Latvijas Hipotēku un zemes bankas meitas kompānija SIA Riska investīciju sabiedrība kļuvusi par kokapstrādes un koksnes tirdzniecības SIA Cord īpašnieci. Tas ir pirmais precedents, kad pērn septembrī reģistrētā SIA Riska investīciju sabiedrība kļuvusi par kāda uzņēmuma īpašnieci, atzīst uzņēmuma valdes loceklis, valsts a/s Latvijas Hipotēku un zemes banka (LHZB) Aizdevumu departamenta vadītājs Dzintars Baumanis.

Labākā iespēja

"Varēja jau pieiet no tādas pozīcijas, lai īpašnieks pārdod uzņēmumu, kam grib, bet šaubos, vai no šādas pozīcijas īstenošanas būtu daudz ieguvēju," norāda Dz. Baumanis. Viņaprāt, diez vai būtu labāk, ja šo kompāniju iegādātos kāds nepazīstams ārzemnieks, jo tādējādi situācija kļūtu grūtāk kontrolējama ne tikai no bankas viedokļa, bet arī no uzņēmuma Latvijas sadarbības partneru skatupunkta. "LHZB ir SIA Cord nodrošinātais kreditors un varēja uzņēmumu izpārdot pa daļām, taču bankas mērķis nav nokaut uzņēmumu, bet gan saglabāt to kā normālu, strādājošu uzņēmumu," uzsver Dz. Baumanis.

Kokapstrādes SIA Cord cenšas pārdot gan sev piederošo strādājošu līmētu masīvkoka konstrukciju ražotni, gan kokzāģētavu, ziņo laikraksts Dienas bizness.

«Šobrīd notiek sarunas ar vairākiem interesentiem - potenciālajiem pircējiem gan par daļēju, gan, iespējams, pilnīgu ražotņu pārdošanu, taču konkrētas vienošanās vēl nav panāktas un darījumi nav veikti,» skaidro SIA Cord valdes loceklis Ivo Šneiders.

Viņš atzīst, ka šobrīd tiek darbināta līmēto masīvkoka konstrukciju ražotne un tajā ražotie izstrādājumi tiek eksportēti. «Ir nosūtītas pirmās līmēto masīvkoka konstrukciju izstrādājumu kravas rietumvalstu pircējiem,» uzsver I. Šneiders. Viņš atzīst, ka interesi par līmēto masīvkoka konstrukciju ražotni ir izrādījuši vairāki uzņēmēji. «Šobrīd saukt kaut kādus ciparus nav korekti, jo pastāv dažādas iespējas un līdz ar to aprēķina metodes ir sarežģītas,» tā uz runām par šīs ražotnes pārdošanas cenu 1 milj. Ls atbild I. Šneiders.

Kokapstrādes SIA Reshold izsolē par 141 450 Ls iegādājies maksātnespējīgās SIA DL Līnija kokzāģētavu pie Lielvārdes un tajā atjaunojis ražošanu.«SIA Reshold ir Cord grupā iesaistīts uzņēmums, kurš izveidots ar vienu mērķi — piedalīties maksātnespējīgā SIA DL Līnija administratora Pētera Krieva rīkotajā uzņēmuma mantas izsolē un to iegādāties,» uzņēmuma izveides pamatmērķi atklāj SIA Reshold izpilddirektors Ivo Šneiders. Viņš norāda, ka šāds lēmums ir saistīts ar to, ka augsto zāģbaļķu cenu dēļ, samazinās to zāģētavu loks, kuri līdz šim ir piegādājuši zāģmateriālus SIA Cord iepirkšanas birojam, kaut arī realizācijas iespējas ārvalstu tirgū nebūt nav mazinājušās. «Pašlaik notiek sarunas ar potenciālajiem baļķu piegādātājiem, tikmēr zāģbaļķus ražotnei pie Lielvārdes vedam no Tukuma (SIA Cord kokzāģētavas) uzkrājumiem,» norāda I. Šneiders. Uz vietas paredzēts iepirkt priedes un egles, kā arī resno dimensiju lapkoku zāģbaļķus. Tuvākajā laikā plānots uzstādīt arī koksnes dziļākas pārstrādes iekārtas, piemēram, ēveli, taču arī pašlaik visi zāģmateriāli termiski un ķīmiski tiek apstrādāti SIA Cord apstrādes iecirkņos Rīgā un Tukumā, skaidro I. Šneiders. «Tas ir izdevīgs darījums, jo par šādu cenu nav iespējams ne izveidot kokzāģētvu, ne arī iegādāties zemi apmēram 4 ha platībā,» skaidro SIA Reshold izpilddirektors. Viņš atzīst, ka zināms risks ir bijis, jo tobrīd kokzāģētava nedarbojās. I. Šneiders atgādina, ka SIA Reshold kokzāģētvas darbības atjaunošanā ir ieguldījis vairākus desmitus tūkstošus latu un pašlaik kokzāģētava jau strādā vienā maiņā un tiek komplektēti darbinieki otrajai maiņai. Šobrīd pēc I. Šneidera teiktā kokzāgētavā atgriezušies ap 80 % no tajā agrāk strādājošajiem, kuri jau zina šīs ražotnes knifus. Tādējādi kopumā kokzāģētavā varētu strādāt ap 40 — 50 cilvēku. «Līdz gada beigām Lielvārdes kokzāģētavā plānojam sasniegt zāģēšanas jaudu 3000 m3 mēnesī — tātad vidēji ik gadu 30 000 — 35 000 m3 gatavās produkcijas, » uzsver I. Šneiders. Tādējādi SIA Reshold zāģētava varētu kļūt par vidēji lielu kokzāģētavu Latvijā.

«Meža nozarei šis bija ļoti veiksmīgs gads – pat labāks nekā pirmskrīzes 2007. gads. Kaut arī cenas nebija tik augstas kā toreiz, šis laika posms bija daudz stabilāks un prognozējamāks,» laikrakstam Latvijas Avīze sacījis viens no lielākajiem zemju īpašniekiem Latvijā Madars Kalniņš.

Kā vēsta laikraksts, viņš dzīvo Rūjienas pusē un apsaimnieko vairākus tūkstošus hektāru meža. Viņam pieder mežizstrādes uzņēmums, kas sniedz pakalpojumus mežu īpašniekiem. M. Kalniņš arī aktīvi līdzdarbojas Latvijas Meža īpašnieku biedrībā.

Runājot par to, ka šobrīd pasaules tirgos pieprasījums pēc papīrmalkas krītas, viņš sacījis: «Protams. Tas, kas notiek Eiropas un pasaules tirgos, ietekmē mūs vairāk nekā tas, kas notiek Latvijā. Tuvākajā laikā es neloloju cerības par lielu izrāvienu un nākotnes prognozes zīmēju ar lielu piesardzību. Taču tas, ka esam vienu krīzi jau pieredzējuši, ir pozitīvi. Mums ir pieredze un, ja nāksies iet vēlreiz visam tam cauri, būs vieglāk.»

Ja valdība šogad akceptēs Zemkopības ministrijas piedāvāto koku ciršanas caurmēru samazināšanu, privāto meža īpašumu kopējā tirgus vērtība palielināsies par gandrīz miljardu eiro.

Kā šis skaitlis rodas? No valsts puses apzināti vai neapzināti ir daudz kas ticis darīts, lai privāto mežu tirgus vērtība būtu iespējami zema. Vispirms tika aizliegts saimnieciskos lēmumus pieņemt pašiem meža īpašniekiem. Ciršanas atļauju saņemšanai tika noteikti Ziemeļeiropai neparasti augsti ciršanas vecumi. Situācija uzlabojās, kad tika ieviesti ciršanas caurmēri, kas ļāva meža īpašniekiem ciršanas atļaujas saņemt pirms vecuma kritērija iestāšanās. Tomēr arī šie caurmēri tika noteikti ļoti augsti salīdzinājumā ar citām reģiona valstīm. Piemēram, Latvijā pašlaik vidējais diametrs, no kura drīkst cirst priedi, ir 27–39 centimetri, Igaunijā tas ir tikai 28 centimetri, savukārt Somijā un Zviedrijā šādu ierobežojumu nav vispār. Līdzīgi ir arī ar egli un bērzu. Šāda situācija ierobežo Latvijas mežu īpašnieku iespējas, un mēs zaudējam konkurencē ar kaimiņvalstīm. Kas no tā visa ir ieguvēji? Visvairāk – mežu uzpircēji.

Daudziem noteikti ir zināma dziesma "Video Killed the Radio Star", kuras nosaukumā minētais apgalvojums gan nav piepildījies. Šobrīd līdzīgi tiek spriests par klasiskās jeb lineārās televīzijas norietu, jo cilvēki paši vēlas noteikt, kādu saturu patērēt.

Šīm runām ir zināms pamats, jo patiešām: arvien vairāk cilvēku paši pieņem lēmumu, kad un kur skatīties konkrēto video saturu, izvēloties tā saucamās video on demand (VOD) platformas.

Televīzijas attīstības tendenču un nākotnes perspektīvu kontekstā ir svarīgi izprast divus procesus: pirmkārt, satura piegādes/patēriņa veida attīstību un, otrkārt, satura patēriņam izmantoto iekārtu ekrānu attīstību.

Ja raugāmies uz satura piegādes veidu, tad klasiskie jeb lineārie kanāli vēl joprojām ir absolūti dominējošais satura patēriņa veids visā pasaulē, arī Latvijā. Iemesli tam ir dažādi: skatītāju ilgtermiņa ieradumi, nepieciešamība pēc TV fona trokšņa brīvdienu rītos, garantēts satura serviss, par ko parūpējusies attiecīgā kanāla redakcija, un nekas nav jāmeklē pašam.

Vairāk nekā pusē (51%) Latvijas mājsaimniecību katrs ģimenes loceklis izvēlas savas televīzijas pārraides un skatās tās atsevišķi no pārējiem ģimenes locekļiem, noskaidrots mobilo sakaru operatora "Tele2" veiktajā aptaujā. Tāpat 43% atzīst, ka katrs ģimenes loceklis televīzijas pārraides skatās savā ierīcē – televizorā, datorā, planšetē vai telefonā, tādējādi izvēloties sev ērtāko formātu.

"Mūsdienās ir pieejams ļoti dažāds video saturs un katrs var izvēlēties sev interesantāko, turklāt ar iespēju to skatīties visdažādākajās ierīcēs. Līdz ar to "cīņa par pulti" notiek tikai aptuveni 15% Latvijas mājsaimniecību, vienlaikus arī mainoties ģimeņu paradumiem – kā apliecina aptauja, ģimenes Latvijā televīzijas pārraides kopā skatās arvien mazāk. Ir sākusies ko, kur un kad gribu, to skatos ēra," atzīst "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.

Bloga "Viens + Viens" autore Laura Grēviņa atzīst, ka līdzība ar pētījuma datiem novērojama arī viņas ģimenes mājās: "Katram no mums ir savas iecienītākās TV pārraides, ko skatāmies katrs sev ērtā laikā. Kopīga vienas pārraides skatīšanās notiek salīdzinoši reti. Vienīgi brīvdienu rītos bērni mēdz paskatīties kādu kopīgu bērniem piemērotu pārraidi. Ja skatāmies kaut ko kopā, tas jau ir īpašs notikums, un tādā gadījumā saturs, protams, ir atbilstošs bērnu vecumam un interesēm – kāda ģimenes filma vai animācijas filma, filmas par dabu u.tml."

ASV dolāra vērtība pret citām nozīmīgajām valūtām ir noslīdējusi līdz 2 gadu minimumiem. Bet eiro un mārciņas kursi pret dolāru virzās vēl augstāk, cenšoties sasniegt vēsturiskas virsotnes. USD un Latvijas lata savstarpējās attiecībās galveno lomu spēlē fakts, ka lats ir piesaistīts eiro. Līdz ar to, eiro vērtībai dolāros pieaugot, dolāra vērtība latos krīt.

