Jaunākais izdevums

Koronavīrusa ietekme ir jūtama ne tikai atsevišķās nozarēs, kā tūrisms, sabiedriskā ēdināšana, bet arī praktiski visās jomās strādājošajiem uzņēmējiem, turklāt vīrusa radītās sekas izpaudīsies perspektīvā, intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas SIA Ernst & Young Baltic valdes priekšsēdētāja un EY Baltijas valstu Revīzijas nodaļas partnere Diāna Krišjāne.

Viņa atzīst, ka finanšu pārskati un to revīzija uzņēmumos ir konkrētā brīža momentuzņēmums, jo pēc kāda laika situācija jau var būt pavisam citāda. Tā kā daļai uzņēmumu pārskata gads nesakrīt ar kalendāro gadu un beidzās, piemēram, šā gada 31. martā, 30. aprīlī vai pat 30. jūnijā, tad šādu kompāniju gada pārskatos jau atspoguļojas Covid-19 ietekme.

Kāda ir Covid-19 radītā ietekme uz uzņēmumu finansiālo veselību?

Pandēmija ir skārusi pilnīgi visus – gan privātuzņēmējus, gan valsts iestādes, gan pašvaldības. Tās rezultātā ir notikusi darbības pārorientēšanās, esošā biznesa modeļa maiņa, pielāgošanās konkrētajai situācijai, nereti arī atlikta iecerēto investīciju projektu realizācijas uzsākšana. Protams, situācija vienas nozares uzņēmumiem būs līdzīga, bet katram atsevišķam uzņēmumam tā var būtiski atšķirties. Martā privātuzņēmēji bija spiesti ļoti ātri īstenot pārmaiņas, un, jo pieredzējušāks vadītājs, jo profesionālāk un ātrāk tās notika. Redzot darbības apjomu kritumu, pieredzējušie uzņēmumu vadītāji samazināja nodarbināto skaitu, kā arī noteiktai kategorijai darbinieku un vadītāju samazināja darba samaksu pat par 20 līdz 30%. Tur, kur iespējams, tika ieviests attālinātais darbs, tostarp arī EY, kur visi strādājošie sāka strādāt no mājām bez dīkstāvēm. Protams, ražotnēs, kā arī citu saimniecisko darbu veikšanai attālinātais darbs nav iespējams, tāpēc tika ieviesti strikti strādājošo veselības aizsardzības pasākumi, lai kāda viena strādājošā dēļ nebūtu uz kādu laiku jāslēdz ražotne un jāatrodas dīkstāvē. Uzņēmumu pārskatu revīzija būtībā tieši to arī parāda – sabiedriskās ēdināšanas, tūrisma, starptautisko pasažieru pārvadātāju segmentā strādājošajiem līdzšinējais biznesa modelis vairs nedarbojas, un šīs jomas uzņēmēji sākotnēji, cik vien iespējams, izmantoja valsts piešķirtos dīkstāves pabalstus, bet, redzot atkārtotu pandēmijas vilni, vairumu strādājošo bija spiesti no darba atbrīvot. Tomēr ne visas problēmas ir iespējams atrisināt operatīvi, piemēram, viesnīcu nozarē uzņēmumiem nav iespējams atteikties no nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas vai arī gūt atlaides, jo pilsēta šādas atlaides nepiešķir. Ienākumu viesnīcu sektorā tikpat kā nav, bet izdevumus līdz tādam 2020. gada ienākumu līmenim samazināt ir nopietns izaicinājums, jo ēku uzturēšanai nepieciešamas noteiktas izmaksas. Lai atgūtos no šāda trieciena, minētajām nozarēm būtībā ir nepieciešama Covid-19 vakcīna, par kuru tiek daudz runāts un arī solīts, bet pagaidām tādas vēl nav. Citās jomās strādājošajiem saruka pieprasījums un pielāgošanās bija un ir atkarīga no tā dēvētā tauku spilventiņa izmēra. Ja šādas rezerves bija un ir, tad pārorientēšanās uz citu pakalpojumu piedāvāšanu vai cita sortimenta preču ražošanu noritēja vieglāk. Savukārt, ja šādu rezervju nebija, pārorientēšanās iespējas bija un ir grūtāk īstenojamas. Kritiska situācija noteiktos uzņēmējdarbības segmentos atkarīga no vakcīnas pret koronavīrusu esamības un pieejamības uz laika ass.

