Valsts darba inspekcija ir sākusi slēpta nelaimes gadījuma izmeklēšanu būvniecības uzņēmumā.

Darba inspekcijas amatpersonām, veicot pārbaudi kādā Jūrmalā esošā būvobjektā, radušās aizdomas par iespējami slēptu nelaimes gadījumu. Veicot pastiprinātu pārbaudi, apstiprinājies, ka šā gada 4. jūlijā šajā būvobjektā 48 gadus vecam vīrietim uzkritusi ķieģeļu siena. Ārstniecības iestāde pēc Darba inspekcijas pieprasījuma atzinusi, ka darbinieka veselībai nodarīti smagi bojājumi. Vīrietim konstatēts kreisās kājas apakšstilba abu kaulu lūzums. Cietušajam jau veiktas divas operācijas.

Darba inspekcija no darba devēja līdz šim nav saņēmusi informāciju par notikušo nelaimes gadījumu. Tāpat darba devējs pārbaudes laikā nav ieradies sniegt paskaidrojumus par nelaimes gadījuma apstākļiem. Iespējams, darba devēja nolūks bija slēpt notikušo nelaimes gadījumu. Par darba devēja vēlmi slēpt notikušo nelaimes gadījumu darbā Darba inspekcijai nav ziņojis arī cietušais vīrietis.

Valsts darba inspekcija šodien kādam darba devējam piemērojusi 400 latu lielu naudas sodu par pirmās palīdzības nesniegšanu nelaimes gadījumā darbā cietušam darbiniekam.

Veicot metināšanas darbus no pārvietojamā portāla, darbinieks nokrita un guva smagas traumas. Darba devējs pēc notikušā nelaimes gadījuma cietušajam vīrietim nenodrošināja pirmo palīdzību, bet nogādāja viņu mājās.

Kā izriet no nelaimes gadījuma izmeklēšanas materiāliem, cietušā darbinieka kolēģis aizvedis viņu mājās un pateicis, lai divas dienas paguļ, bet pēc tam dodas atpakaļ uz darbu. Vēlāk vīrieša ģimenes locekļi pamanīja, ka cietušajam vīrietim ir lauzta roka. Tikai tad izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, kas cietušo nogādāja slimnīcā.

Darba inspekcija norāda, izdarītais pārkāpums nodarījis reālu ļaunumu darbiniekam, jo viņam savlaicīgi netika sniegta pirmā palīdzība. Darba devējs ar savu rīcību faktiski centies noslēpt nelaimes gadījuma faktiskos cēloņus.

Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma apstākļu noskaidrošanu, kurā smagi cietusi nepilngadīga meitene konditorijas uzņēmumā Rīgā.

Aizvakar konditorijas uzņēmumā Rīgā nepilngadīga meitene, šobrīd neskaidros apstākļos, zaudējusi kreisās rokas vairākus pirkstus pēc tam, kad bija darbojusies pie uzņēmumā esošās malšanas iekārtas. Pēc sākotnējās informācijas, nepilngadīgā meitene uzņēmumā bija ciemojusies pie savas radinieces, taču Darba inspekcija izmeklēs notikušā apstākļus saistībā ar iespējamo nereģistrētās nodarbinātības faktu. Vakar apsekojuma laikā inspektoriem radās aizdomas arī par citu vairāku personu nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma, tādēļ papildus nelaimes gadījuma izmeklēšanai Darba inspekcija uzsākusi arī administratīvo lietvedību par, iespējams, vēl trīs personu nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma.

Valsts darba inspekcija 2012. gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu divkārt vairāk uzņēmumos atklājusi atkārtoto nereģistrēto nodarbinātību. Šogad astoņos mēnešos atkārtotā nereģistrētā nodarbinātība atklāta 28 uzņēmumos, pērn – tikai 14 uzņēmumos.

2012. gadā astoņos mēnešos Darba inspekcija kopumā atklājusi 2010 personas, kas nodarbinātas bez rakstveida darba līguma. Tas ir par 14 procentiem vairāk nekā šajā pašā laikā pērn, kad Darba inspekcija atklāja 1751 nereģistrēti nodarbinātu personu.

