Jaunākais izdevums

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) izsludinājusi iepirkumu uz pieciem gadiem par stacionāro fotoradaru apsardzes pakalpojumu nodrošināšanu, aģentūra LETA noskaidroja CSDD.

CSDD skaidroja, ka direkcija pie radaru apsardzes sistēmas uzlabošanas strādājot ilgāku. «Iepirkums ir izsludināts par jaunu, modernu, inovatīvu apsardzes pakalpojumu nodrošināšanu stacionārajiem fotoradariem. Iepirkuma apjoms ir uz pieciem gadiem,» uzsvēra CSDD.

Nolikums paredz, ka pretendentam iepriekšējo trīs gadu laikā ir jābūt tādam, kurš nodrošinājis objektu tehnisko apsardzi vismaz 40 novados vai pilsētās, kur katra objekta apsardze ir nodrošināta uz termiņu ne mazāku kā viens gads.

Paredzēts, ka uzvarētājam būs jānodrošina objektu tehniskā apsardze un papildus fiziskā apsardze.

Piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 15.novembris.

Jau ziņots, ka šogad nezināmi ļaundari sabojājuši četrus stacionāros fotoradarus. Uz Latvijas ceļiem kopumā darbojas 52 stacionārie fotoradari. Savukārt 2018.gadā uz ceļiem parādīsies vēl 40. Ar šo mērierīču uzstādīšanu nodarbojas CSDD. Pirmie stacionārie fotoradari tika izvietoti 2015.gada februārī.

CSDD norāda, ka visi stacionārie fotoradari ir apdrošināti.

Drīzumā uz Latvijas ceļiem parādīsies arī pārvietojamie fotoradari, kuru darbību uzraudzīs speciāls tuvumā esošs policijas darbinieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fotoradaru uzturēšanas izmaksas pieaug, biznesa informācijas portālam db.lv pastāstīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Jānis Golubevs.

Ziņa papildināta ar 8.-10. rindkopām

Lai arī visi fotoradari, kas izvietoti uz Latvijas ceļiem, ir apdrošināti, un to bojāšana nerada tiešas izmaksas CSDD vai Valsts policijai, apdrošinātāji turpmāk noteikti ņems vērā ļaundaru nodarīto postažu. Tāpat izmaksas rada arī plānotā apsardzes nodrošināšana, lai pasargātu iekārtas no bojāšanas.

CSDD izsludinātajā iepirkumā par fotoradaru apsardzes nodrošināšanu pieteikušies divi pretendenti un lēmums - kuram no tiem šo pienākumu uzticēt, vēl nav pieņemts. «Prognozējoši šobrīd izskatās, ka mēs lēmumu varētu pieņemt janvārī. Tur ir ļoti apjomīga un tehniska informācija, pie tā strādā speciālisti,» sacīja Golubevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fotoradaru licenču piegādātājs, radaru ražotāja "Sensys Gatso Group" pārstāvis Latvijā SIA "Burde B.V." pārmet Ceļu satiksmes drošība direkcijai (CSDD) jauna līguma nenoslēgšanu par ātruma kontroles licenču piegādi, kā rezultātā kopš 2023.gada 30.jūlija izrakstītie sodi esot nelikumīgi un atceļami, savukārt CSDD ir pārliecināta, ka ātruma kontrole ar stacionārajiem fotoradariem norit tiesiski, jo visas iekārtas ir verificētas, līdz ar to sodu anulēšanai nav nekāda tiesiska pamata.

"Burde B.V." pārstāvji klāstīja, ka CSDD iepriekšējos gados vairākkārtīgi iegādājās licences. Beidzoties to kārtējam termiņam, CSDD tikusi informēta, ka ātruma kontroles licence lietotājam dod tiesības izmantot fotoradarus ātruma fiksēšanai, ja tiek samaksāta ikgadēja licences maksa.

"Burde B.V." uzskata, ka, turpinot fotoradaru darbu bez licences pagarinājuma iegādes, esot "notikusi "Gatso RT4" radaru sistēmas programmatūras uzlaušana, visi 100 stacionārie radari no 2023.gada 30.jūlija strādā bez licences un to darbība ir neleģitīma".

Uzņēmums pret CSDD vērsies arī ar iesniegumu prokuratūrā.

Savukārt CSDD pauda pozīciju, ka fotoradari un to programmatūra ir CSDD īpašums, kas iegādāts publiskā iepirkuma rezultātā, līdz ar to nevar būt runa par programmatūras uzlaušanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) mērķis ir nodrošināt, lai transportlīdzekļu tehniskās apskates, reģistrācijas un vadītāja kvalifikācijas process būtu klientiem ērts, saprotams, draudzīgs un pieejams. Pēc šādiem principiem tiek veidots gan pakalpojumu saņemšanas process, gan būvēti un iekārtoti klientu apkalpošanas centri.

21.gadsimta interneta un tehnoloģiju attīstība pavēra jaunas iespējas pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanā, kuru pamatā ir starpinstitūciju saziņa tiešsaistes režīmā. Lai nebūtu klients pēc izziņām «jādzenā» pa dažādām valsts iestādēm, CSDD rada iespēju pats saņemt informāciju, pieslēdzoties attiecīgo institūciju datu bāzēm. Vēl vairāk – tika nodrošināta iespēja daudzas citām institūcijām piekrītošas funkcijas nokārtot vienas pieturas aģentūrā – CSDD; piemēram, samaksāt nodokļus vai naudas sodus. Tas gan bieži kaitējis CSDD tēlam, jo cilvēkiem licies, ka viņa samaksātā nauda aiziet CSDD, nevis valsts vai pašvaldības kasēs.

CSDD vienmēr bijis svarīgi, lai klients būtu zinošs un informēts. Lielu «iespēju soli» šajā ziņā sniedza e-CSDD izveidošana, kas ļāva no jebkura datora vai mobilās iekārtas iesākumā saņemt informāciju un atgādinājumus, bet vēlāk arī veikt maksājumus un pieteikties pakalpojumiem, piemēram, vadītāja eksāmenam vai tehniskajai apskatei. To, ka e-CSDD ir populāri un noderīgi pakalpojumi, liecina fakts, ka vietnē reģistrējušies 660 tūkstoši lietotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stacionāro fotoradaru uzturētāja SIA "Jarva" no 24.augusta lauzīs līgumu ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD), tādējādi CSDD konkursā meklē jaunu stacionāro radaru uzturētāju, pastāstīja CSDD pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters.

Viņš teica, ka CSDD ir saņēmusi vēstuli no kompānijas "Jarva" par līguma laušanu no 2022.gada 24.augusta. Pārrunājot situāciju ar Valsts policiju un iesaistītajām pusēm, pieņemts lēmums izsludināt iepirkuma konkursu par transportlīdzekļu ātruma mērīšanas stacionāro tehnisko līdzekļu licenču iegādi.

Pieteikšanās iepirkumā noslēgsies 25.jūlijā, un pēc tam CSDD vērtēs pieteikumus, cerot paspēt atrast fotoradaru nākamo uzturētāju līdz 24.augustam.

Mālmeisters arī paskaidroja, ka pirms iepirkuma izsludināšanas notika saziņa ar fotoradaru ražotājiem, lai aktualizētu jautājumu par iepirkuma prasībām. Fotoradaru ražotāji ir snieguši ieteikumus un vērtējumus, kādām ir jābūt iepirkuma prasībām un specifikācijai, lai konkurss veiksmīgi izdotos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pagājušā gada peļņas 2,82 miljonus eiro novirzīs stacionāro fotoradaru iegādei un direkcijas attīstībai, otrdien lēma valdība.

Tostarp fotoradaru iegādei novirzīs 2,371 miljonu eiro, bet CSDD attīstībai - 449 373 eiro. Savukārt atlikusī peļņas daļa 175 808 eiro apmērā tiks iemaksāta valsts budžetā.

Ar Ministru kabineta 2016.gada rīkojumu paredzēts četrās kārtās ieviest 100 fotoradaru, izdevumus sedzot no CSDD dividendēm. Pirmajā kārtā, kas realizēta 2015.gadā, ieviesti 16 fotoradari, otrajā kārtā (2016.gads) - 24 fotoradari, trešajā kārtā (2017.gads) - 20 fotoradaru, savukārt ceturtajā kārtā 2018.gadā paredzēts ieviest 40 fotoradaru.

CSDD peļņa 2016.gadā bija 2,996 miljoni eiro.

