Klasiskās nereģistrētās nodarbinātības rādītājiem Latvijā ir tendence pamazām, bet samazināties, informē Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis.

Tā tas ir noticis pēdējos piecus gadus un 2015.gadā Darba inspekcija ir konstatējusi 1333 ēnstrādniekus, kas ir par 14,3% mazāk nekā 2014.gadā. Ņemot vērā, ka arī pēc Finanšu ministrijas datiem ēnu ekonomika Latvijā samazinās, tad arī nereģistrētās nodarbinātības statistika to apliecina. Kaut arī būvniecība kā nozare 2015.gadā ir palikusi nemainīga antilīdere pēc konstatēto ēnstrādnieku skaita, kopējā tendence ir tāda, ka visās nozarēs konstatēto ēnstrādnieku skaits ir samazinājies pret iepriekšējo periodu, izņemot izmitināšanas un ēdināšanas nozari, kas tagad ieņem otro vietu uzreiz aiz būvniecības. Acīmredzot šai nozarei 2016.gadā vajadzēs pievērst papildu uzmanību nereģistrētā nodarbinātības kontekstā, uzsver eksperts.

2012. gadā bez rakstveida līguma 841 uzņēmumā strādāja 2928 darbinieku, veicot pārbaudes, konstatējusi Valsts darba inspekcija (VDI).

Atkārtoti tika apsekoti 252 jeb 8,3% uzņēmumu, un atkārtota personu nereģistrēta nodarbināšana konstatēta 39 kompānijās.

2011. gadā VDI atklāja aptuveni tikpat nereģistrētās nodarbinātības gadījumu, tomēr 2011. gadā tika veikts par aptuveni diviem simtiem vairāk pārbaužu nekā pērn.

Pēdējo piecu gadu laikā zemākais ēnstrādnieku skaits tika reģistrēts 2009. gadā – 1211 ēnstrādnieki. 2009. gadā tika veikts arī lielākais VDI pārbaužu skaits – teju pieci tūkstoši.

Lielākais nereģistrētās nodarbinātības risks reģistrēts būvniecības nozarē, kur 2012. gadā atklāti 706 ēnstrādnieki. Salīdzinājumam – 2011. gadā būvniecības nozarē tika atklāti 713 nereģistrētās nodarbinātības gadījumi.

Lai arī ekonomiskā situācija ir mainījusies, darba devēju attaisnojumi par to, kāpēc uzņēmumā ir ēnstrādnieki, nemainās – nereģistrētā nodarbinātība joprojām tiek attaisnota ar grūtajiem apstākļiem.

«Darba devēju politika, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, nav strauji uzlabojusies,» trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Valsts darba inspekcijas (VDI) direktors Renārs Lūsis.

Turklāt arī Latvijas sabiedrības attieksme esot divējāda – lai arī iedzīvotāji it kā nosoda nereģistrēto nodarbinātību un par to ziņo vairāk, pētījumi un VDI inspektoru vērojumi liecina, ka vienlaikus pret nereģistrēto nodarbinātību jūtama iecietīga attieksme un darbinieki ir gatavi strādāt neoficiāli.

Pērnais gads bijis ražīgākais VDI darbībā – atklāti 2958 nereģistrēti nodarbinātie, kas ir par 62,3% vairāk nekā 2010. gadā, informēja R. Lūsis. Visvairāk ēnstrādnieku joprojām bijis būvniecībā, tomēr, salīdzinot ar 2010. gadu, kad būvniecībā un citās jomās nereģistrēti nodarbināto skaits bija ļoti atšķirīgs, pērn situācija mainījusies. «Nereģistrētā nodarbinātība vairs nav vienas, divas nozaru problēma,» atzina R. Lūsis. Vislielākais ēnstrādnieku īpatsvars ir Rīgā.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Valsts darba inspekcija 2012. gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu divkārt vairāk uzņēmumos atklājusi atkārtoto nereģistrēto nodarbinātību. Šogad astoņos mēnešos atkārtotā nereģistrētā nodarbinātība atklāta 28 uzņēmumos, pērn – tikai 14 uzņēmumos.

2012. gadā astoņos mēnešos Darba inspekcija kopumā atklājusi 2010 personas, kas nodarbinātas bez rakstveida darba līguma. Tas ir par 14 procentiem vairāk nekā šajā pašā laikā pērn, kad Darba inspekcija atklāja 1751 nereģistrēti nodarbinātu personu.