Darba inspekcija secinājusi, ka vienā uzņēmumā bez rakstveida darba līguma tiek nodarbināti arvien vairāk darbinieku. Šogad ēnstrādnieki konstatēti 547 uzņēmumos, pērn šajā pašā laikā – 529 uzņēmumos. Tātad pērn vidēji vienā uzņēmumā tika nodarbināti trīs darbinieki bez rakstveida darba līguma, bet šogad četri ēnstrādnieki.

Pieaugot ēnstrādnieku un atkārtotās nereģistrētās nodarbinātības gadījumu skaitam, par 55 procentiem pieaudzis piemēroto administratīvo sodu apjoms. Astoņos mēnešos darba devējiem piemēroti administratīvie sodi par kopējo summu Ls 724 972, bet pērn šajā pašā laika periodā – Ls 466 005. Pirmajā reizē par nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma Darba inspekcija soda ar administratīvo sodu no Ls 750 līdz Ls 5000, bet, pieļaujot šādu pārkāpumu atkārtoti, tiek piemērots administratīvais sods no Ls 5000 līdz Ls 10 000.

Valsts darba inspekcija šī gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2011. gadā, atklājusi par 10% vairāk ēnstrādnieku. Šogad atklāti 1 127 bez rakstveida darba līguma nodarbinātie, savukārt pērn to bijis 1 011, liecina inspekcijas operatīvie dati.

Pieaudzis arī uzņēmumu skaits, kuros cilvēki tiek nodarbināti, neslēdzot rakstveida darba līgumu. Šogad par darba līguma nenoslēgšanu tika piemēroti 342 administratīvie sodi, pērn – 289. Palielinoties ēnstrādnieku skaitam un atkārtotas nereģistrētās nodarbinātības gadījumiem, par 74 procentiem pieaudzis arī piemēroto administratīvo sodu apjoms. 2012. gada piecos mēnešos piemēroti administratīvie sodi par kopējo summu Ls 432 643 (pērn šajā pašā laika periodā - Ls 249 275).

Vienlaikus Valsts darba inspekcijā šogad pieaudzis no darbiniekiem saņemto iesniegums skaits par pārkāpumiem darba līgumu noslēgšanā vai par tā nenoslēgšanu. Pērn piecos mēnešos inspekcija saņēmusi 321 sūdzību par nenoslēgtu darba līgumu, savukārt šī gada attiecīgajā laika periodā – 332 sūdzības.

Iestājoties karstiem laika apstākļiem, Valsts darba inspekcija (VDI) atgādina, ka darba devējam darba telpās ir jānodrošina darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošs mikroklimats.

Darba inspekcija aicina darba devējus karstā laikā rūpēties par veselībai nekaitīgu darba vidi, nodrošinot atbilstošu gaisa temperatūru, gaisa relatīvo mitrumu un gaisa kustības ātrumu atkarībā no fiziskās slodzes, kas nepieciešama attiecīgā darba veikšanai. Darba inspekcija atgādina, ka saskaņā ar Darba aizsardzības likumu darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbā, nodrošinot viņu veselībai nekaitīgu darba vidi.

Visbiežāk par karstumu darba vietā sūdzas birojā strādājošie, kuriem darba devējs nav nodrošinājis atbilstošus darba apstākļus. Darba inspekcija, konstatējot normatīvajiem aktiem neatbilstošu gaisa temperatūru darba telpās, ir tiesīga izdot rīkojumu par pārkāpumu, lai darba devējs nodrošinātu atbilstošus darba apstākļus, piemēram, apgādātu darba kabinetu ar ventilatoru. Strādājot karstās darba telpās, nodarbinātie zaudē darba spējas, nespējot pilnvērtīgi veikt viņiem uzticētos darba pienākumus. Savukārt darba telpās, kurās tiek lietoti kondicionieri, svarīgi ir nepieļaut ilgstošu auksta gaisa plūsmu uz kādu noteiktu ķermeņa daļu vai arī ļoti strauju organisma atdzišanu. Pretējā gadījumā darbiniekiem var rasties veselības traucējumi.

Valsts darba inspekcija ir uzsākusi smaga nelaimes gadījuma izmeklēšanu transporta nozarē. Kāds 55 gadus vecs vīrietis darba laikā ūdens vietā izdzēris antifrīzu. Cietušais šobrīd atrodas reanimācijas nodaļā.

