Dabas resursu nodokļa ar likmi 800–1250 eiro/t piemērošana par nepārstrādāto plastmasas iepakojumu gada laikā ir būtiski palielinājusi savāktos un pārstrādātos apjomus, kā rezultātā valsts budžetā ienākušā nodokļa apmērs ir mazāks, nekā tika plānots, taču šī starpība ir palikusi Latvijas tautsaimniecībā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas Zaļais punkts valdes loceklis Kaspars Zakulis. Viņš norāda, ka ražotāju atbildības sistēma pakāpeniski palielinās arvien jaunām precēm, jo, piemēram, Latvija to ir attiecinājusi arī uz tekstila izstrādājumiem.

Kāda ir pašreizējā situācija vairāk nekā gadu pēc dabas resursu nodokļa piemērošanas par nepārstrādāto plastmasas iepakojumu?

Būtībā visu pārmaiņu pamatā ir plastmasas piesārņojuma pieaugums, jo ne jau Eiropas Savienības direktīvas un regulas, kā arī tām pakārtotie Latvijas normatīvie akti top tikai tāpēc, lai visiem — ražotājiem, patērētājiem, atkritumu savācējiem un pārstrādātājiem – būtu, ar ko nodarboties. To, cik liels ir plastmasas piesārņojums, rāda daudzi pētījumi, taču visšokējošākie dati ir iegūti no urīna analīzēm, kas rāda mikroplastmasas klātbūtni.

Atkritumu apsaimniekotāji Rīgā vēlas paaugstināt pakalpojuma maksu, informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Rīgas pašvaldībā saņemti atkritumu apsaimniekotāju pieteikumi par nelielu atkritumu apsaimniekošanas maksas paaugstināšanu. Pašvaldība šos pieteikumus vērtē, lai nepieļautu nepamatotu iedzīvotāju maksājumu pieaugumu.

Lēmums vēl nav pieņemts, un plānots, ka Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja šo jautājumu skatīs septembrī.

Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija (NA) uzsver, ka Rīgas iedzīvotāju intereses ir pirmajā vietā. Domē pieprasītās izmaiņas tiekot analizētas pēc būtības, skatot gan izmaksu struktūru, gan ārējo faktoru ietekmi. Lēmumu tikšot pieņemts tikai tad, kad būs pārliecība par tā pamatotību.

Pašvaldībā skaidro, ka atkritumu apsaimniekošanas maksa veidojas no divām daļām. SIA "Getliņi EKO" nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes izmaksas, tajā skaitā dabas resursu nodoklis veido aptuveni 65% maksas.

Dabas resursu nodokļa (DRN) likmi kūdrai no 2027.gada plānots palielināt vairāk nekā 10 reizes, bet no 2028.gada neapstrādātai kūdrai, kurināmā kūdrai un apstrādātai kūdrai nodokļa likmi paredzēts palielināt vēl vairāk nekā trīs reizes, kamēr kūdras substrātam - par vairāk nekā 66%, liecina Tiesību aktu portālā saskaņošanai nodotie grozījumi DRN likumā.

Tāpat no 2027.gada paredzēts ieviest DRN likmi neapstrādātai koksnei. Tajā pašā laikā smiltij un smiltij-grantij DRN likmi no 2026.gada paredzēts palielināt par 25%.

Šobrīd DRN likme kūdrai ir 0,7 eiro par tonnu. Likumprojektā teikts, ka DRN samazinātā likme kūdrai 7,5 eiro par tonnu tiks piemērota 2027.gadā.

Savukārt no 2028.gada 1.janvāra kūdrai plānots ieviest diversificētās likmes. Pamata diversificētā likme neapstrādātai kūdrai, kurināmā kūdrai un apstrādātai kūdrai no 2028.gada būs 25 eiro par tonnu, kamēr kūdras substrātam likme būs 12,5 eiro par tonnu, bet ilgstošiem oglekli uzglabājošiem produktiem - 7,5 eiro par tonnu.

Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) skaidro, lai arī jau no 2026.gada valstij veidojas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju saistības, kas izriet no kūdras ieguves, diversificētais nodoklis tiks ieviests pakāpeniski. Tas ļaus nozarei pārkārtoties un plānot darbību.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) par tiesību aktu portālā iesniegtajiem grozījumiem Dabas resursu nodokļa (DRN) likumā, kas paredz tuvākajos gados būtiski palielināt DRN kūdrai, nav konsultējusies ar kūdras nozari, kā arī citām saistītajām nozarēm, tostarp stādu un dārzeņu audzētājiem, sacīja Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.

Tāpat viņa apgalvoja, ka, veidojot šos grozījumus, nav ņemts vērā, kā kūdras nozare iekļaujas pārtikas ķēdē, jo kūdra joprojām esot neaizvietojams resurss profesionālajā dārzkopībā, piebilstot, ka 70% no visiem substrātiem tiek veidoti uz kūdras bāzes.

