Jaunākais izdevums

Fotoradaru uzturēšanas izmaksas pieaug, biznesa informācijas portālam db.lv pastāstīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Jānis Golubevs.

Ziņa papildināta ar 8.-10. rindkopām

Lai arī visi fotoradari, kas izvietoti uz Latvijas ceļiem, ir apdrošināti, un to bojāšana nerada tiešas izmaksas CSDD vai Valsts policijai, apdrošinātāji turpmāk noteikti ņems vērā ļaundaru nodarīto postažu. Tāpat izmaksas rada arī plānotā apsardzes nodrošināšana, lai pasargātu iekārtas no bojāšanas.

CSDD izsludinātajā iepirkumā par fotoradaru apsardzes nodrošināšanu pieteikušies divi pretendenti un lēmums - kuram no tiem šo pienākumu uzticēt, vēl nav pieņemts. «Prognozējoši šobrīd izskatās, ka mēs lēmumu varētu pieņemt janvārī. Tur ir ļoti apjomīga un tehniska informācija, pie tā strādā speciālisti,» sacīja Golubevs.

Pēc viņa stāstītā iepirkums, kas bija izsludināts un kurā saņemti divi piedāvājumi, paredz aprīkot 89 fotoradarus ar videosistēmu 360 grādu leņķī, nodrošinot arī audio paziņojumu gadījumā, ja zonā, kura tiek kontrolēta ar video sistēmas palīdzību, ir ienācis cilvēks. Šādā gadījumā apsardzes kompānijai jāspēj ierasties notikuma vietā 8 vai 15 minūšu laikā, atkarībā no tā, vai tas atrodas apdzīvotā vietā vai ārpus tās. «Paredzētas divas monitoringa sistēmas - viena pie mums, otra - apsardzes kompānijai, lai tas viss reāli tiktu kontrolēts. Tādā veidā mēs patiešām ceram nodrošināt, lai nākotnē nekādi starpgadījumi ar fotoradariem nevarētu notikt,» sacīja CSDD valdes loceklis.

Fotoradari ir izvietoti visā Latvijā, lai nodrošinātu prasību ierasties notikuma vietā īsā laika posmā, apsardzes kompānijas var slēgt sadarbības līgumus. «Viņiem ir tiesības sadarboties, piemēram, ja pašiem nav filiāle Daugavpilī, var noslēgt līgumu ar kādu citu. Mūs tas uztrauc vismazāk. Nolikumā ir nosacījums, ka notikuma vietā jāierodas noteiktā laikā, un tālāk jau ir pakalpojuma nodrošinātāja atbildība. Varbūt šī kompānija slēgs līgumus ar pašvaldības policijas struktūrvienībām vai zemessardzi, lai nodrošinātu izbraukšanu uz attiecīgajām vietām. Mēs esam saņēmuši piedāvājumus un šobrīd notiek izvērtēšana,» sacīja Golubevs.

Viņš arī atklāja, ka drīzumā tiks izsludināts vēl viens konkurss saistībā ar fotoradariem. «Tuvākajās dienās tiks izsludināts jauns konkurss par fotoradaru apdrošināšanu. Apdrošinātāji arī saprot, kas tā esošajā situācijā ir par problēmu - pieci fotoradari ir nodedzināti pilnībā, divi mēģināti nodedzināt un viens nolauzts. Tās ir izmaksas, kuras apdrošinātāji vērtējot riskus noteikti liks klāt. Tāpēc jāsaka, ka izmaksas šobrīd ir lielākas nekā sākotnēji prognozēts. Uzturēšanas izmaksas pieaug, ņemto vērā kāda ir pašreizējā situācija - apdrošinātājam ir jādomā kādus riskus nākotnē iekļaut polisēs, cik lielu apdrošināšanas prēmiju prasīt,».

CSDD valdes loceklis atzīmēja, ka finanses ir viens no sāpīgākajiem jautājumiem, jo par fotoradaru darbības nodrošināšanu un uzturēšanu tiek maksāts no valsts budžeta. Tāpat jāpanāk vienošanās ar Valsts policiju.

Pērn CSDD izsludinātajā konkursā «Transportlīdzekļu ātruma mērīšanas stacionāro iekārtu apdrošināšana» tika saņemti četri piedāvājumi. Konkursā uzvarēja apdrošinātājs «If P&C Insurance AS Latvijas filiāle», kam bija jānodrošina 42 stacionāro fotoradaru apdrošināšana vienu gadu - līdz 2018. gada 11. februārim.