Visu rakstu lasiet 1.decembra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni trešdaļa jeb 35% uzņēmēju pasaulē plāno pēc Covid-19 pandēmijas darbinieku atgriešanos pilnībā klātienes darbā, liecina auditorkompānijas EY (agrāk "Ernst & Young") jaunākais nākotnes darba vides pētījums "2021 EY Work Reimagined Employer Survey", kurā noskaidrots darba devēju viedoklis par darba procesu organizāciju pēc pandēmijas krīzes.

Pētījums parāda darba devēju un darbinieku viedokļu atšķirību, jo EY darba ņēmēju pētījums iepriekš parādīja, ka pat 88% darbinieku vēlētos elastīga darba iespējas pēc pandēmijas.

EY pētījums parāda arī citas viedokļu atšķirības starp darba devējiem un darbiniekiem, piemēram, 72% darba devēju uzskata, ka darba kultūra uzņēmumā pandēmijas laikā ir uzlabojusies, kamēr tam piekrīt vien 48% darba ņēmēju. Tāpat arī 82% darba devēju uzskata, ka produktivitāti šobrīd ir iespējams mērīt arī attālināti. Tam piekrīt 67% darbinieku.

Līdztekus arī 51% darba devēju vēlas samazināt ar uzņēmējdarbību saistītu ceļojumu apjomu, taču 66% darbinieku vēlētos biznesa braucienu atsākšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uztrauc iespējamie riski mākslīgā intelekta izmantošanā finanšu uzskaitē

Db.lv, 10.03.2021

Šobrīd mākslīgā intelekta lielākais izaicinājums nav tehnoloģisks, bet gan jauno sistēmu un risinājumu uzticamība, norāda Diāna Krišjāne, EY partnere Baltijas valstīs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā puse visu finanšu uzskaites procesu uzņēmumos varētu tikt automatizēti ar mākslīgā intelekta (Mi) pielietojumu jau tuvāko trīs gadu laikā, uzskata 53% finanšu līderu ikgadējā EY (agrāk Ernst & Young) finanšu grāmatvedības attīstības pētījumā “Kā uzņēmumu atskaitēm labāk atspoguļot biznesa patieso vērtību?”.

Saskaņā ar EY pētījumu, 54 % finanšu nozares speciālistu uzskata, ka drīzumā uzņēmumu finanšu uzskaites pamatā būs blokķēdes risinājumi.

“Mākslīgā intelekta un automatizācijas iespēju pilnvērtīga izmantošana finanšu uzskaites jomā ieviesīs fundamentālas pārmaiņas. Taču šīm pārmaiņām ir nozīmīgi šķēršļi - šobrīd MI lielākais izaicinājums nav tehnoloģisks, bet gan jauno sistēmu un risinājumu uzticamība. Mūsu pētījumā 68% finanšu profesionāļu atzina, ka mākslīgā intelekta jomā vēl ir jāpilnveido pārvaldība, kontroles iespējas un jāizstrādā MI iespēju ētikas ietvars,” stāsta Diāna Krišjāne, EY partnere Baltijas valstīs.

Kamēr nav izsvērtu uzraudzības mehānismu un ētikas ietvara, 63% EY pētījuma dalībnieku atzina, ka tos uztrauc iespējamie riski, kas rastos no MI izmantošanas finanšu uzskaitē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa veiksmes pamatā ir nepārtraukta kustība – ir jāspēj nekad neapstāties un vienmēr tiekties uz priekšu, domā SIA Amber Beverage Group izpilddirektore Jekaterina Stuģe.

Viss, kas notiek uzņēmumā, ir vadītāja atbildība, tāpēc darbiniekiem ir jāzina, ka tieši vadītājs vienmēr būs tas, kurš vajadzības gadījumā palīdzēs kļūdas novērst, nevis nosodīs, pauž J. Stuģe. Viņa uzskata, ka laba komanda ir lielākā vadītāja bagātība, tāpēc ir ļoti svarīgi uzņēmuma darbiniekus aizraut un motivēt sasniegt uzstādītos mērķus – neko nevajag darīt tikai darīšanas pēc, prātā vienmēr jābūt idejai par to, kā to var izdarīt labāk.