Darba inspekcija secinājusi, ka vienā uzņēmumā bez rakstveida darba līguma tiek nodarbināti arvien vairāk darbinieku. Šogad ēnstrādnieki konstatēti 547 uzņēmumos, pērn šajā pašā laikā – 529 uzņēmumos. Tātad pērn vidēji vienā uzņēmumā tika nodarbināti trīs darbinieki bez rakstveida darba līguma, bet šogad četri ēnstrādnieki.

Pieaugot ēnstrādnieku un atkārtotās nereģistrētās nodarbinātības gadījumu skaitam, par 55 procentiem pieaudzis piemēroto administratīvo sodu apjoms. Astoņos mēnešos darba devējiem piemēroti administratīvie sodi par kopējo summu Ls 724 972, bet pērn šajā pašā laika periodā – Ls 466 005. Pirmajā reizē par nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma Darba inspekcija soda ar administratīvo sodu no Ls 750 līdz Ls 5000, bet, pieļaujot šādu pārkāpumu atkārtoti, tiek piemērots administratīvais sods no Ls 5000 līdz Ls 10 000.

Vācijas ekonomika šā gada otrajā ceturksnī «paklupusi» - valsts iekšzemes kopprodukts sarucis par 0,2 procentiem. Tajā pašā periodā Spānijas ekonomika augusi par 0,6 procentiem, vēsta thelocal.es.

Kā vēstīts, gan Vācija, gan Francija ceturtdien publiskoja vājus ekonomiskos datus, liekot apjaust, cik trausla ir eirozonas atveseļošanās.

Vācijas aģentūras Destatis aplēses liecina, ka Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) sarucis par 0,2 procentiem laika posmā no aprīļa līdz jūnijam. Pirmajā ceturksnī tika reģistrēta izaugsme par 0,7 procentiem.

Eirozonas lielāko ekonomiku dati ir pretstatā Spānijas izaugsmei par 0,6 procentiem, kas sasniegta 2014. gada otrajā ceturksnī. Tas ir valsts ekonomikas straujākais pieauguma temps sešu gadu laikā.

Salīdzinot ar šā gada sākumu, aprīlī par 28 procentiem pieaudzis zādzību skaits fizisko personu īpašumos un palielinājies arī ļaunprātīgu bojājumu gadījumu skaits juridisko personu īpašumos, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta apkopotie dati.

Īpašuma apdrošināšanā, salīdzinot ar pērnā gada aprīli, novērots ievērojams vidējās atlīdzības summas pieaugums fizisko personu atlīdzību gadījumos – vidējā vienas atlīdzības summa šā gada aprīlī pieaugusi divas reizes.

Aprīlī zādzību skaita pieaugums fizisko personu īpašumos bijis 28% no vidējā janvāra, februāra un marta pieteikumu skaita. Juridisko personu īpašumos aprīlī pieaudzis pieteikumu skaits par ļaunprātīgu bojājumu izdarīšanu – ja gada sākumā to bija vidēji 12% no visiem gadījumiem, tad aprīlī bojājumu pieteikumi bija jau 20 procentu.

Šā gada aprīlī daudz retāk nekā pērn notikuši KASKO apdrošināšanas gadījumi. Salīdzinot visas aprīlī aktuālās polises pret pieteikto negadījumu skaitu, šogad to biežums ir samazinājies par deviņiem procentiem. Analizējot OCTA apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus, var secināt, ka šī gada aprīlī, salīdzinot ar pērnā gada periodu, negadījumu biežums ir samazinājies par 11 procentiem. Tajā pašā laikā vidējā atlīdzības summa privātpersonu negadījumiem augusi par 14 procentiem.

Pērn apsīcis piecus gadus vērojamais darba ņēmēju skaita nelielais ikgadējais pieaugums

Salīdzinot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultātus ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem par darba ņēmējiem, nākas sparīgi kasīt pakausi. CSP šonedēļ nāca klajā ar prieka vēsti, ka 2015. gadā Latvijā bija nodarbināts 896,1 tūkstotis iedzīvotāju, kas ir par 11,4 tūkstošiem vairāk nekā pērn. Pavisam citas toņkārtas dziesmu dzied VID, tā apkopotie dati pat ir pretēji CSP izplatītajiem. Dienests apkopojis tikai un vienīgi informāciju par nodokļus maksājošajiem darba ņēmējiem, kas sausi, bet, jādomā, reāli rāda nodarbinātības ainu.