Publiski pieejamajā līgumā norādīts, ka kopējā iekārtu apdrošināšanas prēmija ir 40,026 tūkstoši eiro. Paredzēts, ka CSDD maksā apdrošinātājam apdrošināšanas prēmiju par katru iekārtu 953 eiro apmērā. Kādi ir vandaļu radītie zaudējumi apdrošināšanas kompānija gan neatklāj, jo bez CSDD piekrišanas šāda veida informāciju nevarot izpaust.

«If P&C Insurance AS Latvijas filiāle» Korporatīvā īpašuma apdrošināšanas produktu vadītājs Jānis Strods jautāts par dalību nākamajā konkursā db.lv norādīja: «Lai pieņemtu lēmumu par dalību nākamajā konkursā, tiks izvērtēti visi tā brīža apstākļi.»

Stacionāro fotoradaru darbības mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību. Radaru atrašanās vietas tiek izvēlētas un saskaņotas, sadarbojoties CSDD un satiksmes drošībā un satiksmes organizācijā iesaistītajām atbildīgajām institūcijām – Valsts policijai, VAS «Latvijas Valsts ceļi» un Rīgas domes Satiksmes departamentam.

Stacionārie fotoradaru izvietojums pakāpeniski pārklās galvenos valsts ceļus un Rīgas pilsētas ielas. Jāatgādina, ka pirms stacionāro fotoradaru atrašanās vietām izvietotas braukšanas ātrumu ierobežojošas ceļa zīmes ar brīdinošu papildzīmi par fotoradaru darbību.

LASI ARĪ:

CSDD uz pieciem gadiem algos stacionāro fotoradaru apsargus

Kārtējais stacionārais fotoradars cietis no ļaundariem

Nākamgad stacionāro fotoradaru iegādei būs nepieciešami 2,9 miljoni eiro

Latvijā uz ceļiem izvietoti vēl četri stacionārie fotoradari

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) mērķis ir nodrošināt, lai transportlīdzekļu tehniskās apskates, reģistrācijas un vadītāja kvalifikācijas process būtu klientiem ērts, saprotams, draudzīgs un pieejams. Pēc šādiem principiem tiek veidots gan pakalpojumu saņemšanas process, gan būvēti un iekārtoti klientu apkalpošanas centri.

21.gadsimta interneta un tehnoloģiju attīstība pavēra jaunas iespējas pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanā, kuru pamatā ir starpinstitūciju saziņa tiešsaistes režīmā. Lai nebūtu klients pēc izziņām «jādzenā» pa dažādām valsts iestādēm, CSDD rada iespēju pats saņemt informāciju, pieslēdzoties attiecīgo institūciju datu bāzēm. Vēl vairāk – tika nodrošināta iespēja daudzas citām institūcijām piekrītošas funkcijas nokārtot vienas pieturas aģentūrā – CSDD; piemēram, samaksāt nodokļus vai naudas sodus. Tas gan bieži kaitējis CSDD tēlam, jo cilvēkiem licies, ka viņa samaksātā nauda aiziet CSDD, nevis valsts vai pašvaldības kasēs.

CSDD vienmēr bijis svarīgi, lai klients būtu zinošs un informēts. Lielu «iespēju soli» šajā ziņā sniedza e-CSDD izveidošana, kas ļāva no jebkura datora vai mobilās iekārtas iesākumā saņemt informāciju un atgādinājumus, bet vēlāk arī veikt maksājumus un pieteikties pakalpojumiem, piemēram, vadītāja eksāmenam vai tehniskajai apskatei. To, ka e-CSDD ir populāri un noderīgi pakalpojumi, liecina fakts, ka vietnē reģistrējušies 660 tūkstoši lietotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pagājušā gada peļņas 2,82 miljonus eiro novirzīs stacionāro fotoradaru iegādei un direkcijas attīstībai, otrdien lēma valdība.

Tostarp fotoradaru iegādei novirzīs 2,371 miljonu eiro, bet CSDD attīstībai - 449 373 eiro. Savukārt atlikusī peļņas daļa 175 808 eiro apmērā tiks iemaksāta valsts budžetā.

Ar Ministru kabineta 2016.gada rīkojumu paredzēts četrās kārtās ieviest 100 fotoradaru, izdevumus sedzot no CSDD dividendēm. Pirmajā kārtā, kas realizēta 2015.gadā, ieviesti 16 fotoradari, otrajā kārtā (2016.gads) - 24 fotoradari, trešajā kārtā (2017.gads) - 20 fotoradaru, savukārt ceturtajā kārtā 2018.gadā paredzēts ieviest 40 fotoradaru.

CSDD peļņa 2016.gadā bija 2,996 miljoni eiro.

LASI ARĪ:

Publiskotas 105 pārvietojamo fotoradaru iespējamās atrašanās vietas

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

CSDD: Īpašnieki pretojās Biķernieku trases attīstībai, jo vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu

LETA, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pārņēma Biķernieku trases apsaimniekošanu, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai, aģentūrai LETA sacīja CSDD Sabiedrisko attiecību daļā.

CSDD norādīja, ka nacionālā Biķernieku kompleksā sporta bāze ir visai sabiedrībai nozīmīgs sporta un atpūtas komplekss, kuru uzticēts pārvaldīt CSDD. «Diemžēl daļa no trases atrodas uz privātīpašnieku zemes. Jau pārņemot šo trasi apsaimniekošanā, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai. Īpašnieki nav slēpuši neapmierinātību, ka trase tika nodota CSDD. Viņu mērķis bija novest trasi līdz bankrotam un iegūt trases zemi savā īpašumā. Pārņemot trasi, viņu nodomi tika izjaukti, pasargājot trasi no bankrota,» skaidroja CSDD.

Direkcijā apgalvoja, ka no trases pārņemšanas brīža arī sākās pretdarbība no īpašnieku puses. «Īpašnieki pretojās jebkurai attīstībai, jo viņi vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu. Līdz ar to mums nav pārsteigums, ka īpašnieki vēlas, lai trasei atņemtu nacionālās sporta bāzes statusu,» informēja CSDD.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar šogad jau ceturto reizi nezināmi ļaundari sabojājuši stacionāro fotoradaru, kurš atradies Aknīstē.

Valsts policijas preses pārstāve Ieva Sietniece aģentūrai LETA pastāstīja, ka vakar ap plkst.4.30 saņemts izsaukums par to, ka Aknīstē, Skolas ielā horizontāli noliekta fotoradara konstrukcija.

Policijā sākts kriminālprocess par noziegumu pret īpašumu, tāpēc likumsargi lūdz atsaukties notikušā aculieciniekus. Iedzīvotāji var zvanīt Jēkabpils policijas iecirknim pa tālruni 65 202 600 vai 110.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Jānis Aizpors aģentūrai LETA pastāstīja, ka sabojāta konstrukcija, uz kuras ir novietota mērierīce. Speciālisti vēl skaidros, vai radars varēs darboties, taču šobrīd ir skaidrs, ka pati mērierīce nav cietusi. CSDD sola pēc iespējas tuvākajā laikā atjaunot radara darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijā plāno uzstādīt fotoradaru mulāžas un papildu radarus, tos pēc vajadzības rotējot

LETA, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2020. līdz 2022.gadam uz Latvijas ceļiem plānots uzstādīt 50 fotoradaru mulāžas, kā arī papildu stacionāros fotoradarus, tos pēc vajadzības vienu ar otru aizvietojot, paredz Iekšlietu ministrijas (IeM) valdībā iesniegtais ziņojums.

IeM rosina atbalstīt papildu 50 fotoradaru un 50 to mulāžu uzstādīšanu, un to darbības nodrošināšanu laikā no 2020. līdz 2022.gadam. Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ierosinājusi periodiski, analizējot konkrētās vietas rādītājus, nepieciešamības gadījumā veikt fotoradara aizvietošanu ar tā «mulāžu» vai pretēji - «mulāžas» aizvietošanu ar fotoradaru.

IeM rosina šo projektu finansēt no valstij izmaksājamām CSDD dividendēm, kas netiek ieskaitītas valsts pamatbudžeta ieņēmumos atbilstoši atsevišķam Ministru kabineta lēmumam.

Tāpat IeM rosina papildināt fotoradaru funkcijas, lai veiktu luksoforu signālu kontroli, transportlīdzekļu vidējā braukšanas ātruma noteikšanu un autoceļu lietošanas nodevas nomaksas kontroli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 23,461 miljons eiro, kas ir par 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt direkcijas peļņa pieauga par 42,9% un bija 1,524 miljoni eiro, liecina CSDD publiskotā informācija.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka ieņēmumu ziņā būtiskākā darbības joma CSDD ir transportlīdzekļu tehniskā kontrole, kurā ieņēmumi pieauga par 1,1% salīdzinājumā ar 2018.gada pirmo pusgadu un sasniedza 11,672 miljonus eiro. Tehniskajā apskatē veikto pamatpārbaužu skaits šogad sešos mēnešos pieauga par 0,5%, sasniedzot 369 360, bet atkārtoto pārbaužu skaits pieauga par 0,6%, veidojot 5124 641. Vadības ziņojumā skaidrots, ka pamatpārbaužu skaita pieaugums ir saistīts ar transportlīdzekļu skaita pieaugumu.

Otrs apmēra ziņā būtiskākais CSDD ieņēmumu avots ir transportlīdzekļu reģistrācijas pakalpojumu sniegšana, kurā direkcijas ieņēmumi pieauga par 6,6% un sasniedza 5,89 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No nākamā gada oktobra plāno atvērt autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu

LETA, 25.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2021.gada oktobra tiek plānots atvērt autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu un rīkot atklātu konkursu par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu, šodien nolēma Ministru kabinets (MK).

Valdība šodien uzklausīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto konceptuālo ziņojumu "Par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021.gada". Tajā SM norāda, ka pašreiz valsts autoceļu uzturēšanu veic VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) atbilstoši deleģēšanas līgumam, kas būs spēkā līdz šā gada 31.decembrim. Kopš 2014.gada 1.janvāra SM deleģē LAU veikt tās kompetencē esošo valsts pārvaldes uzdevumu - valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu visā Latvijā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka valsts kā pasūtītājs ir ieinteresēta iegūt kvalitatīvu pakalpojumu par iespējami zemāku cenu, un to var panākt, veicinot konkurenci un spēcīgu privāto piedāvājumu. "Vienlaikus šī ir iespēja mazināt sezonalitātes ietekmi uz cenām ceļu nozarē kopumā, kas turpmāk varētu mazināt arī izmaksas ceļu būvniecībā," uzsvēra ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) rosina no 2021.gada atvērt autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu, pretendentus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai izvēloties atklātā konkursā, liecina Ministru kabineta (MK) sēdes darba kārtība otrdien, 25.augustā.

SM konceptuālajā ziņojumā "Par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021.gada" norāda, ka pašreiz valsts autoceļu uzturēšanu veic VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) atbilstoši deleģēšanas līgumam, kas būs spēkā līdz šā gada 31.decembrim, un paredz, ka no 2014.gada 1.janvāra SM deleģē LAU veikt tās kompetencē esošo valsts pārvaldes uzdevumu - valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu visā Latvijā.

"Ilgtermiņā apstākļos bez konkurences valstij netiek nodrošināta pārliecība, ka tā saņem valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumus visefektīvākajā veidā. Galvenais tirgus atvēršanas risinājuma ieguvums ir iespējamība, ka publiskā iepirkuma rezultātā pakalpojumu sniegšana tiktu veikta lētāk, nekā to šobrīd dara LAU," norāda ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

CSDD: Konkurences padomes analīzē par auto tehniskās apskates tirgu ir vairāki trūkumi

LETA, 19.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padomes (KP) analīzē par auto tehniskās apskates tirgu ir vairāki trūkumi, šodien žurnālistiem sacīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Jānis Liepiņš.

Viņš gan atturējās detalizēti komentēt KP veikto analīzi, jo CSDD ar to vēl nav iepazinusies. Tajā pašā laikā Liepiņš norādīja uz vairākiem trūkumiem KP analīzē.

Piemēram, KP ekonomisti neesot korekti analizējuši tehniskās apskates staciju pakalpojumu cenas Eiropas Savienībā (ES). KP norādījusi, ka Latvijā, faktiski pastāvot CSDD monopolam, tehniskās apskates cenas ir augstākas, turpretī Liepiņš uzsvēra, ka Latvijā šī pakalpojuma cenas ir ceturtās zemākās ES.

Tāpat Liepiņš noraidīja KP pārmetumus par tehniskās apskates staciju pieejamību. KP minēja, ka Rīgā ir tikai viena tehniskās apskates stacija, kas ir vidēji par 20 reizēm mazāk nekā atvērta tirgus apstākļos. Tomēr Liepiņš uzsvēra, ka Rīgā tehniskās apskates stacijā ir 12 līnijas, salīdzinot ar ES ierasti pieejamo vienu līniju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde ir zem jautājuma zīmes, pastāstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Ierēdnis skaidroja, ka valsts no fotoradaru sodiem iegūst mazāku finansējumu nekā sākotnēji bija plānots. Tas esot saistīts ar remontdarbiem uz centrālajām šosejām un ielām, kuru dēļ autovadītāji ir spiesti samazināt ātrumu vietās, kur izvietoti fotoradari. Tāpat kopumā augusi arī autovadītāju disciplīna satiksmes noteikumu ievērošanā.

Apsveicama ir satiksmes drošības uzlabošanās, taču, ņemot vērā minēto, patlaban IeM un Finanšu ministrija (FM) veic pārrunas par esošo fotoradaru turpmāku darbību. Lai arī valdība iepriekš nolēma, ka pirmās kārtas radari turpina darboties, finansējuma šim mērķim nav. Ja par šiem fotoradariem vienošanās netiks panākta, to turpmākais liktenis ir zem jautājuma zīmes un tos var nākties demontēt, skaidroja IeM valsts sekretārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Konkurences padome: Auto tehniskās apskates funkcijas jāuztic arī autoservisiem, nevis tikai CSDD

LETA, 19.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, uzraudzībā par transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates jomu secinājusi Konkurences padome (KP).

KP ieskatā, auto tehniskās apskates funkcijas būtu jāuztic arī autoservisiem, nevis tikai Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD).

Tāpat KP atzīmē, ka Latvija, nepamatoti ierobežojot tirgus attīstību, draud pārkāpt Eiropas Savienības (ES) tiesību normas.

KP skaidroja, ka tehniskās apskates pamatpakalpojums ir transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontrole. Apskate ietver arī pienākumu veikt uzraudzību par sodu un nodokļu nomaksu, vadītāja apliecības derīguma termiņu un ierobežojumiem u.c., kas uzskatāma par valsts funkciju. KP, iepazīstoties ar tirgus situāciju un balstoties uz citu valstu pieredzes izpēti, konstatējusi, ka valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū - pārbaudīt transportlīdzekļu tehnisko gatavību piedalīties ceļu satiksmē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtējās situācijas ieviešana viesusi izmaiņas arī autoskolu darbībā - teorētiskās apmācības klātienē vairs nedrīkst piedāvāt, tādēļ daļa autoskolu pārgājušas uz attālināto apmācību, bet daļa - pagaidām savu darbību apturējušas.

Plānots, ka, beidzoties ārkārtējai situācijai, nākotnē attālinātā teorijas apmācība varētu tikt ieviesta kā pastāvīgs apmācību veids.

Iepriekš nedrīkstēja

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba skaidro, ka ārkārtējās situācijas laikā ļauts attālināti mācīt visas teorētisko apmācību tēmas.

Līdz šim gan teorētiskā apmācība attālināti nebija iespējama, jo to aizliedza likums, kas nosaka, ka autovadītāja apmācība var notikt tikai telpā, kura ir apstiprināta no CSDD puses. Pirms krīzes valstī bija plāns ieviest daļēji attālinātu B kategorijas teorētisko apmācību, kas paredzēja, ka no 11 moduļiem, klātienē obligāti būtu jānoklausās 2 moduļi, bet šis īstenošanas plāns tika atlikts uz vēlāku laiku, stāsta autoskolas "Einšteins" pārstāve Baiba Rancāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) šogad 30.novembrī būs jāsāk tai piederošo tehniskās apskates pakalpojuma veicēju SIA "Auteko&TUV Latvija", SIA "Autests", SIA "Scantest" un SIA "Venttests" kapitāldaļu atsavināšanu, otrdien nolēma Ministru kabinets (MK).

Valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu noteikt, ka CSDD automašīnu tehniskās apskates pakalpojumu jāiepērk, nevis jānodrošina pašai. Ņemot vērā, ka CSDD turpmāk veiks tikai tehniskās kontroles uzraudzības funkcijas un tehniskās kontroles veicēji tiks izvēlēti publiska iepirkuma kārtībā, lai nodrošinātu godīgu un vienlīdzīgu konkurenci, kā arī varētu veikt neatkarīgu uzraudzību, CSDD, izvērtējot līdzdalību tehniskās kontroles veikšanai akreditētos uzņēmumos - "Auteko&TUV Latvija", "Autests", "Scantest" un "Venttests", ir secinājusi, ka līdzdalība ir izbeidzama.

Valdība uzklausīja SM sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par CSDD līdzdalības kapitālsabiedrībās pārvērtēšanu" un atbalstīja rīkojuma projektu "Par atļauju izbeigt līdzdalību un pārdot CSDD piederošās "Auteko&TUV Latvija", "Autests", "Scantest" un "Venttests" kapitāldaļas".

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

TOP vietas, kur fotoradari fiksējuši visvairāk pārkāpumu

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2022.gadam fotoradaru skaitu plānots dubultot, un patlaban tiek veidoti vairāki jauni pilotprojekti fotoradaru funkciju paplašināšanai. Viens no tiem ir point to point radaru uzstādīšana, kuri mēra vidējo automašīnas ātrumu konkrētā ceļa posmā, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Neskatoties uz brīdinājuma zīmēm un pieejamo informāciju, kur atrodas radari, autovadītāji vēl grēko un neievēro ātruma ierobežojumus, atzīst eksperti.

Šobrīd kopumā uz Latvijas ceļiem darbojas 94 stacionārie fotoradari, stāsta Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis. Kopumā uz ceļiem uzstādītie radari sastādījuši 250,3 tūkstošus protokolu, no kuriem 193,3 tūkstoši ir CSDD fotoradaru fiksētie pārkāpumi, bet 57 tūkstoši – VP fotoradaru fiksētie pārkāpumu. Kopējā fotoradaru piemēroto sodu summa sasniedz 10,56 miljonus eiro, no kuriem 8,3 miljonus piemērojuši CSDD fotoradari, bet 2,29 miljonus eiro – VP fotoradari. No šiem sodiem gan samaksāti ir 7,46 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

TOP vietas Latvijā, kur fotoradari fiksējuši visvairāk pārkāpumu

Dienas Bizness, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fotoradaru tēma jau gadiem ilgi bijusi diskutabla, un nereti izskanējuši pārmetumi, ka tie tiek izvietoti nevis vietās, kuras ir bīstamas, bet vietās, kur iespējams iekasēt vairāk naudas, tomēr atbildīgo institūciju pārstāvji uzsver – bojāgājušo skaita samazināšanās liecina, ka fotoradaru izvietošana ir palīdzējusi uzlabot satiksmes drošību, taču nevar apstāties tikai pie esošajām funkcijām, nemitīgi jādomā par jauniem risinājumiem, raksta laikraksta Dienas Bizness izdotais Auto žurnāls.

Šobrīd uz Latvijas ceļiem darbojas 60 stacionāro fotoradaru, bet policistu rīcībā ir 12 pārvietojamie radari, un plānots, ka fotoradaru skaits šajā gadā sasniegs 100.

(Žurnāls Auto nopērkams: https://www.dbhub.lv/auto-2018 )

Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem, ceļu satiksmes negadījumu kopskaits pagājušajā gadā samazinājies par 47%, smago ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinājies par 45%, kā arī vispār nav bojā gājušo dēļ ātruma pārsniegšanas, informē CSDD Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Ieva Bērziņa.

Komentējot statistiku, arī Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis uzskata, ka nešaubīgi var teikt, ka situācija uz ceļiem uzlabojas, taču ir skaidrs, ka vēl daudz darāms, lai sasniegtu noteikto mērķi – līdz 2020. gadam uz pusi samazināt bojāgājušo skaitu, salīdzinot ar 2010. gadu, un turpināt proporcionālu bojāgājušo skaita samazinājumu, lai 2050. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo nebūtu vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

CSDD no 2020.gada vairs neveiks automašīnu tehniskā stāvokļa kontroles

LETA, 19.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no 2020.gada vairs neveiks automašīnu tehniskā stāvokļa kontroles, sacīja Satiksmes ministrijas (SM) sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Greiškalne.

Viņa skaidroja, ka atbilstoši apstiprinātajai CSDD darbības stratēģijai 2018.-2020.gadam plānots, ka vēlākais līdz 2020.gadam CSDD vairs neveiks automašīnu tehniskās stāvokļa kontroles apskates funkciju, bet tikai uzraudzību.

Greiškalne norādīja, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem no 2023.gada tehniskās kontroles veicējus izvēlēsies konkursā, izsludinot publisko iepirkumu. Savukārt laika posmā no 2020.gada līdz 2023.gadam notiks pārejas periods uz jauno sistēmu, par kuru patlaban notiek juridiskais izvērtējums.

Valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, secinājusi Konkurences padome (KP).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ambiciozo satiksmes drošības plānu līdz 2020. gadam par 50% samazināt smagi cietušo un bojā gājušo cilvēku skaitu ceļu satiksmes negadījumos (CSN) Latvijā realizēt neizdosies.

To Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē 28. februārī atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, paužot policijas gatavību veikt pastiprinātu autovadītāju kontroli visa 2019. gada garumā, sodot autovadītājus par visa veida pārkāpumiem.

Līdztekus bojāgājušo skaita pieaugumam CSN auguši arī Ieņēmumi no sodiem par dažādiem satiksmes noteikumu pārkāpumiem, visvairāk iekasēti sodi par fotoradaros reģistrētajiem pārkāpumiem. Tikai par atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem vien ar CSDD fotoradaru palīdzību sastādīti teju 273 tūkstoši administratīvo protokolu. 2018. gadā uzlikti administratīvie sodi par gandrīz 12 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Nākamgad stacionāro fotoradaru iegādei būs nepieciešami 2,9 miljoni eiro

Žanete Hāka, 12.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad stacionāro fotoradaru iegādei būs nepieciešami 2 933 259 eiro.

Ministru kabinets (MK) šodien atbalstīja grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz precizēt plānotos ieņēmumus un izdevumus pasākumiem, kas saistīti ar ceļu satiksmes uzraudzības uzlabošanu.

Grozījumi sagatavoti, lai sekmīgi īstenotu iepriekš plānotās aktivitātes fotoradaru uzstādīšanā - 2018.gadā paredzēts uzstādīt 40 stacionāros fotoradarus, līdz ar to kopumā uz Latvijas ceļiem darbosies 100 plānotie stacionārie fotoradari. Vienlaikus ir paredzēts, ka no septembra uz Latvijas ceļiem darbu sāks 12 jauni pārvietojamie fotoradari.

Grozījumi paredz finansiālo saistību izpildi, lai pabeigtu stacionāro fotoradaru ieviešanu. Iepriekš bija paredzēts ieviest 100 fotoradarus četrās kārtās. Pirmās trīs kārtas jau ir īstenotas vai tiek realizētas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) šogad deviņos mēnešos strādājusi ar gandrīz 33,5 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,34% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt direkcijas peļņa saruka par 31,2% un bija 2,516 miljoni eiro, liecina CSDD publiskotā informācija.

Direkcijas finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2017.gada deviņos mēnešos ieņēmumu ziņā CSDD būtiskākā darbības joma bija transportlīdzekļu tehniskā kontrole, kurā ieņēmumi pieauga par 4,3%. Tehniskajā apskatē veikto pamatpārbaužu skaits deviņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu audzis par 4,5%, sasniedzot 558 756, bet atkārtoto pārbaužu skaits palielinājies par 1,9%, sasniedzot 195 285.

Savukārt otrs būtiskākais CSDD ieņēmumu avots deviņos mēnešos bija transportlīdzekļu reģistrācijas pakalpojumu sniegšana, kurā ieņēmumu apmērs salīdzinājumā ar deviņiem mēnešiem pērn audzis par 6,2%. Transportlīdzekļu pirmreizējo reģistrāciju skaits pieaudzis par 9%, kas skaidrojums ar atcelto vieglo automobiļu un motociklu nodokli, kas bija jāmaksā, veicot pirmreizējo reģistrāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

CSDD: 70% autovadītāju ikdienā pie stūres lieto mobilo telefonu

LETA, 06.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 70% autovadītāju ikdienā pie stūres lieto mobilos telefonus, informē Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).

Satiksmes dalībnieku novērojumi liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā mobilo ierīču lietošana pie stūres arvien pieaug, radot nepieciešamību šo problēmu aktualizēt plašākā sabiedrībā, veidojot sociālas kampaņas un pastiprinot kontroli uz ceļiem. Tādējādi, «lai pievērstu mobilā telefona «nozombēto» autovadītāju uzmanību un mainītu to paradumus», CSDD sāk satiksmes drošības kampaņu «Izkāp no telefona!».

«Iekāpjot auto, izkāp no telefona! Tieši tik vienkāršs ir mūsu aicinājums,» iepazīstinot ar kampaņu, uzsvēra CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš. Viņš skaidroja, ka mobilo telefonu ietekmē autovadītāji kļūst par apkārt neko neredzošiem un nedzirdošiem zombijiem. Tieši tādēļ gados jaunās auditorijas vidū populārā zombiju tematika izmantota arī CSDD kampaņā «Izkāp no telefona!».

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Talgo: Škoda ir jāizslēdz no tālākās dalības elektrovilcienu iepirkuma sarunu procedūrā

Laura Mazbērziņa, 27.02.2019

Spānijas uzņēmuma Talgo ektrovilcienu dizaina piemērs, kādus iegādāsies AS Pasažieru vilciens.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vilcienu ražotājs Talgo Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) ir pārsūdzējis Pasažieru vilciena elektrovilcienu iepirkuma rezultātu pārvērtēšanu un aicina izslēgt kompāniju Škoda no dalības sarunu procedūrā, jo, pēc uzņēmuma teiktā, tās piedāvātie elektroenerģijas rādītāji un uzturēšanas izmaksas saskaņā ar nozares standartiem ir uzskatāmas par nepatiesām.

