FOTO: Tūristu magnēts - Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs 

Šopavasar ir apritējuši pieci gadi, kopš durvis vēra viens no 21. gadsimta ambiciozākajiem kultūras projektiem Austrumeiropā – Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Monta Glumane, 2018. gada 21. septembris plkst. 7:23

Ik gadu tas pulcē vairāk nekā 90 tūkstošus apmeklētāju no visas pasaules, tomēr bez dotācijām centra pastāvēšana būtu izaicinājums, jo māksla ir «dārgs prieks».

Piesaista tūkstošus

Mākslas centra atklāšana bija ilgi gaidīts notikums. Tā galvenais pievilkšanas spēks bija daudziem tolaik te vēl diezgan mazpazīstamais Marks Rotko, kura darbi šobrīd ir miljoniem eiro vērti. Apmeklētāji devās apskatīt jaunizveidoto mākslas centru un M. Rotko darbu oriģinālus, pārliecināties, kas ticis restaurēts un izveidots Daugavpils cietoksnī, jo tobrīd atjaunotu objektu tur nebija tik daudz kā tagad.

Mākslas centra vadība novērojusi, ka pirmajā pastāvēšanas gadā tā, iespējams, vairāk bija interese par jauno vietu, taču šobrīd apmeklētāji nāk atkārtoti un ņem līdzi arī ģimeni, draugus un ārvalstu viesus. Centram izveidojusies stabila sadarbība ar tūrisma firmām no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm. Tās uz Daugavpili un Latgali ved tūristu grupas, tostarp arī kultūras un mākslas cienītājus. Līdz šim centru apmeklējuši vismaz 90 tūkstoši cilvēku gadā, taču šis rādītājs ticis arī pārsniegts. Tā, piemēram, 2014. gadā fiksēts lielākais apmeklētāju skaits – virs 115 tūkstošiem (līdz pat 10 tūkstošiem dienā). Kopējais apmeklētāju skaits tiek rēķināts, skaitot gan izstāžu apmeklētājus, gan arī tos, kuri centru apmeklē Muzeju naktī un Mākslas naktī, kas ir Rotko centra iedibināta tradīcija Daugavpils pilsētas svētku svinēšanai.

II Latvijas Starptautiskā Keramikas biennāle un izstādes, kuru vidū bija arī vairāki Latvijas valsts simtgades projekti, šovasar veicinājušas īpašu apmeklētāju pieplūdumu Rotko centrā. Jau tagad to ir apmeklējuši 75 tūkstoši cilvēku.

Interese pieaug

Daugavpils Marka Rotko mākslas centra vadītājs Aleksejs Burunovs atzīst, ka nav iespējams klasificēt ikvienu centra apmeklētāju, jo ne katram tiek pajautāts, no kuras valsts viņš šurp devies. Tiek lēsts, ka pirmajos gados aptuveni 20% bija ārvalstu tūristi un 80% – vietējie Daugavpils iedzīvotāji un viesi no citām Latvijas pilsētām. Vēlāk proporcijas nedaudz mainījās – 30% ir ārzemnieki un 70% – pašmāju viesi. Tomēr skaitļi nav pavisam precīzi, jo dažkārt apmeklētājam, kurš runā krievu valodā, nepajautā, vai viņš ir no Latvijas, Krievijas, Lietuvas vai Igaunijas, tādēļ reizumis ārvalstu tūristiem var tikt pieskaitīts arī kāds vietējais. Vilciens Viļņa–Daugavpils pērn gādājis, ka visvairāk centru apmeklē lietuvieši, gana daudz bija arī tūristu no Vācijas, Baltkrievijas, Polijas, Krievijas, Nīderlandes, Igaunijas, Zviedrijas un Šveices.

Vērtējot apmeklētāju atsauksmes par centra piedāvāto saturu, A. Burunovs atzīst: «Vienam patīk Rotko, otram – nepatīk. Tas ir normāli, un mēs to nemitīgi arī dzirdam. Apmeklētājs atnāk un saka: es arī tā varētu. Uz to man gribas atbildēt: tad pamēģini sasniegt Rotko līmeni!» Viņaprāt, apmeklētājiem ir svarīgi, ka centrā var apskatīt ne tikai šī mākslinieka oriģināldarbus, bet arī digitālas ekspozīcijas un citu Latvijas un ārvalstu mākslinieku izstādes.

Centra vadītājs uzskata: ja cilvēkus neinteresētu māksla, būtu redzams arī apmeklētāju skaita sarukums, taču tendence ir gluži pretēja – interese palielinās un skaits aug. Piemēram, ja centrā tiek izstādīti kāda Rīgas mākslinieka darbi, uz Daugavpili brauc autobusi ar rīdziniekiem, kuri vēlas šo mākslu apskatīt. Rotko centrs domā arī par to, lai ar apmeklētājiem tiktu uzturēta atgriezeniskā saite. Šim mērķim kalpo viesu grāmata, sociālie tīkli, e-pasti. Tiek apzināti viedokļi un centra apmeklējuma iemesli.

Pirmajos piecos darbības gados mākslas centram bija svarīgi sasniegt 90 tūkstošus apmeklētāju gadā, citādi būtu jāatmaksā projektā saņemtā nauda. Kopumā Daugavpils Marka Rotko mākslas centra tapšana izmaksāja gandrīz sešus ar pusi miljonus eiro. Lielāko finansējuma daļu sedza Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Peļņu nenes

Vienas izstādes iekārtošana mākslas centram izmaksā aptuveni 3000 līdz 5000 eiro. Gada laikā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā notiek vidēji 45 dažādas izstādes. Kopš centra atvēršanas piecos gados ir sarīkotas jau 250 izstādes, turklāt izdoti 50 dažādi izstāžu katalogi. Centra budžetu ik gadu veido Daugavpils pilsētas domes piešķirtais finansējums (pērn – vairāk par 540 tūkstošiem eiro), Valsts kultūrkapitāla fondā iesniegto projektu atbalsts (pērn – 217 tūkstoši eiro) un ienākumi no maksas pakalpojumiem – ieejas biļetēm, gida pakalpojumiem, konferenču telpu nomas un desmit rezidences numuriņu izīrēšanas. Lielākā daļa no pašieņēmumu līdzekļiem tiek novirzīti gleznu apdrošināšanai un atgādāšanai līdz Daugavpilij. «Šis mākslas centrs nav pelņu nesošs. Iespējams, galerijas vai Eiropas mākslas muzeji atbildētu citādi,» skaidro mākslas centra vadītājs.

Piecos gados ir bijuši gadījumi, kad apmeklētāji vēlas iegādāties kādu latviešu mākslinieku darbu pēc izstādes, un tad, iepriekš sazinoties ar mākslinieku, tika sniegta attiecīgā mākslinieka kontaktinformācija. Jautāts, vai rūpes par mākslas centriem būtu jāuzņemas privātpersonām, A. Burunovs atbild: «Domāju, ja tāds mecenāts atrastos, būtu labi. Citreiz ir kāds viens cilvēks, kas subsidē un iegulda līdzekļus, bet šis ir publisks mākslas centrs, pašvaldības iestāde. Sākumā daudzi domāja, ka te ir Rotko ģimenes muzejs, bet mūsu sadarbība aprobežojas ar Rotko oriģināldarbu deponēšanu.»

Nākamgad tiks mainīta M. Rotko oriģināldarbu ekspozīcija, un, kā atzīst centra vadība, tas ir ļoti dārgs prieks. Šobrīd centrs strādā pie nākamā gada plāna un budžeta izveides. Kā ierasts, notiks vairāki simpoziji, kuros piedalīsies desmitiem mākslinieku no dažādām pasaules valstīm; noslēgumā katrs no tiem centram dāvinās vismaz divus simpozijā radītos darbus. Tāpat nākamgad plānots izveidot Daugavpilī dzimušā, starptautisku atzinību guvušā izcilā keramiķa Pētera Martinsona māju ar atklātiem keramikas fondiem. Pēc mākslas centra vadītāja domām, ja iecerētais izdosies, tas būs ieguvums ne tikai pilsētai, bet arī Latvijai kopumā.

A. Burunovs stāsta, ka cietokšņa atjaunošana palēnām turpinās un pilsētas plānos ir tur izveidot arī tehnikas muzeju, kas visticamāk varētu tikt īstenots dažu tuvāko gadu laikā. Arī mākslas centrs plāno savu kolekciju papildināt ar jauniem tēlniecības objektiem. «Viss, kas notiek Marka Rotko mākslas centrā, ir mūsu saliedētā kolektīva nopelns. Viens vadītājs vai vietnieks neko nevar izdarīt, tikai visi kopā, katram pieliekot savu roku,» stāsta Daugavpils Marka Rotko mākslas centra vadītājs.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2015. gada 08. jūnijs plkst. 15:56

Ministru prezidente Laimdota Straujuma pirmdien, 8.jūnijā, apmeklēja Daugavpils cietoksni un Marka...

2015. gada 07. maijs plkst. 10:17

Marka Rotko mākslas centra darbība pierādījusi kultūras tūrisma dzīvotspēju Latgalē, ceturtdien...

2014. gada 12. novembris plkst. 8:16

Daugavpilī izgatavoti pirmie vagoni; priekšā sertifikācija un klientu meklēšana,...

2014. gada 19. septembris plkst. 8:19

Visi 12 tramvaji Ustjkatavskas Vagonbūves rūpnīcai jāpiegādā līdz decembrim 
...

2014. gada 03. jūlijs plkst. 15:32

Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansētajā tramvaju transporta infrastruktūras renovācijas...

Nepalaid garām

Šodien Ventspilī tika prezentēta jaunā koncertzāle «Latvija»....

Biznesa portāls Db.lv bija liecinieks situācijai, kad kāda sieviete SIA «Ilgezeem» tirdzniecības...

Jaunlaicenē ražotās cementēto koka ēveļskaidu plātnes tiek realizētas ne tikai Eiropā, bet...

Asociācija LANĪDA turpina publicēt ikmēneša nekustamā īpašuma tirgus cenu indikatoru....

Jau 22.sezonu Saulkrastos strādā Velosipēdu muzejs, kas ļauj ielūkoties Latvijas velosipēdu ražošanas...

No šīs sadaļas
2018. gada 31. augusts plkst. 13:20

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (DMDM) pirmo reizi pārstāvēs Latviju Londonas Dizaina...

2018. gada 31. augusts plkst. 13:05

Db.lv turpina aizsākto tradīciju, piedāvājot rubriku Fotonedēļa - uzmanību piesaistošu fotogrāfiju...

2018. gada 31. augusts plkst. 10:08

Uzņēmējs Arvīds Apfelbaums biznesu pielāgo Latvijas laikapstākļiem - vasaras periodā Daugavā...

2018. gada 30. augusts plkst. 7:39

Austrāļu traģiskā līderība saslimstībā ar melanomu tiek skaidrota ar dabas apstākļiem, bet...

2018. gada 28. augusts plkst. 7:19

Latvijas Nacionālajā teātrī par 740 tūkstošiem eiro uzstādīti 803 jauni skatītāju krēsli,...

2018. gada 27. augusts plkst. 7:25

Atzīmējot nēģu zvejas sezonas atklāšanu, Carnikavā 25.augustā tika svinēti tradicionālie Nēģu...

2018. gada 23. augusts plkst. 12:42

Vācijas pilsētā Ķelnē startējis datorspēļu un videospēļu gaidītākais notikums – pasaulē...

2018. gada 23. augusts plkst. 7:03

Telpās, kur kopš 1911.gada līdz pat 2009.gadam darbojās viens no vecākajiem Latvijas...

2018. gada 22. augusts plkst. 17:13

Londonas kafejnīca Cereal Killer Cafe pārdod brokastu pārslas visos iespējamos veidos, raksta Business...

2018. gada 22. augusts plkst. 15:23

Latvijas un Igaunijas studiju sadarbībā top jau trešā pilnmetrāžas animācijas filma par...