Atpūta

Ģimenes Latvijā televīzijas pārraides kopā vairs neskatās

Db.lv, 02.03.2020

Foto: Ronald Grant/Mary Evans/SCRE/Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā pusē (51%) Latvijas mājsaimniecību katrs ģimenes loceklis izvēlas savas televīzijas pārraides un skatās tās atsevišķi no pārējiem ģimenes locekļiem, noskaidrots mobilo sakaru operatora "Tele2" veiktajā aptaujā. Tāpat 43% atzīst, ka katrs ģimenes loceklis televīzijas pārraides skatās savā ierīcē – televizorā, datorā, planšetē vai telefonā, tādējādi izvēloties sev ērtāko formātu.

"Mūsdienās ir pieejams ļoti dažāds video saturs un katrs var izvēlēties sev interesantāko, turklāt ar iespēju to skatīties visdažādākajās ierīcēs. Līdz ar to "cīņa par pulti" notiek tikai aptuveni 15% Latvijas mājsaimniecību, vienlaikus arī mainoties ģimeņu paradumiem – kā apliecina aptauja, ģimenes Latvijā televīzijas pārraides kopā skatās arvien mazāk. Ir sākusies ko, kur un kad gribu, to skatos ēra," atzīst "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.

Bloga "Viens + Viens" autore Laura Grēviņa atzīst, ka līdzība ar pētījuma datiem novērojama arī viņas ģimenes mājās: "Katram no mums ir savas iecienītākās TV pārraides, ko skatāmies katrs sev ērtā laikā. Kopīga vienas pārraides skatīšanās notiek salīdzinoši reti. Vienīgi brīvdienu rītos bērni mēdz paskatīties kādu kopīgu bērniem piemērotu pārraidi. Ja skatāmies kaut ko kopā, tas jau ir īpašs notikums, un tādā gadījumā saturs, protams, ir atbilstošs bērnu vecumam un interesēm – kāda ģimenes filma vai animācijas filma, filmas par dabu u.tml."

Aptauja arī atklāj, ka vairumam Latvijas iedzīvotāju (86%) ir mājās televizors un viņi patērē TV saturu. Interesanti, ka 5% iedzīvotāju mājsaimniecībā nav televizora un visbiežāk tie ir jaunieši. Tie, kuri šajā grupā tomēr skatās televīzijas saturu, visbiežāk to dara datorā.

"Televīzijas attīstības tendenču un nākotnes perspektīvu kontekstā ir svarīgi izprast divus procesus – satura piegādes veida attīstību un satura patēriņam izmantoto iekārtu ekrānu attīstību. Ja raugāmies uz satura piegādes veidu, tad klasiskie jeb lineārie kanāli vēl joprojām ir absolūti dominējošais satura patēriņa veids visā pasaulē, arī Latvijā.

Iemesli tam ir dažādi: skatītāju ilgtermiņa ieradumi, nepieciešamība pēc TV fona trokšņa brīvdienu rītos, garantēts satura serviss, par ko parūpējusies attiecīgā kanāla redakcija, un tas, ka saturs nav jāmeklē pašam. Savukārt tā saucamo cord cutters jeb cilvēku, kas pilnībā ir pārgājuši uz video on demand (VOD) saturu, Latvijā ir ap 10–15%," atzīst Raivo Rosts.

"Citviet pasaulē šie dati ir līdzīgi vai nedaudz augstāki, t.i., ap 15-20% skatītāju. Latvijā, salīdzinot ar pasaules tendencēm, ir dažu gadu nobīde VOD platformu satura patēriņā. To ietekmē ne tikai tehnoloģiskā attīstība, bet samērā augstais pirātisma līmenis."

Aptaujā arī noskaidrots, ka aptuveni 90% iedzīvotāju ir svarīga iespēja skatīties TV pārraides bez reklāmām, bet 83% – sev vēlamā laikā un vietā.

"Tele2" aptauju veica sadarbībā ar "Berg Research", un tajā piedalījās 805 respondenti.

Komentāri

Pievienot komentāru