Pakalpojumi

Pandēmijas laikā pieaug e-pakalpojumu loma uzņēmējdarbībā

Armanda Vilciņa, 23.12.2021

Jaunākais izdevums

Pēdējo divu gadu laikā ievērojami palielinājies to cilvēku skaits, kuri strādā attālināti, tāpēc viens no galvenajiem VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) uzdevumiem pašlaik ir nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību.

To intervijā DB norāda LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols. Viņš atzīmē, ka šobrīd pieaug datu pārraides apjomi un ir izmainījušās slodzes mobilajos tīklos – no pilsētu centriem tās pārcēlušās uz mikrorajoniem un lauku teritorijām. Līdz ar attālinātā darba aktualizēšanos augusi arī eParaksta lietošana un nozīmība, kā arī drošas datu glabāšanas un kiberdrošības jautājumi.

Novembra beigās jūs kļuvāt par LVRTC valdes priekšsēdētāju. Kas būs jūsu galvenās prioritātes, pie kurām plānojat strādāt?

LVRTC nodrošina nozīmīgu datu pārraides daļu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā. Ņemot vērā to, ka pandēmijas laikā ievērojami palielinājies to cilvēku skaits, kuri strādā attālināti, viena no manām galvenajām prioritātēm noteikti būs saistīta ar pakalpojumu pieejamību, kas ļautu nodrošināt efektīvu darbu gan valsts pārvaldei, gan citiem uzņēmējiem. Lielu uzmanību plānoju arī pievērst LVRTC komandas stiprināšanai un papildināšanai, tostarp jaunu talantu piesaistei.

LVRTC jūs strādājat no 2016. gada. Kā uzņēmums šo gadu laikā ir mainījies un attīstījies?

Jā, sākotnēji biju uzņēmuma komercdirektors, līdz ar to mans darbs galvenokārt bija saistīts ar klientu attiecībām, jaunu pakalpojumu izveidi, uzņēmuma ieņēmumiem, kā arī stratēģiskajiem projektiem un investīcijām. Jāteic, ka šo piecu gadu laikā LVRTC audzis gan apgrozījuma un efektivitātes, gan darbinieku skaita ziņā, no vidēja uzņēmuma atkal kļūstot par lielu uzņēmumu. Pēdējā pusotra gada laikā būtiski esam uzlabojuši arī savu pakalpojumu pieejamību un turpinājuši darbu pie vairākiem projektiem, tostarp platjoslas projekta, kura ietvaros notiek optiskā tīkla izvēršana lauku teritorijās. Pieaudzis ir arī mūsu klientiem, elektronisko sakaru operatoriem, iznomāto optiskā tīkla kilometru skaits. 2019. gadā mēs iznomājām nepilnus divus tūkstošus kilometru, bet šobrīd jau 3500 kilometru, kas, mūsuprāt, ir nozīmīgs sasniegums. Līdz ar attālinātā darba aktualizēšanos augusi arī eParaksta lietošana un nozīmība. Šis risinājums šobrīd ir viens no būtiskākajiem rīkiem attālinātai darījumu kārtošanai, kā arī veiksmīgai iedzīvotāju un valsts pārvaldes iestāžu saziņai.

LVRTC ir uzņēmums ar 100 gadu tehnoloģiskās attīstības pieredzi. Jūsu klientes vēsturiski bijušas raidorganizācijas, tad sekojuši elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, valsts pārvalde un citu nozaru komersanti. Skaidrs, ka klientu prasības tehnoloģiju jomā mūsdienās ir ļoti augstas. Vai LVRTC spēj tās apmierināt?

Mūsu nozares specifika ir tāda, ka investīcijas jaunos pakalpojumos jāveic ļoti savlaicīgi. Ieguldot kādā projektā, ir jārēķinās, ka no sākuma līdz brīdim, kad varēsim klientam jauno pakalpojumu nodrošināt, parasti paiet gads vai divi. Kopumā jāteic, ka attīstības ziņā esam gājuši kopā ar nozari, bet atsevišķās jomās kopējo nozares izaugsmi pat esam apsteiguši, piemēram, kiberdrošības, mākoņdatu un programmatūras kā pakalpojuma jomā.

Kas šobrīd galvenokārt ir LVRTC klienti?

Es varētu iezīmēt četrus būtiskākos virzienus. Pirmais – elektronisko pakalpojumu sniedzēji, tajā skaitā visi lielie mobilie operatori. Pakalpojumu klāsts, ko mēs šiem klientiem piedāvājam, ir gana plašs – sākot no datu pārraides maģistrālajos un vidējās jūdzes sakaru tīklos līdz fiziskiem datu centriem. Otrs nozīmīgs sektors ir komersanti. Tie ir gan datu centru, gan uzticamības pakalpojumu klienti, kas ievieš valsts bez maksas nodrošinātos eParaksta un drošas elektroniskās identitātes apliecināšanas risinājumus savās informācijas sistēmās un klientu portālos. Trešā sadaļa ir valsts pārvalde un resori, bet ceturtā saistās ar dažādiem drošības projektiem un aktivitātēm. Attiecīgi šajā jomā mūsu galvenie klienti ir Aizsardzības ministrija, aizsardzības nozare un Iekšlietu ministrija.

Kādi pašlaik ir pieprasītākie LVRTC pakalpojumi?

Ja vērtējam straujāko unikālo klientu pieauguma griezumā, vispieprasītākais šobrīd noteikti ir eParaksts. Šī pakalpojuma lietotāju skaits pēdējā laikā ir ievērojami palielinājies. 2021. gada desmit mēnešos cilvēki ar e-parakstu parakstījušies par 40% biežāk nekā pērn visa gada laikā. Savukārt, ja mēs runājam par eParaksta izmantošanu autentifikācijā, šis pieaugums ir vēl lielāks – pat virs 300%. Otrajā vietā pēc popularitātes ir mūsu datu centri, kurus mēs tehniski un tehnoloģiski uzturam, attīstām, nodrošinot pakalpojumus gan valsts pārvaldei, gan uzņēmējiem. Tāpat pieprasīti ir pakalpojumi, kas saistās ar kiberdrošību. Gan dabiskā attīstības ceļā, gan pandēmijas ietekmē digitālās telpas drošība kļuvusi arvien svarīgāka. LVRTC bija viens no pirmajiem uzņēmumiem Latvijā, kas piedāvāja risinājumu, kas nodrošina kompleksu drošību un aizsardzību pret dažāda veida DDoS (distributed denial-of-service) jeb piekļuves lieguma uzbrukumiem. Risinājums ir izstrādāts tā, lai operatīvi spētu atvairīt gan sarežģītus aplikāciju līmeņa uzbrukumus, gan šobrīd konstatētos visapjomīgākos pakalpojuma piekļuves attieces uzbrukumus.

Kā kopumā vērtējat IKT sektora attīstību Latvijā – kas ir būtiskākās lietas, par ko uzņēmējiem būtu jādomā, lai šī joma attīstītos straujāk?

Vēsturiski Latvijā visizplatītākais apbūves tips ir bijušas viensētas. Tas nenoliedzami ietekmējis mūsu pasaules skatījumu kopumā. Nereti redzam, ka klienti labprātāk vēlētos veidot savus individuālus risinājumus, lai gan drošības, ilgtspējas un izmaksu ziņā tas ir nerentabli. Izmaksas IKT jomā aug. Pasaules eksperti lēš, ka šogad uzņēmumi IKT risinājumu ieviešanai tērē par nepilniem 10% vairāk nekā pērn. Tiek prognozēts, ka nākamgad tās pieaugs vēl par 5%. Izmaksu pieaugumu ietekmē arī augstās energoresursu cenas, kas ir būtiska izmaksu pozīcija gan datu centru, gan kopējā infrastruktūras izmaksu struktūrā. Kā ar to cīnīties? Izmantot koplietojamu infrastruktūru. Individuāli iestāžu mērogā radītus risinājumus ne drošības, ne izmaksu ziņā nevar salīdzināt ar to komfortu un drošību, kā arī resursu pārvaldību, ko garantē, piemēram, koplietojami datu centri vai arī operatoriem pieejamā koplietojamā platjoslas tīkla infrastruktūra.

Viena no lielākajām uzņēmumu, sevišķi tehnoloģiju jomā, problēmām pēdējos gados saistās ar talantu trūkumu. Kā jūs tiekat galā ar šo izaicinājumu?

Ņemot vērā mūsu nozares specifiku, arī mēs, protams, esam saskārušies ar šo problēmu. Pirmkārt, ir jāsaprot, ka mēs kā uzņēmums, kurš meklē jaunos talantus un profesionāļus, konkurējam ar citiem darba ņēmējiem ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas un reizēm pat pasaules līmenī. Mēs jaunajiem talantiem piedāvājam strādāt Latvijas valstij nozīmīgos projektos, nodrošinot gan atbilstošu vidi un izaugsmes iespējas, gan citus aspektus.

Kādam vispār jābūt LVRTC darbiniekam?

Zinātkāram, ar asu prātu un spēju ātri domāt. Tam jābūt cilvēkam, kurš īsā laika periodā spēj prioritizēt lietas tādā secībā, kādā tās jādara. Pēdējie divi gadi pandēmijas ietekmē bijuši gana izaicinoši.

Kā klājies LVRTC?

Šis laiks ir iezīmējis to, ka mēs ne tikai iedomājamies, ka mūsu sniegtajiem pakalpojumiem ir nozīme un svars, bet fiziski jūtam to, ka tā tiešām ir. Šeit laikam jāsāk no pašiem pamatiem jeb interneta. Internets gan iedzīvotājiem, gan biznesam ir ļoti svarīgs, turklāt, ne tikai runājot par attālināto darbu, bet arī par izklaidi. Mēs redzam, ka slodzes mobilajos tīklos pandēmijas laikā ir izmainījušās – tās no pilsētu centriem pārcēlušās uz mikrorajoniem. Lai saglabātu kvalitatīvu ātrumu, nepieciešamas papildu jaudas. Mūsu maģistrālais tīkls lielā mērā ir mugurkauls, kas to palīdz nodrošināt. Tāpat pandēmijas ietekmē ir palielinājies pieprasījums pēc datu uzglabāšanas mākonī. Šajā jomā Latvijas stāsts ir bijis garš, ilgs un lēns, sevišķi, ja skatāmies tos aspektus, kas ir saistīti ar drošību. Ja aplūkojam uzņēmuma apgrozījumu, tad jāteic, ka 2020. gadā tas pārsniedza 20 miljonus eiro, kas ir vēsturiski lielākais skaitlis LVRTC darbības gados. Arī kopējie ieņēmumi, salīdzinot ar 2019. gadu, palielinājās par 15%, sasniedzot 33,99 miljonus eiro. Pērno gadu LVRTC noslēdza ar 2,76 miljonu eiro lielu peļņu, kas pārsniedz LVRTC vidējā termiņa stratēģijā izvirzīto mērķi. Uzņēmuma pašu kapitāls gada beigās sasniedza 84,65 miljonus eiro, bet aktīvu kopvērtība palielinājās par 12,45 miljoniem, sasniedzot 137,3 miljonus eiro. Jāpiebilst, ka pērnā gada septembra beigās LVRTC ekspluatācijā nodeva jaunāko un lielāko datu centru, kas izbūvēts Zaķusalas televīzijas tornī, veicot pilnu investīciju no uzņēmuma līdzekļiem.

Kādi ir uzņēmuma lielākie izaicinājumi nākamgad?

Pirmkārt, stiprināt komandu. Mūsu mērķis ir būt atvērtiem, gan runājot par jauniem talantiem un kvalitātēm, gan par darbu apjomu un veiktspēju. Otrkārt, plānojam strādāt pie vairākiem stratēģiskās attīstības projektiem vienlaicīgi. Izaicinājums šajā gadījumā noteikti būs nepazaudēt galvu un nodrošināt visus šos kritiskos pakalpojumus labā kvalitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Izsludināts iepirkums Rīgas televīzijas torņa pārbūvei ar paredzamo līguma summu virs 30 miljoniem eiro

LETA, 09.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) ir izsludinājis Rīgas radio un televīzijas torņa un tehniski administratīvās ēkas Zaķusalā pārbūves iepirkumu ar paredzamo līguma summu virs 30 miljoniem eiro, aģentūru LETA informēja LVRTC.

Pašlaik ir sākta pārbūves veikšanas kandidātu atlase, kas ilgs aptuveni trīs mēnešus.

Konkursa rezultātā paredzēts atlasīt būvnieku, kurš pēdējo piecu gadu laikā kā galvenais būvdarbu veicējs ir veicis vismaz vienas ēkas jaunu būvniecību vai pārbūves būvdarbus, kur būvdarbu līguma izmaksas ir vismaz 20 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

LVRTC pārstāvji norāda, ka 2022.gadā, ņemot vērā ievērojamo būvniecības izmaksu pieaugumu, LVRTC veica Zaķusalas televīzijas torņa būvprojekta risinājumu paredzēto izmaksu aktualizēšanu, secinot, ka izmaksu pieaugums būtiski pārsniedz prognozes. Izsludināto iepirkumu pārtrauca un projekta ieceres pārskatīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) 2022.gadā strādājis ar uzņēmuma vēsturē lielāko neto apgrozījumu – 25.2 miljoni eiro, kas ir par 14% vairāk nekā gadu iepriekš. Tāpat par 1.8 miljoniem eiro pārsniegti prognozētie ieņēmumi, sasniedzot 37.3 miljonus eiro.

2022. gadā uzņēmuma izmaksas un nodokļu izdevumi sasniedza 30.5 miljonus eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izmaksas un nodokļu izdevumi ir palielinājušies par 1.01 miljoniem eiro.

Par finanšu jomu atbildīgā LVRTC valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere norāda: “Neskatoties uz izaicinājumiem piegādes ķēdēs, inflāciju un izmaksu pieaugumu Krievijas uzsāktā kara Ukrainā dēļ, 2022. gadu LVRTC ir noslēdzis ar peļņu 5.72 miljonu eiro apmērā, kas ir radusies gan no pamatdarbības neto peļņas budžeta pārpildes, gan arī no lielākiem ieņēmumiem no līdzdalības asociēto sabiedrību kapitālā”.

Būtiskākais neto apgrozījuma pieaugums ir LVRTC nodrošinātajiem mākoņpakalpojumiem. Tāpat pieauguši ieņēmumi no Datu centru pakalpojumiem un optisko dzīslu nomas. Apgrozījumus samazinājies apraides biznesa virzienā. Tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2022.gada LVRTC nodrošināja valstiska mēroga projektu realizāciju un pakalpojumu sniegšanu. No šādiem projektiem vai pakalpojumiem LVRTC gūst minimālu peļņu, nedrīkst gūt peļņu vai pat cieš zaudējumus, kā tas ir ar platjoslas optiskā tīkla izbūves projekta īstenošanu, kā arī uzticamības un elektroniskās identifikācijas pakalpojumu nodrošināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darba koplīgums – veiksmīga darba pamats un papildu vērtība darbavietai

Jānis Goldbergs, 13.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LUMII) vadība parakstīja memorandu par sadarbību kvantu datu pārraides iespēju izpētē un testēšanā.

"Kvantu tehnoloģijas paver jaunas iespējas drošai digitālai komunikācijai un kibernoziegumu mazināšanai, tāpēc būtiski pieaug valdību un industriju interese par to izmantošanas potenciālu. LVRTC savas darbības 100 gados regulāri bijis iesaistīts inovāciju radīšanā un cieši sadarbojies ar radošiem un zinātkāriem prātiem gan nodrošinot pirmo radio pārraidi Latvijā, gan ieviešot digitālo TV apraidi, gan, vēlākajos gados – veidotu inovatīvus IKT risinājumus uzticamības, datu pārraides un kiberaizsardzības jomās. Mums tā nav bijusi tikai inženieriska ambīcija, bet gan vēlme būt soli priekšā klientu prasībām un radīt klientiem un valstij nepieciešamos risinājumus, pirms tie kļūst par plaša patēriņa ikdienu," parakstot memorandu uzsvēra LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik mēnesi Latvijas interneta resursiem notiek visdažādākā veida kiberuzbrukumi – sākot no pikšķerēšanas kampaņām, kad iedzīvotājiem un dažādu organizāciju darbiniekiem izkrāpj piekļuves datus, beidzot ar apjomīgiem pakalpojuma piekļuves atteices uzbrukumiem. Šādos apstākļos visiem ir būtiska informācijas sistēmu uzturēšana drošā vidē, kā arī to kiberaizsardzība.

Gandrīz piecus gadus valsts iestāžu informācijas sistēmas, bet kopš šī gada arī pašvaldību un kapitālsabiedrību informācijas sistēmas var izmantot VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) nodrošinātos Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus. Šie pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī valsts kapitālsabiedrībām pieejami bez Publiskā iepirkumu likuma piemērošanas – proti, pietiekami ātri un ar krietni mazāku birokrātisko slogu, nekā tas būtu, organizējot publisku iepirkumu. Par VECPC pakalpojumiem Dienas Bizness izjautāja LVRTC Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Kam primāri Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs sniedz pakalpojumus?

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

eParaksts – drošība gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem

DB, 27.07.2021

Droša elektroniskā paraksta lietošana būtiski uzlabo digitālās vides drošību un uzticamību attālinātiem darījumiem. eParakstīts dokuments precīzi un neapstrīdami identificē abus darījuma partnerus, tā likumiski nostiprinot darījuma leģitimitāti, izslēdzot parakstu viltojumu iespēju daudz efektīvāk nekā tas ir ar papīra formāta dokumentiem. Latvijas uzņēmējiem ir pieejams plašs eParaksta risinājumu klāsts veiksmīgai un drošai e-komercijas attīstībai, teic Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gluži kā dators, pele vai klaviatūra – arī eParaksts kļuvis par mūsdienu uzņēmēja ikdienas darba rīku, kas tiek likts lietā gan darbinieku un klientu identitātes pārbaudei, gan dokumentu parakstīšanai.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos eParaksta lietojuma skaits dokumentu parakstīšanai pārsniedzis 7 miljonus reižu, kas ir vairāk nekā visā 2019. gadā kopā. Arī e-Identitātes apliecināšanai dažādās interneta vietnēs un e-pakalpojumu portālos eParaksts tiek izmantots arvien biežāk un teju sasniedzis visu pērnā gada lietošanas reižu skaitu.

Ievērojamais eParaksta lietošanas skaita pieaugums vērojams ne tikai pandēmijas dēļ, bet arī pateicoties jaunām izmantošanas iespējām. Uzņēmumi izvēlas pāriet uz elektronisko dokumentu apriti un integrē savās dokumentu vadības sistēmās eParaksta funkcionalitāti, kā arī ievieš to klientu portālos un piedāvā saviem klientiem pieteikties un saņemt pakalpojumus droši, izmantojot eParaksta rīkus e-Identitātes apliecināšanai un dokumentu parakstīšanai. Arī mobilā lietotne eParaksts mobile kļūst arvien populārāka, katru mēnesi lietotnei piesakoties ap 10 000 jaunu lietotāju, un nu jau vairāk nekā 150 000 iedzīvotāju aktīvi izmanto eParakstu viedtālrunī. Ir ērti, ja daudzas – gan sadzīviskas, gan biznesa lietas – vari nokārtot ar savu viedtālruni. Šo ērtību lietotāji atzinīgi novērtē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

IUB apturējis LVRTC konkursu par mobilo telefonu sarunu un pakalpojumu nodrošināšanu

LETA, 06.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bez grozījumu veikšanas turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā "Mobilo telefonu sarunas un pakalpojumi", liecina IUB publiskotā informācija.

Tāpat IUB noteicis veikt izmaiņas konkursa nolikumā, par kurām sūdzību bija iesniegusi SIA "Bite Latvija".

Cita starpā kompānija iepirkumā apstrīdēja iekļautos vērtēšanas kritērijus par lielāko bāzes staciju skaitu kā izšķirošu faktoru mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes noteikšanā, kā arī mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes noteikšanu pēc novecojušiem, 2020.gadā veiktiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mērījumiem.

Lēmums pieņemts 5.jūlijā.

Kā komentēja "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs, valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību mobilo sakaru publiskajos iepirkumos jau ilgstoši tiek ietverti neobjektīvi un tirgus konkurenci kropļojoši vērtēšanas kritēriji, dodot būtiskas priekšrocības vienam, daļēji valstij piederošam tirgus dalībniekam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties attālinātā darba popularitātei un pieaugot e-komercijas lomai, uzņēmumiem arvien aktuālāka ir IT sistēmu un datu novietošana datu centros pie IT ārpakalpojumu sniedzējiem un/vai “mākoņos’’. Arī tehnoloģiju un izklaides uzņēmumam Tet ir seši datu centru un mākoņpakalpojumu platforma TetCloud.

Datu centru pakalpojumu veidi un to īpašības

Uzņēmumiem pie lielāka datu apjoma vai tiem, kuri strādā IT jomā, ir nepieciešams serveris, kurā tiek glabāti dati. Ja agrāk populārākais veids bija to uzturēt pašiem, tad šobrīd arvien biežāk tiek izmantotas vēl divas opcijas datu glabāšanai - attālināti datu centri un to ievietošana virtuālajā serverī jeb ‘’mākonī’’. Kādas ir šo trīs opciju īpašības un atšķirības?

Datu glabāšana uzņēmumā. Lai arī agrāk praktiski vienīgā opcija, tad šobrīd tā uzskatāma par dārgu un laikietilpīgu no apkopes viedokļa. Pārsvarā to izvēlēsies tikai trijos gadījumos - 1. ja nav daudz datu un neparedzētas situācijas neietekmēs uzņēmuma darbības procesu (piemēram, mājaslapa ir uzņēmuma vizītkarte, nevis piedāvā e-komerciju). 2. ja uzņēmums nevar izvest datus ārpus tā telpām juridisku ierobežojumu vai datu specifikas dēļ (piemēram, medicīnas iestādes vai valsts struktūras). 3. citu iemeslu dēļ kā bailes no pārmērīgām izmaksām, neuzticēšanās vai nezināšana par ārpakalpojumu, liek uzņēmumiem atteikties no datu glabāšanas pie trešās puses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

eParaksts, eAdrese, eVeselība, elektroniskās deklarēšanas sistēma un daudzi citi “e” kļuvuši par privātās un korporatīvās dzīves elementiem, kā arī digitālās transformācijas vitamīniem. Uzņēmēju vidē arvien pieprasītāks kļūst vēl viens, mazāk zināms, “e”- eZīmogs.

Papīra dokumentu apritē zīmogs vai spiedogs bija zināms jau krietni pirms Kristus dzimšanas. Digitālā vidē tāds pieejams jau 10 gadus, tomēr īstu popularitāti tas ieguvis tieši līdz ar plašu automatizētu risinājumu ieviešanu uzņēmumu un iestāžu biznesu procesos. Kas ir eZīmogs un kādos biznesa procesos tas ir noderīgs, DB iztaujā VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra ePakalpojumu daļas klientu vadītāju Vitu Apsi

Kā eZīmogs atšķiras no eParaksta?

eParaksts, neatkarīgi no tā ar kādu rīku – eID karti vai eParaksts mobile, to izmanto, ir piesaistīts konkrētai fiziskai personai. Ja šī persona paraksta dokumentus kādas organizācijas vārdā, tās piederība organizācijai vai paraksta tiesības tiek noteiktas ar pilnvaru vai kādu citu tiesisko pamatojumu un faktiski paraksts neataino neko citu, kā tikai konkrētās personas datus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

e-Identitātes apliecināšana un pārbaude digitālajā vidē kļūs drošāka

DB, 26.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu ikvienam Latvijas iedzīvotājam iespēju droši un uzticami apliecināt savu identitāti digitālajā telpā ne tikai valsts, bet arī privātajā sektorā, Saeima trešajā lasījumā ir atbalstījusi LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rosinātos grozījumus Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā.

Iedzīvotāji, saņemot komersantu e-pakalpojumus, to varēs darīt ar rīkiem, kuru statuss juridiski pielīdzināts personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanai klātienē. Latvijā šādu kvalifikāciju saņēmuši eParaksta rīki – eID karte un mobilā lietotne eParaksts mobile.

Šobrīd jau teju 300 komersantu vietnēs ir integrēta iespēja apliecināt identitāti ar eParaksta rīkiem, paredzams, ka nākamā gada laikā šis skaits būtiski pieaugs.

Kāpēc tas ir nepieciešams?

Personu apliecinošu dokumentu likums no 2023. gada paredz eID karti kā primāru personu apliecinošu dokumentu Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, savukārt ārvalstīs dzīvojošajiem – no 2025. gada, bet atsevišķām personu kategorijām – no 2031. gada. Jau tuvākajos gados visiem Latvijas iedzīvotājiem būs obligāta personu apliecība (eID karte), tāpēc likumsakarīgi, ka valsts veicina arī tās pielietojuma paplašināšanos privātajā sektorā. Šobrīd daļa iedzīvotāju ikdienā autentifikācijai dažādās sistēmās un portālos izmanto arī lietotājvārdu un paroli, sociālos tīklus vai komercbanku nodrošinātos identifikācijas rīkus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā jau no nākamā gada 1. janvāra, stiprinot valsts E-veselības portāla drošību, eveseliba.gov.lv varēs pieslēgties tikai ar kvalificētiem paaugstinātas drošības un kvalificētiem elektroniskās identitātes apliecināšanas rīkiem, novembrī par 15% pieaudzis pieteikumu skaits lietotnes eParaksts mobile saņemšanai.

Šāda tendence saglabājas arī decembra sākumā, tāpēc VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) aicina medicīnas nozares profesionāļus un iedzīvotājus neatlikt eParaksts mobile saņemšanu uz gada nogali.

No nākamā gada iedzīvotāji portālam varēs pieslēgties tikai ar kvalificētiem rīkiem, kas Latvijā ir nacionālie elektroniskās identifikācijas rīki – mobilā lietotne eParaksts mobile un eID karte, kā arī autentifikācijas risinājums Smart-ID. Savukārt veselības nozares profesionāļi E-veselības sistēmai varēs pieslēgties tikai ar kvalificētiem paaugstinātas drošības risinājumiem – eParaksts mobile un eID karte.

Iedzīvotājiem jau no 14 gadu vecuma bez maksas ir pieejama e-Identitātes apliecināšanas iespēja ar lietotni eParaksts mobile un eID karti. Šos rīkus iedzīvotāji izmanto arī maksājumu apstiprināšanai internetbankās, kā arī dokumentu parakstīšanai viedtālrunī vai datorā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa digitalizācija ir vienādojama ar biznesa efektivitāti, un ir vairāki vienkārši ieviešami digitālie rīki, kas patlaban pieejami tirgū. Lai aktualizētu šos rīkus un uzsvērtu to priekšrocības uzņēmējdarbībā, dokumentu un procesu vadības sistēmu uzņēmums “DocLogix” 20. martā Rīgā rīkoja pasākumu “Document Management Made Easy With DocLogix”.

Tajā piedalījās arī uzņēmuma partneri Latvijā – Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), kas iepazīstināja ar jaunizstrādāto eZīmoga risinājumu un SIA “Tilde” plašāk izklāstīja par MI valodas tehnoloģijām. Savukārt Latvijas Nacionālās arhīva pārstāvis Gatis Karlsons dalījās pieredzē par digitālo datu glabāšanu un pieejamību, izmantojot “DocLogix” ilgtermiņa datu saglabāšanas sistēmas.

Pasākumu atklāja “DocLogix” vadītājs Žilvins Kazlauskas, uzsverot, ka digitālā transformācija ir kļuvusi par nozīmīgu faktoru biznesa izaugsmē un ilgtspējā, un tādējādi ikviena uzņēmēja dienaskārtībā jābūt jautājumam – kā padarīt savu biznesu efektīvāku un atvieglot ikdienas darbus? Ar “DocLogix” piedāvātajiem pakalpojumiem un risinājumiem iepazīstināja uzņēmuma pārstāvji Adele Budre, Toms Aleksejevas, Ignas Lamanauskas un Ernests Rusevicius.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) sācis jauna ilgtspējīga 10 MW datu centra būvniecību Rīgā, iegādājies zemi papildu datu centru būvniecībai Lietuvā, kā arī turpina nostiprināt savas pozīcijas ne tikai Baltijā, bet arī Ziemeļeiropā. Skaitļošanas jaudu eksports tuvākajos gados varētu kļūt par straujāk augošo nozari.

Par šodienas vajadzībām un rītdienas iespējām Dienas Bizness iztaujāja DEAC un Data Logistics Center (DLC) valdes priekšsēdētāju Andri Gailīti.

Fragments no intervijas

Kas DEAC ir šodien? Vai darba specifika ir tā pati, kas bija pirms 24 gadiem?

Kopumā, protams, uzņēmuma iespējas ir gājušas vairumā, tomēr pati uzņēmuma darbības būtība gan nav mainījusies. Tā būtība visiem datu centriem vai hostinga biznesam ir viena – tā ir centralizēta datu uzturēšana, apstrāde un IT pakalpojumu sniegšana klientiem. Datu centrs ir kā saule, ap kuru viss griežas datu pasaulē. Runājot līdzībās, datu centru ir daudz, gluži kā zvaigznes tie ir visapkārt, un stari ir kā komunikāciju līnijas, kas visus savieno.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

4.oktobrī aprit 15 gadi kopš droša elektroniskā paraksta ieviešanas Latvijā - šajā laikā iedzīvotāji eParaksta rīkus dokumentu parakstīšanai izmantojuši vairāk nekā 55 miljonus reižu.

Vismaz vienreiz eParakstu izmantojusi piektdaļa valsts iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem, informē VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC), kas iedzīvotājiem nodrošina droša elektroniskā paraksta un nacionālās e-Identitātes apliecināšanas rīkus.

“Straujāko lietojuma pieaugumu eParaksts piedzīvoja tieši pēdējo divu gadu laikā, tomēr ne visus pieauguma nopelnus varam piedēvēt pandēmijai. Komercsektors plaši integrē eParaksta funkcionalitātes gan savos biznesa procesos, gan pakalpojumu sniegšanas tiešsaistes platformās. Tas būtiski paplašina eParaksta izmantošanas iespējas iedzīvotājiem gan drošas e-Identitātes pārbaudei, gan dokumentu parakstīšanai. No oficiālās saziņas rīka, kas nepieciešams vien formalitāšu kārtošanai, eParaksts kļūst par sadzīves rīku, kas ļauj piekļūt informācijai, sensitīviem datiem un pakalpojumiem. Lai jebkurš rīks tiktu plaši lietots, nepieciešamas trīs komponentes – ērta lietošana, pietiekami plašs pielietojumu klāsts un tiesiskā noteiktība to izmantojot. Šobrīd jāatzīst, ka visas komponentes veiksmīgi mijiedarbojas atbilstošā digitālajā ekosistēmā un sagaidām, ka šogad un nākamajos gados pieprasījums pēc valsts nodrošinātiem, turklāt bezmaksas rīkiem pieaugs vēl straujāk,” uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā un citviet pasaulē 4.maijā tiek svinēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas 32.gadadiena.

1990.gada 4.maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu".

1990.gada 4.maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.

1990.gada 4.maijā Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu valsts varas "de facto" atjaunošanai. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Groza, bet neizskaidro apsūdzības

Guntars Gūte, Diena, 02.12.2021

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību, turklāt tas notiekot pēc 11 gadu izmeklēšanas un trīs mēnešu lietas skatīšanas tiesā, raksta laikraksts Diena.

Tāpat prokurora atsevišķas rīcības un lūgums par tiesas sēžu atlikšanu radījuši aizdomas par centieniem novilcināt lietas izskatīšanu. Novembra pēdējā tiesas sēdē šķita, ka prokurors ar savu rīcību pat sadusmoja tiesnesi.

Minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas – bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, uzņēmējs Andris Šķēle, bijušais uzņēmuma Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, kā arī bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Apsūdzēts arī Lattelecom (Tet) tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma Hannu Digital valdes loceklis Gintars Kavacis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā digitalizācija, kā arī pandēmijas ietekme veicinājusi datu centru pakalpojumu izaugsmi. Datu centrs ir viens no tiem IT risinājumiem, kas ļauj paaugstināt biznesa procesu efektivitāti un drošību, kā arī būtiski samazināt tehniskās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas. Šīs tendences ietekmē gan Latvijā gan pasaulē pieaugošā datu centru slodze, kas saistītas ar datu centru darbību un patērētās elektroenerģijas apjoma pieaugumu. Kas sagaida šo nozari turpmāk, stāsta “Tet” Datu centra biznesa attīstības vadītājs Māris Sperga.

Sistēmas noturības attīstīšana

Prasības nodrošināt nepārtrauktu infrastruktūras darbību katru gadu pieaug. Sistēmu lēndarbība un dīkstāve var būtiski ietekmēt uzņēmuma veiktspēju un pakalpojumu līmeni, tādējādi samazinot ieņēmumus. Jaunu standartu piemērošana, lai panāktu pilnīgu noturību un darbības nepārtrauktību, agri vai vēlu kļūs par nozares normu.

Perifērijas risinājumu izstrāde

Datu apjoma pieaugumu veicina arī ar tīklu savienoto ierīču pieaugums. Sagaidāms, ka to apstrāde notiks nevis centrālajos datu centros, bet gan perifērijā, tas ir, vietējos datu centros. Tas novedīs pie dažāda veida datu centru izvietošanas un jaunu datu centru veidu rašanās tīkla savienojamības nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 40 miljonus eiro, Tallinā atklāts Baltijas reģionā lielākais Greenergy datu centrs, kas būtiski palielinās Baltijas valstu eksporta potenciālu datu glabāšanas jomā.

17. februārī atklāta pirmā no trim datu centra kompleksa ēkām 14,5 tūkstošu kvadrātmetru platībā. Plānots, ka jaunajam datu centram būs nozīmīga turpmākā ietekme uz reģiona kopējo digitalizāciju un e-komercijas attīstību. Iedzīvotājiem tas nozīmēs labāku piekļuvi e-pakalpojumiem, kā arī mazāku ietekmi uz vidi un mazāku energoresursu patēriņu

"Greenergy datu centra izveide – no dibināšanas līdz atvēršanai –, prasīja vairāk nekā piecus gadus, un šajā procesā piedalījās speciālisti no sešām valstīm. Šodien atklātais komplekss atbilst visiem augstākajiem starptautiskajiem drošības standartiem, un tā mērķis ir panākt par 25% augstāku energoefektivitāti nekā šobrīd vidēji tirgū. Tehnoloģiski runājot, mēs esam pasaules absolūtajā virsotnē. Šodien atklātās pirmās ēkas platība ir 14 500 kvadrātmetru, bet kompleksa kopējā plānotā jauda ir 31,5 MW, kas ir apmēram tikpat, cik enerģijas patērē neliela pilsēta," saka Greenergy datu centra valdes loceklis un datu centra izveides idejas autors Kerts Everts (Kert Evert).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

DEAC investē desmitiem miljonus eiro jauna datu centra izbūvē Rīgā

Db.lv, 18.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiski modernākais mākoņskaitļošanas un IT infrastruktūras risinājumu nodrošinātājs Ziemeļeiropā, datu centru operators DEAC ieguldīs vairākus desmitus miljonus eiro jauna un ievērojami lielāka datu centra izveidē Rīgā, kuru plāno nodot ekspluatācijā 2025. gada vidū.

Jaunajā datu centrā DC3 būs līdz pat 1000 statnēm ar kopējo jaudu 10 MW. Tā darbības nodrošināšanai tiks izmantota tikai atjaunojamā enerģija no datu centra teritorijā uzstādītajiem saules paneļiem, un pat rezerves elektrības ģeneratoros izmantots «zaļš» risinājums – MY Neste Diesel, kas ražota no 100% atjaunojamiem resursiem, tai pat laikā tās ķīmiskā formula ir identiska fosilajai dīzeļdegvielai. Jaunais datu centrs tiks sertificēts atbilstoši Tier III standarta prasībām. Šis sertifikāts nosaka ļoti augstus drošības standartus datu centru projektēšanā, izbūvē un uzturēšanā. Lai arī būvniecības darbus plānots pabeigt 2024. gada nogalē, potenciālie klienti jau tagad var rezervēt vietu jaunajā datu centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apgabaltiesa attaisno visus apsūdzētos otrajā digitālās televīzijas krimināllietā

LETA, 04.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien pasludināja nolēmumu tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā, ar kuru attaisnoja vairākas personas, tai skaitā bijušo satiksmes ministru, tagadējo 14.Saeimas deputātu Aināru Šleseru (LPV), aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Spriedumu būs iespējams pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Prokuratūra vispirms vēlas iepazīties ar nolēmuma motivāciju un tad lems vai iesniegt kasācijas protestu.

