Starptautiskās lidostas Rīga termināļa paplašināšana izmaksās 17,336 miljonus latu, kas īpaši neatšķirsies no 2007.gadā plānotajām. Taču paplašināšanās projekta pirmā kārta neatrisinās bagāžas zonas, reģistrācijas un drošības kontroles problēmas, tādēļ plānots arī esošā lidostas termināļa paplašināšanas nākamais attīstības posms.

Plānots, ka celtniecības darbi kopumā izmaksās 14,043 miljonus latu, tostarp vispārējie būvdarbi - 8,154 miljonus latu, iekšējie tīkli, sistēmas - 3,61 miljonu latu, ārējie tīkli un sistēmas - 1,156 miljonus latu. Pēc lidostas aprēķiniem, lifti izmaksās 194 tūkstošus latu, pasažieru tilti - 750 tūkstošus latu un labiekārtošana - 179 tūkstošus latu.

Par to ceturtdien žurnālistiem pastāstīja lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Būvuzraudzībai plānots atvēlēt 1% no celtniecības kopējām izmaksām jeb 140,4 tūkstošus latu. Kopumā 125,7 tūkstoši latu paredzēti autoruzraudzībai un 18 tūkstoši latu būvprojekta ekspertīzei. Bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) lidostas pasažieru termināļa paplašināšanās izmaksās 14,327 miljonus latu un ar 22% PVN - 17,336 miljonus latu.

Lidojumus no starptautiskās lidostas Rīga varētu atsākt Vācijas zemo cenu aviokompānija Germanwings, kā arī Lielbritānijas zemo izmaksu lidsabiedrība EasyJet, pastāstīja lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Luhse norādīja, ka EasyJet ir pietiekami liela interese. «EasyJet gan vairs negrib lidot uz Berlīni kā kādreiz, bet no nākamā gada mēģināt maršrutu uz Parīzi. Uz un no Vācijas gadā lido ap 600 tūkstošiem pasažieru, bet šobrīd šis maršruts jau ir pietiekami labi nodrošināts ar lidojumiem, tāpēc viņi ir izpētījuši, ka lielākas iespējas varētu būt lidojumiem uz Parīzi,» viņš sacīja.

Vēl viens interesents savukārt ir norvēģu kompānija Norwegian, kas savus esošos maršrutus varētu papildināt arī ar Kopenhāgenu, Stokholmu.

Luhse pastāstīja, ka savukārt aviokompānija KLM Royal Dutch Airlines (KLM) paziņojusi, ka atgriezīsies Rīgā, kad te būs automātiskā bagāžas šķirošanas sistēma. «Mums tāda plānota nākamgad. Redzēsim, ko viņi teiks,» viņš skaidroja, piebilstot, ka no janvāra lidostā būs jaunā sistēma, kas paredz, ka katru bagāžas vienība tiek reģistrēta elektroniski.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic finansiālās problēmas ir nobremzējušas starptautiskās lidostas Rīga termināļa piebūves celtniecības projektu un tas var tikt atlikts uz trim četriem gadiem, atzīst lidostas valdes priekšsēdis Arnis Luhse.

«Pašreizējā termināla paplašināšana ar piebūvi ziemeļu galā izmaksātu 68 miljonus eiro (45,7 miljonus latu), taču, ja airBaltic darbība apstājas, tad nākamgad sākt celt termināli lidostai nav lielas jēgas un to var atlikt uz trīs, četriem gadiem,» uzsver Luhse.

Viņš skaidro, ka esošais terminālis droši apkalpo trīs miljonus pasažieru. «Jebkurā gadījumā esmu pret airBaltic iepriekšējo ideju, ka vajag uzcelt privāto terminālu blakus esošajam, tad te vecajā svilpos vējš,» uzsver Luhse.

Jauno projektu valdībā vajadzēja izskatīt septembra sākumā, tas netika izdarīts. Satiksmes ministrija to ir akceptējusi, ar piebildi, ja to atbalsta Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome, kura šo projektu arī vēl nav skatījusi.

«Zemo cenu aviosabiedrību pasažieriem vajag tikai dzelzs krēslus, kolas automātu un viegli iztīrāmu paklāju.»