Tā pēc VID ziņām Latvijā pērn decembrī bija 785,5 tūkstoši darba ņēmēju, kas ir par «nieka» 114,6 tūkstošiem mazāk, nekā gada nogalē saskaitījusi CSP. Uz brīdi noliekot malā CSP apsekojuma rezultātus un pievēršoties VID apkopotajai statistikai, redzams, ka 2014. gada pēdējā mēnesī darba ņēmēju skaits bija 789,1 tūkstotis. Tātad VID informācija raida brīdinājumu, ka darba ņēmēju pulks gada laikā samazinājies par 3661 cilvēku (nevis pieaudzis par 11,4 tūkstošiem, kā apgalvo CSP). Samazinājums pret iepriekšējo gadu bijis katrā no aizvadītā gada mēnešiem, janvārī tas sasniedza pat 6667 nodarbinātos.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Valsts Darba inspekcija (VDI) aizvadītajā gadā ir pieķērusi gandrīz trīs tūkstošus nelegāli nodarbinātu cilvēku, kas ir 2011. gada līmenī, sacīja VDI direktors Renārs Lūsis.

Sarunā ar Latvijas Radio R. Lūsis vienlaikus atzīmēja, ka pērn veiktas par 200 pārbaudēm mazāk nekā gadu iepriekš, un situācija šajā jomā joprojām ir ļoti aktuāla, tāpēc tā arī 2013. gadā būs inspekcijas prioritāte.

Pagājušajā gadā Ministru kabinets, vērtējot rezultātus, VDI piešķīris papildus resursus kapacitātes stiprināšanai. Šie resursi izpaužas kā 22 papildus amata vietas, kuras sadalot pa reģioniem, lielākais īpatsvars aiziet uz Rīgu, stāstīja R. Lūsis. Viņš norādīja, ka Rīgā patlaban tiekot meklēti aptuveni divdesmit jauni inspektori. Ar piešķirtajiem papildus resursiem VDI paredzējusi pārbaužu skaita palielināšanu.

2021. gada sākumā Latvijā bija 877,1 tūkst. nodarbināto jeb 55,2 % no visiem darbspējas vecumu sasniegušajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas dati.

No visiem nodarbinātajiem 296,9 tūkst. (33,9 %) dzīvoja Rīgā, 181 tūkst. (20,6 %) dzīvoja Pierīgā, 106,5 tūkst. (12,1 %) Latgalē, 104,7 tūkst. (11,9 %) Kurzemē, 103,4 tūkst. (11,8 %) Zemgalē un 84,5 tūkst. (9,6 %) Vidzemē.

Visaugstākais nodarbinātības līmenis 15 un vairāk gadu vecu iedzīvotāju vidū bija Pierīgā – 58,8 %, it īpaši Mārupes, Ādažu un Ķekavas novados, kur nodarbināti ir attiecīgi 65,7 %, 64,4 % un 64,1 % iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā, kas saistāms ar lielāku īpatsvaru arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā. Savukārt zemākais nodarbināto īpatsvars bija Latgalē – 48,8 % (Ludzas novadā nodarbināti ir vien 46,6 % iedzīvotāju šajā vecumā).

Ēnstrādnieku skaits Latvijā samazinās, bet aktuāli kļūst jauni veidi likuma apiešanai, šorīt LNT stāstīja Valsts darba inspekcijas (VDI) vadītājs Renārs Lūsis.

Lūsis informēja, ka VDI pārbaužu skaitu nav samazinājis, bet atklātu nelegālas nodarbinātības pārkāpumu kļūst mazāk. Tomēr VDI novēro jaunus veidus, kā formāli apiet ierobežojumus.

Pašlaik izplatītākais pārkāpums šajā jomā esot tas, ka cilvēki strādā vairāk nekā viņiem tiek uzskaitītas darba stundas. Lūsis uzsvēra, ka zaudētājs šajā gadījumā ir darbinieks, jo viņam sociālās iemaksas veic no salīdzinoši nelielas samaksas.

Lūsis aicināja darbiniekus šādiem darba devējiem neticēt. Ja reiz viņi krāpj valsti, tad kāpēc gan lai kaut kādā brīdī nepiekrāptu arī darba ņēmēju, retoriski vaicāja Lūsis.