LASI ARĪ:

Publiskotas 105 pārvietojamo fotoradaru iespējamās atrašanās vietas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar šogad jau ceturto reizi nezināmi ļaundari sabojājuši stacionāro fotoradaru, kurš atradies Aknīstē.

Valsts policijas preses pārstāve Ieva Sietniece aģentūrai LETA pastāstīja, ka vakar ap plkst.4.30 saņemts izsaukums par to, ka Aknīstē, Skolas ielā horizontāli noliekta fotoradara konstrukcija.

Policijā sākts kriminālprocess par noziegumu pret īpašumu, tāpēc likumsargi lūdz atsaukties notikušā aculieciniekus. Iedzīvotāji var zvanīt Jēkabpils policijas iecirknim pa tālruni 65 202 600 vai 110.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Jānis Aizpors aģentūrai LETA pastāstīja, ka sabojāta konstrukcija, uz kuras ir novietota mērierīce. Speciālisti vēl skaidros, vai radars varēs darboties, taču šobrīd ir skaidrs, ka pati mērierīce nav cietusi. CSDD sola pēc iespējas tuvākajā laikā atjaunot radara darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

CSDD: Īpašnieki pretojās Biķernieku trases attīstībai, jo vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu

LETA, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pārņēma Biķernieku trases apsaimniekošanu, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai, aģentūrai LETA sacīja CSDD Sabiedrisko attiecību daļā.

CSDD norādīja, ka nacionālā Biķernieku kompleksā sporta bāze ir visai sabiedrībai nozīmīgs sporta un atpūtas komplekss, kuru uzticēts pārvaldīt CSDD. «Diemžēl daļa no trases atrodas uz privātīpašnieku zemes. Jau pārņemot šo trasi apsaimniekošanā, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai. Īpašnieki nav slēpuši neapmierinātību, ka trase tika nodota CSDD. Viņu mērķis bija novest trasi līdz bankrotam un iegūt trases zemi savā īpašumā. Pārņemot trasi, viņu nodomi tika izjaukti, pasargājot trasi no bankrota,» skaidroja CSDD.

Direkcijā apgalvoja, ka no trases pārņemšanas brīža arī sākās pretdarbība no īpašnieku puses. «Īpašnieki pretojās jebkurai attīstībai, jo viņi vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu. Līdz ar to mums nav pārsteigums, ka īpašnieki vēlas, lai trasei atņemtu nacionālās sporta bāzes statusu,» informēja CSDD.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijā plāno uzstādīt fotoradaru mulāžas un papildu radarus, tos pēc vajadzības rotējot

LETA, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2020. līdz 2022.gadam uz Latvijas ceļiem plānots uzstādīt 50 fotoradaru mulāžas, kā arī papildu stacionāros fotoradarus, tos pēc vajadzības vienu ar otru aizvietojot, paredz Iekšlietu ministrijas (IeM) valdībā iesniegtais ziņojums.

IeM rosina atbalstīt papildu 50 fotoradaru un 50 to mulāžu uzstādīšanu, un to darbības nodrošināšanu laikā no 2020. līdz 2022.gadam. Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ierosinājusi periodiski, analizējot konkrētās vietas rādītājus, nepieciešamības gadījumā veikt fotoradara aizvietošanu ar tā «mulāžu» vai pretēji - «mulāžas» aizvietošanu ar fotoradaru.

IeM rosina šo projektu finansēt no valstij izmaksājamām CSDD dividendēm, kas netiek ieskaitītas valsts pamatbudžeta ieņēmumos atbilstoši atsevišķam Ministru kabineta lēmumam.

Tāpat IeM rosina papildināt fotoradaru funkcijas, lai veiktu luksoforu signālu kontroli, transportlīdzekļu vidējā braukšanas ātruma noteikšanu un autoceļu lietošanas nodevas nomaksas kontroli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde ir zem jautājuma zīmes, pastāstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Ierēdnis skaidroja, ka valsts no fotoradaru sodiem iegūst mazāku finansējumu nekā sākotnēji bija plānots. Tas esot saistīts ar remontdarbiem uz centrālajām šosejām un ielām, kuru dēļ autovadītāji ir spiesti samazināt ātrumu vietās, kur izvietoti fotoradari. Tāpat kopumā augusi arī autovadītāju disciplīna satiksmes noteikumu ievērošanā.

Apsveicama ir satiksmes drošības uzlabošanās, taču, ņemot vērā minēto, patlaban IeM un Finanšu ministrija (FM) veic pārrunas par esošo fotoradaru turpmāku darbību. Lai arī valdība iepriekš nolēma, ka pirmās kārtas radari turpina darboties, finansējuma šim mērķim nav. Ja par šiem fotoradariem vienošanās netiks panākta, to turpmākais liktenis ir zem jautājuma zīmes un tos var nākties demontēt, skaidroja IeM valsts sekretārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas ceļiem kopumā darbojas 60 stacionārie fotoradari, līdz ar to ir izpildīts valdības apstiprinātais stacionāro fotoradaru uzstādīšanas plāns šim gadam.

Fotoradaru karte skatāma, klikšķinot šeit.

Pēdējie uzstādītie radari sākuši fiksēt ātruma pārkāpējus Rīgā, Maskavas ielā.

Arī šoreiz pirms visām radaru atrašanās vietām ir izvietotas informatīvas ceļa zīmes, kas informē autovadītājus par atļauto braukšanas ātrumu un uzstādīto fotoradaru. Radaru mērķis nekad nav bijis iekasēt naudu, galvenais mērķis ir samazināt ātruma pārkāpēju skaitu, ko jau izdevies panākt, uzsver Ceļu Satiksmes Drošības Direkcija. Turklāt stacionāro fotoradaru vietās neesot bojāgājušo negadījumos, kas saistīti ar ātruma pārsniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 23,461 miljons eiro, kas ir par 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt direkcijas peļņa pieauga par 42,9% un bija 1,524 miljoni eiro, liecina CSDD publiskotā informācija.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka ieņēmumu ziņā būtiskākā darbības joma CSDD ir transportlīdzekļu tehniskā kontrole, kurā ieņēmumi pieauga par 1,1% salīdzinājumā ar 2018.gada pirmo pusgadu un sasniedza 11,672 miljonus eiro. Tehniskajā apskatē veikto pamatpārbaužu skaits šogad sešos mēnešos pieauga par 0,5%, sasniedzot 369 360, bet atkārtoto pārbaužu skaits pieauga par 0,6%, veidojot 5124 641. Vadības ziņojumā skaidrots, ka pamatpārbaužu skaita pieaugums ir saistīts ar transportlīdzekļu skaita pieaugumu.

Otrs apmēra ziņā būtiskākais CSDD ieņēmumu avots ir transportlīdzekļu reģistrācijas pakalpojumu sniegšana, kurā direkcijas ieņēmumi pieauga par 6,6% un sasniedza 5,89 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

TOP vietas Latvijā, kur fotoradari fiksējuši visvairāk pārkāpumu

Dienas Bizness, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fotoradaru tēma jau gadiem ilgi bijusi diskutabla, un nereti izskanējuši pārmetumi, ka tie tiek izvietoti nevis vietās, kuras ir bīstamas, bet vietās, kur iespējams iekasēt vairāk naudas, tomēr atbildīgo institūciju pārstāvji uzsver – bojāgājušo skaita samazināšanās liecina, ka fotoradaru izvietošana ir palīdzējusi uzlabot satiksmes drošību, taču nevar apstāties tikai pie esošajām funkcijām, nemitīgi jādomā par jauniem risinājumiem, raksta laikraksta Dienas Bizness izdotais Auto žurnāls.

Šobrīd uz Latvijas ceļiem darbojas 60 stacionāro fotoradaru, bet policistu rīcībā ir 12 pārvietojamie radari, un plānots, ka fotoradaru skaits šajā gadā sasniegs 100.

(Žurnāls Auto nopērkams: https://www.dbhub.lv/auto-2018 )

Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem, ceļu satiksmes negadījumu kopskaits pagājušajā gadā samazinājies par 47%, smago ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinājies par 45%, kā arī vispār nav bojā gājušo dēļ ātruma pārsniegšanas, informē CSDD Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Ieva Bērziņa.

Komentējot statistiku, arī Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis uzskata, ka nešaubīgi var teikt, ka situācija uz ceļiem uzlabojas, taču ir skaidrs, ka vēl daudz darāms, lai sasniegtu noteikto mērķi – līdz 2020. gadam uz pusi samazināt bojāgājušo skaitu, salīdzinot ar 2010. gadu, un turpināt proporcionālu bojāgājušo skaita samazinājumu, lai 2050. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo nebūtu vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par pārvietojamo un stacionāro fotoradaru konstatētajiem pārkāpumiem pagājušajā gadā soda naudās kopumā piemēroti 15 362 255 eiro, liecina Valsts policijas (VP) un Iekšlietu ministrijas informācija.