«Škodas piedāvātais tehniskais risinājums nespēj nodrošināt tādu elektroenerģijas patēriņa un uzturēšanas izmaksu samazinājumu, kāds tika norādīts uzņēmuma piedāvājumā. Piedāvājumā minētais ietaupījums saskaņā ar nozares standartiem nav atbilstošs patiesībai un nav īstenojams dzīvē. Tāpat eksperti secināja, ka piedāvātās elektrovilcienu nākotnes uzturēšanas izmaksas ir vismaz divas reizes zemākas nekā tuvākajam labākajam piedāvājumam un nesedz pat nepieciešamo rezerves daļu un materiālu izmaksas. Pieejamie dati un starptautiskā prakse liecina, ka šāda milzīga starpība un atšķirība starp uzturēšanas izmaksām norāda, ka Škoda uzturēšanas izmaksas ir balstītas uz mākslīgiem un maldinošiem aprēķiniem, ko praksē nebūtu iespējams īstenot, atsaucoties uz vārdā neminētiem Eiropas Savienības ekspertiem, kuriem ir ilggadēja pieredze elektrovilcienu konkursos, norāda Talgo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas ceļiem kopumā darbojas 60 stacionārie fotoradari, līdz ar to ir izpildīts valdības apstiprinātais stacionāro fotoradaru uzstādīšanas plāns šim gadam.

Fotoradaru karte skatāma, klikšķinot šeit.

Pēdējie uzstādītie radari sākuši fiksēt ātruma pārkāpējus Rīgā, Maskavas ielā.

Arī šoreiz pirms visām radaru atrašanās vietām ir izvietotas informatīvas ceļa zīmes, kas informē autovadītājus par atļauto braukšanas ātrumu un uzstādīto fotoradaru. Radaru mērķis nekad nav bijis iekasēt naudu, galvenais mērķis ir samazināt ātruma pārkāpēju skaitu, ko jau izdevies panākt, uzsver Ceļu Satiksmes Drošības Direkcija. Turklāt stacionāro fotoradaru vietās neesot bojāgājušo negadījumos, kas saistīti ar ātruma pārsniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai ietaupītu klientu laiku, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) savā mobilajā aplikācija ir izveidojusi iespēju iepazīties ar pakalpojumu gaidīšanas laiku un pietiekties pakalpojuma saņemšanai attālināti, informē CSDD.

Tādējādi, pirms doties uz CSDD, var izvēlēties klientu apkalpošanas vietu, kura vieglāk sasniedzama un kurā gaidīšanas laiks ir īsāks.

Noteiktiem pakalpojumiem tiek piedāvāta arī iespēja savlaicīgi izņemt kārtas numuru un sekot līdzi rindai savā mobilajā ierīcē. Īpaši noderīgi tas varētu būt brīžos, kad CSDD pakalpojumus vēlas izmantot liels skaits klientu. Piemēram, pirms un pēc brīvdienām, kā arī šobrīd – gada beigās, kad CSDD apmeklē ievērojami lielāks klientu skaits.

CSDD pakalpojumam var pieteikties jau 30 minūtes pirms klientu apkalpošanas centra darba laika sākuma un līdz tā beigām.

Lejupielādējot CSDD mobilo aplikāciju, piedāvātās iespējas var izmantot arī e.csdd.lv nereģistrētie klienti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK ir saņēmusi ABLV Bank pašlikvidācijas projektu

Rūta Lapiņa, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šodien, 5. martā ir saņēmusi ABLV Bank AS iesnieguma projektu par pašlikvidāciju, informē FKTK Komunikācijas daļas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.

«Ja nebūs nepieciešams pieprasīt papildu dokumentus, FKTK ne ilgāk kā 30 dienu laikā, t.i. līdz š.g. 4. aprīlim izskatīs saņemto informāciju, tai skaitā pēdējo kredītiestādes pārskatu, kas atspoguļo bankas finanšu stāvokli un izvērtēs ABLV Bank spēju noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās saistības pret kreditoriem,» skaidro komisijā.

Ja FKTK ieskatā bankas projekts par pašlikvidāciju būs akceptējams, FKTK iesniegs lēmuma projektu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) par kredītiestādei izsniegtās licences anulēšanu.

Savukārt pēc tam, kad ECB pieņems lēmumu par bankas licences anulēšanu, ABLV Bank varēs uzsākt pašlikvidācijas procesu.

LASI ARĪ:

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apcietinātajam Krjačekam daļēji piederošais Alkom-Trans regulāri uzvarējis iepirkumos

LETA, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru