Latvijas mākslas darbu tirgu pērn aktivizējuši solītāji no Krievijas; tajā parādījušies patiesi unikāli mākslas darbi.

Veiksmīgākais izsoļu darījums pērn bijis klasiskās mākslas galerijai Antonija, kurā XX gs. otrās puses Jāņa Pauļuka glezna Pašportrets izsolē pārdota par vairāk nekā 66,8 tūkst. eiro. Tas ir Latvijas rekords – tā ir lielākā jebkad samaksātā summa par kādu no pēckara periodā radītiem darbiem.

«Tā bija milzīga veiksme. Mākslas darba sākuma cena bija 17 tūkst. eiro. To iegādājās privātpersona, kāds pašmāju kolekcionārs. Interesanti, ka izsolē pa telefonu solīja arī divi Maskavas pārstāvji, kuri pie 51 tūkst. eiro solīšanu pārtrauca,» stāsta galerijas Antonija vadītājs Norberts Sarmulis. Otra iespaidīgākā izsoles cena, kas pagājušajā gadā tika piesolīta, bija par Jūlija Klēvera gleznu Vakars, kuru kāds antikvariāta pārstāvis no Maskavas nopirka par 25,6 tūkstošiem eiro. Summa par gleznu varēja būt pat lielāka, uzskata N. Sarmulis. Iemesls – vietējie pircēji to pat neizskatīja kā pirkšanas objektu.

Kamēr notiek Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja rekonstrukcija un top Laikmetīgās mākslas muzejs, mūsdienīgās mākslas telpu stutē bankas, mecenāti, kā arī privātā iniciatīva un finansiāls atbalsts

Kopējo summu, kas ieguldīta dažādās ārvalstu un pašmāju mūsdienīgās mākslas aktivitātēs, nav iespējams uzzināt, jo vairāku privāto mākslas projektu kūrētājiem izmaksas ir komercnoslēpums. Laikmetīgā māksla meklē telpu gan muzejam, gan izstādēm, šobrīd vasaras formātā tā cenšas iedzīvoties Kalnciema ielas kvartālā un piepilda Krievu teātra foajē.

ABLV Charitable Foundation ir viens no lielākajiem laikmetīgās mākslas atbalstītājiem Latvijā, kas aktīvi vāc darbus Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) kolekcijai, kā arī organizē dažādas aktivitātes laikmetīgās mākslas popularizēšanā. ABLV Bank Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijai jau ir iegādājusies darbus aptuveni 720 tūkstošu eiro apjomā, kopumā kolekcijas izveidošanā tiks ieguldīti aptuveni 1,4 miljoni eiro, stāsta Charitable Foundation vadītāja Zanda Zilgalve. Kopā no 31 mākslinieka iegādāti 204 mākslas darbi. Kolekcijā ir Imanta Lancmaņa, Aijas Zariņas, Miervalda Poļa, Katrīnas Neiburgas u.c. mākslinieku darbi. Tāpat ABLV Charitable Foundation katru gadu rīko grantu konkursu, kura ietvaros biedrības un nodibinājumi var pretendēt uz finansējumu profesionālām izstādēm, kā arī atbalsta izglītības projektus, kas saistīti ar laikmetīgās mākslas popularizēšanu u.c. Pagājušā gada rudenī Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds (LLMMF), kuru dibinājuši ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds, parakstīja nodomu protokolu par LLMM būvniecību. Šī projekta īstenošanai LLMMF dibinātāji ieguldīs aptuveni 30 miljonus eiro.

Tiks palielināti naudas sodi par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu un neatļautu mākslas vai antikvāro priekšmetu izvešanu no Latvijas.

Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumiem, kurus otrdien akceptēja Saeimas Juridiskā komisija, sods par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu fiziskām personām plānots no 100 līdz 250 Ls, bet juridiskām personām – no 750 līdz 1000 Ls.

Ja, pārkāpjot noteikumus, kultūras piemineklis tiek bojāts, sods plānots attiecīgi no 250 līdz 400 Ls un no 1750 līdz 2000 Ls. Savukārt sods gadījumā, ja pārkāpumi izdarīti atkārtoti gada laikā, būs 350 – 500 Ls fiziskām personām un 2750 līdz 3000 Ls juridiskām personām.

Maksimālais sods par kultūras pieminekļu bojāšanu nav mainīts kopš 1995.gada un joprojām ir 250 Ls. Turklāt patlaban kodeksā atsevišķi nav noteikta atbildība juridiskajām personām, lai gan būvniecības darbus ēkās ar kultūrvēsturisku nozīmi pārsvarā veic tieši komersanti.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 14. aprīlī norisinājās 12. jauno modes mākslinieku konkurss Habitus Baltija.