Konstatējot satiksmes noteikumu pārkāpumus ar VP rīcībā esošajiem pārvietojamiem fotoradariem, kopumā noformēti 84 223 protokoli par kopējo naudas summu 3 423 210 eiro.

Par pārkāpumiem satiksmē, kas konstatēti ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas rīcībā esošajiem stacionārajiem fotoradariem, pērn noformēti 273 947 protokoli, piemērojot sodus kopumā 11 939 045 eiro.

Pagājušajā gadā reģistrēti 3722 gadījumi, kad pie stūres lietoti mobilie telefoni. Tāpat pērn pieķerti 675 agresīvi braucēji un reģistrēti 15 577 gadījumi, kad nav lietotas drošības jostas un aizsargķiveres.

Jau ziņots, ka valdība iepriekš uzdevusi Iekšlietu ministrijai un sadarbības partneriem izvērtēt esošā stacionāro fotoradaru projekta rezultātus un piedāvāt tālākos risinājumus satiksmes drošības uzlabošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Nākamgad stacionāro fotoradaru iegādei būs nepieciešami 2,9 miljoni eiro

Žanete Hāka, 12.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad stacionāro fotoradaru iegādei būs nepieciešami 2 933 259 eiro.

Ministru kabinets (MK) šodien atbalstīja grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz precizēt plānotos ieņēmumus un izdevumus pasākumiem, kas saistīti ar ceļu satiksmes uzraudzības uzlabošanu.

Grozījumi sagatavoti, lai sekmīgi īstenotu iepriekš plānotās aktivitātes fotoradaru uzstādīšanā - 2018.gadā paredzēts uzstādīt 40 stacionāros fotoradarus, līdz ar to kopumā uz Latvijas ceļiem darbosies 100 plānotie stacionārie fotoradari. Vienlaikus ir paredzēts, ka no septembra uz Latvijas ceļiem darbu sāks 12 jauni pārvietojamie fotoradari.

Grozījumi paredz finansiālo saistību izpildi, lai pabeigtu stacionāro fotoradaru ieviešanu. Iepriekš bija paredzēts ieviest 100 fotoradarus četrās kārtās. Pirmās trīs kārtas jau ir īstenotas vai tiek realizētas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

CSDD: Konkurences padomes analīzē par auto tehniskās apskates tirgu ir vairāki trūkumi

LETA, 19.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padomes (KP) analīzē par auto tehniskās apskates tirgu ir vairāki trūkumi, šodien žurnālistiem sacīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Jānis Liepiņš.

Viņš gan atturējās detalizēti komentēt KP veikto analīzi, jo CSDD ar to vēl nav iepazinusies. Tajā pašā laikā Liepiņš norādīja uz vairākiem trūkumiem KP analīzē.

Piemēram, KP ekonomisti neesot korekti analizējuši tehniskās apskates staciju pakalpojumu cenas Eiropas Savienībā (ES). KP norādījusi, ka Latvijā, faktiski pastāvot CSDD monopolam, tehniskās apskates cenas ir augstākas, turpretī Liepiņš uzsvēra, ka Latvijā šī pakalpojuma cenas ir ceturtās zemākās ES.

Tāpat Liepiņš noraidīja KP pārmetumus par tehniskās apskates staciju pieejamību. KP minēja, ka Rīgā ir tikai viena tehniskās apskates stacija, kas ir vidēji par 20 reizēm mazāk nekā atvērta tirgus apstākļos. Tomēr Liepiņš uzsvēra, ka Rīgā tehniskās apskates stacijā ir 12 līnijas, salīdzinot ar ES ierasti pieejamo vienu līniju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas ceļiem darbu uzsāks vairāki jauni stacionārie fotoradari, kuri atradīsies Piņķos, Vitrupē, Vecstropos, Grenctālē, Lapmežciemā, Klidziņā, kā arī Šķibē, informē Ceļu satiksmes drošības direkcija.

Līdz ar to uz ceļiem kopumā darbosies 72 stacionārie fotoradari.

Arī šoreiz pirms visām radaru atrašanās vietām ir izvietotas informatīvas ceļa zīmes, kas informē autovadītājus par atļauto braukšanas ātrumu un uzstādīto fotoradaru. Radaru mērķis šajās vietās ir samazināt ātruma pārkāpēju, kā arī ceļu satiksmes negadījumu skaitu. To jau ir izdevies panākt - stacionāro fotoradaru vietās nav bojāgājušo negadījumos, kas saistīti ar ātruma pārsniegšanu.

Valdības apstiprinātais stacionāro fotoradaru uzstādīšanas plāns paredz, ka līdz šā gada beigām uz Latvijas ceļiem kopumā jābūt uzstādītām 100 ātruma mērierīcēm, kas ievērojami paplašinātu atļautā braukšanas ātruma pārkāpēju kontroli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Konkurences padome: Auto tehniskās apskates funkcijas jāuztic arī autoservisiem, nevis tikai CSDD

LETA, 19.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, uzraudzībā par transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates jomu secinājusi Konkurences padome (KP).

KP ieskatā, auto tehniskās apskates funkcijas būtu jāuztic arī autoservisiem, nevis tikai Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD).

Tāpat KP atzīmē, ka Latvija, nepamatoti ierobežojot tirgus attīstību, draud pārkāpt Eiropas Savienības (ES) tiesību normas.

KP skaidroja, ka tehniskās apskates pamatpakalpojums ir transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontrole. Apskate ietver arī pienākumu veikt uzraudzību par sodu un nodokļu nomaksu, vadītāja apliecības derīguma termiņu un ierobežojumiem u.c., kas uzskatāma par valsts funkciju. KP, iepazīstoties ar tirgus situāciju un balstoties uz citu valstu pieredzes izpēti, konstatējusi, ka valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū - pārbaudīt transportlīdzekļu tehnisko gatavību piedalīties ceļu satiksmē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) šogad 30.novembrī būs jāsāk tai piederošo tehniskās apskates pakalpojuma veicēju SIA "Auteko&TUV Latvija", SIA "Autests", SIA "Scantest" un SIA "Venttests" kapitāldaļu atsavināšanu, otrdien nolēma Ministru kabinets (MK).

Valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu noteikt, ka CSDD automašīnu tehniskās apskates pakalpojumu jāiepērk, nevis jānodrošina pašai. Ņemot vērā, ka CSDD turpmāk veiks tikai tehniskās kontroles uzraudzības funkcijas un tehniskās kontroles veicēji tiks izvēlēti publiska iepirkuma kārtībā, lai nodrošinātu godīgu un vienlīdzīgu konkurenci, kā arī varētu veikt neatkarīgu uzraudzību, CSDD, izvērtējot līdzdalību tehniskās kontroles veikšanai akreditētos uzņēmumos - "Auteko&TUV Latvija", "Autests", "Scantest" un "Venttests", ir secinājusi, ka līdzdalība ir izbeidzama.

Valdība uzklausīja SM sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par CSDD līdzdalības kapitālsabiedrībās pārvērtēšanu" un atbalstīja rīkojuma projektu "Par atļauju izbeigt līdzdalību un pārdot CSDD piederošās "Auteko&TUV Latvija", "Autests", "Scantest" un "Venttests" kapitāldaļas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtējās situācijas ieviešana viesusi izmaiņas arī autoskolu darbībā - teorētiskās apmācības klātienē vairs nedrīkst piedāvāt, tādēļ daļa autoskolu pārgājušas uz attālināto apmācību, bet daļa - pagaidām savu darbību apturējušas.

Plānots, ka, beidzoties ārkārtējai situācijai, nākotnē attālinātā teorijas apmācība varētu tikt ieviesta kā pastāvīgs apmācību veids.

Iepriekš nedrīkstēja

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba skaidro, ka ārkārtējās situācijas laikā ļauts attālināti mācīt visas teorētisko apmācību tēmas.

Līdz šim gan teorētiskā apmācība attālināti nebija iespējama, jo to aizliedza likums, kas nosaka, ka autovadītāja apmācība var notikt tikai telpā, kura ir apstiprināta no CSDD puses. Pirms krīzes valstī bija plāns ieviest daļēji attālinātu B kategorijas teorētisko apmācību, kas paredzēja, ka no 11 moduļiem, klātienē obligāti būtu jānoklausās 2 moduļi, bet šis īstenošanas plāns tika atlikts uz vēlāku laiku, stāsta autoskolas "Einšteins" pārstāve Baiba Rancāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvijā uz ceļiem izvietoti vēl četri stacionārie fotoradari

Rūta Cinīte, 11.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajās dienās uz Latvijas ceļiem sāks darboties četri jauni stacionārie fotoradari. Tie atradīsies Pūrē, Durbē, Lilastē un Baldonē, informē Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Sabiedrisko attiecību daļa.

«Četri jaunie radari jau ir uzstādīti un pirms to atrašanās vietām ir izvietotas informatīvas ceļa zīmes, uz kurām norādīts ātruma mērierīces atrašanās vietā atļautais braukšanas ātrums. CSDD vērš autovadītāju uzmanību, ka braukšanas ātruma režīms vienmēr un ne tikai šajās vietās ir jāievēro neatkarīgi no tā, vai fotoradars darbojas vai ne,» norāda direkcijā.

Tādējādi uz Latvijas ceļiem kopumā darbosies 52 stacionārie fotoradari.

CSDD atgādina, ka valdības apstiprinātais stacionāro fotoradaru uzstādīšanas plāns paredz līdz 2018.gadam uz Latvijas ceļiem kopumā uzstādīt 100 ātruma mērierīces, kas ievērojami paplašinātu atļautā braukšanas ātruma pārkāpēju kontroli. Līdz šī gada beigām plānots uzstādīt vēl astoņus radarus. Savukārt 2018.gadā uz ceļiem parādīsies vēl 40 jauni stacionārie fotoradari, nodrošinot to, ka līdz nākamā gada beigām Latvijā kopumā darbojas 100 radari.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas ceļiem uzstādīts pēdējais – 100. stacionārais fotoradars - līdz ar to Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ir sekmīgi izpildījusi valdības apstiprināto fotoradaru ieviešanas plānu - līdz šī gada beigām uz Latvijas ceļiem uzstādīt 100 ātruma mērierīces.

Ceļu satiksmes negadījumu kopskaits radaru tuvumā samazinājies par 47%, bet par 45% samazinājies smago ceļu satiksmes negadījumu skaits. Savukārt radaru vietās nav bojāgājušo negadījumos, kas saistīti ar ātruma pārsniegšanu.

Valdība lems, vai turpināt stacionāro fotoradaru uzstādīšanu, un, iespējams, jau tuvākajā nākotnē CSDD būs jānodrošina papildu stacionāro fotoradaru izvietošana uz Latvijas ceļiem.

Papildus tam CSDD tuvākajā laikā plāno īstenot Latvijā vēl nebijušu jaunumu – vidējā braukšanas ātruma kontroles pilotprojektu. Ātruma kontroles pilotprojekts ar vidējā ātruma noteikšanas sistēmu paredz, ka automašīnas ātrums tiek mērīts, ņemot vērā laiku, ko auto pavada no viena punkta līdz nākamajam. Sākotnēji tas tiks īstenots uz šosejas Tīnūži – Koknese. Ja pilotprojekts būs veiksmīgs, tad šādas sistēmas tiks ieviestas arī citos ceļu posmos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk elektroskrejriteņus varēs reģistrēt Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), paredz 12. oktobrī valdības pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1080 “Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi”. Tāpat regulējums precizē arī citu transportlīdzekļu reģistrāciju CSDD, dodot iespējas dokumentāciju sakārtot tiešsaistē.

Pieņemtie grozījumi noteikumos dod iespēju elektroskrejriteņu īpašniekiem brīvprātīgi reģistrēt savu transportlīdzekli CSDD, kas gadījumā, ja skrejritenis tiek nozagts, ļaus identificēt transportlīdzekli un tā īpašnieku Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Reģistrējot elektroskrejriteni, tā īpašnieks saņems reģistrācijas uzlīmi ar unikālu uzlīmes kārtas numuru.

