Jaunākais izdevums

Lai aktualizētu biogāzes nozīmi Latvijas tautsaimniecībā un vides aizsardzībā, tās lomu jaunajā Eiropas Savienības plānošanas periodā 2021. – 2028.gadam, novembrī izveidota apvienība “Lauksaimniecības biogāze”.

Tajā apvienojušies Latvijas lauksaimniecības biogāzes ražotāji, kuru saimniecībās biogāze tiek ražota no organiskajiem atkritumiem. Apvienības galvenā prioritāte ir lauksaimniecības resursu pilna potenciāla izmantošana ilgtspējīgas darbības nodrošināšanai pieaugošo klimata pārmaiņu kontekstā un Latvijas zinātnisko resursu iesaiste efektīvu biogāzes tehnoloģiju, to skaitā biometāna, attīstībā.

Kā norāda apvienības pārstāvji, lauksaimniecības biogāze šobrīd atrodas zināmās krustcelēs, jo Latvijai, līdzīgi kā citām Eiropas valstīm, jau tuvākajā laikā ir jāpieņem izšķiroši lēmumi, lai turpinātu attīstīt un pilnveidot biogāzes ražošanu, kura sniedz būtisku ieguldījumu gaisa piesārņojuma mazināšanā. Tā, piemēram, jau decembrī Ministru Kabinetam jāapstiprina Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. – 2030.gadam.

Jaunajā apvienībā apvienojušies tie biogāzes ražotāji, kuri pārstrādā jau esošu blakusproduktu, tādu kā kūtsmēsli, augu atliekas un pārtikas atkritumi.

Eiropas Savienības dalībvalstīm ir noteiktas gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas saistības laika periodam no 2019.-2030.gadam – Latvijai līdz 2030.gadam amonjaka emisijas jāsamazina par 20%. Amonjaka emisiju galvenais cēlonis Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, ir lauksaimnieciskā darbība. Biogāzes stacijās pārstrādāto kūtsmēslu apjoms dod ievērojamu pozitīvu ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) un amonjaka emisiju samazinājumu, akcentē apvienības biedri. Pēc Zemkopības ministrijas rīcībā esošajiem datiem, lauksaimniecības biogāzes stacijām strādājot ar 80% jaudu, tiktu pārstrādāti 900 tūkstoši tonnu kūtsmēslu, kas dotu aptuveni 8% amonjaka emisiju samazinājumu lauksaimniecības sektorā.

Saskaņā ar 2017.gada datiem, pateicoties kūtsmēslu pārstrādei biogāzes iekārtās, Latvijā radītās SEG emisijas samazinājās aptuveni par 2,5% no kopējām SEG emisijām lauksaimniecības sektorā. Pēc ekspertu prognozēm, šim apjomam esot tendence pieaugt.

Biometāna ražošana no biogāzes un tās izmantošana transporta nozarē ir Latvijā vēl neizmantots resurss. Sadarbības veicināšana ar zinātniekiem, lai to attīstītu būs viena no apvienības darbības prioritātēm, kurā ievērojamu potenciālu redz arī Rīgas Tehniskās Universitātes mācībspēki.

RTU vadošā pētniece, eksperte biometāna jomā Kristīne Veģere skaidro: “Biometāna ražošanai Latvijā ir liels potenciāls. Pie mums vēl joprojām ir neapzināts liels atkritumu daudzums kā potenciāls biometāna ieguves izejvielām. Tāpat jau ir veiktas pārrunas par potenciālo Latvijā saražotā biometāna noietu Zviedrijā un Somijā, un secinājums viens - biometānam kā biodegvielai ir augsta nozīme un vērtība ne tikai klimata problēmu risināšanā, bet arī ilgstpējīgā ekonomiskās attīstības programmā. Veiktie aprēķini pierāda biometāna ražošanas ekonomisko pamatojumu. Tāpat RTU pēcdoktorantūras projekta ietvaros tiek strādāts pie uzlabotu materiālu izstrādes, ar mērķi integrēt vēl izdevīgākās biometāna ražošanas tehnoloģijās.”

Apvienībā apvienojušies tādi lauksaimniecības uzņēmumi kā SIA “Vecsiljāņi”, SIA Zemturi ZS, SIA Sprūževa M, AS “Agrofirma Tērvete”, kooperatīvā sabiedrība “Baltijas Dārzeņi”, cūkkopības uzņēmumi SIA “Ulbroka”, SIA “BIOPLUS” un citi uzņēmumi no visas Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atjaunīgo energoresursu patēriņš pērn samazinājās par 4,5 %

Ilze Žaime, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar 2017. gadu, atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš 2018.gadā samazinājies par 4,5 %, bet piecu gadu laikā pieaudzis par 13,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. AER patēriņa samazinājumu 2018. gadā ietekmēja hidroenerģijas (HES) un vēja enerģijas (VES) saražotā apjoma samazinājums.

2018. gadā kopējais AER patēriņš Latvijā bija 76,8 petadžouli.

Galvenie AER veidi Latvijā ir kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) un hidroresursi. To īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā 2018. gadā veidoja 35,2 %.

Kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 1,4 procentpunktiem, savukārt salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir pieaudzis par 7 procentpunktiem, pērn sasniedzot 80,9 %. Piecu gadu laikā biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš pieaudzis par 16,2 %, bet salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir samazinājās par 6,6 %, 2018. gadā sasniedzot 3,6 PJ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zīmola stāsts: Ģimenes uzņēmums Paulig

Lelde Petrāne, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafijas zīmola Paulig pirmsākumi meklējami 1876. gadā, kad savu pirmo uzņēmumu, kas nodarbojās arī ar kafijas tirdzniecību, Somijā dibināja Gustavs Pauligs. Latvijas tirgū zīmols Paulig ir pārstāvēts kopš 1994. gada.

Paulig grauzdē kafiju kopš 1904. gada. Pirms tam kafija tika pārdota tikai neapstrādātā veidā un to grauzdēja mājās.

Patlaban Paulig rūpnīca Vuosāri, Helsinkos ir viena no lielākajām grauzdētavām Eiropā, un tajā atrodas arī Paulig Grupas galvenais birojs. Grauzdēšanas procesā tiek izmantota tikai biogāze.

2010. gadā Paulig atvēra jaunu kafijas grauzdētavu Tveras reģionā Krievijā, kuras produkcija nonāk Krievijas un NVS tirgos. Latvijas tirgū gan nopērkama tikai Somijā saražotā produkcija.

«Cilvēki Latvijā pamazām apgūst zināšanas par kafijas kultūru, meklē plašāku informāciju, taču esam vēl ļoti tālu no tā, lai uz kafijas paciņas, piemēram, norādītu konkrētā ražas gada skaitli, plantācijas valsti, jo pagaidām to novērtētu ļoti maz cilvēku. Runājot par vecumu - gan Latvijā, gan pasaulē ir tendence, ka kafiju sāk dzert aizvien agrākā vecumā,» viesojoties Paulig Vuosāri rūpnīcā, biznesa portālam db.lv stāstīja SIA Paulig Coffee Latvia valdes locekle Margarita Aļabjeva-Vaišļa.

Komentāri

Pievienot komentāru