VDI joprojām novēro daudz darba vides problēmu, par ko liecina fakts, ka pērn ir palielinājies letālu nāves gadījumu darbā skaits.

Vācijas ekonomikas izaugsme 2013. gadā samazinājusies gandrīz uz pusi. Tas saistīts ar vājajiem Eiropas kaimiņiem un globālās ekonomikas sabremzēšanos, atsaucoties uz oficiālajiem datiem, ziņo thelocal.de.

Vācijas IKP (iekšzemes kopprodukts) 2013. gadā audzis par 0,4 procentiem. Salīdzinājumam 2012. gadā tas palielinājās par 0,7 procentiem, bet 2011. gadā - par 3,3 procentiem, liecina Federālā statistikas biroja informācija.

Tas bijis ekonomikas sliktākais sniegums kopš recesijas 2009. gadā.

Destatis prezidents Roderihs Egelers sacījis: «Nepārprotami Vācijas ekonomiku negatīvi ietekmējusi recesija dažās Eiropas valstīs un lēnā globālās ekonomikas izaugsme. Spēcīgais iekšzemes pieprasījums to spēja kompensēt tikai daļēji.»

Pirmo reizi, kopš Pasaules Banka sāka veikt globālo statistiku 1990. gadā, galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju skaits ir krities zem 750 miljoniem.

Tas ir samazinājums par vairāk nekā vienu miljardu iedzīvotāju pēdējo 25 gadu laikā. Šī gada 19.septembrī Pasaules Banka saskaņā ar jaunākajiem datiem informēja, ka galējais nabadzības līmenis kopš 2015. gada ir sarucis līdz 10 procentiem un samazinājums turpinājies pēdējo trīs gadu laikā.

Pasaules Banka galējo nabadzību definē kā iztikas minimumu mazāk nekā 1,90 dolāri dienā jeb 694 dolāri gadā.

Šī summa, kuras pamatā ir valstu ar zemu ienākumu līmeni noteiktie nabadzības rādītāji, ir nepieciešama, lai nodrošinātu minimālās pamatvajadzības. Šis skaitlis (1,90 dolāri dienā) kā galējas nabadzības slieksnis tika noteikts 1990. gadā, kad vairāk nekā 1,9 miljardi pasaules iedzīvotāju jeb 36 procenti dzīvoja zem galējas nabadzības sliekšņa. 2015. gadā kopējais galēji nabadzīgo iedzīvotāju skaits bija 736 miljoni.

Saskaņā ar transporta sludinājumu portāla LATAUTO.lv datiem, Latvijas automašīnu parkā gan pērn, gan šogad dominē vācijā ražotas automašīnas. Pašlaik valstī vispopulārākās ir Volkswagen (141,5 tūkstoši) markas automašīnas. Pēc tam seko Audi (93,6 tūkstoši), Opel (55,9 tūkstūši) un BMW (46,5 tūkstoši) automašīnas.

Saskaņā ar portāla pārdošanas vadītāja Andra Mālnieka apgalvojumu, Volkswagen markas automašīnas saglabājas populārākās arī citās Baltijas valstīs. Pa Igaunijas ceļiem to brauc 94,9 tūkst., pa Lietuvas ceļiem – 224,6 tūkst.

Ņemot vērā automašīnu modeļus Latvijā, pirmajā gada ceturksnī dominē Volkswagen Golf automašīnas (42,8 tūkst.), otrajā vietā palicis Volkswagen Passat modelis (42,1 tūkst.), trešajā – Audi 80 (27,7 tūkst.). Tālāk seko Audi A6 (22,6 tūkst.), Audi A4 (20,9 tūkst.), Opel Astra (20,4 tūkst.), BMW 3-Series (19,4 tūkst.), BMW 5-Series (17,3 tūkst.), Opel Vectra (12 tūkst.).

Gada laikā Latvijas automašīnu parks ir ne tikai palielinājies, bet arī nedaudz atjauninājies. Pagājušā gada pirmajā ceturksnī tā lielāko daļu veidoja 16-20 gadus senas automašīnas, bet šī gada pirmajā ceturksnī tajā dominē 11-15 gadus seni transporta līdzekļi.

Līdz ar klientu skaita un iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu, kā arī ekonomiskās situācijas stabilizēšanos valstī arī modes un izklaides centrs Rīga Plaza aizvadītajā 2011. gadā piedzīvojis izaugsmi. Centra apgrozījums, salīdzinot ar 2010. gadu, pieaudzis par 28 procentiem, savukārt apmeklētāju plūsma – par 19 procentiem.