Ņemot vērā atšķirības eiro un dolāra bāzes procentlikmju izredzēs (likmju starpība šogad solās sarukt), vienotās valūtas kurss pret dolāru ir pietuvojies visu laiku (kopš eiro laišanas apgrozībā 1999. gadā) augstākajām atzīmēm, tuvojoties 2004. gada decembrī sasniegtajam vēsturiskajam maksimumam - 1.3670 dolāriem par eiro.

"Eiro zonas ekonomikas izaugsme un iespējamie inflācijas draudi liks Eiropas Centrālajai bankai reaģēt un paaugstināt eiro procentu likmes, kamēr ASV ekonomikas veselība ir pasliktinājusies un dolāram šogad ir izredzes ieraudzīt procentu likmju samazinājumu. Tirgus dalībnieki, jūtot eiro un dolāra procentu likmju samazināšanās iespēju, izvēlas investēt eiro pirkšanā, kas samazina dolāra vērtību," skaidro Nordea Markets analītiķis Andris Lāriņš.

Lielākie zāģētās produkcijas ražotāji Latvijā (m3) 2004. gadā SIA Vika Wood 234 656 SIA Swedwood Latvia Ltd 210 000 A/s Stora Enso Timber 206 000 SIA Nelss 190 500 SIA Gaujas koks 157 033 SIA Kurekss 127 000 SIA BSW Latvia 120 000 SIA Rettenmeier Baltic Timber 104 580 SIA Komiss 75 000 SIA Staļi** 65 270 SIA Piebalgas 34 719 SIA Pīlādži- 2 33 000 SIA Tezei S 32 000 SIA Kalna Rauduvītes 25 201 A/s Saldus MR 25 000 SIA Ošukalns 25 000 SIA Balvi Holm 22 000 SIA Cord 20 000 SIA Smilte Impex 19 905 SIA Frip** 19 700 A/s Latvijas Finieris 17 700 SIA Kokzāģētava Lāns 15 095 SIA BaltPro* 15 000 SIA Verso DLH 14 888 SIA Holzwerke Lubāna 11 640 SIA Senten Auto 11 553 SIA Ezergaiļi 10 831 SIA Silviko 10 1000 * — zāģētava pārcelta uz Baltkrieviju ** — saražtās zāģētās produkcijas apjoms aprēķināts pēc uzņēmuma sniegtajiem datiem par pārstrādātās apaļkoksnes apjomiem Avots: Db pēc pašu uzņēmēju sniegtās informācijas

Pēdējo divu gadu laikā sākusi iezīmēties tendence, kad no Latvijas kokzāģētavas tiek pārceltas uz Baltkrieviju vai Krieviju, gluži kā savulaik deviņdesmito gadu vidū, kad zāģētavas no Zviedrijas, Somijas un citām attīstītajām valstīm tika pārceltas uz Latviju, atzīst M. Peilāns. Turklāt vairāki nelielie kokrūpnikie ar saviem lentzāģīem uz kaimiņvalstīm jau devušies agrāk. Šo tēzi apstiprina arī fakts, ka SIA Cord veco kokzāģētavu paredzēja pārcelt uz Baltkrieviju, kur jau strādā viena no uzņēmuma grupas kokzāģētavām, kā arī SIA BaltPro kokzāģētava no Latvijas pārcelta uz Baltkrieviju. Turklāt jāņem vērā, ka pērn viens no lielākajiem Latvijas meža nozares uzņēmumiem a/s Lindeks ir lielas kokzāģētavas īpašnieka a/s Sklov Forest akcionārs.

Pagaidām nav zināms, kad restorānu tīkls Vairāk saules varētu atsākt darbību, sacīja uzņēmuma pārstāve Laura Minskere.

Patlaban darbību turpina Vairāk saules banketu serviss, par kura pakalpojumiem norēķinus klienti veic ar pārskaitījumu bankā. Turpretī pašu restorānu darbība, pēc Minskeres teiktā, vēl joprojām nav atsākta, jo visus uzņēmuma kases aparātus ir konfiscējusi policija, un patlaban nav zināms, kad Vairāk saules varēs tos atgūt atpakaļ.

Vaicāta, vai restorānu tīkls apsver atsākt darbību, izmantojot stingrās uzskaites čekus, Vairāk saules pārstāve atbildēja noliedzoši, norādot, ka tas vairāk uzskatāms par Vairāk saules īpašnieku izmisumā apsvērtu variantu.

Minskere sacīja, ka gadījumā, ja restorānu tīkls tuvākajā laikā atgūs konfiscētos kases aprātus, Vairāk saules restorāni darbību atsākt uzreiz nevarēs, jo tos būs nepieciešams no jauna uzstādīt un pārprogrammēt, lai nodrošinātu to atbilstību Valsts ieņēmumu dienesta un likuma prasībām, kas ir sarežģīts un ilglaicīgs process.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Īsu brīdi pēc tam, kad Valsts policija pagājušajā nedēļā bija sākusi kratīšanu uzņēmuma Vairāk saules restorānos, vairāki Rīgas tirdzniecības centri saņēmuši e-pastus no konkurējošā picēriju tīkla Čili pica, ko pārvalda Lietuvā reģistrētā uzņēmuma Čili Holdings meitasfirma, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Tirdzniecības centra Domina Shopping mārketinga direktore Iveta Zvaigzne-Ālere raidījumam pastāstījusi, ka Domina Shopping vadība dažas desmit minūtes pēc tam, kad restorānā Vairāk saules ieradās policija, saņēma e-pastu ar jautājumu: «vai jūs tagad esat laimīgi?», kā arī norādi, ka uzņēmumam ir problēmas par nodokļu nemaksāšanu.

«No tā mēs nevaram izdarīt 100% secinājumus, bet mēs aicinām pievērst tam uzmanību,» norādīja Zvaigzne-Ālere.Restorānu Vairāk saules līdzīpašnieks Mārtiņš Kalniņš raidījumam atzinis, ka uzņēmums ar Čili pica Rīgā ir tiešie konkurenti. «Mūsu attiecības ir vēsas, brīžiem saspringtas,» teica Kalniņš.

Raidījums akcentē, ka izmeklēšanu par iespējamo Vairāk saules izvairīšanos no nodokļu nomaksas, sagrozot kases aparātus, veic Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvalde, kuras lietvedībā ir maz nodokļu lietu. Policija arī nav atklājusi, vai prasīs palīdzību Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kases aparātu speciālistiem, vien norādījusi, ka lieta sākta pēc kāda iesnieguma.

Valsts policija, izmeklējot restorānu tīkla «Vairāk saules» krimināllietu, guvusi apstiprinājumu, ka šajā uzņēmumā darbiniekiem maksātas «aplokšņu» algas, apliecināja Valsts policijas Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Policija izmeklēšanā guvusi apstiprinājumu, ka «kases sistēmas (uzņēmuma) darbībās ir notikusi iejaukšanās, kā arī ir veikta kases sistēmā reģistrēto datu izmainīšana un dzēšana. Tāpat gūts apstiprinājums, ka daudziem uzņēmuma darbiniekiem ir maksāta alga skaidrā naudā,» norādīja Sozinovs.