Turpina izglītoties

Pirmo darba pieredzi J. Stuģe guva jau pusaudžu gados, kad vasarās tirgū palīdzēja pārdot mammas un vecmammas audzētās puķes. “Tas nebija nopietns darbs, taču tirdzniecība man ļoti labi padevās un deva pārliecību par savām spējām. Vēlāk, vidusskolas un augstskolas laikā, strādāju dažādos uzņēmumos par sekretāri, taču mana pirmā nopietnā darbavieta bija auditoru kompānija Arthur Andersen (vēlāk Ernst&Young Baltic). Tajā laikā kļūt par auditoru bija liels gods, tas bija prestiži – nonākt šajā vidē. Arī man bija ļoti liela vēlme to darīt, tāpēc pēc Latvijas Universitātes (LU) pabeigšanas pieteicos darbā auditoru kompānijā, kur mani arī pieņēma,” stāsta J. Stuģe. Ernst&Young viņa pavadīja vairāk nekā desmit gadus, paralēli iegūstot maģistra grādu ekonomikā un biznesa administrēšanā, kā arī papildinot savas zināšanas citās izglītības iestādēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Par helikoptera laukumu uz jumta pieprasa paskaidrojumus premjeram

Māris Ķirsons, 23.04.2021

2005. gadā Gaiļezera

slimnīcas teritorijā tika atklāts helikoptera nosēšanās laukums,

bet tagad tas, kaut kādu iemeslu dēļ neder un tas "jāuzliek" uz

daudzstāvu autostāvvietas jumta.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par valstij piederošās SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca vadības vēlmi izveidot daudzstāvu autostāvvietu ar helikopteru laukumu, Saeimas deputāti prasa skaidrojumus Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam.

Pieprasījumu parakstījuši pašreizējai valdībai opozīcijā esošas ZZS Saeimas frakcijas deputāti: Armands Krauze, Uldis Augulis, Raimonds Bergmanis, Edgars Tavars, Jānis Dūklavs, Viktors Valainis, Gundars Daudze, Jānis Vucāns un Māris Kučinskis un neatkarīgā deputāte Karīna Sprūde.

"Lai arī jau daudzus gadus no Veselības ministrijas un SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) vadības tiek runāts par morāli degradējošo ārstniecības iestāžu telpu, materiāli tehniskā stāvokļa uzlabošanu, ka vēl jo aktuālāki kļuvuši COVID-19 pandēmijas apstākļos, bet Centrālās finanšu un līgumu aģentūras mājaslapā atrodams šīs slimnīcas valdes lēmums par daudzstāvu autostāvvietas ar helikoptera laukumu izveides finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu," pieprasījuma pamatojumu skaidro Saeimas deputāts Armands Krauze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Helikoptera laukums - šaurais pudeles kakls divu stacionāru izveidei

Māris Ķirsons, 18.05.2021

2005. gadā Gaiļezera slimnīcas teritorijā tika atklāts helikoptera nosēšanās laukums, bet tagad tas, kaut kādu iemeslu dēļ neder un tas "jāuzliek" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās partnerības projekta ietvaros ir saistīts ar vēlmi Gaiļezera slimnīcas kompleksā integrēt tuberkulozes un plaušu slimību, kā arī infektoloģijas centru, tiem uzbūvējot attiecīgu infrastruktūru, kuras izmaksas tiek lēstas 127,0 milj. eiro apmērā.

Tās plānots finansēt no ES Attīstības un noturības mehānisma un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem.

Tādu ainu Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē atklāja SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis atbildot uz Saeimas deputātu Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Edgara Tavara, Jāņa Dūklava, Viktora Valaiņa, Gundara Daudzes, Jāņa Vucāna, Māra Kučinska un Karīnas Sprūdes jautājumiem Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam par RAKUS vēlmi izveidot daudzstāvu autostāvvietu ar helikopteru laukumu uz jumta, ja pašlaik tāds ir uz zemes ar stratēģisku un pat civilās aizsardzības nozīmi, veicot neatliekamos dzīvības glābšanas pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Abi Latvijas uzņēmumi panākuši vienošanos, kas ietver 105 tūkstošu ASV dolāru kompensācijas izmaksu "Printful" un pienākumu "Printify" saskaņā ar tiesas izdoto rīkojumu turpmāk neveikt darbības, kas aizskar "Printful" intelektuālā īpašuma tiesības.