Rīga Plaza direktore Iveta Priedīte apmeklētāju skaita pieaugumu saista ar to, ka centrs kļūst atpazīstamāks.

2011. gadā pieaudzis arī centrā veikto pirkumu skaits. Salīdzinot ar 2010. gada rādītājiem, tas pieaudzis par 23 procentiem.

Aizvadītajā gadā centra vidējais pirkums pārsniedza deviņus latus, kas ir par deviņiem procentiem vairāk nekā 2010. gadā.

«Lai arī iedzīvotāji ir optimistiskāki nekā krīzes periodā, viņi joprojām spēcīgi izjūt cenu svārstības,» sacīja I. Priedīte.

Atzīmējot centra trīs gadu jubileju, šā gada pavasarī apmeklētājiem durvis vēršot vairāki jauni veikali. To vidū arī apavu lielveikals CCC.

Šā gada maijā par 50% samazinājies automašīnu apzagšanas gadījumu skaits. Visbiežāk tiek apzagtas BMW markas automašīnas.

KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits, salīdzinot pērno un šī gada maiju, ir samazinājies par 19 procentiem. Arī OCTA apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu apjoms ir gandrīz par ceturtdaļu mazāks, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta sniegtā informācija. Tomēr, ņemot vērā vasaras sezonā uzsāktos ceļu remontdarbus, ir pieaudzis atlīdzību prasību skaits par tā saucamajiem krītošo priekšmetu bojājumiem, kas visbiežāk ir lidojošu akmeņu radītās plaisas automašīnu vējstikliem.

Maijā par 50% ir samazinājies arī automašīnu apzagšanas gadījumu skaits, kas ir saistāms ar īsāku diennakts tumšo laiku. Līdere starp automašīnu markām, kas visbiežāk tiek apzagtas ir BMW. Otro un trešo vietu dala Mercedes Benz un Volvo markas automašīnas.

"Swedbank" peļņa 2020. gada divos ceturkšņos bijusi 47 miljoni eiro, kas ir par 9 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā. Iemesls peļņas samazinājumam galvenokārt saistāms ar lielāku kredītuzkrājumu veidošanu.

Tīrie procentu ienākumi ir turpinājuši pieaugt, ko veicināja kredītportfeļa izaugsme – pusgadā kāpums par 2 procentiem, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu. Kredītportfelis ir audzis par 3 procentiem, turklāt pieaugums vērojams gan uzņēmumu, gan arī mājsaimniecību kreditēšanā. Noguldījumu apjoms ir palielinājies par 14 procentiem, informē kredītiestādes pārstāvis Jānis Krops.

Tīrie komisiju ienākumi pirmajā pusgadā ir sarukuši par 8 procentiem. Iemesls tam ir mazāki ieņēmumi no karšu un maksājumu apkalpošanas. Citi ieņēmumi ir samazinājušies par 10 procentiem, ko pārsvarā ietekmēja mazāki ienākumi no apdrošināšanas biznesa.

Kopējie izdevumi gada griezumā ir palikuši nemainīgi. Pieaugušas izmaksas, kas saistītas ar darbaspēku, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku samazināšanu un ieguldījumiem digitālajos risinājumos. Savukārt administratīvie izdevumi ir samazinājušies.

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Swedbank peļņa 2021.gada 1.pusgadā sasniedza 41 miljonu eiro. Tas ir par 5 miljoniem eiro mazāk nekā pērn. Peļņa gada laikā ir samazinājusies augstāku kredītuzkrājumu un izmaksu dēļ, savukārt ienākumi gada laikā ir pieauguši, informē banka.

Tīrie procentu ienākumi ir sarukuši par 1 procentu. Tikmēr kredītportfeļa apmērs, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, saglabājies stabils. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi auguši par 5 procentiem, kamēr uzņēmumu kredītportfelis ir samazinājies par 6 procentiem. Depozītu apmērs ir audzis par 23 procentiem, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu.

Tīrie komisiju ienākumi ir palielinājušies par 9 procentiem. Tos galvenokārt labvēlīgi ietekmēja ienākumu pieaugums karšu un maksājumu pakalpojumu nodrošināšanā, kā arī aktīvu pārvaldīšanā.

Ienākumi no darījumiem ar finanšu instrumentiem, kā arī apdrošināšanas ienākumi gada laikā ir saglabājušies stabili.

Lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu, Saeima ceturtdien, 30.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus jaunuzņēmumu darbības atbalsta regulējumā.

"Trīs gadu laikā valsts atbalstu ir saņēmuši tikai pieci jaunuzņēmumi, kas ir gaužām maz, lai gan šādi uzņēmumi strauji attīstās un pieaug to ekonomiskais pienesums, investīciju piesaiste un darbinieku skaits. Ik gadu sāk strādāt ap 50 jaunuzņēmumu, tāpēc jādod šādiem uzņēmumiem iespēja attīstīties un jānodrošina vieglāka pieeja valsts atbalstam," norāda par likumprojektu Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro.

Izmaiņas paredz, ka valsts atbalstam varēs pieteikties arī jaunuzņēmumi, kas savā nozarē strādā septiņus gadus. Patlaban šādam atbalstam nevar kvalificēties uzņēmumi, kas vecāki par pieciem gadiem. Likumprojekta autori no Ekonomikas ministrijas norādījuši, ka jaunuzņēmumu biznesa idejas izstrāde var būt ilgāka par pieciem gadiem. Liela daļa šādu uzņēmumu šajā laika posmā cieš zaudējumus, tomēr, pārvarot piecu gadu slieksni, tie strauji palielina kopējos nodokļu maksājumus un gūst peļņu vēlākā periodā.

2018. gadā ātro sūtījumu uzņēmums Venipak grupas mērogā fiksējis divciparu izaugsmi – sūtījumu skaits pieaudzis par 21 %, salīdzinot ar 2017. gadu. 2018. gadā visas grupas apgrozījums ir sasniedzis 28,5 milj. eiro un pieaudzis par 31 %, salīdzinot ar 2017. gadu.

Sabiedrības vadītājs Justs Šablinsks norāda, ka pagājušajā gadā sabiedrība ir ieviesusi daudz jauninājumu, kas saistīti ar kvalitātes uzlabošanu un procesu optimizēšanu. “Iepriekšējais gads mūsu uzņēmumam bija tiešām veiksmīgs un ne tikai tādēļ, ka pārvadājām daudz vairāk sūtījumu, nekā aizpērn. Uz izaugsmi bez papildu investīcijām cerēt būtu grūti. Investējām kurjeru un visu darbinieku darba piederumos, kvalifikācijas celšanā, veiksmīgi turpinām autoparka atjaunināšanu un jaunu terminālu atvēršanu. Tas viss ļauj pakalpojumu sniegt kvalitatīvāk, bet vienlaikus ir liels prieks, ka klienti mums uzticas aizvien vairāk,” saka J. Šablinsks.

J. Šablinsks saka, ka 2019. gadā sabiedrības apgrozījums sasniegs gandrīz 40 miljonus eiro: “Jauni projekti un attīstība citās valstīs ļaus sabiedrības ieņēmumiem arī turpmāk palielināties”.

2016. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 969 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. 2015. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,86 % jeb 17,1 tūkst., salīdzinājumam 2014. gadā iedzīvotāju skaits saruka par 0,77% jeb 15,4 tūkst.

Reģionu griezumā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgas reģionā (par 0,5 tūkst. jeb 0,14 %). Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums joprojām bija Latgales reģionā – par 5,6 tūkst. jeb 2 %. Iedzīvotāju skaits Kurzemē samazinājās par 3,8 tūkst., Vidzemē – par 3,2 tūkst. un Zemgalē – par 2,8 tūkst. Iedzīvotāju skaits saruka arī visās republikas pilsētās, visvairāk – Rīgā (par 2 258 cilvēku), Daugavpilī (1 149), Liepājā (631), Rēzeknē (572), bet vismazāk – Jelgavā (135).

Pērn 17 no 110 Latvijas novadiem iedzīvotāju skaits pieaudzis, un 14 no tiem bija Pierīgas reģiona novadi. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes (par 1 093 cilvēkiem vairāk), Ķekavas (306), Garkalnes (244), Ādažu (204), Salaspils (176), Carnikavas (169), Babītes (154) novadā. No minētajiem 17 novadiem 16 novados vairāk iedzīvotāju ieceļoja nekā izceļoja, bet 11 novados dzimstība pārsniedza mirstību.

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.