Sākotnējās informācija liecina, ka cietušais darba laikā objektā iedzēris antifrīzu no pudeles, kas atradās dienesta automašīnā. Cietušā kolēģi vēlējušies izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, taču cietušais apgalvojis, ka medicīniskā palīdzība nav nepieciešama. Cietušais vīrietis pabeidzis darbu un aizbraucis mājās. Pēc kāda laika neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde viņu no mājām nogādāja Daugavpils reģionālajā slimnīcā, kur konstatēta smaga trauma: saindēšanās ar ķīmisko vielu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumiem nr.107 «Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtība» antifrīzs ir klasificēts kā ķīmiska viela, kas ir kaitīga norīšanas gadījumā.

Palielinoties ar gripu un citām vīrusu slimībām saslimušo skaitam, Valsts darba inspekcijā pieaug saņemto telefona zvanu un iesniegumu skaits no nodarbinātajiem par to, ka darba devēji pieprasa viņiem pildīt darba pienākumus, lai gan ārsts ir noteicis ārstēšanās režīmu mājās, izsniedzot par to darba nespējas lapu.

Darba inspekcija aicina ikvienu darba devēju organizēt darbu tā, lai saslimušie darbinieki varētu ievērot ārstējošā ārsta noteikto ārstēšanās režīmu. Lai samazinātu saslimšanas riskus, iespēju robežās ieteicams izmantot attālinātā darba metodes, kā arī pārņemt labās prakses piemērus no vairākiem Latvijas uzņēmumiem – darba vietās izvietot papildus roku dezinfekcijas līdzekļus, bet sadzīves un atpūtas telpās – dabiskos vitamīnus (piemēram, dzērvenes un medu).

Darba inspekcija aicina ikvienu darbinieku, kuram ir izdota darba nespējas lapa, bet darba devējs liek viņam pildīt darba pienākumus, par to ziņot Darba inspekcijai. Šādos gadījumos tiks veikts uzņēmuma apsekojums, darbinieks tiks nosūtīts mājās ārstēties, bet darba devējam var tikt piemērotas administratīvās sankcijas. Arī gadījumos, ja darba devējs atsakās apmaksāt darba nespējas lapas, Darba inspekcija aicina darbiniekus vērsties pēc palīdzības reģionālajās inspekcijās.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024.gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,2%. Precēm tas pieauga par 0,3%, bet pakalpojumiem - par 0,1%.

Oktobrim ir raksturīgs cenu kāpums, kas galvenokārt ir saistīts ar sezonāliem faktoriem. Šogad oktobrī pieaugums bija mērenāks nekā bija novērots šajā mēnesī gados pirms Covid-19 un energocenu krīzes (kāpums par 0,4-0,8%), ko lielā mērā ietekmēja mēnesim neraksturīgs cenu kritums apģērbiem un apaviem.

Lielākā palielinošā ietekme oktobrī bija cenu kāpumam pārtikai, kas bija straujākais kopš 2007.gada, neskaitot cenu kāpumu 2022.gadā, kad pārtikas cenas strauji pieauga visos gada mēnešos. Šogad oktobrī cenas pārtikai pieauga par 1,6%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,4 procentpunktiem. Lielākā ietekme oktobrī sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem un svaigiem augļiem. Cenas būtiski pieauga arī maizei, mājputnu gaļai, svaigām zivīm, pienam un sviestam. Savukārt lielākā samazinošā ietekme bija cenu kritumam kartupeļiem un cukuram.

Valsts darba inspekcija pabeigusi nelaimes gadījuma, kas notika š. g. 18. janvārī un kurā dzīvību zaudēja divi uzņēmuma Liepājas metalurgs nodarbinātie, izmeklēšanu.

Notikumi elektrotēraudkausēšanas ceha (turpmāk – ETKC) ražotnē 2012. gada 18. janvārī risinājušies sekojoši. Pēcpusdienā ETKC vadītāja vietniekam piezvanījis 4. brigādes maiņas vadītājs un informējis par tehnisku problēmu ar elektrokrāsns erkera vāku. Plkst. 13:50 ETKC vadītāja vietnieks piezvanījis ETKC elektrokrāsns, kausa krāsns iecirkņa mehāniķim (turpmāk – mehāniķis) un devis uzdevumu noskaidrot vāka konstruktīvās nepilnības. Konkrēti norādījumi par uzdevuma izpildes laiku mehāniķim netika doti.