Tāpat pieņemtie grozījumu noteikumos nosaka transportlīdzekļa reģistrēšanas kārtību, ja tas ir mantots – transportlīdzekli pirms tā reģistrācijas valdījumā CSDD nebūs jāuzrāda, to būs jādara tikai pēc apstiprināšanas mantojuma tiesībās, pirms mantotā transportlīdzekļa reģistrācijas īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas ceļiem darbu uzsāk vairāki jauni stacionārie fotoradari - tie atradīsies Velēnā, Nīcā, Bikstos, Strenčos, Vecpiebalgā, Jaunbērzē, Līvānos, Spārē, Maltā, Duntē, kā arī pie Kalnciema tilta. Līdz ar to uz ceļiem kopumā darbosies 84 stacionārie fotoradari.

Arī šoreiz pirms visām radaru atrašanās vietām ir izvietotas informatīvas ceļa zīmes, kas informē autovadītājus par atļauto braukšanas ātrumu un uzstādīto fotoradaru, informē Ceļu Satiksmes Drošības Direkcija (CSDD).

Radaru mērķis šajās vietās ir samazināt ātruma pārkāpēju, kā arī ceļu satiksmes negadījumu skaitu. To jau esot izdevies panākt - stacionāro fotoradaru vietās nav bojāgājušo negadījumos, kas saistīti ar ātruma pārsniegšanu.

Valdības apstiprinātais stacionāro fotoradaru uzstādīšanas plāns paredz, ka līdz šā gada beigām uz Latvijas ceļiem kopumā jābūt uzstādītām 100 ātruma mērierīcēm, kas ievērojami paplašinātu atļautā braukšanas ātruma pārkāpēju kontroli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

TOP vietas, kur fotoradari fiksējuši visvairāk pārkāpumu

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2022.gadam fotoradaru skaitu plānots dubultot, un patlaban tiek veidoti vairāki jauni pilotprojekti fotoradaru funkciju paplašināšanai. Viens no tiem ir point to point radaru uzstādīšana, kuri mēra vidējo automašīnas ātrumu konkrētā ceļa posmā, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Neskatoties uz brīdinājuma zīmēm un pieejamo informāciju, kur atrodas radari, autovadītāji vēl grēko un neievēro ātruma ierobežojumus, atzīst eksperti.

Šobrīd kopumā uz Latvijas ceļiem darbojas 94 stacionārie fotoradari, stāsta Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis. Kopumā uz ceļiem uzstādītie radari sastādījuši 250,3 tūkstošus protokolu, no kuriem 193,3 tūkstoši ir CSDD fotoradaru fiksētie pārkāpumi, bet 57 tūkstoši – VP fotoradaru fiksētie pārkāpumu. Kopējā fotoradaru piemēroto sodu summa sasniedz 10,56 miljonus eiro, no kuriem 8,3 miljonus piemērojuši CSDD fotoradari, bet 2,29 miljonus eiro – VP fotoradari. No šiem sodiem gan samaksāti ir 7,46 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Pandēmijas ietekmē audzis pieprasījums pēc pārnēsājamas datortehnikas

LETA, 21.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas ietekmē būtiski audzis pieprasījums pēc pārnēsājamas tehnikas, tostarp portatīvajiem datoriem, planšetdatoriem, viedtālruņiem, sacīja datortehnikas uzņēmuma AS "Capital" valdes loceklis Ivars Šulcs.

Viņš minēja, ka pārnēsājamas tehnikas pārdošanas apmēri uzņēmumā ir auguši par 30%, tostarp portatīvo datoru pārdošanas apmēri ir palielinājušies par 40%, savukārt stacionāro datoru pārdošanas apmēri ir samazinājušies par apmēram 20%.

Šādu izmaiņu Šulcs skaidroja ar attālinātu darbu un mācībām pandēmijas iespaidā, jo uzņēmumi, kas agrāk izvēlējās stacionāro datoru, tagad izvēlas portatīvos datorus, jo tā darbiniekiem var nodrošināt datortehniku gan mājās, gan darba vietā.

"Vidējais mobilo tehnikas vienību tirgus ir pieaudzis no 20% līdz 40%. Protams, ka tas ir pandēmijas dēļ. Ja tev mājās ir kabinets, tad var nolikt uz galda stacionāro datoru un darboties, bet daudzi tomēr tagad strādā te darbavietā, te mājās. (..) Tāpēc arī ļoti daudzas valsts iestādes, kuras iepriekš kā galveno ierīci izvēlējās stacionāro datoru, tagad izvēlas portatīvos datorus," pauda Šulcs.

Komentāri

Pievienot komentāru