Šogad konkursā uzvaras laurus plūca un konkursa Grand Prix ieguva modes māksliniece Irina Tereščuka no Baltkrievijas, savukārt par Labāko skolu tika atzīta Krakovas Mākslas un dizaina skola (Polija).

Vitebskas Valsts tehnoloģiju universitātes 2011. gada absolventes Irinas Tereščukas kolekcija NO PANIC (BEZ PANIKAS) ieguva visaugstāko žūrijas novērtējumu individuālajā konkursā, un Irina Tereščuka tika atzīta par vislabāko jauno modes dizaineri. Balvā Irina Tereščuka saņēma sertifikātu kolekcijas izvietošanai nozīmīgākajā Krievijas ShowRoom RED Maskavā, Krievijā, kas ietver arī zīmola virzīšanu Krievijas tirgū. Jaunā māksliniece saņēma arī latviešu metālmākslinieka Māra Šustiņa veidoto konkursa Habitus Baltija Grand Prix statueti un iespēju nākamgad konkursa Habitus Baltija 2013 apbalvošanas ceremonijā demonstrēt savu jauno tērpu kolekciju.

Šopavasar ir apritējuši pieci gadi, kopš durvis vēra viens no 21. gadsimta ambiciozākajiem kultūras projektiem Austrumeiropā – Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Ik gadu tas pulcē vairāk nekā 90 tūkstošus apmeklētāju no visas pasaules, tomēr bez dotācijām centra pastāvēšana būtu izaicinājums, jo māksla ir «dārgs prieks».

Piesaista tūkstošus

Mākslas centra atklāšana bija ilgi gaidīts notikums. Tā galvenais pievilkšanas spēks bija daudziem tolaik te vēl diezgan mazpazīstamais Marks Rotko, kura darbi šobrīd ir miljoniem eiro vērti. Apmeklētāji devās apskatīt jaunizveidoto mākslas centru un M. Rotko darbu oriģinālus, pārliecināties, kas ticis restaurēts un izveidots Daugavpils cietoksnī, jo tobrīd atjaunotu objektu tur nebija tik daudz kā tagad.

Mākslas centra vadība novērojusi, ka pirmajā pastāvēšanas gadā tā, iespējams, vairāk bija interese par jauno vietu, taču šobrīd apmeklētāji nāk atkārtoti un ņem līdzi arī ģimeni, draugus un ārvalstu viesus. Centram izveidojusies stabila sadarbība ar tūrisma firmām no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm. Tās uz Daugavpili un Latgali ved tūristu grupas, tostarp arī kultūras un mākslas cienītājus. Līdz šim centru apmeklējuši vismaz 90 tūkstoši cilvēku gadā, taču šis rādītājs ticis arī pārsniegts. Tā, piemēram, 2014. gadā fiksēts lielākais apmeklētāju skaits – virs 115 tūkstošiem (līdz pat 10 tūkstošiem dienā). Kopējais apmeklētāju skaits tiek rēķināts, skaitot gan izstāžu apmeklētājus, gan arī tos, kuri centru apmeklē Muzeju naktī un Mākslas naktī, kas ir Rotko centra iedibināta tradīcija Daugavpils pilsētas svētku svinēšanai.

Aizvadītajā nedēļā Kultūras ministrijas (KM) Vizuālās mākslas padome tika iepazīstināta ar Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja saturiskās darbības uzsākšanas modeļa piedāvājumu, informē KM.

Tas paredz, ka jau 2025.gadā tā varētu būt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atsevišķi veidota struktūrvienība, kas sāks darbu pie vienota laikmetīgās mākslas krājuma izveides, iepirkuma un pētniecības.

Ziņojumā, ko veidojusi Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja darba grupa, uzsvērts, ka vēl pirms LLMM telpiskās jeb fiziskās mājvietas nodrošināšanas ir nepieciešama laikmetīgās mākslas institucionālās vadības izveide un tās darbības uzsākšana. Šāds solis sperams, lai pārtrauktu fragmentārismu, kas izveidojies Latvijas laikmetīgās mākslas funkciju sadalījuma starp ļoti dažādām institūcijām rezultātā. Kā arī, lai stratēģiski apvienotu laikmetīgās mākslas pārvaldību valsts līmenī, tostarp arī nodrošinot stratēģisku pieeju un pietiekamus līdzekļus Latvijas laikmetīgās mākslas iepirkumam un pētniecībai. LLMM institucionālās vadības pārstāvji strādās arī pie tā, lai mēs pēc iespējas ātrāk nonāktu pie LLMM ēkas, kurā uzturēt nepārtrauktu laikmetīgās mākslas procesu

Arī mākslas tirgus nav izolēts no tā, kas notiek ar ekonomiku. Proti, ja tai ir lielākas nedienas, arī šajā tirgū, ja nenoiek lieli brīnumi, laika apstākļi sagaidāmi krietni vēsāki.

Piemēram, tajā pašā akciju tirgū sadegot milzu summām un pār biznesu nākotni savelkoties mākoņiem, pasaules bagātnieki par lielu summu virzīšanu mākslas vai luksusa preču iegādes virzienā var padomāt divreiz. Turklāt to, šķiet, arī pat ļoti gribot vairs izdarīt nemaz nav tik vienkārši. Pamatā līdz ar ceļojumu un pulcēšanās aizliegumiem stopkrāns norauts dažādām šādām publiskām mākslas darbu izsolēm, izstādēm, saietiem utt.

Daži gan mēģina būt optimistiski un norāda, ka šis būs pamudinājums (tiesa gan, ar nūju) mainīties arī šim tirgum. Proti, arvien lielākā mērā pat ļoti dārgi mākslas darbi var tikt nosolīti tiešsaistē, ziņo finanšu ziņo portāls "Barron's" un piebilst, ka lielā mērā šāda pieeja tīri labi pie sirds ejot gados jaunākiem mākslas darbu pircējiem.

Majoru kultūras namā izstādītas vaska figūras

Jūrmalā, Majoru kultūras namā, Jomas ielā 35, atkal atvērta Vaska figūru izstāde, ko pēc divu gadu pārtraukuma ar atjaunotu saturu piedāvā firma MTU Fantasy no Igaunijas.

Atklās izstādi Neskartie. Latvijas tekstilmāksla

Ārzemju mākslas muzejā 7.jūlijā pl.17.00 tiks atklāta Latvijas Tekstilmākslas asociācijas rīkotā izstāde Neskartie. Latvijas tekstilmāksla.

Būs apskatāmi Tiroles mākslinieku darbi

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā no 11. jūlija līdz 2. augustam būs apskatāma Austrijas mākslas izstāde Audums un akmens.

Valdības pieņēma noteikumus, kuri nosaka: valsts nodevas par mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā un atļaujas izsniegšanu izvest medību trofejas no Latvijas likmes, atvieglojumus un maksāšanas kārtību; kārtību, kādā medību trofejas izvedamas no Latvijas.Valsts nodevas likmes ir šādas: par mednieka apliecības izsniegšanu – viens lats; par mednieka sezonas kartes izsniegšanu – trīs lati Par medību atļaujas izsniegšanu aļņa, staltbrieža, mežacūkas, stirnas, medņa vai rubeņa medīšanai (neatkarīgi no atļaujā norādītā dzīvnieka vecuma un dzimuma) – viens lats. Par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā: ja atļaujas derīguma termiņš ir viena diena, – 10 Ls; ja atļaujas derīguma termiņš ir līdz 10 dienām, – 25 Ls; ja atļauja derīga visu medību sezonu, – 70 Ls,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā. Par atļauju izvest medību trofejas no Latvijas: par aļņa apaļradža medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofejas ragu izvērsums pārsniedz 120 cm, vai aļņa ar lāpstveida ragiem medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofejas ragiem ir 20 vai vairāk žuburu, – 100 Ls; par staltbrieža medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofeja ir smagāka par 10 kg, – 100 Ls; par stirnas medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofeja ir smagāka par 0.6 kg, vai vilka vai lūša medību trofejas (āda un galvaskauss) izvešanu – 50 Ls; par jebkuru citu medību trofeju (izņemot lapsu, jenotsuņu, Amerikas ūdeļu, meža caunu, akmens caunu, sesku un bebru ādas) izvešanu – 10 Ls. Vecuma un izdienas pensionāriem un valsts akreditēto augstākās izglītības iestāžu pilna laika studējošajiem piemēro atvieglojumu valsts nodevai par mednieku sezonas kartes izsniegšanu un nosaka valsts nodevas likmi – viens lats. Mednieka apliecību, mednieka sezonas karti, medību atļauju, atļauju ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā vai atļauju izvest medību trofejas no Latvijas izsniedz pēc tam, kad uzrādīts dokuments par valsts nodevas samaksu,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.

Mākslas darbu izsoles nav tikai uz peļņu orientēts pasākums, tās veido tirgu, veicina apriti, kā arī nosaka un uztur mākslas darbu cenas.

Toni vietējā mākslas darbu izsoļu tirgū nosaka apmēram 6-7 dalībnieki, un, kā lēš eksperti, izsoļu namos apgrozībā ir apmēram 80% no tirgū esošā piedāvājuma. Vērtīgāko mākslas darbu pārdošanas darījumi gan nereti notiekot ārpus izsolēm.

Pazīstamākās galerijas, kas Latvijā nodarbojas ar mākslas darbu izsoļu rīkošanu, ir Antonija, Ivonnas Veihertes mākslas galerija, Jēkabs, Birkenfelds, Mākslas vēstniecība (SIA Baltantik), izsoļu nams Baltic Auction House u.c. Izsoles katra galerija rīko vidēji 4-5 reizes gadā, sadarbībā ar izsoļu namiem regulāras ikgadējas mākslas darbu un antikvāru priekšmetu izsoles rīko arī bankas, piemēram, Rietumu banka, arī Swedbank struktūra Private Banking u.c. Par tradīciju kļuvusi arī mākslas darbu labdarības izsole Likteņdārza projekta atbalstam.

Pērkot Latvijas mākslinieku darbus, stāvus bagāts neviens nav kļuvis. Ja kāds savus brīvos līdzekļus vēlas ieguldīt mākslas darbos, ir jāpievēršas starptautiskajiem ūdeņiem

Tā sarunā DB atzīst Latvijas azartspēļu biznesa smagsvars, fonda Mākslai vajag telpu valdes priekšsēdētājs un mākslas mecenāts Jānis Zuzāns, kurš tikko kā ir iegādājies Sapņu fabriku. Tuvākajos pāris gados šo ēku plānots pārveidot par laikmetīgās mākslas centru, kura kodolu veidos paša uzņēmēja ģimenes mākslas darbu kolekcija.

Fragments no intervijas:

Kā sākās jūsu apsēstība ar mākslas darbu kolekcionēšanu?

Tas sakņojas manā ģimenē. Manam tētim bija mākslas darbu kolekcija. Pirmo darbu ar mērķi veidot pašiem savu kolekciju mēs ar sievu Dinu iegādājāmies pagājušā gadsimta 90. gadu beigās. Rīgas komercbankā bija Induļa Zariņa izstāde, mēs nopirkām viņa darbu Mākslinieka darbnīcā un mērķtiecīgi sākām veidot savu kolekciju.

Māksla nebūt nav tas labākais investīciju objekts, ja mērķis ir pelnīt. Tad jau izdevīgāk ir veidot vērtspapīru kolekcijas, intervijā DB atzīst mākslas kurators Kaspars Vanags

Viņš ir korporatīvā labdarības fonda ABLV Charitable Foundation mākslas programmas vadītājs un radošās koncepcijas līdzautors topošajam Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejam. Darbus savai personīgajai kolekcijai viņš labprāt meklē arī nepretenciozās vietās, apmeklējot krāmu tirdziņus un antikvariātus.

Fragments no DB intervijas:

Vai māksla ir labs investīciju avots?

Ja kāds vēlas pelnīt naudu, tad noteikti var sacīt, ka ir simtiem drošāku un ienesīgāku investīciju iespēju.

Ja kāds, kurš vēlas veidot savu mākslas kolekciju, lūgtu tavu padomu, kādus darbus iegādāties, ko tu viņam ieteiktu?

Latvijas Nacionālā mākslas muzejā varēs aplūkot pirmās ekspozīcijas, informē muzeja pārstāvji.

Atjaunotās vēsturiskās galvenās ēkas K. Valdemāra ielā 10, Rīgā, svinīga atklāšana notiks trešdien, 4. maijā plkst.10.00.

Pēc uzrunām notiks svinīgās lentas pārgriešana, un visi varēs doties iepazīties ar renovēto un modernizēto muzeju.

4. maijā ieeja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs brīva.

Muzejā apmeklētājus sagaidīs jauna pastāvīgā ekspozīcija Latvijas māksla. 19.–20. gadsimts (vēsturiskās ēkas 2. un 3. stāvā), kā arī divas atklāšanas izstādes, veltītas Latvijas māksliniekiem: Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība (Lielajā izstāžu zālē jaunajā apakšzemes piebūvē) un Boriss Bērziņš (1930–2002). Sudrabs / zelts (vēsturiskās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs).

Rīt, 4.septembrī, plkst.19.00, Andrejsalā, Korpusu cehā notiks vairāku izstādes "Mobilais muzejs" eksponātu, 90-tajos gados radītu mākslas darbu un to autorrepliku, ko radījuši paši darbu autori, izsole. Tajā tiks izsolīts Ērika Boža objekts "Kzzz...", Andra Brežes darbs no sērijas "Struktūras", Kristapa Ģelža "Putekļu sēta", Zaigas Putrāmas darbs - mākslas aģitvilciena biļetes "Turp" un Oļega Tillberga "Lidmašīna", kā arī Ievas Iltneres "Suvenīri" - šķīvji ar Aivara Lemberga attēlu, kuru idejas maketu māksliniece radīja 1998. gadā notikušā 6. gadskārtējā SMMC-Rīga projekta "Ventspils. Tranzīts. Termināls" ietvaros.