Viedoklis: Krāpniecība ar kases aparātiem un algām nav notikusi

Ņemot vērā, ka izmeklēšana ir apjomīga un policija iegulda lielas pūles pierādījumu vākšanā, tad patlaban netiek atklāts, cik ilgi noziedzīgā shēma izmantota. «Policija veica 35 kratīšanas un izņēmusi lielu daudzumu dokumentu, datoru cietos diskus un cita veida pierādījumus, kuru analizēšana ir ļoti apjomīgs process, taču darām visu iespējamo, lai izmeklēšanu pabeigtu pēc iespējas ātrāk,» piebilda Sozinovs.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,304 miljardi eiro, kas ir par 141,5 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2023.gada pirmajos divos mēnešos bija par 284,3 miljoniem eiro jeb 14,1% lielāki nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 2,184 miljardus eiro, par 149 miljoniem eiro jeb 7,3% pārsniedzot plānu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 270,9 miljoniem eiro jeb 14,2%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos bija 1,799 miljardi eiro, par 128,4 miljoniem eiro jeb 7,7% pārsniedzot plānoto, kā arī ir par 241,5 miljoniem eiro jeb 15,5% vairāk nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Uzņēmums Vairāk saules ir pārliecināts, ka vakar notikušais kriminālpolicijas iebrukums uzņēmuma restorānos un ražotnē ir neadekvāta un nepamatota varas demonstrēšana. Tas ir uzbrukums uzņēmumam, kurš sadarbojas ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai mazinātu ēnu ekonomiku restorānu nozarē, šodien preses pasākumā pavēstīja Vairāk saules pārstāvji.

Tas ir tiešs uzbrukums uzņēmuma reputācijai - restorāna klientiem un darbiniekiem ir radītas traumējošas emocijas, savukārt uzņēmumam apmēram 25 tūkstošus eiro lieli zaudējumi dienā, tika akcentēts.

«Mēs esam 100 procenti pārliecināti, ka mums nav, ko slēpt, jo mēs nekad neesam grozījuši un negrozīsim kases aparātus. Vēl vairāk - mēs esam viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas ieviesa jauno kases aparātu sistēmu. Vēl nesen VID veica pārbaudes uzņēmumā un atzina, ka Vairāk saules ir viens no retajiem uzņēmumiem, kas negroza kases aparātus,» apgalvoja E. Bērziņš.

«Es gribētu atvainoties Vairāk saules restorānu tīkla vārdā visiem mūsu klientiem par šo radušos situāciju un īpaši tiem klientiem, kuriem bija jāpiedzīvo visi šie apvainojumi, esot pie mums brīdī, kad pie mums iegāzās policija. Otrkārt, es noteikti gribu atvainoties Vairāk saules vārdā visiem mūsu darbiniekiem par pazemojumiem, kas viņiem bija jāpiedzīvo policijas darbinieku nekorektās darbības dēļ. Vakar tika veiktas kratīšanas sešos Vairāk saules restorānos, mūsu ražošanas cehā, kā arī birojā. Pēc neoficiālas informācijas, arī pie fiziskām personām, kas ir saistītas ar šo uzņēmumu. Pie cik un kādām es jums nevarēšu atbildēt - šādas informācijas man nav. Pie manis arī bija kratīšana. Tika izņemti datori, visi datu nesēji, tamlīdzīgi informācijas nesēji, ieskaitot arī telefonus. Es ļoti gribētu noskaidrot, kas ir šis pamats, lai policija tik brutāli iebruktu veiksmīgi strādājošā uzņēmumā. Šobrīd mums viņi inkriminē kases sistēmu datu sagrozīšanu jeb iejaukšanos kases sistēmu programmatūrā. Es šeit ar pilnu atbildību visiem klātesošajiem varu pateikt, ka Vairāk saules nekad to nav darījuši un nedara. Šādiem apgalvojumiem nav ne mazākā pamata. Es jums vēlreiz varu atkārtot - Vairāk saules restorānu tīkls nekad līdz šim un arī šobrīd neveic nekādas manipulācijas ar kases aparātu sistēmām un ar to saistītajiem nesējiem. Es gribētu uzmanību vērst uz to, kādā veidā tika veiktas šīs procesuālās darbības. Man rodas jautājums, vai tā ir mūsdienās jāstrādā policijai, kas vienkārši brutāli iegāžas strādājošos restorānos, pilnos ar klientiem, gandrīz visi galdiņi aizņemti, cilvēki ēd - pazemojoši, aizskaroši, es atkārtošu šos vārdus - pazemojoši un aizskaroši - izturas pret apmeklētājiem un tālāk pret darbiniekiem. Darbinieki tiek nostādīti pie sienas, pavēles formā tiek visi mesti ārā, nekas netiek paskaidrots,» sacīja Mārtiņš Kalniņš, Vairāk saules akcionārs.

2007. gada 9 mēnešos Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gada janvārī – septembrī kravu apgrozība ostās bija 47,2 milj. t kravu, kas ir par 4,1 % vairāk nekā 2006. gada 9 mēnešos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 9 mēnešos nosūtīja 41,4 milj. t kravu, kas ir par 1,7 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – septembrī. Pieaudzis no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms. 2007. gada deviņos mēnešos no ostām nosūtīja 4 milj. t minerālmēslu – par 14,7 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gada janvārī – septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – septembri, ir palielinājies 1,5 reizes un tas bija 1 milj. t. Arī no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms 2007. gada janvārī – septembrī ir palielinājies un tas bija 16,2 milj. t, kas ir par 4,6 % vairāk nekā 2006. gada janvārī - septembrī. Bez tam 2007. gada 9 mēnešos no ostām nosūtīja arī 3,6 milj. t kokmateriālu, kas ir par 2,8 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms 2007. gada 9 mēnešos bija 10,4 milj. t, kas ir par 9,3 % mazāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

2007. gadā Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gadā kravu apgrozība ostās bija 62.4 milj. t kravu, kas ir par 4.9 % vairāk nekā 2006. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 12 mēnešos nosūtīja 55.2 milj. t kravu, kas ir par 4 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī.

Pieaudzis no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms. 2007. gada janvārī – decembrī no ostām nosūtīja 21.1 milj. t naftas produktu, kas ir par 7.1 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – decembri, ir palielinājies par 3.4 % un tas bija 1.2 milj. t. Arī no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms ir pieaudzis. No ostām nosūtīja 5.2 milj. t minerālmēslu – par 1.1 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā, kā arī 4.6 milj. t kokmateriālu un 14.6 milj. t ogļu, kuru apjoms palicis 2006. gada līmenī.

Restorānu tīkla «Vairāk saules» pastarpināto īpašnieku AS «VVS Holding» padomes loceklis un zvērināts advokāts Jānis Ešenvalds uzskata, ka «Vairāk saules» lietā pārkāpta viņa advokāta imunitāte.

Ešenvalds aģentūru LETA informēja, ka ir vērsies pie procesa virzītāja «Vairāk saules» lietā saistībā ar viņa mobilā telefona, iespējams, pretlikumīgo izņemšanu kratīšanas laikā. Viņš norādīja, ka Kriminālprocesa 122.pants paredz advokāta imunitāti, tostarp, liedzot izņemt viņa sakaru līdzekļus.

Jurists skaidroja, ka atbilstoši likuma normām viņam atbildi no procesa virzītāja vajadzēja saņemt trīs dienu laikā, taču atbilde neesot saņemta, tādēļ viņš plāno vērsties prokuratūrā ar sūdzību. Ešenvalds pieļāva, ka lietā viņam piemērots liecinieka statuss. Izņemot mobilo telefonu, citi sakaru līdzekļi viņam neesot izņemti.

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs aģentūrai LETA pastāstīja, ka ZAP pagājušajā nedēļā saņemts Ešenvalda iesniegums, kurā aprakstīta situācija lietā. Rīt, 19.jūnijā, ir paredzēta ZAP sēdē, kurā tiks izskatīts šis iesniegums un balsots par vēstules nosūtīšanu Valsts policijai (VP) ar lūgumu pievērst uzmanību advokātu imunitātes jautājumam.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajā ceturksnī iekasēti 3,569 miljardi eiro, kas ir par 53,8 miljoniem eiro jeb 1,5% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija par 244,7 miljoniem eiro jeb 7,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,356 miljardus eiro, kas ir par 54,4 miljoniem eiro jeb 1,6% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,771 miljardu eiro, kas ir par 36 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 584,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,4 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija 213,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5 miljoniem eiro jeb 0,2% mazāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 7,762 miljardi eiro, kas ir par 300,3 miljoniem eiro jeb 4% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2022.gada septiņiem mēnešiem nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos pieauguši par 849 miljoniem eiro jeb 12,3%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 7,325 miljardus eiro, kas ir par 297,7 miljoniem eiro jeb 4,2% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 6,116 miljardus eiro, kas ir par 207,2 miljoniem eiro jeb 3,5% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,209 miljardu eiro apmērā, kas ir par 90,4 miljoniem eiro jeb 8,1% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos bija 437,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par trim miljoniem eiro jeb 0,7% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti 6,58 miljardi eiro, kas ir par 268,3 miljoniem eiro jeb 4,3% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2023.gada pirmajos sešos mēnešos bija par 746,8 miljoniem eiro jeb 12,8% lielāki nekā 2022.gada pirmajā pusgadā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos sešos mēnešos veidoja 6,209 miljardus eiro, kas ir par 272,9 miljoniem eiro jeb 4,6% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 5,201 miljardu eiro, kas ir par 201,1 miljonu eiro jeb 4% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,009 miljardu eiro apmērā, kas ir par 71,8 miljoniem eiro jeb 7,7% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos sešos mēnešos bija 371,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 4,3 miljoniem eiro jeb 1,1% mazāk, nekā plānots.

SEB Unibankas grupa 2006. gada deviņos mēnešos ir strādājusi ar 32,70 miljonu latu tīro peļņu, kas, salīdzinot ar pagājušā gada deviņu mēnešu peļņu, ir palielinājusies par 37%. Grupas pamatdarbības ieņēmumi no gada sākuma līdz septembra beigām bija 64,539 miljoni latu jeb par 33% vairāk kā aizvadītā gada attiecīgajā periodā.

SEB Unibankas prezidents Viesturs Neimanis: "2006. gadu SEB Unibanka kopā ar saviem klientiem pavada 150 gadu jubilejas zīmē. Šie ir nozīmīgi svētki gan SEB grupai visā pasaulē, gan arī SEB Unibankas grupai Latvijā. SEB grupas ilggadējā pieredze finanšu pakalpojumu sniegšanā sniedz būtisku progresu klientu apkalpošanā arī SEB bankām Baltijā. Attīstot savu pakalpojumu klāstu, vienmēr klientu vajadzības izvirzām par mūsu darba mērķi. Ar ļoti lielu atbildības sajūtu piedalāmies katra klienta finanšu vajadzību izpētē un risinājuma nodrošināšanā. Jāatzīmē, ka SEB Unibanka arī šogad ir veikusi būtiskus ieguldījumus bankas tehnoloģiju uzlabošanā, lai klienti bankas sniegtos pakalpojumus varētu saņemt ērtāk un operatīvāk. Saviem klientiem pārskata periodā esam nodrošinājuši 99,15% pieejamību SEB Unibankas elektroniskajiem pakalpojumiem."

2006.gada 9 mēnešos kravu pārvadājumi ar autotransportu palielinājās. Ar to tika pārvadāti 40,9 milj. t kravu, kas ir par 3,7 milj. t jeb 10% vairāk nekā 2005. gada janvārī-septembrī, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Transporta un tūrisma statistikas daļa.

Lielāko daļu (88,1%) no kopējā pārvadāto kravu apjoma transportēja iekšzemē, kur kopumā tika pārvadāti 36 milj. t kravu, kas ir par 7% vairāk nekā 2005. gada 9 mēnešos. Šā gada deviņos mēnešos starptautiskajā satiksmē ar autotransportu pārvadāja 4,9 milj. t kravu, kas ir par 38.5% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No starptautiskajā satiksmē pārvadātajām kravām visvairāk pieauga eksporta kravu transports. Ar autotransportu pārvadāto eksporta kravu apjoms 2006. gada deviņos mēnešos bija 2,4 milj. t, kas ir 1,7 reizes vairāk nekā 2005. gada attiecīgajā periodā. Importa kravu apjoms 2006.gada 9 mēnešos bija 1.4 milj. t, kas ir par 11,2% vairāk nekā pērn šajā laika periodā. Ar Latvijā reģistrētajiem kravas automobiļiem ārvalstīs 2006. gada janvārī-septembrī pārvadāja 1 milj. t, kas ir par 28,9% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.