"Mēs saprotam to, ka kūdras nozare Latvijā paliek nekonkurētspējīga," pauda Krīgere, komentējot ministrijas sagatavotos grozījumus.

Viņa minēja, ka Lietuvā DRN kūdrai ir līdz 3,2 eiro par tonnu un Igaunijā līdz 2,87 eiro par tonnu, kamēr ministrijas piedāvātie grozījumi paredz no 2027.gada Latvijā kūdrai DRN palielināt līdz 7,5 eiro par tonnu un 2028.gadā piemērot vēl lielāku palielinājumu. Tāpat arī šajās valstīs nomas maksas par platībām, kurās iegūst kūdru, esot mazākas un tiekot iekasētas tikai tad, kad darbība ir veikta, kamēr Latvijā nomas maksa jāmaksā arī tad, kad darbība nav veikta, piemēram, šogad, kad platības mitro apstākļu dēļ nebija iespējams apstrādāt.

No 2027. gada dabas resursu nodokļa (DRN) likmi kūdrai palielinās piecas reizes - līdz 3,5 eiro par tonnu, bet neapstrādātai un ārpus Eiropas Savienības (ES) komerciāliem nolūkiem realizētai koksnei noteiks DRN 75 eiro apmērā par kubikmetru, paredz otrdien valdībā atbalstītie grozījumi DRN likumā.

Tajā pašā laikā smilts un smilts-grants DRN likmi no 2026. gada palielinās par 25%.

Šobrīd DRN likme kūdrai ir 0,7 eiro par tonnu. Likumprojektā teikts, ka DRN likme kūdrai 3,5 eiro par tonnu tiks piemērota no 2027. gada.

Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) skaidro, lai arī jau no 2026. gada valstij veidojas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju saistības, kas izriet no kūdras ieguves, paaugstinātā DRN likme tiks ieviesta no 2027. gada 1. janvāra. Tas ļaus nozarei pārkārtoties un plānot darbību.

Ministrijā norāda, ka kūdras nozare gadā veido 10,7% no visām SEG emisijām Latvijas bilancē. Atbilstoši provizoriskiem aprēķiniem, viena tonna iegūtās kūdras Latvijai izmaksās 25 eiro SEG emisiju ekvivalentā. Kūdras ieguves apmēri būtiski ietekmē Latvijas klimatneitralitātes rādītāju sasniegšanu, un ir nepieciešams radīt fiskālu ietekmi uz nozari, lai veiktu izmaiņas kūdras izstrādes apjomos.

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēts 10,041 miljards eiro, kas ir par 99,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija par 525 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 9,501 miljardu eiro, kas ir par 90,1 miljonu eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 7,944 miljardus eiro, kas ir par 70,4 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,556 miljardu eiro apmērā, kas ir par 19,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija 540,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,2 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots.

Dabas resursu nodokļa (DRN) likumā paredzēts noteikt DRN likmi elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm jeb e-cigaretēm, kā arī atbrīvot no attiecīgā nodokļa ražotājus un tirgotājus, kuri ir iesaistījušies e-cigarešu depozīta sistēmā, liecina izstrādē esošais likumprojekts Tiesību aktu portālā.

Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) skaidro, ka šobrīd likumā šāda nodokļa likme e-cigaretēm nav noteikta. Tāpat nav paredzēti nosacījumi, kādos gadījumos šo ierīču ražotāji un tirgotāji var iegūt nodokļa atbrīvojumu. Attiecīgi ar DRN likuma grozījumiem paredzēts noteikt DRN e-cigaretēm, kā arī noteikt atbrīvojumu no tā e-cigarešu ražotājiem un tirgotājiem, kuri iesaistījušies e-cigarešu depozīta sistēmā.

Tāpat likumprojektā paredzēts noteikts Valsts vides dienesta (VVD) pienākumu attiecībā uz e-cigarešu depozīta sistēmas dalībnieku reģistrāciju un informācijas apmaiņu ar VVD.

DRN likuma grozījumi arī paredz hidroelektrostacijas (HES) atbrīvot no DRN maksāšanas par pašpatērēto elektroenerģiju.

Rīgas iedzīvotājiem jārēķinās ar dārgākiem apkures rēķiniem gan šogad, gan arī tālākajā nākotnē. Tarifu pieaugums saistīts ar to, ka "Rīgas Siltums" nepērk lētāko siltumu, kuru spēj piegādāt neatkarīgie siltuma piegādātāji, tā vietā izvēloties pirkt dārgāku siltumu no “Latvenergo”

Neatkarīgie p;iegādātāju saražotā siltuma cenas 2024. gadā un 2025. gada pirmajā pusgadā bija par 18 līdz 32% zemākas nekā "Latvenergo" tarifs. Savukārt, 2022. un 2023. gada apkures sezonā, kad gāzes cenas bija rekordaugstas, neatkarīgo ražotāju cenas bija pat divreiz zemākas. Kāpēc tad netiek pirkts lētāks siltums? Tādēļ, ka “Rīgas siltums”manipulē ar jēdzienu “atlikuma siltums”, apgalvojot "Latvenergo" piedāvātais siltums ir "atlikuma siltums", kā rezultātā, pērk dārgāku siltumenerģiju no “Latvenergo” un nepirkt lētāku no citiem ražotājiem. Eiropas Savienībā tiešām liela vērība tiek piegriezta atlikuma siltuma izmantošanai, nelaime tikai tā, ka koģenerācijas staciju radītais siltums un "Latvenergo" TEC-1 un TEC-2 tieši koģenerācijas stacijas, ražotais siltums nav uzskatāms par atlikuma siltumu. Tas ir stacijas pamatprodukts, tā to nosaka Eiropas Komisijas (EK) direktīvas un ieteikumi. EK definē “atlikuma siltumu” kā tādu siltumu, kas rodas uzņēmumos, kuri nav saistīti ar enerģētikas nozari, piemēram, datu centros, maizes ceptuvēs un veļas mazgātavās.

Rīgā maksa par atkritumu apsaimniekošanu pieaugs oktobrī un janvārī, liecina šodien Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas atbalstītais domes lēmumprojekts.

Gala lēmums par to būs jāpieņem Rīgas domes sēdē.

No 1.oktobra nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksa pieaugs par 0,95% līdz 1,18% atkarībā no apsaimniekojamās zonas.

Savukārt no nākamā gada 1.janvāra maksa par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu palielināsies par 2,1% līdz 2,41% atkarībā no apsaimniekojamās zonas.

Līdz ar to no 1.oktobra nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kopējā maksa SIA "Clean R" 1.zonā būs 27,38 eiro par kubikmetru, SIA "Clean R" 2.zonā tā būs 27,67 eiro par kubikmetru, SIA "Lautus vide" 3.zonā - 24,51 eiro par kubikmetru, bet SIA "Eco Baltia vide" 4.zonā - 26,83 eiro par kubikmetru.

Savukārt no 1.janvāra kopējā maksa par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu "Clean R" 1.zonā būs 27,97 eiro par kubikmetru, "Clean R" 2.zonā - 28,25 eiro par kubikmetru, "Lautus vide" 3.zonā - 25,10 eiro par kubikmetru, bet "Eco Baltia vide" 4.zonā - 27,4 eiro par kubikmetru.

Dabas resursu nodokļa (DRN) paaugstinājums kūdrai palielinās stādu audzētāju produkcijas pašizmaksu un gala cenu, aģentūrai LETA atzina Latvijas Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš, komentējot Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) virzītos grozījumus DRN likumā.

DRN paaugstinājums kūdrai no 2027. gada līdz 7,5 eiro par tonnu audzētājus pārāk būtiski neietekmēšot, bet no 2028. gada plānotais DRN paaugstinājums neapstrādātajai kūdrai līdz 25 eiro par tonnu gan atstāšot būtisku ietekmi.

Vītoliņš negatīvi vērtēja to, ka grozījumu izstrādātāji nav mēģinājuši izpētīt un izvērtēt, kā viņu plāni ietekmēs saistītās nozares, un nav tās uzklausījuši. Par šiem grozījumiem biedrība uzzinājusi tikai no publiski pieejamās informācijas presē.

Viņš skaidroja, ka kūdras audzētāji izmanto gan neapstrādātu kūdru, gan kūdras substrātu, un līdz šim iegādāties neapstrādātu kūdru audzētājam bijis lētākais variants. Neapstrādātā kūdra esot skāba un rupja un ļoti ērti izmantojama rododendru, skujeņu, ēriku, mahoniju un citu skābo augu audzēšanai lielajos podos, kā arī augsnes ielabošanai, piemēram, uz lauka.

Latvijas zinātnisko institūciju konsorcijs uzsāk pētījumu projekta PeatTransform īstenošanu – “Pētniecībā un inovācijās balstīti risinājumi kūdras nozares virzībai uz klimatneitrālu ekonomiku, veicinot Latvijas dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu”.

Pētījumu projekts palīdzēs Latvijas kūdras nozares transformācijai no būtiska emisiju avota uz klimatneitrālu tautsaimniecības nozari līdz 2050. gadam, vienlaikus stiprinot Latvijas pētniecības kapacitāti un inovāciju potenciālu.

PeatTransform no 2025.–2029. gadam īstenos – Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” (vadošais partneris), Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Vides risinājumu institūts, Dārzkopības institūts, Agroresursu un ekonomikas institūts – ar Eiropas Savienības un Latvijas valsts līdzfinansējumu kopā 5 588 265 eiro.

Pētījumu projektā tiks iesaistīti arī kūdras nozares uzņēmumi un asociācijas.Kūdra ir nozīmīgs Latvijas dabas resurss, ko plaši izmanto dārzkopībā, mežsaimniecībā un lauksaimniecībā gan vietējā tirgū, gan eksportā. Nozare nodrošina darbavietas, eksporta ieņēmumus un veicina reģionālo attīstību, tomēr tās ieguve un izmantošana rada siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un ietekmē kūdrājus.