" Ministru kabineta iesniegto Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Par Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām" (Nr.420/Lp9). Likumprojekts paredz veicināt Konvencijas mērķu izpildi - katras puses teritorijā nodrošināt jebkurai personai neatkarīgi no nacionalitātes vai dzīves vietas tās tiesību un pamatbrīvību, it īpaši tiesību uz privātumu, ievērošanu attiecībā uz personas datu apstrādi.

" Ministru kabineta iesniegto Zemkopības ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.421/Lp9). Likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas Nr.2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu 27.panta 3.punkta normu pārņemšanu.

" Ministru kabineta iesniegto Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījums likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.422/Lp9). Likumprojekts paredz reglamentēto profesiju sarakstā iekļaut detektīva profesiju un apsardzes darbinieka profesiju.

Šodien Ministru kabinets pieņēma noteikumus, saskaņā ar kuriem tiek apstiprinātas personas datu apstrādes reģistrācijas iesnieguma, iesnieguma par izmaiņu izdarīšanu personas datu apstrādē un iesnieguma par personas datu apstrādes izslēgšanu no personas datu apstrādes reģistra veidlapas. Valdība apstiprināja arī noteikumus par personas datu aizsardzības speciālista reģistrācijas iesnieguma un iesnieguma par personas datu aizsardzības speciālista izslēgšanu no Datu valsts inspekcijas reģistra veidlapām.

Abi normatīvie akti nosaka veidlapu paraugus iesniegumiem, uz kuru pamata tiek izdarīta personas datu apstrādes reģistrācija, izmaiņu izdarīšana personas datu apstrādē vai personas datu apstrādes izslēgšana no personu datu apstrādes reģistra un izdarīta personas datu aizsardzības speciālista reģistrācija vai izslēgšana no Datu valsts inspekcijas reģistra.

Noteikumi izstrādāti atbilstoši grozījumiem Fizisko personu datu aizsardzības likumā, kas stāsies spēkā šā gada 1. septembrī un paredz izmaiņas personas datu apstrādes sistēmu reģistrācijā.

Ar šā gada 1. septembri tiks pārtraukta personas datu apstrādes sistēmu reģistrācija un tiks uzsākta personas datu apstrādes reģistrācija. Par sistēmas pārzini tiek uzskatīta fiziskā vai juridiskā persona, valsts vai pašvaldību institūcija, kura nosaka personas datu apstrādes mērķus un apstrādes līdzekļus, kā arī atbild par personas datu apstrādi saskaņā ar šo likumu. Saskaņā ar grozījumiem likumā pārziņi, kuri ir reģistrējuši personas datu apstrādes sistēmas līdz 2007. gada 1. septembrim, līdz 2008. gada 1. martam iesniegs Datu valsts inspekcijā papildus informāciju, lai nodrošinātu personas datu apstrādi atbilstību jaunajai kārtībai. Par papildus informācijas iesniegšanu valsts nodeva netiks iekasēta.

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas uzsākšanas jau ir pagājis krietns laika sprīdis, un vairums uzņēmumu šobrīd ir vairāk vai mazāk pārkārtojuši personas datu apstrādi atbilstoši jaunajām prasībām. Tomēr regulas prasību ieviešanas pasākumi vēl nav galā.

Nacionālais regulējums

Pagājušā gada nogalē Datu valsts inspekcija pieņēma personas datu apstrādes darbību veidu sarakstu, attiecībā uz kuriem Latvijā jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību (ietekmes novērtējums jeb NIDA). Šāda saraksta pieņemšanu katras dalībvalsts līmenī paredz Vispārīgās datu aizsardzības regula. Eiropas Savienības dalībvalstu personas datu uzraudzības iestādes ir bijušas visai aktīvas, kopumā sākotnēji piedāvājot vairāk nekā 260 personas datu apstrādes veidus, kuru gadījumā būtu jāveic ietekmes novērtējums.

Datu valsts inspekcijas apstiprinātājā sarakstā ietverti 13 dažādi apstrādes darbību veidi, kuru gadījumā datu pārziņiem, kas darbojas Latvijā, ir pienākums veikt ietekmes novērtējumu. Datu valsts inspekcijas sarakstā ir norādīti arī 9 personas datu apstrādes risku paaugstinoši kritēriji, kas jāņem vērā, lemjot par to, vai jāveic ietekmes novērtējums. Atsevišķos Datu valsts inspekcijas sarakstā norādītajos gadījumos ietekmes novērtējums ir jāveic tikai tad, ja sarakstā minētā personas datu apstrāde notiek vienlaikus pastāvot kādam no sarakstā norādītajiem risku paaugstinošajiem kritērijiem. Ilustrācijai var minēt, ka datu subjektu «sistemātiska uzraudzība» ir viens no risku paaugstinošajiem kritērijiem. Tas var ietvert visdažādākās situācijas. Sistemātiska uzraudzība var būt gan tīmeklī iegūtu personas datu apstrāde, gan publiski pieejamas zonas nepārtraukta video novērošana, no kuras grūti vai neiespējami izvairīties, piemēram, ja bez nonākšanas kameras redzes lokā nav iespējams iekļūt kādā publiski pieejamā ēkā.