To LNT raidījumā 900 sekundes teica Lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Tomēr viņš piebilda, ka Rīga nebūt neorientējas uz zemo cenu aviosabiedrībām, bet tranzītā lidojošs pasažieris jau vēlas mīksto krēslu, kafejnīcu un televizoru. «Ar jaunā termināļa celtniecību esam iekavējušies četrus gadus, tāpēc aptuveni 1 miljons Rīgas lidostas pasažieru «stāv uz čemodāniem», jo esošais termināļa limits ir četri miljoni pasažieru,» stāstīja A. Luhse, piebilstot, ka divu gadu laikā esošā termināļa jaudas palielināšanu par 2,7 milj. pasažieriem uzskata par sasniedzamu mērķi. Lidosta Rīga devusi priekšroku pašam pirmajam 2007. gadā apstiprinātajam lidostas termināļa paplašināšanas projektam, jo tas ir «lētāks un reālāks» nekā airBaltic iecere par atsevišķu termināli. Tomēr gala lēmumu par termināļa projektu pieņems Lielo investīciju padome valdības līmenī šā gada 22. martā. «Valdība jau mums ir pateikusi, ka jauno termināli nefinansēs, investors būs jāatrod mums pašiem. Uzskatu, ka nav reāli Aināra Šlesera minētie skaitļi, ka Rīgas Lidosta varētu apkalpot 20-25 milj. pasažieru gadā. Ļoti labs rādītājs mums būtu 10 miljoni. Taču var, protams, uzbūvēt termināli 25 miljoniem par 300 milj. Ls un tad atstāt to tukšu, tāpat kā galējā variantā var uzbūvēt šķūni ar dzelzs krēsliem un neko vairāk,» tā A.Luhse.

Starptautiskajā lidostā Rīga kopš 2007.gada saistībā ar infrastruktūras attīstību nav izdarīts absolūti nekas, atzīst lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

«Tādējādi pēdējo četru gadu laikā, neko nedarot, bet tikai zīmējot lielus plānus, mēs ar lielgabalu esam iešāvuši abās kājās. Tas jau ir liels mīnuss. Piemēram, man ir kolēģi, kuri visu laiku zīmē planšetes – kā Rīgas lidostā pasažieru skaitu palielināt līdz 20 miljoniem, bet pēdējo četru mēnešu laikā mēs bez jebkādām planšetēm esam uztaisījuši četrus jaunus iekāpšanas sektorus. Diemžēl lielākā problēma ir tā, ka Rīgas lidostā politika ir cieši saaugusi ar biznesu. Tādā ziņā maniem Vīnes kolēģiem ir daudz vienkāršāka dzīve – tur lidosta ir privāts uzņēmums, lai arī lidostas maksas apmēru nosaka Austrijas valdība. Mūsu situācija ir cita,» sacīja Luhse.

Latvijas aviokompānijas airBaltic prezidentam Bertoltam Flikam ideju vienmēr ir tik daudz kā sunim blusu, taču lielākā daļa ideju netiek realizētas, saka lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

«Šajos četros mēnešos, ko strādāju lidostā, esmu iepazinis arī Fliku, un viņam vienmēr ir tik daudz ideju kā sunim blusu, kas, protams, ir labi. Taču lielākā daļa ideju tomēr netiek realizētas,» teica Luhse.

Lidostas Rīga vadītājs norādīja, ka viņu nebaida airBaltic vai Flika plāni par aviosabiedrības Lietuvā izveidi, tādējādi daļēji atņemot klientus Rīgai.

«Protams, katra aviokompānija cīnās par pasažieriem, un tādēļ vienmēr ir jautājums, kur labāk strādāt. Pasažieru loks šeit ir ļoti ierobežots, viss pārējais ir balstīts uz tranzīta pasažieru piesaisti. Vai šo tranzītu būs izdevīgāk izveidot tur vai šeit – nezinu,» klāstīja Luhse.

«Tā nebija saruna, tas bija ministra paziņojums publiskajā telpā. Ministrijas publiskajā telpā četrdesmit cilvēku klātbūtnē. Kas te ko domāt. Man ir skaidrs, ka priekšnieks izsaka neuzticību, un tas ir kā vecos laikos austrumos, kad sievietei pasaka - kas tev mugurā, ar to uz vārtiem!»

Tā uz laikraksta Diena jautājumu, vai pēc mutiskas sarunas ar ministru tapis skaidrs, kāpēc izteikta neuzticība ieņemt lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja amatu, atbildējis lidostas vadītājs Arnis Luhse.

Jautāts, vai viņam un ministram bijis strīds, Luhse teicis: «Vienu dienu iepriekš nebija. Nē, strīda nebija. Tas man bija pēkšņs paziņojums.»

Savukārt, uz jautājumu: «Vai tad jūs nezinājat, kad mainījās valdība, ka būs jāaiziet, jo esat no citas partijas?» Luhse atbildējis:

«Protams, ka zināju. Bet tas ir kā ar nāvessodu, sāpīgi ir tad, kad tevi nošauj, nevis tad, kad tu to zini. Ja par to visu laiku domātu, strādāt vispār nevarētu. Es par to nedomāju.»

Īrijas zemo cenu aviokompānijas Ryanair paziņojums par reisu samazināšanu lidostā Rīga ir daļēji taisnība, jo lidosta saņēmusi ziņu, ka Ryanair reisu skaitu samazinās nevis par 30%, bet par 20%, turklāt ziemas periodā.

Tā LNT raidījumam 900 sekundes norādīja lidostas Rīga vadītājs Arnis Luhse.

Viņš apgalvo, ka reisu samazināšana ziemas periodā ir normāla prakse, vienīgā atšķirība ir tā, ka Ryanair to izdarīja ar lielu, skaļu blīkšķi. «Viņi [Ryanair] par 20% samazina lidojumu skaitu līdz marta mēnesim – apmēram līdz 15. martam,» skaidro lidostas Rīga vadītājs, piebilstot gan, ka par to, kas notiks pēc šī datuma, ziņu pagaidām neesot.

Luhse šaubās, ka, lidsabiedrībai Ryanair samazinot lidojumu skaitu, lidojumu piedāvājumā paliks tukša vieta, jo konkurence lidsabiedrību starpā esot pietiekami liela. «Ja aviokompānijai ir neizdevīgi, viņa nelido. Ja ir izdevīgi – lido,» tā Luhse.

Starptautiskās lidostas Rīga paplašināšanās reāli varētu sākties pēc 2015.gada, uzskata lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Viņš norādīja, ka galīgo lēmumu par lidostas tālāko paplašināšanu varētu pieņemt tikai nākamgad. «Es neticu, ka lielo investīciju padome brīdī, kad Saeima un Ministru kabinets sēž uz koferiem, centīsies lemt tik būtiskus jautājumus,» sacīja Luhse un piebilda, ka, skatot šo jautājumu steigā, rastos aizdomas, ka tas ir apšaubāms bizness.

Vienlaikus Luhse uzsvēra, ka ir arī otrs ierobežojums ‒ 2015.gadā sākas Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā (ES). «Tādējādi no 2014.gada otrās puses mēs vairs neko nevarēsim būvēt, jo būtu muļķīgi, ka brīdī, kad iestājas Latvijas prezidentūra ES un uz šejieni brauc augstas ārvalstu amatpersonas, lidostas priekšpusē būtu izrakta būvbedre. Tas nozīmē, ka mēs nevaram neko darīt, ko nevarētu pabeigt līdz 2014.gada vidum,» paskaidroja Luhse un šaubījās, ka lidostai izdosies kaut ko sākt un pabeigt līdz šim laikam. «Pat ja lielo investīciju padome mums atļaus sākt lidostas paplašināšanu, reālākais lidostas paplašināšanās projekta sākums būs pēc 2015.gada. Tagad mēs varam izstrādāt tikai termināļa pārbūves projektu,» viņš pastāstīja.

Ungārijas zemo cenu aviosabiedrība Wizz Air interesējas par iespēju veidot bāzi Rīgā, un pašlaik tas ir reālākais projekts, par kuru notiek sarunas, atklāj starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Viņš klāstīja, ka lielākoties interesi par darbību lidostā Rīga izrāda zemo cenu aviokompānijas. «Visticamāk, ka Rīgas lidostā darbību varētu paplašināt Wizz Air. Turklāt šī aviokompānija ir interesējusies par iespēju Rīgā veidot savu bāzi. Tas ir ļoti labi, jo, ja kāda no lidsabiedrībām izveidotu bāzi, tas automātiski nozīmētu, ka tā Rīgā paliek uz ilgu laiku,» teica Luhse, atgādinot, ka ilgi tika runāts par Īrijas zemo cenu aviokompānijas Ryanair bāzes izveidi, bet tā arī nekas nenotika.

Pēc Luhses uzskata, Wizz Air savukārt izskatās nobriedis šim solim un vēlas izmantot bāzi lidojumu veidošanai uz Spāniju. «Mums tas ir ļoti izdevīgi, jo uz šo valsti lidojumi nav pārāk blīvi. Es uzskatu, ka šis ir visreālākais projekts, par ko notiek sarunas,» viņš sacīja.

Starptautiskās lidostas Rīga vadībai interesi pārņemt Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic reisus ir izteikušas vairākas lētās lidsabiedrības, kas jau strādā Rīgas lidostā, norāda lidostas valdes priekšsēdis Arnis Luhse.

Kā zināms, no lētā gala lidsabiedrībām Rīgā darbojas gan Ryanair, gan Wizz- Air.

Viņš skaidro, ka lidsabiedrību pārstāvji pie lidostas vadības jau vērsušies pirmajā reizē, kad publiski tika izplatīts paziņojums par to, ka airBaltic tūlīt bankrotēs. «Aviosabiedrību pārstāvji nāca pat vairākas reizes un teica - mēs pārņemsim,» uzsver Luhse.

Viņš noraida airBaltic vadītāja Bertolta Flika apgalvojumus, ka pēc airBaltic palikšot tukša vieta.

Ja pērn airBaltic pasažieru daļa lidostā Rīga veidoja 67%, tad šogad tas vairs ir tikai 61%, un lidostai labāk, ja sarūk atkarība no vienas lidsabiedrības, norāda lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Viņš skaidro, ka pasažieru skaita kritumu, par ko ziņots iepriekš, lidostā Rīga lielā mērā rada tieši airBaltic, kas vasarā lēmis pārstrukturizēties, kamdēļ samazinājies nacionālās lidsabiedrības tranzītlidojumu skaits. Neliels pasažieru skaita samazinājums ir arī Czech Airlines.

Jau ziņots, ka maijā lidostā Rīga apkalpoto pasažieru skaita kritums bijis vēl lielāks nekā aprīlī – 11%, salīdzinot ar 2011. gadu. Kopumā maijā Rīgas lidostā apkalpoti nedaudz vairāk nekā 424 tūkst. pasažieru. Aprīlī pasažieru skaits Rīgā samazinājās par teju 9%. Tikmēr kaimiņvalstu lidostās, kurās gan apkalpoto pasažieru skaits līdz šim ir bijis krietni mazāks nekā Rīgā, aprīlī un maijā turpinājies pasažieru skaita pieaugums. Viļņā maijā pasažieru skaits audzis par 8,77% līdz 191 tūkst., bet aprīlī – par 39,42%, Tallinā aprīlī pasažieru skaits audzis par 28,3% līdz 192 tūkst., bet Kauņā – par 1,13% līdz 77 tūkstošiem.

Latvijā slēgts darba līgums, algā paredzot pudeli Coca Cola un ēdienu, tā piektdien Latvijas Radio atklāja Valsts Darba inspekcijas (VDI) vadītājs Arnis Luhse.

«Ir arī kuriozas lietas, kad cilvēku pieņem darbā par Coca Coca pudeli un ēdienu. Tā arī rakstīts darba līgumā – viena pudele Coca Cola un ēdiens no ledusskapja. Un cilvēks iet un strādā, bet pēc tam sūdzas, ka it kā bijām runājuši, ka maksās arī naudu. Bet nevar slēgt šādu darba līgumu.»

Dienas laikā VDI inspekcija saņem ap 60 sūdzību, stāstīja A.Luhse. «Es pašlaik tās intensīvi lasu, ar laiku, kad iestrādāšos, lasīšu ātrāk. Sūdzības ir par dažādām lietām, bet sūdzību ir daudz.» Visvairāk cilvēki sūdzas, ka atlaisti no darba, bet nav samaksāts, stundā solīts maksāt 10 latu, bet samaksāti pieci lati, nav oficiāla darba līguma. Cilvēki visu diennakts laiku atstājot sūdzības arī mutiski pa telefonu. Ar vienu informatīvo telefonu ir par maz, secinājis jaunais inspekcijas vadītājs.

Lidosta Rīga darīs visu, lai airBaltic lidotu, jo bez airBaltic pasažieriem Rīga vairs nebūtu pasažieru tranzītpunkts un atkristu atpakaļ vienā līmenī ar Viļņas un Tallinas lidostām.

To LNT raidījumā 900 sekundes sacīja VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse. «Lidosta Rīga un airBaltic ir nesaraujamas lietas. Protams, ja airBaltic no Rīgas aizietu, daļu tās maršrutu pārņemtu citas aviokompānijas, bet tās nenodrošinās tranzītpasažierus, ko var tikai vietējā kompānija,» stāstīja A. Luhse. Viņš uzsvēra, ka pašlaik lidostai Rīga ir izdevies piesaistīt lielu Igaunijas un Lietuvas pasažieru skaitu, kā arī ap 1000 pasažieriem nedēļā no Vidusāzijas valstīm. Savukārt par vienu no lielākajiem nopelniem Rīgas lidosta uzskata lidojumus uz ASV un nākotnē gribētu tos paplašināt arī uz ASV Rietumu krastu, piemēram, Losandželosu.

Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse saņēmis satiksmes ministra Aivja Roņa mutiski izteiktu neuzticību, un tas gandrīz droši nozīmē to, ka gaidāmajā akcionāra - Satiksmes ministrijas - sapulcē tiks pieņemts lēmums, ka A. Luhsem lidostas valdes priekšsēdētāja amats jāatstāj, vēsta laikraksts Diena.

Valdes priekšsēdētāja nomaiņas iemesli būšot skaidri brīdī, kad kļūs zināms, kas turpmāk ieņem šo amatu, uzskata aviācijas nozares un politikas eksperti.

Pašlaik tiek minēti četri iespējamie iemesli, kāpēc A. Luhse nonācis A. Roņa nežēlastībā. Trīs oficiāli paziņojusi Satiksmes ministrija (SM), un tie ir: A. Luhse neesot «spējis panākt konstruktīvu sadarbību ar nacionālo aviokompāniju airBaltic, lidostai nav izdevies piesaistīt jaunus pārvadātājus un galamērķus, kā arī lidostas rekonstrukcijas projekta virzība nenotiek paredzētajā laika grafikā», izklāstījusi SM pārstāve Diāna Ļaha. Šo triju iemeslu pamatotība gan tiekot apšaubīta, norādot, ka minētajās problēmās nevar vainot vienīgi A. Luhsi.

Lai saglabātu starptautiskās lidostas statusu, Rīgas lidostai jāmodernizējas līdz 2013. gadam, termināļa projekts paliek zem jautājuma zīmes.

«95 miljoni eiro lidostas Rīga infrastruktūras attīstības projektos jāiegulda jebkurā gadījumā, pretējā gadījumā lidosta 2013. gadā vairs nevarēs iziet sertifikāciju un zaudēs starptautiskās lidostas statusu,» to Dienas Biznesa un LETLAW rīkotajās uzņēmēju brokastīs sacīja starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse. Viņš norādīja, ka maksimālais pasažieru skaits, kas varētu lidot no Latvijas, ir seši miljoni, savukārt 2015. gadā, kad Latvija būtu Eiropas Savienības prezidējošā valsts, caur Rīgas lidostu varētu tikt pārvadāti 7,5 milj. pasažieru.

«Prognozes par vairāk nekā 20 miljoniem pasažieru ir stipri pārspīlētas, jo arī pārējās Baltijas valstu lidostas savu daļu pasažieru atvelk. Pašlaik Rīgas lidosta apkalpo 55% no kopējās aviopasažieru plūsmas Baltijā,» norāda A. Luhse, piebilstot, ka 2032. gadā pasažieru skaits varētu sasniegt 14 milj.

Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.

Satiksmes ministrija apstiprinājusi jaunu lidostas Rīga valdi. Valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Arnis Luhse.

Arnis Luhse no 2010. gada janvāra līdz šim bijis Valsts Darba inspekcijas (VDI) direktors. No 2009. gada bijis arī SIA Lattelecom Uzraudzības padomes loceklis, kā arī darbojies citos amatos.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis norāda: «Izvērtējot līdzšinējos lidostas vadības darbu, nācās secināt, ka uzņēmumā ir ieilgusi vairāku svarīgu jautājumu risināšana, kas kavē lidostas attīstību. Esam panākuši vienošanos ar līdzšinējiem valdes locekļiem, savukārt jaunajai valdei izvirzīti konkrēti uzdevumi. Uzskatu, ka lidosta ir jāvada krīzes menedžeriem, un vienam no svarīgākajiem valsts infrastruktūras uzņēmumiem ir jāstrādā daudz efektīvāk, nekā līdz šim.»

Starptautiskā lidosta Rīga pērn apkalpojusi par 500 tūkstošiem pasažieru vairāk nekā 2010. gadā, sasniedzot jaunu rekordu kalendārā gada laikā apkalpoto pasažieru skaita ziņā.

«Apkalpojot piecus miljonus pasažieru gadā, oficiāli ierindojamies vidēja lieluma lidostu kategorijā un starptautiski tiekam vērtēti pakāpi augstāk nekā mazās lidostas,» norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Populārākie galamērķi ceļotājiem pērn bijuši Londona, Maskava, Helsinki, Oslo un Stokholma. No kopējā apkalpoto pasažieru skaita pērn 66% pārvadāja nacionālā aviokompānija airBaltic un 20% aviosabiedrība Ryanair. Salīdzinājumā ar 2010.gadu pārvadāto ceļotāju skaits pērn strauji audzis aviokompānijām Wizz Air (+ 62%), Finnair (+40%) un Aeroflot (+34%).

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos starptautiskajā lidostā Rīga apkalpoti gandrīz četri miljoni ceļotāju, liecina lidostas apkopotā informācija.

Laika posmā no janvāra līdz septembra beigām lidosta apkalpojusi 3,98 miljonus pasažieriem, kas ir 11% pieaugums, salīdzinot ar šo periodu pērn, kad tika apkalpoti 3,58 miljoni pasažieru.

Pieaudzis arī lidostas apkalpoto gaisa kuģu skaits. Šogad minētajā periodā lidosta apkalpojusi 56,6 tūkstošus lidaparātu, kas ir 8,6% pieaugums, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, kad lidosta apkalpojusi 52,1 tūkstoti lidmašīnu. Salīdzinot ar aizvadīto gadu, par 5,1% šogad audzis arī kravu apjoms.

Visvairāk ceļotāju no lidostas Rīga devušies uz Londonu, Maskavu un Helsinkiem, norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse šodien ir saņēmis satiksmes ministra Aiva Roņa mutiski izteiktu neuzticību.

Rakstiska veida informāciju par iespējamo amata zaudēšanu A. Luhse gan neesot saņēmis.

Kā ziņots, jau augusta beigās tika runāts par iespējamo A. Luhses nomaiņu. Toreiz A. Roņa biroja vadītājs Aivis Freidenfelds skaidroja, ka Satiksmes ministrijā netiek apsvērta starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja maiņa un tās ir mediju vidē izplatītas spekulācijas.

Arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols, kurš publikācijā minēts kā potenciālais jaunais lidostas vadītājs, skaidroja, ka piedāvājumu kļūt par Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāju nav saņēmis un negrasās pamest LIAA direktora amatu.

Aptuveni 20% no visiem atklātajiem nereģistrētajiem darbiniekiem ne tikai nelegāli strādā, bet tai pat laikā saņem arī bezdarbnieka pabalstu, liecina Valsts darba inspekcijas (VDI) apsekojumu laikā apkopotā informācija.

Kā šodien notikušajā informatīvajā pasākumā norādīja VDI vadītājs Arnis Luhse, šā gada 1.ceturksnī, apsekojot 876 uzņēmumus, ir konstatēti 423 nodarbinātie bez rakstveidā noslēgta darba līguma. Salīdzinājumam, pērn šai pašā laika periodā tika atklāti 248 ēnstrādnieki.

Luhse arī norādīja, ka darbinieki nereti nepārzina likumus un nezina, ka, nelegāli saņemot bezdarbnieka pabalstu, tas pēc tam ir jāatmaksā valstij.

Kā liecina šī gada 1.ceturkšņa dati, visvairāk nelegāli nodarbināto ir atklāti Rīgas reģionā un Kurzemes reģionā - attiecīgi 310 un 54 cilvēki.

Kā uzsver Luhse, šogad plānots gan atkārtoti veikt pārbaudes uzņēmumos, kur jau tikusi konstatēta nereģistrētā nodarbinātība, gan sadarboties ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai šo problēmu mazinātu.

Šodien lidostas Rīga valdei tika prezentēts termināļa attīstības koncepts, ko izstrādājusi konsultantu firma GMW sadarbībā ar starptautisko lidostu Rīga un Latvijas nacionālo lidsabiedrību airBaltic.

Tiek prognozēts, ka izmaksas šī attīstības koncepta realizēšanai varētu būt nedaudz vairāk nekā 65 miljoni eiro (45,7 miljoni latu).

Lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse norāda, ka koncepts paredz Šengenas un ne Šengenas pasažieru plūsmas pilnīgu nodalīšanu, bagāžas komplektācijas zāles ar automātisko bagāžas komplektēšanas sistēmu izbūvi, pasažieru reģistrēšanās zonas paplašināšanu, kā arī gaisa kuģu piestātņu ēkas paplašināšanu.

Izstrādātais termināļa attīstības koncepts drīzumā tiks prezentēts Satiksmes ministrijai. Kā skaidroja lidostā, prezentācija paredzēta tuvāko nedēļu laikā.

Valsts darba inspekcijas direktors Arnis Luhse, kura politiskā karjera ir saistīta ar Latvijas Zaļo partiju, piekritīs kļūt par valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāju, ja šis amats tiks piedāvāts, otrdien vēsta laikraksts Diena.

A. Luhse izdevumam atzina, ka neesot vienīgais pretendents uz šo posteni, bet viņš domā pieņemt piedāvājumu darboties valdē tikai tad, ja varēs kļūt par tās priekšsēdi. A. Luhse, kuram ir privātā pilota licence, lidostas Rīga attīstību redz, par prioritāti izvirzot pasažieru komfortu, jo pašlaik dominējot lidsabiedrību intereses. Viņa mērķis būtu pārtraukt ieilgušo strīdu starp lidostu un lidsabiedrību airBaltic.

Trešdien ir sasaukta akcionāru sapulce, kurā paredzēts nomainīt lidostas Rīga valdi. To vada Krišjānis Peters, valdē ir Helēna Ruduša, Jānis Ķuzulis, Toms Nāburgs un Vents Balodis. Valdes vairākums ir izraudzīts laikā, kad satiksmes ministrs bija Kaspars Gerhards (TB/LNNK). Savukārt K. Peters ilggadējo lidostas Rīga valdes priekšsēdi Dzintaru Pomeru nomainīja sava partijas līdera, satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) laikā pirms gandrīz četriem gadiem. Neoficiāli izskanējis, ka valdei kā iespējamo tās priekšsēdi varētu ieteikt arī Andi Damlicu, kurš lidostā jau ir strādājis, kad to vadīja Dz. Pomers, raksta Diena.

«Apmēram pēc gada lidostā uzstādīs arī automātus, kur lidojumam varēs reģistrēties ar visu nododamo bagāžu. Bagāža jāšķiro automātiski, un paredzu, ka līdz 2013. gada beigām mēs to darīsim,» intervijā Latvijas Avīzei norāda lidostas Rīga priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Viņš skaidro, ka esam vai vienīgā lidosta Eiropā, kur piecu miljonu pasažieru bagāžu šķiro ar rokām. «Šobrīd mums nav pat kur uzstādīt šķirošanas automātu, tāpēc nepieciešama piebūve šķirošanai. Pasažieri pirmās ceļasomas uz lentes vidēji saņem apmēram 11 – 15 minūtēs, nenoliegšu – «sliktajās dienās» gaida ilgāk,» atzīst lidostas vadītājs.

Nākamā gada janvārī paredzēts ieviest jaunu nododamās bagāžas kontroles sistēmu. «Pirms iekraušanas lidmašīnā katram koferim un somai piestiprināto informāciju nolasīs ar skeneri un salīdzinās ar pasažieru sarakstu lidmašīnā. Atšķiroties skaitam, durvis lidmašīnai vienkārši nevarēs aizvērt,» jauno sistēmu ieskicē Luhse.