Jaunākais izdevums

Saistībā ar cūkgaļas cenu kāpumu saimniecībām ir tendence palielināt ganāmpulku lielumu, otrdien gaudu pārstrādes uzņēmuma «Rīgas dzirnavnieks» rīkotajā izbraucienā uz saimniecībām par jaunākās ražas tendencēm pastāstīja cūkkopības uzņēmuma «Ulbroka» pārstāvis Andris Kokts.

Viņš atzina, ka cūkgaļas cenas patlaban diktē globālie notikumi, tostarp Āfrikas cūku mēra izplatība. Tamdēļ Eiropā cūkgaļas cenas ir kāpušas salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem, taču šādas cenas svārstības nav ilgstošas. «Pašreizējo cenu paaugstināšanos saimniecības redz kā iespēju nopelnīt. Tās palielinās ganāmpulku lielumu un drīz vien, kad cena kritīsies, [cūkgaļas] piedāvājums pārsniegs pieprasījumu,» prognozēja Kokts.

Viņš pastāstīja, ka «Ulbroka» patlaban galveno uzmanību velta biodrošībai un efektivitātei. Tostarp kompānija veiksmīgi īstenojusi vairākus investīciju projektus ar Eiropas Savienības atbalstu un plāno izmantot tehnoloģiju sniegtās priekšrocības un ieviest efektīvākos risinājumus ražošanā.

Kokts pastāstīja, ka vēl viens no «Ulbrokas» saimniecības darbības virzieniem ir graudkopība un barības ražošana cūkām, tāpēc «Ulbroka» ir piesaistījusi agronomu-konsultantu graudu ražības palielināšanai.

Kokts pastāstīja, ka «Ulbroka» šogad audzē kviešus, rudzus un rapsi, bet citus gadus - arī miežus. Graudaugus iespējams izmantot sivēnu nobarošanai, pašiem izgatavot barību. Ja kādu gadu graudu kvalitātes rādītāji ir sevišķi augsti saimniecībai ir iespēja tos pārdot arī kā pārtikas kvalitātes graudus par augstāku cenu. «Ulbrokai» šogad ir bijis ļoti labs rapša ražas gads, ražai mazliet pārsniedzot četras tonnas no hektāra. Tikmēr ievāktās rudzu ražas apmērs solās būt tuvu septiņām tonnām no hektāra. «Droši vien rekorda ražas nebūs. Viens lauks ir labāks, viens mazliet sliktāks. Gribētos labāku ražu, bet daudzus faktorus nevaram ietekmēt,» sacīja «Ulbrokas» īpašnieks.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta pēdējiem jaunākajiem datiem cūkgaļas cena Latvijā šā gada maijā ir pieaugusi par 10,5% salīdzinājumā ar šā gada aprīli, un tā bija vidēji par 33,1% augstāka nekā 2018.gada maijā. Vienlaikus Eiropas Savienībā (ES) cūkgaļas vidējā cena maijā bija par 3,8% augstāka nekā šā gada aprīlī.

Informācija «Firmas.lv» liecina, ka 2018.gadā «Ulbroka» strādāja ar 5,575 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,5% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa saruka vairākkārt - līdz 290 104 eiro.

«Ulbroka» reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1 707 408 eiro. Uzņēmuma darbības joma ir cūkgaļas un vaislas cūku ražošana, cūku kautuves darbība, cūkgaļas piegāde patērētājam, tirdzniecība ar lopbarību, kā arī elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana biogāzes stacijā. «Ulbroka» pilnībā pieder Aivaram Koktam. Saimniecībā ir nodarbināti 50 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skats nākotnē ir cerīgs, un potenciāls ir – tā bioloģiskās cūkkopības izaugsmes iespējas un ekonomisko izdevīgumu Latvijā vērtē Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) ekonomisti.

Bioloģiskajai cūkkopībai kā uz tirgu orientētai nozarei ir vieta Latvijas cūkkopībā. To var secināt pēc gadu ilgušajiem eksperimentiem cūkkopības uzņēmumos, nobarojot cūkas ar bioloģiski sertificētu barību gan konvencionālajā, gan bioloģiskajā sistēmā Eiropas Inovāciju partnerības projekta "Latvijas cūkkopības ilgtspējīga attīstība uz antibiotiku brīvas un bioloģiskas saimniekošanas pamatiem" ietvaros.

Patērētāju aptauja liecina, ka 26% iedzīvotāju vēlas iegādāties biocūkgaļu, bet 44% to nelieto uzturā tāpēc, ka bioloģiski sertificēta cūkgaļa tirgū nav plaši pieejama. Līdz ar to tirgus potenciāls bioloģiskajai cūkgaļai Latvijā ir, vērtē AREI ekonomisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, ka šī gada graudaugu raža būs virs vidējās, kas ir būtiski labāk salīdzinot ar pērno gadu, informē eksperti no Zemkopības ministrijas, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un AS «Rīgas Dzirnavnieks».

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis informē, ka šobrīd paredzams, ka gada raža būs lielāka kā pērn un tās apjoms būs virs vidējiem rādītājiem. «Šogad Latvijā ir iesēti tik daudz ziemāji, kā vēl nekad. Gandrīz visas kravas kvieši atbilst pārtikas kategorijai, līdz ar to zemniekam tirgū ir iespēja pārdot tos par augstāku cenu, kas kompensē ražas kritumu laika apstākļu dēļ,» stāsta O.Balodis. Ziemāji - rudzi, kvieši, rapsis ir ražīgākie kultūraugi Latvijā. Rudenī lauki bija ļoti labi sacerojuši, taču sausums aprīlī un maijā ir nedaudz ietekmējis potenciālās ražas apjomu. Reti kad arī kvalitāte sniedzas tik augstu, ka praktiski visi kultie kvieši ir piemēroti pārtikas ražošanai, kā tas novērojams šogad. Kviešos šogad ir ļoti augsts proteīna līmenis, kas ir viens no kvalitātes galvenajiem rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai aktualizētu biogāzes nozīmi Latvijas tautsaimniecībā un vides aizsardzībā, tās lomu jaunajā Eiropas Savienības plānošanas periodā 2021. – 2028.gadam, novembrī izveidota apvienība “Lauksaimniecības biogāze”.

Tajā apvienojušies Latvijas lauksaimniecības biogāzes ražotāji, kuru saimniecībās biogāze tiek ražota no organiskajiem atkritumiem. Apvienības galvenā prioritāte ir lauksaimniecības resursu pilna potenciāla izmantošana ilgtspējīgas darbības nodrošināšanai pieaugošo klimata pārmaiņu kontekstā un Latvijas zinātnisko resursu iesaiste efektīvu biogāzes tehnoloģiju, to skaitā biometāna, attīstībā.

Kā norāda apvienības pārstāvji, lauksaimniecības biogāze šobrīd atrodas zināmās krustcelēs, jo Latvijai, līdzīgi kā citām Eiropas valstīm, jau tuvākajā laikā ir jāpieņem izšķiroši lēmumi, lai turpinātu attīstīt un pilnveidot biogāzes ražošanu, kura sniedz būtisku ieguldījumu gaisa piesārņojuma mazināšanā. Tā, piemēram, jau decembrī Ministru Kabinetam jāapstiprina Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. – 2030.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru