro, kas ir par 584,461 miljonu eiro jeb 6,7% mazāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies par 39,386 miljoniem eiro jeb 0,5%.

VID skaidroja, ka ieņēmumu samazinājums galvenokārt saistīts ar ārkārtējo situāciju šogad pavasarī un tās laikā noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem, lai ierobežotu COVID-19 izplatību.

Tostarp VID pārstāvji atzīmēja, ka lielākais ieņēmumu samazinājums bija 2020.gada maijā, kad salīdzinājumā ar 2019.gada maiju VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi samazinājās par 184,26 miljoniem eiro jeb 18,5%. Kopumā no 2020.gada marta līdz jūnijam VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, sarukuši par 201,74 miljoniem eiro jeb 6,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvju tikšanās ar taksistiem, kuri otrdienas rītā pie dienesta galvenās ēkas Talejas ielā 1, rīkoja piketu, protestējot pret neskaidrajām prasībām taksometru skaitītājiem, notika sakāpinātā gaisotnē, no taksistu puses vairākkārt izskanot pārmetumiem dienesta pārstāvjiem, novēroja aģentūra LETA.

Tostarp tikšanās laikā taksisti VID pārmeta neilgo termiņu taksometru skaitītāju nomaiņai, neieklausīšanos un situācijas nozarē neizpratni, «gestapo metožu» pielietošanu u.c..

Savukārt dienesta pārstāji solīja sākotnēji nepiemērot sodus par laikus nenomainītiem taksometru skaitītājiem, izprotot, ka laika tam nav daudz, bet pieprasījums liels. Tajā pašā laikā no taksistiem VID sagaida informāciju par to, kādā termiņā skaitītājus būs iespējams nomainīt.

Latvijas Taksometru pārvadātāju darba devēju biedrības valdes loceklis Ilmārs Lancers sanāksmes sākumā paziņoja, ka galvenais iemesls piketam ir termiņš taksometru skaitītāju nomaiņai. Tam atvēlēts mēnesis, taču vienīgais uzņēmums, kas nodrošina tehniskajām prasībām atbilstošus skaitītājus, norādījis, ka kapacitāte ir nomainīt 20-25 skaitītājus dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 6,387 miljardus eiro, kas ir par 502,867 miljoniem eiro jeb 7,3% mazāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies par 59,338 miljoniem eiro jeb 0,9%. "Ņemot vērā, ka no marta līdz maijam, kad valstī bija noteikts ārkārtējais stāvoklis Covid-19 ierobežošanai, ieņēmumi mēnešu laikā samazinājās, un tos nespēja kompensēt arī ieņēmumu pieaugums pārējos mēnešos.

Tādēļ 2020.gada astoņu mēnešu VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu plāns ir izpildīts par 92,7%, un līdz plāna izpildei pietrūka 0,5 miljardi eiro," atzīmēja VID.

Dienestā norādīja, ka lielākais ieņēmumu samazinājums 2020.gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, kā arī lielākā ieņēmumu plāna neizpilde ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem. Tostarp lielākais PVN iemaksu samazinājums ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar elektroenerģiju, gāzes apgādi, siltumapgādi un gaisa kondicionēšanu, izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī transportu un uzglabāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 18.martā konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz ieviest saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, lai nodokļu maksātājiem vienkāršotu nodokļu nomaksu.

Vienkāršots nodokļa nomaksas risinājums paredzēts kā brīvprātīga iespēja nodokļu maksātājiem nodokļa nomaksā izmantot īpašu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu.

Saimnieciskās darbības ieņēmumu konts paredzēts, lai no saimnieciskās darbības gūtajiem ieņēmumiem aprēķinātu, ieturētu un uzskaitītu nodokļa maksājumus un pārskaitītu tos vienotajā nodokļu kontā. Šo iespēju varēs izmantot tikai tāda nodokļa aprēķināšanā un iekasēšanā, kuram tā izmantošanu paredz konkrētā nodokļa likums.