Lietā apsūdzēts Šlesers, bijušais premjers Andris Šķēle, bijušais telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" (tolaik "Lattelecom") valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe, bijušais uzņēmuma SIA "Hannu Digital" valdes loceklis Gintars Kavacis, toreizējais "Tet" komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele un Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos sešos mēnešos eParaksta lietošanas reižu skaits dokumentu parakstīšanai pārsniedzis 7 miljonus reižu, kas ir vairāk nekā visā 2019. gadā kopā. Arī e-Identitātes apliecināšanai dažādās interneta vietnēs un e-pakalpojumu portālos eParaksts tiek izmantots arvien biežāk un teju sasniedzis visu pērnā gada lietošanas reižu skaitu, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Tiek lēsts, ka no viena koka iespējams izgatavot vairāk nekā 10 000 tūkstošus papīra lapu, tātad 2021. gada pirmajā pusgadā eParaksta lietotāji arī saudzējuši 3914 kokus un nav izdrukājuši aptuveni 210 tonnas papīra, kas pielīdzināmas piecām kravas automašīnām ar maksimālo normatīvajos aktos pieļaujamo svaru, kas drīkst pārvietoties pa Latvijas ceļiem. Pieņemot, ka gadījumā, ja šie dokumenti būtu papīra formātā, tie tiktu transportēti adresātiem, tātad elektroniskās dokumentu aprites pozitīvā ietekme mērāma arī nenotikušu braucienu skaitā, kas palīdz mazināt CO2 izmešu daudzumu.

"Nedrīkst aizmirst, ka pirms papīra dokumentu izveides, transportēts tiek arī pats papīrs – no ražotnes uz noliktavu, no noliktas uz veikalu. Tātad katra saražotā papīra lapa piedzīvo garu transportēšanas ceļu, kas arī vairo negatīvo ietekmi uz vidi. Papīra lapas izgatavošanā tiek izmantoti līdz pat 20l ūdens, kā arī virkne ķimikāliju, tostarp balinātājs. Beigu beigās - baltais papīrs, ko parakstam, atstāj visai netīru vides nospiedumu," uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tiesa attaisno visus otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos

LETA, 31.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisko lietu tiesa (ETL) šodien attaisnoja visus tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos.

ETL tiesnesis Kaspars Vecozols žurnālistiem pēc sprieduma nolasīšanas skaidroja, ka visas personas tika apsūdzētas par krāpšanu lielā apmērā personu grupā, un, lai konstatētu šādas noziedzīgas darbības, ir jābūt cietušajam un zaudējumiem, kas nodarīti ar viltu vai maldu. No lietas materiāliem izrietējis, ka iespējamais cietušais ir SIA "Tet" (tolaik "Lattelecom"), bet pats uzņēmums šo cietušā statusu neatzinis, savukārt bijušās un esošās amatpersonas, kas tika pratinātas, norādījušas, ka nav nedz maldinātas, nedz arī līgumu noslēgšana panākta ar viltu, kā arī nekādi zaudējumi sabiedrībai neesot nodarīti.

"Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesai nebija nekāda pamata atzīt [apsūdzētos] par vainīgiem krāpšanā," skaidroja tiesnesis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī sāksies patstāvīgā žoga izbūves darbi Latvijas – Baltkrievijas robežas izbūves otrajā kārtā (63,9 km), vienlaikus četrās no pirmās kārtas (85,8 km) darbu daļām - sausajās zonās - žoga būvdarbi ir pabeigti un notiek darbu nodošana pasūtītājam, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Patlaban mēs jau redzam reālus padarītā darba rezultātus, kas ļauj bez liekas kavēšanās uzsākt patstāvīgā žoga būvēšanu arī otrajā kārtā iekļautajos posmos. Svarīgi – sadarbojoties visām projektā iesaistītajām pusēm, ir izdevies atrisināt lielāko daļu problēmu, kuru dēļ pērn kavējās atsavināšanas darbi, tādēļ esam pārliecināti, ka atbilstoši plānam šā gada agrā rudenī žoga izbūves pirmā kārta būs pabeigta, savukārt darbi otrajā un trešajā kārtā risināsies atbilstoši grafikam,” uzsver Griškevičs.

Šīs nedēļas sākumā (3.aprīlī) pirmajā kārtā bija izbūvēti aptuveni 54 km žoga un četrās darbu daļās notiek to nodošana pasūtītājam (VNĪ). Nelielā daļā purvaino zonu būvniecība ir atlikta līdz vasarai, kad tos būs iespējams izbūvēt, ievērojot darba drošības prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan e-Identitātes apliecināšana, gan dokumentu parakstīšana ar eParakstu iedzīvotāju vidū kļūst aizvien populārāka.

Pērn iedzīvotāji visbiežāk dokumentu parakstīšanai izmantojuši eID karti, kā arī eParaksts mobile, informē uzticamības pakalpojumu sniedzējs VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC). Pērnā gada nogalē veiktajā eParaksts mobile lietotāju aptaujā iedzīvotāji atzinuši, ka būtiskākā eParaksts mobile priekšrocības ir lietošanas ērtums, pieejamība mobilajā ierīcē, drošība, kā arī tas, ka lietotne un visas tās funkcionalitātes neierobežotā apjomā pieejamas bez maksas.

“Pakalpojumu modernizācija, efektivitātes celšana un pieejamības veicināšana iedzīvotājiem ir neatņemami digitālās transformācijas elementi, turklāt arvien lielāks elektronisko identifikācijas rīku izmantošanas skaits apliecina, ka būtībā tuvojamies nākamajam attīstības līmenim. Jo vairāk cilvēku izmanto, piemēram, šo pašu eParakstu vai eID, jo straujāk kļūstam par digitāli prasmīgu sabiedrību, un statistika apliecina, ka šī dinamika ir iepriecinoša. Arī ministrijā turpinām darbu pie tā, lai būtiski kāpinātu iedzīvotāju digitālās prasmes un attīstītu arvien jaunus produktus un pakalpojumus tā, lai šie abi virzieni viens otru papildinātu un atvieglotu cilvēku ikdienu kā sadzīvē, tā profesionālajā darbībā,” norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs.

Komentāri

Pievienot komentāru