Pēc plkst. 14.00 mehāniķis kopā ar elektrotēraudkausēšanas ceha konstruktoru (turpmāk – konstruktors) bija gājuši garām metālkonstrukciju atslēdzniekam, kurš tai brīdī atradies uz darba laukuma, netālu no elektroloka krāsns vadības pults.

Sākoties būvsezonai, Valsts darba inspekcija uzsāk ikgadējo būvniecības objektu pārbaudi. Būvniecības nozare joprojām ir pieskaitāma pie paaugstināta riska nozarēm saistībā gan ar nereģistrēto nodarbinātību, gan arī darba aizsardzības pārkāpumiem.

Tematiskajā pārbaudē, kas sāksies šodien, 14. maijā, un ilgs mēnesi, tiks kontrolēta gan darba aizsardzība objektos, gan arī tas, vai strādājošie ir nodarbināti legāli.

Satraucoša esot statistika par 2011. gadu, kad būvniecības nozarē reģistrēti 134 nelaimes gadījumi darbā, no kuriem – 29 smagi un 9 letāli. Letālo negadījumu skaits būvniecības nozarē pērn, salīdzinot ar 2010. gadu, pieaudzis par 80%. Letālie nelaimes gadījumi 2011. gadā visbiežāk ir saistīti ar krišanu no augstuma un sastatnēm, veicot demontāžas darbus, kā arī strādājot nenostiprinātās tranšejās. Pērn nelaimes gadījumos darbā visvairāk cietuši nodarbinātie vecumā no 25 līdz 34 gadiem, ar darba stāžu līdz 1 gadam. Šī gada četros mēnešos būvniecības nozarē izmeklēti 27 nelaimes gadījumi, no kuriem 3 smagi un 1 letāls. Divi smagie nelaimes gadījumi ir saistīti ar nodarbināto krišanu no augstuma.

Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs jeb 17% ir iegādājušies produktu vai pakalpojumu pēc sociālo tīklu infuenceru ieteikuma, bet gandrīz trešdaļa (27%) aptaujāto atzīst, ka viņiem ir bijis kārdinājums nopirkt reklamēto preci, liecina sabiedrisko attiecību aģentūras Golin Rīga un kompānijas Norstat Latvija veiktais pētījums.

Aptauja arī atklāj, ka visbiežāk sekotāji pēc influenceru ieteikuma iegādājas tehnoloģiskās ierīces (29%), kā arī dekoratīvo kosmētiku un matu kopšanās produktus (24%). Savukārt 22% aptaujāto norāda, ka ir apmeklējuši pasākumus un citas influenceru ieteiktās izklaides.

Vismazāko atsaucību sekotāju vidū ir guvuši influenceru aicinājumi iegādāties apdrošināšanu un mākslas priekšmetus, kā arī viņu reklamētās izglītības iespējas.

«Sociālo tīklu influenceri atsevišķās auditorijās ir kļuvuši par nozīmīgiem viedokļu līderiem, tādēļ arvien aktuālāks kļūst jautājums par viņu piedāvātās informācijas un sekotāju skaita ticamību. Lai palīdzētu ieviest skaidrību šajā jomā, Golin Rīga, vadoties pēc starptautiskas, Golin Global uz datiem balstītas pieejas Accelerators of Relevance, kopā ar sadarbības partneriem Hype Auditor un Norstat izveidoja pirmo Latvijas Golin Accelerators of Relevance Indeksu 2018,» stāsta Golin Rīga influenceru projektu vadītājs Deniss Ševeļovs.

Valsts darba inspekcija (Darba inspekcija) šā gada 4. septembrī sāks tematisko pārbaudi augkopības un lopkopības nozares uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu.

Pārbaudes laikā plānots pārbaudīt vismaz 150 uzņēmumus visā Latvijā.

Augkopības un lopkopības nozarē jau kopš 2012. gada vērojams pieaugošs reģistrēto nelaimes gadījumu darbā skaits – ja 2012. gadā nozarē kopā tika reģistrēti 38 nelaimes gadījumi darbā, tad 2016. gadā tika reģistrēts jau 51 nelaimes gadījums darbā, ziņo Darba inspekcija.

Tāpat satraucošs ir apstāklis, ka nozarē katru gadu notiek letāli nelaimes gadījumi, turklāt 2016. gadā kopumā notika pieci letāli nelaimes gadījumi, kas veidoja 13% no visiem valstī reģistrētajiem letālajiem nelaimes gadījumiem un ierindoja nozari 2. vietā pēc šī statistikas rādītāja.

Tāpat augkopības un lopkopības nozarē katru gadu tiek konstatēts ievērojams skaits nereģistrētu nodarbinātu personu, tādējādi nozare ir viena no vadošajām valstī pēc šī statistikas rādītāja.

Valsts darba inspekcija lauksaimniecības un būvniecības uzņēmumu tematiskās pārbaudes laikā secinājusi, ka situācija darba aizsardzībā lauksaimniecības uzņēmumos ir sliktāka nekā būvniecības uzņēmumos. Tas tiek skaidrots ar to, ka šāda veida preventīvā pārbaude lauksaimniecības nozarē notika tikai otro gadu, kamēr būvobjekti pārbaudīti jau piekto gadu.

Darba inspekcija kopumā apsekojusi 219 uzņēmumus, no kuriem 138 darbojas lauksaimniecības nozarē, bet 81 – būvniecības nozarē. Kopumā inspektori piemēroja 24 administratīvos sodus, kuros konstatēts 101 pārkāpums. Lauksaimniecības uzņēmumiem piemēroti 18, bet būvniecības uzņēmumiem – 6 administratīvie sodi. Par darba aizsardzības normatīvo aktu neievērošanu 152 lauksaimniecības un būvniecības nozaru uzņēmumiem izsniegti rīkojumi 749 pārkāpumu novēršanai. Tātad katrā uzņēmumā, kas neievēro darba aizsardzības prasības, atklāti vidēji 5 pārkāpumi.

Papildus tam Darba inspekcija izsniegusi 6 brīdinājumus (5 būvniecības un 1 lauksaimniecības uzņēmumam) par objekta darbības apturēšanu, jo darbs tajos varēja apdraudēt nodarbināto drošību un veselību.

Dānijas finanšu pakalpojumu uzraugs nav uztvēris nopietni Igaunijas kolēģu brīdinājumus par aizdomīgām operācijām bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un nav sadarbojies ar Igauniju, vēsta laikraksts «The Wall Street Journal» (WSJ).

WSJ publikācijā teikts, ka, lai gan Igaunijas Finanšu inspekcija vairākkārt norādījusi Dānijas kolēģiem uz aizdomīgām darbībām «Danske Bank» Igaunijas filiālē, Dānijas Finanšu inspekcija šos brīdinājumus nav uztvērusi nopietni un nav sākusi izmeklēšanu. Tā kā «Danske Bank» Igaunijā ir nevis meitasbanka, bet filiāle, to uzrauga Dānijas, nevis Igaunijas Finanšu inspekcija.

No 2007. līdz 2014.gadam Igaunijas Finanšu inspekcija Dānijas kolēģiem nosūtījusi sešas vēstules, kurās norādīts uz iespējamu naudas atmazgāšanu. Turklāt pamazām vēstuļu tonis kļuvis aizvien stingrāks, raksta WSJ.

«Viena Igaunijas Finanšu inspekcijas vēstule bija ļoti stingra, iespējams, tas bija sliktākais, ko man jebkad nācies lasīt, bet man ir gadījies lasīt ļoti dusmīgas vēstules,» WSJ citē kāda «Danske Bank» darbinieka e-pasta vēstuli kolēģim.

Valsts darba inspekcija uzsākusi nelaimes gadījuma izmeklēšanu kādā būvniecības uzņēmumā Daugavpilī, kurā no 3 stāvu ēkas jumta nokrituši divi darbinieki.

Šodien ap plkst. 11.00 Daugavpilī būvniecības objektā traumas guvuši 2 nodarbinātie – 1959. un 1984. gadā dzimuši vīrieši. Minētajā objektā darbi tika veikti uz 3 stāvu ēkas jumta, kur ticis izmantots auto pacēlājs būvmateriālu pacelšanai uz ēkas jumta. Nodarbinātie traumas guvuši, nokrītot no ēkas jumta. Cietušie nogādāti ārstniecības iestādē. Pēc sākotnējās informācijas nodarbinātie nokrituši no jumta, jo, iespējams, no jumta atdalījušās ēkas jumta margas.

Darba inspekcija nekavējoties apsekojusi būvniecības objektu un izdevusi rīkojumu par objekta darbības apturēšanu līdz pārkāpumu novēršanai. Ir uzsākta arī nelaimes gadījuma izmeklēšana, kuras gaitā tiks noskaidroti nelaimes gadījuma cēloņi un tas, vai veicot darbus, nodarbinātiem bija izsniegti un viņi izmantoja individuālās aizsardzības līdzekļus – pretkritiena drošības sistēmu un ķiveres.

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada oktobrī piekto mēnesi pēc kārtas negatīvi visās uzņēmējdarbības jomās. Rādītāji būvniecībā, pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, salīdzinot ar septembri nedaudz uzlabojušies, bet apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirgotāju noskaņojums negatīvs, bet labāks nekā uzņēmējiem citās jomās

2022.gada oktobrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija - 1,2. Salīdzinot ar septembri, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies par 0,5 procentpunktiem, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš jūnija. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar septembri, konfidences rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā samazinājies par 2,0 procentpunktiem, sasniedzot vērtību – 4,6. Oktobrī turpināja pasliktinājies arī degvielas mazumtirgotāju noskaņojums. Salīdzinot ar septembri, rādītājs samazinājies par 4,9 procentpunktiem un ir nokrities līdz - 13,9. Automobiļu, kā arī to rezerves daļu pārdošanā, apkopē un remontā noskaņojuma rādītāji noslīdējuši zem nulles, sasniedzot attiecīgi - 7,8 un - 7,4. Nepārtikas preču mazumtirgotāji oktobrī bijuši visoptimistiskākie, to noskaņojuma rādītājs joprojām ir pozitīvs un tā vērtība, salīdzinot ar septembri, nav mainījusies (3,5).

Valsts darba inspekcija (VDI) pirmdien uzsāks darba aizsardzības tematisko pārbaudi transporta un uzglabāšanas nozarē, tostarp ostu uzņēmumos, informē VDI.

Šāda veida preventīvā pārbaude šajā nozarē notiks pirmo reizi, un tās laikā plānots pārbaudīt vismaz 200 uzņēmumus visā Latvijā.

Transporta un uzglabāšanas nozarē ir pieaudzis darbā notikušo nelaimes gadījumu skaits. 2011.gadā Darba inspekcija kopumā reģistrēja 199, bet 2012.gadā – jau 226 nelaimes gadījumus darbā. Būtiski palielinājās tieši smago un letālo nelaimes gadījumu skaits – smagi cietušo skaits pieauga par 11%, bet darbā bojā gājušo skaits divkāršojās un veidoja 20% no visiem valstī reģistrētajiem letālajiem nelaimes gadījumiem darbā. Šogad Darba inspekcijā reģistrēti 10 smagi un 2 letāli nelaimes gadījumi darbā.

Degvielas uzpildes stacija (DUS) Ogrē, Daugavpils ielā 74, tiks iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Objekta īpašnieks – SIA Gabala – tika informēts par ierosinājumu. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 2015. gada 20. maijā saņēma SIA Gabala vēstuli ar lūgumu neiekļaut objektu Pieminekļu sarakstā. Inspekcija, ņemot vērā īpašnieka nostāju un to, ka objekts ir spilgts pēckara modernās arhitektūras piemērs, kurš atbilst valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa kritērijiem, atkārtoti uzrunāja īpašnieku, sniedzot detalizētu informāciju par prasībām objekta uzturēšanai un saglabāšanai un lūdzot paust attieksmi par objekta iekļaušanu Pieminekļu sarakstā.

Inspekcijā 2015. gada 29. oktobrī saņemts negatīvs SIA Gabala viedoklis, norādot, ka objekts pēc būtības ir paaugstinātas bīstamības objekts ar civilās aizsardzības pasākumiem.

Nepastāv šķēršļu reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas, izvērtējot 17 ļoti mazu un mazu valsts pārvaldes iestāžu darbību, secinājusi Valsts kontrole.

Pēc Valsts kancelejas lūguma Valsts kontrole šī gada pirmajā pusē veica izvērtējumu par 17 ļoti mazo un mazo valsts pārvaldes iestāžu darbību, vērtējot vai to līdzšinējā darbībā ņemti vērā labas pārvaldības principi, vai to reorganizācijai nav juridisku šķēršļu.

Valsts kontrole vērtēja tādas iestādes kā Latvijas Institūts, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Latvijas Sporta muzejs, Studiju un zinātnes administrācija, Latvijas zinātnes padome, Latviešu valodas aģentūra, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Nacionālais kino centrs, Kultūras informācijas sistēmu centrs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, Valsts dzelzceļa administrācija, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Juridiskās palīdzības administrācija, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija un Vides pārraudzības valsts birojs.

2018. gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,66 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 13,3 % vairāk nekā 2017. gada oktobrī, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 6,8% un importa vērtība par 18,8% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Oktobrī Latvija eksportēja preces 1,16 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,50 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada oktobri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 46,2 % līdz 43,6 %. Šī gada pirmajos desmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 23,16 miljardus eiro – par 2,08 miljardiem eiro jeb 9,9 % vairāk nekā 2017. gada atbilstošajā periodā.

Eksporta vērtība veidoja 10,22 miljardus eiro (palielinājums par 780,4 milj. eiro jeb 8,3 %), bet importa – 12,94 miljardus eiro (pieaugums par 1,30 miljardiem eiro jeb 11,1 %). Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2018. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2017. gada oktobri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 5,1 % un importa par 16,0 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 0,4 % un importa – par 5,0 %.

2017. gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,31 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 10,3 % vairāk nekā 2016. gada oktobrī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 9,7 % un importa vērtība – par 10,9 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Oktobrī Latvija eksportēja preces 1,07 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,24 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 46,4 % (2016. gada oktobrī – 46,7 %).

Šī gada desmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 20,95 miljardus eiro – par 2,41 miljardu eiro jeb 13,0 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 9,33 miljardus eiro (palielinājums par 814,8 milj. eiro jeb 9,6 %), bet importa – 11,62 miljardus eiro (pieaugums par 1,6 miljardiem eiro jeb 16,0 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2017. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2016. gada oktobri eksporta vērtība bija par 7,0 % lielāka un importa – par 8,4 %, bet, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksports samazinājās par 1,5 % un imports – par 6,4 %.

Valsts darba inspekcija, apkopojot tematiskās pārbaudes rezultātus būvniecības nozarē, nolēmusi turpināt pastiprināti pārbaudīt darbu veikšanu tranšejās, pārliecinoties, vai to sienas ir nostiprinātas tā, lai neradītu nogruvuma risku.

Tranšeju sienu nogrūšanas rezultātā visbiežāk tiek laupīta nodarbinātā dzīvība, turklāt būvniecības pārbaudes laikā nedrošs darbs tranšejās bija viens no biežāk konstatētajiem pārkāpumiem. Šādos gadījumos Darba inspekcija arī turpmāk apturēs darbu objektā, jo būvniecības nozarē pieaug smago un letālo nelaimes gadījumu skaits. Tā, piemēram, 20. jūnijā Aknīstē, veicot kanalizācijas montāžas darbus gandrīz 3,5 metrus dziļā tranšejā, zemes nogruvuma rezultātā gāja bojā 41 gadu vecs vīrietis.

Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis norāda: «Būvniecība ir joma, kuru Darba inspekcija pastiprināti kontrolē katru gadu jau vairāku gadu garumā. Pirms tematiskajām pārbaudēm uzņēmējiem tiek nosūtīta informācija ar aktuālākajiem jautājumiem darba aizsardzībā, kā arī nelaimes gadījumu darbā cēloņi, īpaši akcentējot riskus, strādājot augstumā un tranšejās. Tomēr joprojām apziņa un spēja ievērot nodarbināto dzīvībai svarīgās normas bieži atnāk tikai pēc Darba inspekcijas inspektoru apmeklējuma. Ņemot vērā letālo nelaimes gadījumu statistiku būvniecības nozarē, Darba inspekcija objektos, kuri bīstamības dēļ tiks apturēti, uzņēmējiem piemēros arī bargas soda sankcijas. Arī šajā tematiskajā pārbaudē kādam uzņēmumam tika piemērots 1200 latu liels administratīvais sods par rupjiem darba aizsardzības prasību pārkāpumiem.»