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā izmeklēšanas eksperiments sagruvušajā Maxima lielveikalā varētu notikt marta otrajā pusē, savukārt ekspertīzes pirmie secinājumi varētu būt vasarā, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijā atzina Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins. Viņš arī sacījis - naivi cerēt, ka lielveikala būvniecībā iesaistītās personas sadarbosies ar izmeklēšanu.

Viņš pastāstīja, ka patlaban nolīgtā būvfirma veic sagruvušā lielveikala konstrukciju nostiprināšanu, lai policisti kopā ar ekspertiem varētu pilnvērtīgi turpināt vākt pierādījumus.

Izmeklēšanas eksperimentā speciālisti pētīs lielveikala nesalūzušo kopņu slodzi un tāpat tiks pētīta nepārlūzušo betona plākšņu izturība.

«Lielveikalā ir palikušas pāris kopnes, kas ir analoģiskas tām kopnēm un konstrukcijām, kas sabruka. Lielveikala projektēšanas laikā tām nebija paredzēta noslogošana. Līdz ar to tiks radīta droša vide, lai eksperti varētu salikt zinātnisko tehniku un imitēt un mērīt to slodzi, pie kuras kopnes pārlūzīs. Pēc tam notiks pārējās darbības, piemēram, nesabojāto konstrukciju noņemšana. Ir palikušas arī veselas betona plāksnes, jo daļa no tām traģēdijas brīdī pārlūza. Speciālisti ar šīm plāksnēm eksperimentēs un pētīs ugunsizturību un mitrumizturību,» norādīja Grišins.

Datu valsts inspekcija (DVI) pērn saņēmusi 362 iedzīvotāju sūdzības par iespējamajiem personas datu aizsardzības pārkāpumiem (2012.gadā – 296), informē DVI.

Palielinājies citu ES dalībvalstu iedzīvotāju sūdzību skaits par personas datu apstrādi, ko veic Latvijā komercdarbību veicošs pārzinis, tādēļ ar katru gadu palielinās to izskatīto lietu skaits, kad nepieciešama sadarbība ar citām ES datu aizsardzības uzraudzības institūcijām pārbaužu lietu ietvaros.

2013.gadā veiktas 677 pārbaudes (2012.gadā tika veiktas 496 pārbaudes).

Pārbaudot sūdzībās ietverto informāciju un veicot pārbaudes, personas datu apstrādes pārkāpumi tika konstatēti un administratīvie sodi tika piemēroti 36 gadījumos – 22 naudas sodi (kopumā par 20,9 tūkstošiem latu 2012.gadā un 18,9 tūkstoši latu pērn) un 14 brīdinājumi. Lielākais piemērotais sods bija 3000 lati, kas piemērots trim dažādiem pārziņiem (atbildīgajiem par personas datu apstrādi) par konstatētajiem Fizisko personu datu aizsardzības likuma pārkāpumiem.

Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulu tajā noteiktās personas datu aizsardzības prasības ir tehnoloģiski neitrālas. Līdz ar to Regula vispārīgi nedz aizliedz, nedz atļauj blokķēžu tehnoloģijas izmantošanu, tāpat kā regula nedz atļauj, nedz aizliedz, piemēram, sociālo tīklu, mobilo aplikāciju, videonovērošanas sistēmu izmantošanu.

Viens no iemesliem kādēļ tika izstrādāta un pieņemta šī Vispārīgās datu aizsardzības regula, bija fakts, ka līdz regulai pastāvošais datu aizsardzības regulējums nebija atbilstošs un piemērots straujajai tehnoloģiju attīstībai un globalizācijai. Līdz ar to bija nepieciešams jauns regulējums, kurš ļautu gan izmatot jaunās tehnoloģiskās iespējas, gan to ietvaros nodrošināt datu aizsardzības prasības. Praktiski vērtējot, vai un kā nodrošināt blokķēžu atbilstību regulai, jāsecina, ka pastāv vairāki izaicinājumi un vienmēr ir jāapsver vismaz šādi ar privātuma aizsardzību un regulas ievērošanu saistītie aspekti:

Vai notiks personas datu apstrāde?

Lai gan sods par jaunās regulas neievērošu fiziskām personām nedraud, tomēr katra spēkos ir rīkoties, lai pasargātu savus personas datus un kontrolētu, kam tie tiek nodoti, stāsta zvērinātu advokātu biroja Sorainen advokāts un partneris Agris Repšs.

Trešdien, 28.martā, Saeimas Juridiskā komisija 1. lasījumam virzīja Personas datu apstrādes likuma projektu, kas precizēs jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) piemērošanu Latvijā. To ir vērts zināt, kā uzņēmējiem, tā iedzīvotājiem.

«Mēs ikdienā nepievēršam uzmanību, ka mums prasa nodot personas datus, kad aizpildām pieteikumus mobilā telefona lietotnēm, sociālo tīklu profiliem vai kādu pakalpojumu saņemšanai. Taču faktiski uzņēmumi bieži vāc un apstrādā personas datus dažādām vajadzībām, piemēram, tos izmanto, lai piedāvātu labāku pakalpojumu, veidotu efektīvākas mārketinga kampaņas, kā arī ir gadījumi, kad, pārdodot datus, tiek gūti papildu ienākumi. Tāpēc mūsu datu aizsardzība visupirms, ir mūsu pašu rokās» skaidro Repšs.

2018. gada 25. maiju kā zīmīgu datumu noteikti atceras teju ikviens, jo tajā spēkā stājās Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR). Šo dienu gaidījām ar bažām par nezināmo un virkni neskaidru jautājumu. Spriedzi par gaidāmo palielināja runas par sodiem, ja tiks konstatēti regulas pārkāpumi, – līdz pat 4 % no uzņēmuma gada apgrozījuma nudien nav maz.

Šis gatavošanās posms pārvērtās par bažu un neizpratnes pārpildītu laiku, kurā uzņēmēji steidza veikt preventīvus sagatavošanās darbus – gan vajadzīgus, gan arī nevajadzīgus, lai 26. maijs nepienāktu ar nepatīkamiem pārsteigumiem. Tomēr 26. maija rītā varējām uzelpot un turpināt šķetināt VDAR jautājumus, ko darām arī trīs mēnešus pēc regulas spēkā stāšanās. Šajā procesā mans ieteikums būtu saskatīt lielo VDAR ieguvumu – beidzot ir vērā ņemams iemesls aktualizēt uzņēmuma datubāzes, atbrīvojoties no datiem zem “gan jau noderēs” klasifikācijas un atstājot datus ar racionālu un tiesisku to nepieciešamības pamatojumu.

Mīti par VDAR un pārsteidzīgi lēmumiNedēļa līdz liktenīgajam 25. maija datumam vairumam, visticamāk, atmiņā palikusi kā laiks, kurā e-pastā ik dienas ienāca pa kādai ziņai no komersantiem ar lūgumu apstiprināt, vai ir vēlēšanās arī turpmāk saņemt klientam saistošu informāciju no konkrētā uzņēmuma. Iedziļinoties VDAR prasībās, gan kļuva skaidrs, ka šī aktivitāte lielā daļā gadījumu bija lieka un dažos gadījumos to pat varētu klasificēt kā regulas pārkāpumu. Vienkāršs piemērs - ja konkrētais klients iepriekš nebija devis savu piekrišanu jaunumu saņemšanai, tad komersantam nebija arī tiesiska pamata viņu uzrunāt ar jautājumu par piekrišanu vai atteikšanos jaunumu saņemšanai.Vēl viens plaši izplatīts mīts, kas ne vienam vien uzņēmējam rezultējies ar pārsteidzīgiem lēmumiem, - uzskats, ka ir nelikumīgi uzglabāt nestrukturētus datus. Daudziem uzņēmumiem tas rezultējās ar drudžainiem mēģinājumiem šos datus steigā sakārtot, kaut kā sastrukturēt, kāds arī pieņēma lēmumu visus šos datus labāk neatgriezeniski izdzēst.

Jaunā Eiropas Savienības regula par fizisku personu datu aizsardzību nesīs uzņēmumiem un organizācijām vairākus nopietnus izaicinājumus, kurus nevar atrisināt pēdējā brīdī

Nākamais pavasaris daudzu uzņēmumu vadītājiem jūsmošanas par dabas mošanos un siltāku laiku vietā solās atnest negulētas naktis un pārdzīvojumus. Jaunā Eiropas Komisijas regula par fizisko personu datu aizsardzību paredz rūpīgāk uzmanīt uzņēmumu rīcībā esošos datus, un, lai izpildītu tās prasības, jāsāk gatavoties jau tagad.

Jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu glabāšanu, apstrādi un šādu datu brīvu apriti stājas spēkā 2018. gada 25. maijā. Tas būs jāievēro kā visiem komersantiem, tā valsts un pašvaldību iestādēm. Jaunais datu regulējums ir loģisks solis vienota Eiropas digitālā tirgus izveidē, kam pamatā ir droša datu apstrāde un vienots regulējums visā ES.

Valdības sēdē akceptēja noteikumus, kuri nosaka kārtību, kādā no Latvijas tiek izvesti un Latvijā ievesti mākslas un antikvārie priekšmeti, kā arī kultūras pieminekļu pagaidu izvešanu. Lai aizsargātu nacionālās kultūras vērtības un nepieļautu zagto un zudušo kultūras priekšmetu izvešanu (arī nosūtīšanu pa pastu), Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija pieņem lēmumu par kultūras priekšmetu izvešanu,norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā. Inspekcija izsniedz noteikta parauga atļauju kultūras priekšmeta izvešanai. Atļauja ir nepieciešama to kultūras priekšmetu izvešanai, kuri atbilst šo noteikumu minētajām kultūras priekšmetu kategorijām. Lai saņemtu atļauju, fiziska vai juridiska persona vai tās pilnvarotā person aizpildīs inspekcijā noteikta parauga iesniegumu.†esniedzējs inspekcijā uzrāda izvešanai paredzēto kultūras priekšmetu un kopā ar iesniegumu iesniedz tā krāsu fotogrāfiju (ne senāku par 10 gadiem) trijos eksemplāros, kurā kultūras priekšmets ir labi redzams un identificējams. Fotogrāfijas minimālais izmērs ir 8x12cm, maksimālais izmērs – 10x15cm. Ja iesniedzējs ir pilnvarotā persona, viņš inspekcijā uzrāda pilnvaru. Noteikts, ja kultūras priekšmeta (piemēram, grāmatas, pastkartes) fotogrāfija nesniedz pilnīgu informāciju par attiecīgo priekšmetu, inspekcijai ir tiesības pieprasīt, lai fotogrāfijas vietā iesniedzējs iesniegtu izvedamā kultūras priekšmeta detalizētu aprakstu. Ja paredzēts izvest liela izmēra kultūras priekšmetu, inspekcijai ir tiesības izdarīt kultūras priekšmeta apskati tā atrašanās vietā. Katra kultūras priekšmeta izvešanai izsniedz atsevišķu atļauju. Ja ir paredzēts izvest vairākus kultūras priekšmetus, inspekcija nosaka, vai izsniedzama viena vai vairākas atļaujas. Inspekcija 15dienu laikā pēc uzrādītā kultūras priekšmeta izpētes, izņemot šajos noteikumos minētos gadījumus, pieņem lēmumu atļaut vai aizliegt kultūras priekšmeta izvešanu. Ja inspekcija uzrādīto kultūras priekšmetu aizliedz izvest, iesniedzējam rakstiski norāda aizlieguma iemeslu. Inspekcijas lēmumu iesniedzējs ir tiesīgs apstrīdēt Kultūras ministrijā.†Ja nepieciešams veikt uzrādītā kultūras priekšmeta ekspertīzi vai precizēt tā īpašuma tiesību piederību, inspekcijai ir tiesības aizturēt kultūras priekšmetu ilgāk par 15†dienām, bet ne ilgāk par mēnesi. Īpašuma tiesību piederības precizēšanai iesniedzējs uzrāda īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus. Ja inspekcija konstatē, ka uzrādītais priekšmets ir zagto un zudušo priekšmetu reģistrā, inspekcija par to ziņo policijai. †Inspekcijai ir tiesības pieprasīt, lai citas kompetentas iestādes (piemēram, Dabas aizsardzības pārvaldes, Muzeju valsts pārvaldes) speciālisti sniegtu atzinumu izvedamā kultūras priekšmeta papildu vērtēšanai. Atzinumam ir ieteikuma raksturs, izņemot gadījumu, ja atzinumā ir norāde, ka attiecīgā priekšmeta izvešanu un atļaujas izsniegšanu nosaka cits normatīvais akts. Visus izdevumus, kas radušies attiecīgajai iestādei un ir saistīti ar atzinuma sagatavošanu, sedz iesniedzējs. Ja kultūras priekšmetu nepieciešams izvest, lai to izstādītu ārvalstī vai cita iemesla dēļ (piemēram, restaurācijai, ekspertīzei, mācību programmai), inspekcija nosaka kultūras priekšmeta pagaidu izvešanu. Kultūras priekšmeta pagaidu izvešana ietver arī tā atpakaļievešanu Latvijā pilnā apjomā un noteiktā laikā. Lai saņemtu atļauju kultūras priekšmeta pagaidu izvešanai vai kultūras pieminekļa pagaidu izvešanai, iesniedzējs aizpilda inspekcijā noteikta parauga iesniegumu saskaņā ar šiem noteikumiem, un uz iesniedzēju attiecas šajos noteikumos noteiktā kārtība. Iesniedzējs sedz visas izmaksas, kas saistītas ar kultūras priekšmeta izvešanu no Latvijas vai ievešanu Latvijā (to skaitā ekspertīzes izmaksas un maksu par atļaujas izsniegšanu, kā arī par šajos noteikumos minētās izziņas izsniegšanu). Atļauju vai izziņu izsniedz tikai pēc tam, kad iesniedzējs ir samaksājis ar atļaujas vai izziņas izsniegšanu saistītos izdevumus. Maksas apmēru nosaka inspekcija un apstiprina kultūras ministrs. Atļaujas derīguma termiņš nepārsniedz 12 mēnešu pēc tās

Pēdējā laikā Latvijā arvien aktuālāks kļūst personas datu aizsardzības jautājums. Šajā sakarā jāmin gan spēkā stājušies grozījumi Fizisko personas datu aizsardzības likumā, gan arī tā sauktais pasu skandāls, kas ir bijis skaļākais no piemēriem paviršai attieksmei pret personas datu aizsardzības un kontroles jautājumiem. Tāpat arvien lielāka vērība šim jautājumam ir jāpievērš izglītības iestādēm, lai izpildītu valsts noteiktās personas datu aizsardzības normas.

Personas datu aizsardzības tiesiskais pamatojums izriet no Latvijai saistošās datu aizsardzības direktīvas. Fizisko personu datu aizsardzības likums Latvijā ir spēkā kopš 2002. gada.

Vislielākās kļūdas Latvijā attiecībā uz personas datu aizsardzību un personas datu drošību ir tajā apstāklī, ka uzņēmumi un valsts institūcijas bieži uzskata to par formāla rakstura jautājumu - sākot ar nelielām bankām līdz pat lielām valsts iestādēm. Lielākoties, lai formāli izpildītu prasības, tiek ieviesta universāli pārņemama personas datu aizsardzības politika, nepiemērojot to konkrētajai iestādei vai uzņēmumam. Otra kļūda ir tā, ka organizācijas šo pienākumu uzskata tikai par informācijas tehnoloģiju rakstura jautājumu. Līdz ar to jāsecina, ka vadība nepiešķir tam pietiekami augstu prioritāti. Tomēr šī problēma ir jāskata vadības līmenī, nosakot, kā šāda personas datu aizsardzības politika tiks ieviesta un kā uzturēta kontrole. Līdzīgu iemeslu dēļ (nesakārtota personas datu informācijas glabāšana un aprite), iespējams, notika arī plašu rezonansi guvušais pasu skandāls.

Labklājības ministrija (LM) pilnveidojusi darbavietā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas kārtību, tādējādi mazinot administratīvo slogu darba devējiem un Valsts darba inspekcijai (VDI), liecina ministrijas sniegtā informācija.

Iepriekšminēto paredz grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 28.augusta noteikumos Nr.950 Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība, ko otrdien, 10.decembrī apstiprināja valdība.

Turpmāk darba devējiem būs vieglāk veikt nelaimes gadījumu izmeklēšanu, jo nebūs jāveido izmeklēšanas komisija. Tā vietā paši darba devēji varēs izlemt, kuri cilvēki veiks nelaimes gadījumu izmeklēšanu. Līdztekus izmaiņām joprojām ir saglabāta prasība izmeklēšanas procesā iesaistīt gan darba aizsardzības speciālistu vai cilvēku, kurš pilda darba aizsardzības speciālista pienākumus, gan nodarbināto uzticības personu vai darbinieku pārstāvi. Tas ir svarīgi, lai izmeklēšanas laikā būtu pārstāvēta nodarbināto puse un izmeklēšanā piedalītos speciālists, kas veic darba vides risku novērtēšanu un nosaka pasākumus to novēršanai.

Šogad Transporta un nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam (TNGIIB) paredzēs 341,3 tūkstošus Ls lielu budžetu, kas ir par 909 latiem vairāk, nekā plānots iepriekš, lēmis Ministru kabinets.

Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja darbības nodrošināšanai aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas jomā paredzēti līdzekļi 130 tūkstošu latu apmērā, dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanas jomā 103,1 tūkstošu latu apmērā un jūras negadījumu izmeklēšanas jomā 45 tūkstošu latu apmērā. Neiztērēti līdzekļi paliks kā uzkrājums nākamajiem gadiem, gadījumā, ja notiek lielāki nelaimes gadījumi, DB norādīja TNGIIB direktors Ivars Alfrēds Gaveika.

Savukārt 2012. gadā un divos tam sekojošajos gados biroja budžets plānots 281,7 tūkstošu Ls apmērā, no kuriem kārtējiem izdevumiem paredzēti 266, 7 tūkstoši Ls, tai skaitā darbinieku atlīdzībai 159 tūkstoši Ls, precēm un pakalpojumiem 107,8 tūkstoši Ls.

Datu valsts inspekcija ir noteikusi pagaidu aizliegumu datu apstrādei Centrālas statistikas pārvaldes (CSB) vietnē www.Tautasskaitisana.lv līdz brīdim, kad personu ievadītie dati būs drošībā. Tāpēc šobrīd CSB piedāvā autorizēties tikai ar e-paraksta vai banku identifikatoriem.

CSP uzsver, ka šie ir droši identifikatori iedzīvotāju personības noteikšanā un nav pieejami nepiederošām personām, kā tas varētu būt ar personas pasu datiem. Līdz papildu risinājumu izstrādei, atbilstoši Datu valsts inspekcijas norādījumiem, nebūs iespējams aizpildīt elektroniski anketas, izmantojot personas kodu un pasu datus.

Jau vēstīrs, ka Datu valsts inspekcija brīdina, ka citas personas identifikatoru – personas datu, izmantošana, lai aizpildītu tautas skaitīšanas anketu internetā, bez pašas personas piekrišanas, ir administratīvi vai pat krimināli sodāma rīcība.

Datu valsts inspekcija, konstatējusi, ka informāciju, kura, aizpildot tautas skaitīšanas ir sniegta CSB, pēc tam ir iespējams skatīt, labot vai precizēt, Vietnē ievadot personas, kura informāciju CSB sniedza, personas kodu un pases numuru.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas palāta pasludinājusi spriedumu lietā «Sapožkovs pret Latviju», atzīstot par pamatotu ieslodzītā Aleksandra Sapožkova 2003. gada 5. martā Tiesā iesniegto sūdzību par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. panta (spīdzināšanas, necilvēcīgas un cilvēka cieņu pazemojošas izturēšanās aizliegums) pārkāpumiem Latvijā.

Iesniedzējs ECT sūdzējās, ka viņam piederošo mantu kratīšanas brīdī ieslodzījuma vietā pret viņu tika pielietots nesamērīgs fiziskais spēks, nodarot miesas bojājumus, kā arī vēlāk netika nodrošināta efektīva incidenta apstākļu izmeklēšana.

Iesniedzēja prasīto 90 tūkstošu eiro vietā tiesa piesprieda atlīdzību par morālo kaitējumu 4000 eiro apmērā.

Izskatot iesniedzēja sūdzību, ECT noraidīja Latvijas valdības iebildumu, ka iesniedzējs nebija izsmēlis viņam pieejamos iekšējos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, jo viņš nebija vērsies civilprocesuālajā kārtībā pret Ieslodzījuma vietu pārvaldi ar prasību par kaitējuma atlīdzināšanu. Tiesa uzsvēra, ka gadījumos, kad ir noticis Konvencijas 3. panta pārkāpums, mantiskas kompensācijas piešķiršana pati par sevi nav pietiekams tiesiskās aizsardzības līdzeklis. Šajos gadījumos valstij ir arī pienākums nodrošināt efektīvu incidenta izmeklēšanu.

Ziemeļvalstu gaļas pārstrādes grupa HKScan, kuras zīmolu vidū ir arī Rīgas miesnieks un Jelgava, dažu nedēļu laikā plāno pabeigt iekšējo izmeklēšanu par grupas atzaru Baltijas valstīs darbību, paziņoja HKScan biznesa Baltijas valstīs pagaidu vadītāja Anne Mere.

«HKScan vadība ir saņēmusi informāciju, kas ir jāizmeklē, lai pārliecinātos, ka kompānijā tiek ievēroti labas pārvaldības principi, kā arī mūsu iekšējais rīcības kodekss,» viņa sacīja ziņu aģentūrai BNS, tomēr atteicās sniegt detalizētāku informāciju.

«Mēs varēsim izklāstīt detaļas, kad izmeklēšana būs pabeigta,» viņa piebilda.

Uz jautājumu, vai kompānijā notiekošajā vajadzētu iesaistīt tiesībsargājošās institūcijas, Mere aicināja neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus. «Izmeklēšana turpinās un ir pāragri par to spriest,» viņa sacīja.

Mere informēja, ka vairāki HKScan Baltics vadības pārstāvji ir atstādināti no amata un izmeklēšana ir vērsta pret visu vadības komandu. Divpusējie līgumi paredz, ka kompānija nedrīkst atklāt to darbinieku, kas uz izmeklēšanas laiku atstādināti no amata, vārdus.

Tuvojoties svētku sezonai, arvien biežāk nākas saskarties ar personas datu apstrādes jautājumiem. Saņemot ielūgumus uz publiskiem vai ne tik publiskiem pasākumiem, tajos ne reti tiek norādīts: «Pasākuma norise tiks fotografēta un filmēta. Ar savu ierašanos pasākumā, Jūs sniedzat piekrišanu savu personas datu apstrādei.» Šāda vai līdzīgi pasniegta informācija ir kļuvusi par ielūgumu ierastu sastāvdaļu. Tomēr, vai tas ir vienīgais šāda veida datu apstrādes tiesiskais pamats un vai pasākuma rīkotāji apzinās visas no tā izrietošās sekas?

Viens no bieži sastopamiem Vispārējās datu aizsardzības regulas nepareizas piemērošanas piemēriem ir pārlieku bieža personas datu apstrādes balstīšana uz personas «piekrišanas» pamata, kas liecina, ka izpratne par regulu joprojām ir nepietiekoša un tās prasību interpretācija nereti pārspīlēta.

Personas piekrišana fotografēšanai vai filmēšanai publiskos pasākumos bieži ir neveiksmīgi izvēlēts vai pat nepareizi norādīts datu apstrādes pamats. Pirmkārt, jau tādēļ, ka pastāv šaubas, vai tā tiks uzskatīta par brīvi dotu piekrišanu, jo vienīgais veids, kā paust savu nepiekrišanu ir uz pasākumu neierasties. Piekrišanas došana nozīmē arī reālu iespēju to liegt, nenostādot sevi nelabvēlīgā situācijā. Turklāt piekrišanu datu apstrādei jābūt iespējams tikpat viegli atsaukt kā to dot. Parasti gan pasākuma organizētāji šīs apmeklētāju tiesības uzaicinājumā nenorāda, kas jau pats par sevi ir datu regulas prasību pārkāpums.

Valsts darba inspekcija pabeigusi nelaimes gadījuma, kas notika š. g. 18. janvārī un kurā dzīvību zaudēja divi uzņēmuma Liepājas metalurgs nodarbinātie, izmeklēšanu.

Notikumi elektrotēraudkausēšanas ceha (turpmāk – ETKC) ražotnē 2012. gada 18. janvārī risinājušies sekojoši. Pēcpusdienā ETKC vadītāja vietniekam piezvanījis 4. brigādes maiņas vadītājs un informējis par tehnisku problēmu ar elektrokrāsns erkera vāku. Plkst. 13:50 ETKC vadītāja vietnieks piezvanījis ETKC elektrokrāsns, kausa krāsns iecirkņa mehāniķim (turpmāk – mehāniķis) un devis uzdevumu noskaidrot vāka konstruktīvās nepilnības. Konkrēti norādījumi par uzdevuma izpildes laiku mehāniķim netika doti.

Pēc plkst. 14.00 mehāniķis kopā ar elektrotēraudkausēšanas ceha konstruktoru (turpmāk – konstruktors) bija gājuši garām metālkonstrukciju atslēdzniekam, kurš tai brīdī atradies uz darba laukuma, netālu no elektroloka krāsns vadības pults.

Pagājušas nedēļas laikā Datu valsts inspekcija ir pieņēmusi lēmumus trīs administratīvo pārkāpumu lietās. Divās lietās piemērots naudas sods, vienā gadījumā – brīdinājums, norādīts Datu valsts inspekcijas Informācijas daļas vadītāja informācijā. Pamatojoties uz publikācijām presē, Datu valsts inspekcija veica pārbaudi sakarā ar SIA «RIMI Latvia» rīcībā esošo personas datu nodošanu trešajām personām bez tiesiska pamata. Tika konstatēts, ka dati no SIA «RIMI Latvia» pārziņā esošās video novērošanas sistēmas tika nodoti masu saziņas līdzekļu rīcībā. SIA «RIMI Latvia» par fiziskās personas datu nelikumīgu apstrādi, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.panta 7.daļu, uzlikts naudas sods 350 latu apmērā. Kā zināms, žurnāls Privātā dzīve publicēja fotoattēlus, kuros bija redzams premjers Einars Repše, iepērkamies lielveikalā Olimpija. Pamatojoties uz fiziskas personas iesniegumu par iespējamiem Fizisko personas datu aizsardzības likuma pārkāpumiem tika veikta pārbaude Rīga domes, Rīgas Kurzemes rajona pašvaldības uzņēmumā «Kurzemes nami». Datu valsts inspekcija konstatēja, ka pašvaldības uzņēmums «Kurzemes nami» veic fizisku personu datu apstrādi nereģistrējot personas datu apstrādes sistēmas Datu valsts inspekcijā. Par šo pārkāpumu pašvaldības uzņēmumam Kurzemes nami», saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.panta 9.daļu, uzlikts administratīvais sods 200 latu apmērā. Par iesniegumā minētajiem faktiem pārbaude turpinās. Savukārt, par dzīvokļu īpašnieku, kas nav izpildījuši parādsaistības pret Cēsu Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību bezpeļņas organizāciju «Gauja», saraksta publiskošanu (tika izvietoti attiecīgā nama kāpņu telpā), izteikts brīdinājums bijušajam Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības bezpeļņas organizācijas «Gauja» valdes priekšsēdētājam,norādīts Datu valsts inspekcijas Informācijas daļas vadītāja informācijā.

Valsts darba inspekcija šodien kādam darba devējam piemērojusi 400 latu lielu naudas sodu par pirmās palīdzības nesniegšanu nelaimes gadījumā darbā cietušam darbiniekam.

Veicot metināšanas darbus no pārvietojamā portāla, darbinieks nokrita un guva smagas traumas. Darba devējs pēc notikušā nelaimes gadījuma cietušajam vīrietim nenodrošināja pirmo palīdzību, bet nogādāja viņu mājās.

Kā izriet no nelaimes gadījuma izmeklēšanas materiāliem, cietušā darbinieka kolēģis aizvedis viņu mājās un pateicis, lai divas dienas paguļ, bet pēc tam dodas atpakaļ uz darbu. Vēlāk vīrieša ģimenes locekļi pamanīja, ka cietušajam vīrietim ir lauzta roka. Tikai tad izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, kas cietušo nogādāja slimnīcā.

Darba inspekcija norāda, izdarītais pārkāpums nodarījis reālu ļaunumu darbiniekam, jo viņam savlaicīgi netika sniegta pirmā palīdzība. Darba devējs ar savu rīcību faktiski centies noslēpt nelaimes gadījuma faktiskos cēloņus.

Valsts darba inspekcija ir sākusi slēpta nelaimes gadījuma izmeklēšanu būvniecības uzņēmumā.

Darba inspekcijas amatpersonām, veicot pārbaudi kādā Jūrmalā esošā būvobjektā, radušās aizdomas par iespējami slēptu nelaimes gadījumu. Veicot pastiprinātu pārbaudi, apstiprinājies, ka šā gada 4. jūlijā šajā būvobjektā 48 gadus vecam vīrietim uzkritusi ķieģeļu siena. Ārstniecības iestāde pēc Darba inspekcijas pieprasījuma atzinusi, ka darbinieka veselībai nodarīti smagi bojājumi. Vīrietim konstatēts kreisās kājas apakšstilba abu kaulu lūzums. Cietušajam jau veiktas divas operācijas.

Darba inspekcija no darba devēja līdz šim nav saņēmusi informāciju par notikušo nelaimes gadījumu. Tāpat darba devējs pārbaudes laikā nav ieradies sniegt paskaidrojumus par nelaimes gadījuma apstākļiem. Iespējams, darba devēja nolūks bija slēpt notikušo nelaimes gadījumu. Par darba devēja vēlmi slēpt notikušo nelaimes gadījumu darbā Darba inspekcijai nav ziņojis arī cietušais vīrietis.

Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanā Valsts policija ir atklājusi, ka vairākiem dokumentiem, kas saistīti ar Priedaines ielas 20. nama būvniecības procesu, ir viltoti paraksti. Šobrīd parakstu viltotājs ir noskaidrots un prokuratūra viņam jau piemērojusi sodu, Db.lv informēja Valsts policija.

Dokumentu viltošanas fakts atklājās pēc tam, kad izmeklētāju grupa strādāja ar kratīšanās izņemtajiem dokumentiem un daži no tiem radīja aizdomas par iespējamu viltojumu, tādējādi apstiprinot bažas par būvniecības procesā bieži sastopamo formālo attieksmi. Turpmākās izmeklēšanas darbības un veiktās ekspertīzes šīs aizdomas pastiprināja – uz dokumentiem bija viltots paraksts. Savā nodarījumā atzinās arī pati aizdomās turētā persona – 1952. gadā dzimis vīrietis.

Kā liecināja izmeklēšanas rīcībā esošie pierādījumi, minētie dokumentu viltojumi ir veikti 2011. gadā un ir saistīti ar objekta būvniecības pirmo kārtu. Lai nenovilcinātu šo izmeklēšanu un ņemot vērā, ka konkrētā nodarījuma formālais sastāvs pēc Krimināllikuma ir kvalificējams kā mazāk smags (Krimināllikuma 275. panta 2. daļa), tika pieņemts lēmums par šī nodarījuma izdalīšanu no kopējās Zolitūdes lietas izmeklēšanas.

Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktais personas datu apstrādes sistēmu reģistrācijas termiņš, esošajām personas datu apstrādes sistēmām, beidzās 2003.gada 1.martā. Līdz 2003.gada 3.martam Datu valsts inspekcija ir saņēmusi 10 001 personas datu apstrādes sistēmu reģistrācijas pieteikumu. Reģistrētas 9177 personas datu apstrādes sistēmas, norādīts Datu valsts inspekcijas izplatītajā informācijā. Savas personas datu apstrādes sistēmas reģistrējuši gandrīz 400 sistēmu pārziņi - valsts institūcijas. Reģistrētas arī ap 1000 sistēmu pārziņu – pašvaldību iestāžu personas datu apstrādes sistēmas. Reģistrējušās 26 sabiedriskās organizācijas, tai skaitā divas partijas. Datu valsts inspekcija informē, ka turpina pieņemt personas datu apstrādes sistēmu reģistrācijas pieteikumus un atgādina, ka šā gada 13.martā Saeima trešajā lasījumā skatīs grozījumu projektu Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kurā bez cita ir paredzēts noteikt administratīvo sodu par fizisku personu datu apstrādes sistēmu nereģistrēšanu. Paredzams, ka par fiziskas personas datu apstrādes sistēmas darbību bez reģistrēšanas Datu valsts inspekcijā tiks uzlikts naudas sods no 25 līdz 250 latiem. Bez tam Ministru kabinetā ir iesniegts noteikumu projekts «Noteikumi par personas datu apstrādes sistēmas un Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto reģistrējamo izmaiņu reģistrācijas valsts nodevu». Pašlaik par personas datu apstrādes sistēmu reģistrāciju maksa netiek iekasēta,norādīts Datu valsts inspekcijas izplatītajā informācijā.

COVID-19 ir vīruss, kas apdraud cilvēka veselību. Līdz ar to ir pašsaprotami, ka infekcijas izplatības ierobežošana nevar notikt bez cilvēka personas datu apstrādes pat tad, ja cilvēkam vēl nav konstatēta saslimšana.

Šī raksta fokuss ir vērsts uz lakonisku organizāciju tipiskās rīcības vērtējumu un pienākumiem no Vispārīgās datu aizsardzības regulas Nr. 2016/679 (turpmāk – Regula) viedokļa ārkārtas situācijas laikā, un šeit aplūkotie jautājumi nebūt nav vienīgie, kuri vēl nākotnē tiks analizēti.

Infekcijas slimību apkarošana normālā situācijā pamatā balstās uz šādiem soļiem:

a) ārsts pacientam konstatē infekciju un uzsāk ārstēšanu; ārsts par infekciju ziņo speciālai valsts iestādei – Slimību profilakses un kontroles centram (turpmāk – SPKC), kura funkcija ir apzināt pacienta iespējamās kontaktpersonas (piemēram, ģimenes locekļi, darba kolēģi) un ieteikt tām noteiktus aizsardzības pasākumus;