Pasākumu vadīs Eduards Liniņš, par muzikālo noformējumu rūpēsies Roberts Gobziņš. Tajā tiks demonstrēts arī Sorosa Mūsdienu mākslas centra - Rīga (SMMC-Rīga) 5. gadskārtēja projekta "Opera" laikā realizētās Hardija Lediņa un Kaspara Rolšteina operas "Rolstein on the Beach" (1997) ieraksts, kuru Laikmetīgās mākslas centrs septembrī izdos DVD formātā.

Starptautiskais mākslas projekts MOBILAIS MUZEJS apskata muzeja lomu mūsdienu sabiedrībā globālā un lokālā kontekstā. Izstāde ir mēģinājums apzināt, kā "muzejs bez sienām" vai plašākai publikai pieejams kādas sistemātiskas mākslas darbu atlases rezultāts ietekmē mākslas procesu un veido mūsdienu mākslas vēsturi. Izstādes tēma ir īpaši aktuāla patreizējā periodā, kad intensīvi tiek strādāts pie jaunā laikmetīgās mākslas muzeja un tā kolekcijas izveidošanas. Arī izstādes norises vieta Andrejsala - kalpo kā norāde uz plānoto muzeju.

Šonedēļ noslēgts līgums par izcilā fotogrāfa, Lietuvas fotogrāfijas skolas pamatlicēja un Lietuvas nacionālās balvas mākslā ieguvēja Antanas Sutkus, 20 darbu iepirkumu Laikmetīgās mākslas krājuma papildināšanai topošajam Laikmetīgās mākslas muzejam.

„Iegādāto darbu vidū ir reti momentuzņēmumi, kuros iemūžināts izcilais 20.gs franču filozofs Žans Pols Sartrs. Fotogrāfijas ir īpašas, jo Sutkus tās veidojis kā interpretācijas par filozofa individuālās brīvības, esamības un nebūtības idejām,” saka A/S Aizkraukles Banka valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.

Šobrīd ar A/S Aizkraukles Banka atbalstu topošajam Laikmetīgās mākslas muzejam iegādāti 82 darbi, to vidū divas gleznas no Imanta Lancmaņa darbu cikla „Kalētu klēts”, divi mākslinieces Aijas Zariņas darbi un četras mākslinieces Barbaras Gailes gleznas, desmit Intas Rukas fotogrāfijas no sērijas „Mani lauku ļaudis”, Jura Boiko triptihs „Skaņas”, igauņu gleznotāja Andreasa Tolta kolāža „Dziesmu svētki” un Leonarda Laganovska darbi no sērijas „Tribīnes”.

Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs!

Cienījamās Saeimas deputātes un godājamie deputāti!

Godājamais Ministru prezidenta kungs!

Godājamie ministri!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Latvijas un Krievijas attiecības kā divām suverēnām valstīm sāka atjaunoties pēc tam, kad 1991. gada augustā Krievijas Federācija atzina Latvijas valsts neatkarību, balstoties uz Augstākās padomes pieņemto Konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu.

Pirmajos gados gan Latvija, gan Krievija vēl tikai meklēja savu vietu pasaulē. Gan vienā, gan otrā valstī bija spēki, kas vēlējās virzīt savu valsti neiespējami pretējos virzienos. Latvijā bija spēki, kas vēlējās pāršķirt jaunu lapu un aizmirst visu, kas nodarīts Latvijas tautai piecdesmit okupācijas gados. Citi spēki neatlaidīgi noliedza Latvijas Republikas atjaunošanas likumību, bet Augstāko Padomi un vēlāk - Saeimu - godāja par pretlikumīgā 4. maija režīma institūcijām. Krievijā konfrontēja tie, kas vēlējās Krieviju padarīt par rietumu demokrātiju un tie, kas loloja cerības par impērijas atjaunošanu - vienalga kādā veidolā.

Šodien, 14. decembrī, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ar īpašu performanci mākslinieks Miķelis Fišers piesaka Latvijas ekspozīcijas nosaukumu Kas slikts var notikt (What Can Go Wrong).

Mākslinieks saka, ka ekspozīcijas nosaukumu katrs var lasīt, kā vēlas – kā izbrīnu, jautājumu vai pareģojumu. Taču tas nemainīs to, ko viņš apņēmies: parādīt, kā dzīve uz Zemes tiek izniekota.

Latvijas paviljona stāsts līdz skatītājam nonāks Miķelim Fišeram raksturīgā veidā - «provokatīvos mākslas darbos, kuros ir mistiskas pasaules, sazvērestības teorijas, ezotērisku piedzīvojumu ilustrācijas, kas izmanto reālajā dzīvē labi pazīstamus nereālus tēlus – ķirzakcilvēkus, citplanētiešus, teiksmainus pusdievus, kā arī dokumentālus personāžus». Latvijas ekspozīcijas apmeklētāji Venēcijā šos tēlus iepazīs kokgrebumos, gaismas-skaņas instalācijā un lielizmēra gleznā.

A 1.aprīli Krievija, paceļot izvedmuitu baļķiem, to izvešanu padara par vēsturi, tādējādi kokrūpniekiem liekot revidēt nospraustos plānus.

Krievija turpina tās valdības 2007. gada februārī nolemtā izpildi -paaugstināt minimālo izvedmuitu zāģbaļķiem - pat neraugoties uz Eiropas Savienības un atsevišķu tās dalībvalstu, it īpaši Somijas aktīviem protestiem un draudiem ar iespējamo veto Krievijas uzņemšanai Pasaules tirdzniecības organizācijā. Jārēķinās, ka lēmums būtiski paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un vēl jo vairāk Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Japānas un Ķīnas kokrūpniekus. Minimālo izvedmuitu skujkoku apaļkokiem Krievija palielina pakāpeniski - ar šā gada 1. aprīli no pašreizējiem 10 eiro/m3 to palielinot līdz 15 eiro/m3. Nākamais paaugstinājums paredzēts 2009. gadā, kad minimālā likme varētu sasniegt jau 50 eiro/m3 likmi. Uzņēmējiem jārēķinās, ka izvedmuita tiek noteikta % no darījumu vērtības, kas ar 1. aprīli būs 25 % (līdz šim 20 %) un 15 eiro (līdz šim 10 eiro) ir maksimāli iespējami mazākā summa.

Mākslas perons ir vieta, kur māksla uz brīdi piestāj un turpina savu ceļu no mākslinieka pie jaunā īpašnieka, kapitālsabiedrības Mākslas perons valdes priekšsēdētāja Lienīte Ormane raksturo Ventspils Biznesa inkubatorā reģistrētā uzņēmuma darbību.

Mākslas perona komandā ir piecas radošas meitenes, un komandas arsenālā ir gan pieredze uzņēmējdarbībā, gan sabiedriskajās attiecībās, gan mākslas un dizaina jomā. Viņas lepojas, ka pa visām spēj komunicēt angļu, krievu, franču, spāņu, ukraiņu, vācu un poļu valodā, un ir pārliecinātas, ka nākotnē nodarbosies ar mākslas eksportu uz Eiropas mākslas galerijām, dizaina un interjera uzņēmumiem, tāpat netrūks arī individuālo pasūtītāju.

Uzņēmuma ideja radusies 2008. gadā, kad Lienīte ar kolēģēm jau sesto gadu Latvijas Mākslas akadēmijā organizēja visiem labi zināmo labdarības gadatirgu Jarmarka. «Redzējām, ka īpašu - ar rokām un sirdi gatavotu - lietu cilvēkiem joprojām trūkst. Tāpat trūkst vietas, kurā plašā amplitūdā vienkopus tās varētu atrast. Tā radās ideja par Mākslas peronu. Idejiski tā ir vieta, kurā mākslinieks nodod savu radīto gara darbu un pircējam ir iespēja to iegādāties,» stāsta L. Ormane. Tā tapa makslasperons.lv un artplatform.lv. Pievēršanos mākslas un dizaina priekšmetu tirdzniecībai un ar mākslu saistītu projektu organizēšanai Lienīte sauc par likumsakarīgu, jo viņu pieredzē ir ne tikai Jarmarka, bet arī Mākslas festivāls, viņas ir producējušas mūsdienu kultūras projektu Baltā nakts un organizējušas citus ar mākslu saistītus projektus. Tagad SIA Mākslas perons ir uzņēmums, kas klientiem Latvijā un ārvalstīs izgatavo un piedāvā oriģinālus, kvalitatīvus mākslas darbus gan pēc pasūtījuma, gan interneta veikalā, kā arī dizaineru, mākslinieku un interjera speciālistu pakalpojumus. Tā ir sadarbība ar lielu skaitu individuālo mākslinieku. Turklāt meitenes organizē arī radošās darbnīcas, izstādes un dažādus pasākumus, pieaicinot katrā projektā profesionāļus - māksliniekus, dizainerus, scenogrāfus.

Numura pētījums atklāj – aiz viltotajām vēstulēm, kuras pagājušajā nedēļā saņēma vairāki desmiti Rīgas iedzīvotāju, slēpjas vērienīga, starptautiska mēroga naudas izkrāpšanas shēma.

Rīgā ir atrasti vairāki desmiti noslēpumainu sūtījumu no Izraēlas. Tā aizvadītajā nedēļā ziņoja interneta portāli un avīzes. Vēl noslēpumaināku šo lietu padarīja apstāklis, ka Latvijas Pasts neizpauda sūtījumu saturu. Vien to, ka visas vēstules ne tikai nāk no viena un tā paša sūtītāja, bet ir arī adresētas vienai un tai pašai personai. Pastnieki tās uzgāja vairākās kāpņutelpās un pastkastītēs Zolitūdē, Purvciemā un Mežciemā. Pavisam kopā pasta darbiniekiem izdevās atrast 40 šādus sūtījumus. Bet cik daudzi no tiem tomēr nonāca privātpersonu rokās – to nav iespējams prognozēt. Nedaudz vēlāk atklājās, ka visi šie sūtījumi ir viltoti. Viltojuma pazīmes bija gan Latvijas Pasta zīmogam, gan Izraēlas pastmarkai. Lietas materiālus pasta amatpersonas solījās neatvērtā veidā nodot policijai, lai uzsāktu izmeklēšanu. Tikmēr Numura veiktā izpēte atklāj starptautiska mēroga finanšu izkrāpšanas shēmu, kura no Izraēlas stiepjas līdz Ukrainai, Krievijai un nu jau arī Latvijai. Ņemot vērā šīs shēmas vērienu, neparasto izdomu, kā arī iesaistītās naudas summas, var secināt, ka šis ir, iespējams, iespaidīgākais naudas izkrāpšanas mēģinājums, kurā tiek iesaistītas Latvijas privātpersonas. Viens vienīgs upuris krāpniekiem ienestu vairāk nekā 22 tūkstošus latu lielu peļņu. Kā liecina Lielbritānijas un Nīderlandes drošības kompāniju veiktais pētījums, par šādu krāpšanās shēmu upuriem visbiežāk kļūst izglītoti cilvēki vecumā no 35 līdz 44 gadiem, kuriem ir stabils stāvoklis sabiedrībā un pastāvīgi ienākumu avoti.

Atsaucoties uz to, ka darba tirgū trūkst cilvēku ar fizikas un citu eksakto priekšmetu zināšanām, izskanējis aicinājums noteikt dabaszinātņu priekšmetu eksāmenus kā obligātus.

Patiesībā, obligāts eksāmens automātiski nenozīmē lielāku interesi par priekšmetu. Turklāt, vairojot obligāto eksāmenu skaitu, samazinām skolēnu izvēles iespējas un paaugstinām jau tā augsto eksāmenu slogu. Šobrīd, kad rit tikai otrais mācību gads, kad skolas turpina ieviest pilnveidoto mācību saturu un pieeju, un vēl nav iespējams izvērtēt rezultātus, jauns obligātais eksāmens būtu reforma reformas pēc, nevis reāls veids, kā sekmēt jauniešu interesi par STEM priekšmetiem.

Kāpēc obligātais eksāmens neradīs pēkšņu un vispārēju mīlestību pret STEM priekšmetiem? Paraudzīsimies uz centralizētā matemātikas eksāmena piemēru, kas kopš 2009. gada ir obligāts. Šajā divpadsmit gadu periodā tikai trīs gados vidējais rezultāts pārsniedza 40% slieksni. Tas nav apliecinājums tendencei, bet gan reakcija uz zemākām prasībām, līdz ar to ir skaidrs, ka obligātais eksāmens automātiski nerada konkurētspējīgākus vidusskolu absolventus. Motivāciju mācīties rada nevis eksāmenu obligātums, bet mācību saturs un procesa kvalitāte, tieši tāpēc mums jādod iespēja jaunajam saturam – tikai sagaidot un izvērtējot padziļināto zināšanu un prasmju apgūšanas rezultātus, varam runāt par papildu izmaiņu nepieciešamību.

«Darba tirgus atvēršana ir absolūta nepieciešamība,» atzīst Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Izmaiņas kavējas

Iekšlietu ministrs Ivars Godmanis Db uzsvēra, ka normatīvo aktu grozījumus, kas nepieciešami, lai ieviestu koncepciju, valdība varētu pieņemt līdz šī gada beigām. «Tie ir arī politiski iemesli, kāpēc normatīvo aktu izstrāde kavējas. Ir politiķi, kas uzskata, ka nevajag atvērt darba tirgu. Mēs gan uzskatām, ka tas būtu jādara,» tā I. Godmanis. «Par darba tirgus atvēršanu mēs, protams, diskutēsim valdībā, var būt dažādi modeļi darba tirgus atvēršanai. Atsevišķās profesijās darba tirgu varētu atvērt, bet noteikti jākvotē viesstrādnieku skaits,» uzskata premjers Aigars Kalvītis.

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs desmit darbības gados no inkubatora jaunajiem māksliniekiem izaudzis par nopietnu institūciju, kuru respektē arī mākslas aprindās ārvalstīs. Šogad tam uzticēts koordinēt Latvijas paviljonu Venēcijas mākslas biennālē

Tajā būs skatāmi Daigas Grantiņas darbi. Kim? dibinātāja Zane Čulkstēna akcentē, ka laikmetīgās mākslas vide Latvijā šobrīd ir daudz bagātīgāka, interesantāka, kvalitatīvāka, nekā tā bija pirms desmit gadiem, kad jauniem, spējīgiem māksliniekiem nebija, kur izstādīties. Viņa centra ambīciju īstenošanu vērtē kā hobiju, bet savu profesionālo darbību pašlaik saista ar SIA Erda, kas nodarbojas ar uzņēmuma tēla veidošanu, darbinieku labsajūtas uzlabošanu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik procentus no Kim? budžeta veido Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) līdzfinansējums?

Apmēram puse no budžeta ir VKKF līdzfinansējums. Tomēr jāakcentē, ka šis fonds spēj apmierināt, ja nemaldos, aptuveni desmito daļu no pieprasījuma. Tas ir milzīgs konkurss, kurā neko par skaistām acīm nedod. Tur ir komisija, kurā ir kompetenti cilvēki. Viņi karstās diskusijās izvērtē katru projektu un katru budžeta pozīciju.

Ceturtdien, 23. februārī, oficiālā BMW pārstāvja Latvijā “Inchcape Latvija” salonā sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru svinīgi tika atklāta pasaulslavenā amerikāņu mākslinieka Marka Rotko gleznu reprodukciju izstāde. Izstādē aplūkojamas sešas mākslinieka gleznu reprodukcijas. Mākslas darbi pieejami apskatei līdz 30. jūnijam.

Nemitīgi iesaistīties kultūras un mākslas iniciatīvās visā pasaulē jau vairāk kā 50 gadus ir bijusi BMW zīmola svarīga sastāvdaļa. Gadu no gada BMW globāli turpina iesaistīties vairākās gan kultūras, gan mākslas iniciatīvās, kuras pārstāv tādas jomas kā modernā un laikmetīgā māksla, klasiskā un džeza mūzika, kā arī arhitektūra un dizains.

“Esam pagodināti stiprināt BMW globālās vērtības, sniedzot atbalstu laikmetīgās mākslas un kultūras popularizēšanai Latvijā. Ieguldījums cilvēkos un kultūrā ir neatņemama BMW un Inchcape stratēģijas sastāvdaļa visā pasaulē. Ar šo izstādi vēlamies arī iedvesmot savus klientus neierobežot savu radošo brīvību, jo tā ir būtiska ne tikai māksliniekiem radīšanas procesā, bet arī jebkura profesionāļa darba ikdienā ceļā uz izciliem panākumiem,” saka BMW autosalona direktors Andris Ustups.

Atklātā konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu 16 kandidātu konkurencē Kultūras ministrijas (KM) izveidotā nominācijas komisija par piemērotāko atzinusi Lauru Lūsi, informē KM.

Jaunā muzeja direktore amata pienākumus Rundāles pilī uzsāks pildīt 2019. gada2. janvārī. «Komisija atzinīgi novērtēja Lauras Lūses profesionālās zināšanas un iegūto pieredzi, tostarp darbā Latvijas Restauratoru biedrības valdē, Latvijas Mākslas akadēmijā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, pieredzi starptautisku projektu vadībā, un, protams, arī līdzšinējo pieredzi darbā Rundāles pils muzejā. Vadot muzeju, lieti noderēs gan zināšanas restauratora darbā, gan starptautiskajā darbībā gūtās atziņas un kontakti, arī izpratne par Rundāles pils ikdienas darbu,» uzsver nominācijas komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone, akcentējot, ka L.Lūse konkursā spēja piedāvāt arī izsvērtāko un tālredzīgāko vīziju Rundāles pils muzeja attīstībai turpmākajā piecgadē.