ASV Ziemeļkalifornijas apgabala Sanfrancisko tiesa ir pieņēmusi lēmumu izdot rīkojumu "Printful" prasībā pret "Printify". Rīkojumā tiks atzīts, ka "Printify" ir pārkāpis ASV federālos normatīvos aktus un ir nelikumīgi aizskāris "Printful" intelektuālā īpašuma tiesības.

"Ceram, ka "Printify" vadība pildīs tiesneša apstiprināto pienākumu izvairīties no intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem. "Printful" biznesa pamatvērtības raksturo cieņa pret klientiem un darba spēku, taisnīga nodokļu samaksa, godīga konkurence un intelektuālas jaunrades autorības respektēšana. To pašu sagaidām no citiem nozares spēlētājiem," lietas atrisinājumu komentē "Printful" galvenā juriste Baiba Orbidāne, piebilstot, ka uzņēmums gatavs arī turpmāk vērsties tiesā par līdzīgiem pārkāpumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā reģistrētās sabiedrības ar ierobežotu atbildību var saviem valdes locekļiem un darbiniekiem piešķirt kapitāldaļas, un viņi pēc 12 mēnešiem varēs saņemt dividendes, kas netiks apliktas ar nodokļiem.

Kopš 2021. gada 12. janvāra pastāv iespēja dalīties ar saviem darbiniekiem, to paredz grozījumi Komerclikumā un likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli. “Uzņēmumam vajadzīgo speciālistu un vadītāju piesaistei un arī motivācijai Latvijā varēs izmantot tādu pašu ieinteresētības mehānismu SIA darbības rādītājos, kāds ir arī kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā,” uzsver auditorkompānijas EY (SIA Ernst&Young Baltic) nodokļu eksperte Ilona Butāne.

Viņa savu sacīto pamato ar to, ka līdz šim Komerclikums paredzēja iespēju piešķirt akciju pirkuma tiesības tikai darbiniekiem akciju sabiedrībās, tomēr attiecībā uz SIA, jaunuzņēmumiem vai citiem strauji augošiem uzņēmumiem, kas darbojas, piemēram, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā un to izvēlētā komercdarbības forma ir SIA, šādas iespējas nebija. Savulaik, līdz Komerclikums 2000. gadā aizstāja likumu Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, ne vienas vien SIA valdes locekļiem bija paredzēta kapitāldaļu opcija. Tādējādi pēc vairāk nekā 20 gadiem SIA īpašniekiem tiek dotas iespējas saviem darbiniekiem, vadītājiem piešķirt kapitāldaļas, tādējādi paaugstinot to lojalitāti savam darba devējam, vienlaikus dodot iespēju samaksāt pēc padarītā darba rezultātiem ar atbilstoša apmēra dividendēm, kuras netiek apliktas nedz ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, nedz arī ar valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas valde ir apstiprinājusi Latvijas Bankas 2020.gada finanšu pārskatus, kuros fiksēts, ka Latvijas Bankas 2020.gada peļņa ir 26,6 miljoni eiro. Aptuveni 2019.gada līmenī, kad tā sasniedza 27,2 miljonus eiro.

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" Latvijas Bankas gada finanšu pārskatu revīziju veica Eiropas Centrālās bankas Padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti. Latvijas Banka saņēmusi pozitīvu revidentu atzinumu par tās 2020.gada finanšu pārskatiem no revidentu komercsabiedrības SIA "ERNST & YOUNG BALTIC".

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" 70% jeb 18,7 miljoni eiro no Latvijas Bankas 2020.gada peļņas tiks ieskaitīti valsts ieņēmumos un pārējā peļņas daļa - Latvijas Bankas rezerves kapitālā.

Latvijas Bankas pēdējo piecu gadu kopējā peļņa ir sasniegusi 104 miljonus eiro, no kuriem 71 miljoni eiro ieskaitīts valsts ieņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru