Valsts ieņēmumu dienests (VID) atklājis un likvidējis kādu noziedzīgu grupējumu, kura pakalpojumus izmantojis viens no Latvijā lielākajiem uzkopšanas un apsaimniekošanas nozares uzņēmumiem.

^{Teksts papildināts ar Cleanhouse komentāru no 7. rindkopas.}

Noziedzīgās darbības veiktas divus gadus un valsts budžetam nodarīti zaudējumi vismaz pusmiljona latu apmērā. Noziedzīgi iegūtie līdzekļi izmantoti aplokšņu algu izmaksai. Šobrīd aizturētas sešas personas. VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāji noskaidrojuši, ka lielākais patiesā labuma guvējs - grupējuma klients - ir viens no vadošajiem uzkopšanas un apsaimniekošanas uzņēmumiem Latvijā. Noziedzīgo darbību rezultātā valsts budžetam nodarīti zaudējumi vismaz 576,98 tūkst. Ls apmērā.

Kriminālprocesa ietvaros, veiktas 30 kratīšanas Rīgā un Rīgas rajonā uzņēmumu juridiskajās adresēs, iesaistīto personu dzīvesvietās un automašīnās. Kratīšanu laikā izņemta skaidra nauda 21 tūkst. Ls un 37 tūkst. eiro apmērā, kas bija paredzēti aplokšņu algu izmaksai.

Uzkopšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējs Cleanhouse šomēnes atvērs savu pirmo filiāli Armēnijā. Tā būs pirmā uzņēmuma struktūrvienība ārpus Latvijas.

Cleanhouse filiāle Armēnijā būs pirmais uzkopšanas pakalpojumu sniedzējs Armēnijā, kas piedāvās «Eiropas standartiem atbilstošu servisu», teikts uzņēmuma paziņojumā.

Pirmais sadarbības līgums ir noslēgts ar Armēnijā lielāko finanšu institūciju HSBC banku. «Biroju telpu un citu komercobjektu īpašnieki ir atzinuši, ka vietējā tirgū pietrūkst darbaspēka iemaņu, kā arī tehniskā aprīkojuma, lai nodrošinātu telpu uzkopšanu un apsaimniekošanu profesionālā līmenī,» norādīja Cleanhouse valdes loceklis Kristaps Drone. Uzņēmuma mērķis ir kļūt par lielāko telpu uzkopšanas un apsaimniekošanas spēlētāju Armēnijā un arī citās Kaukāza reģiona valstīs.

Ēku apsaimniekošanas un uzkopšanas uzņēmums Cleanhouse atvēris savu pirmo filiāli ārpus Rīgas – Kurzemes reģionālo pārstāvniecību Liepājā, informē SIA Cleanhouse valdes loceklis Kristaps Drone.

Cleanhouse Kurzemes filiāle specializējas pamatpakalpojumu sniegšanā – ēku apsaimniekošanā un uzkopšanā, līdzās tam piedāvājot specializētos uzkopšanas pakalpojumus. Cleanhouse Kurzemes reģionā apkalpo vairākus tirdzniecības centrus, bankas un valsts iestādes.

Cleanhouse, paplašinoties Kurzemes virzienā, ir radījusi 25 jaunas darba vietas, un šā gada laikā uzņēmums plāno radīt vēl 50 jaunas darba vietas.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Latvijas ēku apsaimniekošanas un uzkopšanas uzņēmuma Cleanhouse apgrozījums 2007. gadā sasniedzis 2 145 700 LVL. 2008. gadā kompānija plāno apgrozījumu palielināt par 40%, informē Cleanhouse.

Uzņēmums 2008.gadā plāno izveidot reģionālās pārstāvniecības Latgalē, Kurzemē un Vidzemē. Tāpat uzņēmums iecerējis izveidot operatīvi tehnisko dienestu, kas nodrošinās inženierkomunikāciju apkalpošanu objektos. Īpašu uzmanību 2008.gadā uzņēmums veltīs darbinieku attīstības un lojalitātes programmu īstenošanai.

Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir nekustamo īpašumu, tai skaitā daudzdzīvokļu namu un komercobjektu, apsaimniekošana un uzkopšana. Cleanhouse klientu portfelī ir valsts vadošie finanšu, tirdzniecības, ražošanas, kā arī valsts un pašvaldību sektoru pārstāvošie uzņēmumi.

Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas uzņēmums Cleanhouse pērn saglabājis turpat nemainīgu apgrozījumu – 3,2 milj. Ls apmērā. Savukārt klientu pasūtījumu apjoms kāpis gandrīz par ceturtdaļu.

«2010.gads bija ievērojami sarežģīts un grūts laiks visiem profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas uzņēmumiem Tirgū vēl joprojām ir liels negodprātīgo spēlētāju skaits, kas piedāvā nekvalitatīvus pakalpojumus par ļoti zemām cenām, lielākoties izmantojot nelegālu darba spēku un nemaksājot nodokļus,» norāda Cleanhouse valdes loceklis Kristaps Drone.

Cleanhouse dibināts 1997.gadā. Pašlaik uzņēmums nodarbina ap 600 darbinieku, galvenie darbības virzieni: komercobjektu apsaimniekošana un uzkopšana.

Latvijas Ārlietu ministrija plāno ieguldīt vairāk nekā 82,6 tūkstošus latu vēstniecības Krievijā remontam, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Kopumā konkursā savus piedāvājumus iesniedza trīs komersanti, no kuriem par uzvarētāju tika izvēlēta Rīgā reģistrēta kompānija SIA Cleanhouse, kuras pamatdarbības veids ir vispārēja ēku tīrīšana, būvniecība, inženiersistēmu montāža, elektrisko instalāciju ierīkošana, izolācijas ierīkošana un apsardzes pakalpojumi, liecina Lursoft dati.

Konkursā savus piedāvājumus iesniedza arī SIA Ota un partneri, kas piedāvāja terases remontu Latvijas vēstniecībā Krievijā veikt par 70,9 tūkst. Ls, kā arī SIA Kvadrum, kuras piedāvātā līgumcena bija 93,6 tūkst. Ls. Kā konkursa galvenais uzvarētāja izvēles kritērijs tika noteikta zemākā cena, taču SIA Ota un partneri netika konkursā neplūca uzvaras laurus, jo uzņēmuma tehniskais piedāvājums neatbilda prasībām, Db.lv stāstīja ministrijas pārstāve Ieva Skuja.

Cleanhouse atbalstīs vienu no lielākajiem sabiedriskajiem sporta pasākumiem valstī – Rīgas maratonu, kurš kā katru gadu norisināsies maija trešajā svētdienā – šogad 18.maijā, un pulcēs gan pašmāju, gan ārvalstu skrējējus.

''Cleanhouse rūpēsies, lai maratona norises vieta būtu tīra un sakopta, kā arī mudinās pašus maratona dalībniekus nepiesārņot skrējiena maršrutus – skrējiens tīrā vidē vēl vairāk izlabos noskaņojumu, ko sniegs šis sportiskais pasākums. Pavasaris ir īstais brīdis, lai atgādinātu visiem par tīru, sakoptu vidi, veselīgu dzīves veidu un pievērstos veselīgām nodarbēm, tāpēc mēs bez vilcināšanās nolēmām atbalstīt Rīgas maratonu – tā pamatideja atbilst mūsu uzņēmuma filozofijai”, norāda Cleanhouse valdes loceklis Kristaps Drone.

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

Pārtikas produktus, tostarp graudaugus no Krievijas šogad 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais uzņēmumu saraksts.

To vidū ir ne tikai ar tranzīta pakalpojumiem saistīti uzņēmumi, ar kuru starpniecību caur Latviju pārvadāti graudaugi, bet arī pārtikas un alkohola ražotāji, dažādu nozaru tirdzniecības uzņēmumi un citi.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde aģentūrai LETA uzsvēra, ka patlaban nedz Eiropas Savienības (ES), nedz Latvijas normatīvi neierobežo pārtikas produktu ievešanu no Krievijas. Tie uz robežas tiek kontrolēti parastajā kārtībā.

Attiecīgajā sarakstā ir gan uzņēmumi, kuri pārtikas produktus ieveduši vienu reizi, gan uzņēmumi, kuri to dara regulāri.

Plašāku komentāru par uzņēmumiem, kuri produktus Latvijā ieved vairākkārt, PVD nesniedza.

Starp Latvijas zāļu ražotājiem pārliecinošs līderis ir A/S Grindeks, sasniedzot 42, 66 miljonu latu lielu kopējo apgrozījumu, otrā pozīcijā atrodas A/S Olainfarm - ar 15, 56 miljonu latu apgrozījumu, liecina Zāļu valsts aģentūras dati. Latvijas zāļu ražotāji kopumā pērn saražojuši zāles par 65, 91 miljoniem latu. (Aplūko Latvijas zāļu ražotāju TOP 13!)

Zāļu valsts aģentūra ir apkopojusi datus par zāļu patēriņu 2006. gadā. Minētā laika posmā kopumā ir saglabājušās iepriekšējās Latvijas medikamentu tirgus attīstības tendences: palielinājušies medikamentu realizācijas apjomi, ražošanas un eksporta apjomu kāpinājuši vietējie zāļu ražotāji.

Zāļu lieltirgotavu kopējais apgrozījums vairumtirdzniecībā kopā ar pārējām precēm 2006. gadā sasniedzis 276, 88 miljonu latu ( 2005. gadā - 222, 97 milj.Ls). No kopējā apjoma lieltirgotavas Latvijā pārdevušas zāles, medicīnas un citas preces 225, 42 miljonu latu apmērā (2005. gadā - 190,68 milj.Ls). Savukārt 195, 61 miljonu latu (2005. gadā - 169, 19 milj.Ls) lielu apgrozījumu no kopējā Latvijā pārdotā apjoma veido zāļu un substanču realizācija. Lieltirgotavas vispārējā tipa aptiekām, kuru skaits 2006. gada nogalē bija 818 (2005. gadā - 817 aptiekas), pagājušajā gadā pārdevušas preces par 117,62 miljoniem latu (2005. gadā - 95, 92 milj.Ls).

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Latvijas Bankā pagājušajā gadā apmainītas latu naudaszīmes kopumā 611 900 latu jeb 870 700 eiro vērtībā, kas ir par 22,9% mazāk nekā 2022.gadā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp 2023.gadā apmainītas latu banknotes 556 600 latu (792 000 eiro) vērtībā un latu monētas 55 300 latu (78 700 eiro) vērtībā.

2023.gadā Latvijas Bankas klientu kasēs veikti kopumā vairāk nekā 2500 latu maiņas darījumu.

Līdz pagājušā gada beigām no apgrozības izņemti 40% lata monētu 29 miljonu latu (41,3 miljonu eiro) vērtībā un 96% lata banknošu 942,7 miljonu latu (1,341 miljona eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 149,3 miljoni monētu un 47,2 miljoni banknošu.

Pagājušā gada beigās vēl nebija apmainītas lata monētas un banknotes 82,8 miljonu latu jeb 117,9 miljonu eiro vērtībā, tostarp vēl bija neapmainīti 339,6 miljoni lata monētu, kas svara izteiksmē ir 779 tonnas.

Naftas cenas oktobrī piedzīvojušas straujāko kritumu mēneša laikā pēdējos 25 gados, raksta laikraksts Dienas bizness.Cenu kritums sasniedz rekordu

Iepriekšējā mēnesī Amerikas vieglās naftas WTI cena nākotnes darījumiem pazeminājās par 32.6%, kas nav noticis kopš melnā zelta tirdzniecības sākuma Ņujorkas biržā 1983. gadā. Kā galvenais iemesls tam tiek minēts recesijas sākums ASV (sk.Db 3.11,), kā dēļ pieprasījums pēc ogļūdeņražiem to lielākajā patērētājekonomikā krītas. Naftas patēriņš rūk arī Eiropā.

Kā vēl viens iemesls krasajam naftas cenu kritumam oktobrī tiek minēta arī panika tirgū - investori masveidā izņem no tā naudu. "Problēmu avots ir spekulācijas ar naftu. Dažbrīd, kad naftas fiziskais piedāvājums bija 67 miljoni barelu dienā, tirdzniecības apgrozījums pārsniedza trīs miljardus barelu," nesen sašutumu pauda naftas karteļa OPEC ģenerālsekretārs Abdala al Badri. "Viņi pārdeva naftu, kuras nebija, un tas turpinājās vairākus gadus," viņš teica.

"CLT Profi" grupa pērn strādāja ar 22,1 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī kompānijas peļņa auga 2,7 reizes un bija 802 987 eiro, informē SIA "CLT Profi" pārstāvji.

"CLT Profi" grupā ietilpst "CLT Profi", SIA "Steel Profi" un SIA "Cross Timber". "CLT Profi" un "Cross Timber Systems" nodarbojas ar masīvkoka jeb krustām līmētu koka (CLT) materiālu ražošanu, kā arī galvenokārt daudzstāvu un sabiedriskas nozīmes koka ēku projektēšanu, piegādi un montāžu eksporta tirgos. Nelielā apjomā uzņēmumi ražo arī privātmājas, kas pamatā tiek eksportētas uz Norvēģiju un Islandi.

"CLT Profi" pārstāvji skaidro, ka masīvkoka paneļu izmantošana ēku būvniecībā nodrošina ievērojami īsāku būvniecības laiku, vienkāršāku loģistiku, un ir ekonomiski izdevīgāka, radot mazāk būvniecības atkritumu. Tāpat koka paneļi ir ilgtspējīgāks izejmateriāls, salīdzinot ar citiem būvniecībā izmantojamiem materiāliem.

Izpētot lidostas Rīga miljonu vērto iepirkumu par lidostas telpu uzkopšanu, atklājusies ne viena vien radnieciska uz biznesa saite, kas ietekmējusi konkursa rezultātu, vēsta portāls Pietiek.com.

«Uz miljonu vērtu līgumu ar lidostu Rīga pretendējušais RBSSKALS serviss līdzīpašnieks ir par Satiksmes ministriju politiski līdzatbildīgo «olšteiniešu» pārstāves Elīnas Siliņas civilvīrs, un tas rada aizdomas par iepirkuma lobēšanu šīs firmas interesēs, bet aizdomu ēna krīt uz «olšteiniešu» politisko ielikteni Kasparu Ozoliņu,» raksta portāls, norādot – tā nav vienīgā ēna, kas gulst pār šo pēdējā brīdī izbeigto iepirkumu.

Firmas RBSSKALS serviss vadībā ir deputātes E. Siliņas un vēl viena «olšteiniešu» deputāta - Jāņa Upenieka - pusbrālis. Savukārt K. Ozoliņam, uz kuru krita ēna par iepirkuma lobēšanu šīs firmas labā, ir kopīgs bizness ar RBSSKALS serviss valdes priekšsēdētāja brāli, noskaidrojis Pietiek.com.

Šodien Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja izskatīja Budžeta komisijas sagatavoto pašvaldības budžeta projektu 2007. gadam. Rīgas pilsētas pašvaldības konsolidētā budžeta izdevumu kopējais apjoms 2007.gadā paredzēts 458.2 miljonu latu apmērā, kas ir par 71.7 miljoniem latu jeb 18.6% vairāk nekā šogad.

Ieņēmumu kopējais apjoms 2007.gadam prognozēts 432 miljonu latu apmērā, tādējādi plānotais budžeta deficīts ir 26.2 miljoni latu jeb 6.1% no ieņēmumu kopējā apjoma.

Pamatbudžeta ieņēmumi 2007.gadā paredzēti 370.3 miljonu latu apmērā, bet speciālais budžets - 62 miljonu latu apmērā.

Izdevumi 2007.gadam pamatbudžetā plānoti 397.24 miljonu latu apmērā, bet speciālajā budžetā - 61 miljona latu apmērā.

Rīgas pilsētas pašvaldības 2007.gada pamatbudžeta ieņēmumos lielākais īpatsvars - 65.6% - ir iedzīvotāju ienākuma nodoklim un nekustamā īpašuma nodoklim - 9.2%.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu apjoms prognozēts 243 miljonu latu apmērā. Ieņēmumu pieaugums salīdzinājumā ar 2006.gadam budžeta grozījumos apstiprināto iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjomu ir 35.2 miljoni latu jeb 16.9%.

Latvijas Darba devēju konfederācijas un Valsts kancelejas iedibināto Efektīvas pārvaldības gada balva 2010. gadā piešķirta uzņēmumam Hanzas maiznīcas, kas ekonomiskās krīzes laikā spējusi par 61 % palielināt peļņu uz katru nodarbināto.

Atzinības rakstus saņēma arī transporta un loģistikas nozarē strādājošā SIA Kreiss un telpu uzkopšanas servisa nodrošinātājs Cleanhouse.

Laikraksta Dienas bizness speciālbalva piešķirta konditorejas izstrādājumu ražotājam SIA ADugs, kas krīzes gadā spējis peļņu palielināt par 48 %, bet apgrozījumu – par 18 %.

Kā efektīvākā valsts pārvaldes iestāde šogad tika sumināta Labklājības ministrija, bet par visefektīvāk strādājošo pašvaldību atzīta Liepājas dome.

Lielu un ar labu reputāciju apveltītu ASV banku kraha sekas nu sasniegušas ne tikai Eiropu, bet arī Latviju.

Kamēr vairākās vecajās ES valstīs valdības jau spiestas ķerties pie banku nacionalizācijas un veikt dažādus pasākumus situācijas stabilizēšanai, Latvijā arvien lielākus apmērus uzņem baumas par to, ka banku krīze var skart arī lielāko Latvijas banku - Swedbank, kas vēl nesen bija pazīstama kā Hansabanka. Db viedoklis: ASV banku kraha atskaņas sasniedz arī Latviju

Diemžēl jāatzīst, nav pārsteigums, ka dažs LatvijDb viedoklis: ASV banku kraha atskaņas sasniedz arī Latvijuas iedzīvotājs un uzņēmums pauž vēlmi izņemt Swedbank noguldītos līdzekļus, bet citi aktīvi spriedelē - nez, cik nopietna īsti ir situācija. Latvijas iedzīvotājiem vēl svaigā atmiņā banku krīze pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū, kad savus noguldījumus zaudēja daudzi tūkstoši cilvēku. Ikdienas plašsaziņas līdzekļos izskanošā informācija par kredītiestāžu krīzi citās, daudz turīgākās valstīs, protams, situāciju vēl vairāk sakarsē, jo īpaši tādēļ, ka situācija Latvijas nekustamo īpašumu tirgū rada nopietnas bažas par iespējamu hipotekārās kreditēšanas krīzi - kredīti daudzos gadījumos izsniegti pret ķīlām, kuru tirgus vērtība ir samazinājusies.

Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators šogad aprīlī atguvis aktīvus 928 000 eiro apmērā, kas ir 5,7 reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad bankas aktīvi tika atgūti 5,297 miljonu eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" publicētais pārskats.

Tostarp no ieguldījumiem 2025.gada aprīlī atgūti 590 000 eiro, no izsniegtajiem kredītiem atgūti 222 000 eiro, no aizdevumiem kredītiestādēm atgūti 59 000 eiro, no vērtspapīriem atgūti 2000 eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūti 55 000 eiro. Tādējādi šogad pirmajos četros mēnešos "PNB bankas" administrators ir atguvis kopumā 6,964 miljonus eiro.

Savukārt kopš 2019.gada 12.septembra, kad "PNB banka" tika atzīta par maksātnespējīgu, bankas administrators ir atguvis kopumā 219,272 miljonus eiro, tostarp 2019.gadā bankas aktīvi tika atgūti 25,484 miljonu eiro apmērā, 2020.gadā - 95,408 miljonu eiro apmērā, 2021.gadā - 29,641 miljona eiro apmērā, 2022.gadā - 29,835 miljonu eiro apmērā, 2023.gadā - 21,523 miljonu eiro apmērā, bet 2024.gadā - 10,397 miljonu eiro apmērā.

SIA Pure Food turpmāk būs viens no četriem piedevu piegādātājiem pārtikas koncernam Arla, kurš piegādātāju skaitu samazinājis uz pusi.

Mērķi sasniedz

Ja līdz šim Arlai bija astoņi piedevu piegādātāji, tad turpmāk būs tikai četri - līdzās Pure Food ir arī divas kompānijas no Skandināvijas un viena no Vācijas. «Tas bija mūsu mērķis. Lai to sasniegtu, visa uzņēmuma komanda strādāja ļoti cītīgi. Pozitīvi ir tas, ka sākam Arlai izstrādāt jaunus produktus un pirmoreiz dodam viņiem jau savas idejas, līdz šim uzņēmums izteica savas vēlmes. Arla arvien palielināja pasūtītos apjomus un tas nozīmē, ka viņi novērtēja mūsu darbu, tagad apjoms ir pieaudzis konkrēti,» pastāstīja Pure Food mārketinga direktors Pēteris Žimants, gan neatklājot konkrētus ciparus. Uzņēmums sadarbojas arī ar vienu no vadošajiem Krievijas pienrūpniekiem Unimilk, notiek pārrunas arī ar Krievijā vadošo piena produktu ražotāju Wimm-Bill-Dann un starptautisko pārtikas koncernu Danone par iespējamo sadarbību. Ražošanas noslogojums patlaban ir 65 %, tāpēc tiek strādāts pie apjomu audzēšanas. Tāpat notiek darbs pie tirgus diferenciācijas - aktivizējušās sarunas ar Zviedrijas saldējuma ražotājiem, kā arī tiek apgūts Čehijas un Polijas tirgus. Ļoti perspektīvs ir Ukrainas un Baltkrievijas tirgus, kur ir jau veiktas pirmās produkcijas piegādes. Minētie tirgi ir ar lielu attīstības potenciālu un Pure Food prognozē savai produkcijai pieprasījuma pieaugumu. Db jau vēstīja, ka piedevas jogurtiem, saldējumam un konditorejas izstrādājumiem Pure Food piedāvā vairākām starptautiskām kompānijām. No kopējā ražošanas apjoma 85 % aizņem industriālie produkti, pārējais ir fasētā produkcija.