Izmantojot vienkāršoto risinājumu, vairs nebūs jāiesniedz attiecīgo nodokļu likumos paredzētās nodokļu un informatīvās deklarācijas, kā arī pašam nodokļu maksātājam nebūs jāaprēķina maksājamā nodokļa summa un jāveic nodokļa samaksa, paredz likumprojekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests pirmās instances tiesā zaudējis graudu pārstrādātājam Dobeles dzirnavnieks administratīvajā lietā par uzņēmumam piemēroto nodokļu uzrēķinu. Tiesa atzinusi, ka VID auditā manipulējis ar datiem un tendenciozi atlasījis informāciju.

Tiesa: Valsts ieņēmumu dienests «Dobeles dzirnavnieka» auditā manipulējis ar datiem

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ēnu ekonomiku neizskaudīsim ar totālu kontroli

Juris Stinka, biedrības BASE (Business Against Shadow Economy) eksperts, 27.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut pētījumu dati liecina, ka ēnu ekonomikas apjomi Latvijā ietiepīgi nesamazinās, uzņemtais kurss ir pareizs un progress desmit gadu nogrieznī ir ievērojams. Tiesa, joprojām valsts maks pelēkās ekonomikas dēļ zaudē miljonus, iespējams, pat ap miljardu eiro. Daļa no šīs naudas varētu papildināt stratēģiski tik svarīgo veselības budžetu, bet nepieciešama lielāka sabiedrības iesaiste.

Viens no tautsaimniecības pamatresursiem ir cilvēks, vesels darbinieks, kas atrodas darba attiecībās, iekļaujas ekonomikas apritē, rada pievienoto vērtību un maksā nodokļus. Jo vairāk ir cilvēku darbspējas vecumā, jo augstāks būs valsts iekšzemes kopprodukts un straujāka ekonomikas izaugsme.

Diemžēl Latvijā cilvēku resursi pēdējos gados ir samazinājušies par simtiem tūkstošu. Turklāt ir liela sabiedrības novecošanās, augsti nabadzības riski un negatīvas prognozes par iedzīvotāju skaita izmaiņām. Šādā situācijā ir jādara viss iespējamais, lai cilvēku resursus saglabātu, un kvalitatīva un ilgtspējīga veselības aprūpe ir atslēgas risinājums.

Ēnu ekonomikā slēpjas simtiem miljonu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) ir saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu par š.g. sākumā (28. janvārī, 4. februārī un 18. februārī) valdības apstiprinātajiem grozījumiem atbalsta programmā granta (dāvinājuma) saņemšanai apgrozāmajiem līdzekļiem Covid-19 skartajiem uzņēmumiem.

Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests 5. martā uzsāks pieteikumu pieņemšanu atbalsta saņemšanai pēc precizētajiem kritērijiem, t.i. atbalsts būs pieejams būtiski plašākam komersantu lokam, informē EM.

“Turpinoties ieilgušajam Covid-19 ekonomikās krīzes periodam un sekojot situācijai vīrusa ierobežojošo pasākumu skartajās un tieši ietekmētajās nozarēs, apgrozāmo līdzekļu programmu esam vairākkārt uzlabojuši un pielāgojuši, lai atbalsts sasniedz mērķi – palīdzēt uzņēmējiem šajā sarežģītajā periodā saglabāt darba vietas un noturēt darbiniekus, “pārziemot” šo krīzes periodu un arī pēc krīzes turpināt savu saimniecisko darbību. Izprotot uzņēmēju vajadzības un nepieciešamības, atbalstu uzņēmēji var saņemt par katru mēnesi, kā arī ir pagarināts atbalsta saņemšanas periods, dubultots atbalsta apmērs un palielināts programmas kopējais finansējums. Pēdējie saskaņotie grozījumi ļaus būtiski paplašināt arī potenciālo atbalsta saņēmēju loku, lai atbalstu saņemti visi Covid-19 krīzē skartie uzņēmēji apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru