Foto

Latvijas mākslas darbu tirgū azartu uzkurina austrumu kaimiņi

Linda Zalāne, 07.02.2014

Jaunākais izdevums

Latvijas mākslas darbu tirgu pērn aktivizējuši solītāji no Krievijas; tajā parādījušies patiesi unikāli mākslas darbi.

Veiksmīgākais izsoļu darījums pērn bijis klasiskās mākslas galerijai Antonija, kurā XX gs. otrās puses Jāņa Pauļuka glezna Pašportrets izsolē pārdota par vairāk nekā 66,8 tūkst. eiro. Tas ir Latvijas rekords – tā ir lielākā jebkad samaksātā summa par kādu no pēckara periodā radītiem darbiem.

«Tā bija milzīga veiksme. Mākslas darba sākuma cena bija 17 tūkst. eiro. To iegādājās privātpersona, kāds pašmāju kolekcionārs. Interesanti, ka izsolē pa telefonu solīja arī divi Maskavas pārstāvji, kuri pie 51 tūkst. eiro solīšanu pārtrauca,» stāsta galerijas Antonija vadītājs Norberts Sarmulis. Otra iespaidīgākā izsoles cena, kas pagājušajā gadā tika piesolīta, bija par Jūlija Klēvera gleznu Vakars, kuru kāds antikvariāta pārstāvis no Maskavas nopirka par 25,6 tūkstošiem eiro. Summa par gleznu varēja būt pat lielāka, uzskata N. Sarmulis. Iemesls – vietējie pircēji to pat neizskatīja kā pirkšanas objektu.

Interese no Krievijas

«Slīdzinot ar 2012.gadu, 2013. gadā par 30% palielinājās gan apgrozījums, gan izsoļu dalībnieku skaits. Vairāk klientu bija no Krievijas, Kaukāza valstīm un pat Arābu Emirātiem. Katrā izsolē piedalās 150–200 cilvēku klātienē, bet apmēram 40 cilvēku sola pa telefonu. 70 no visiem dalībniekiem ir aktīvi solītāji,» stāsta antikvariāta galerijas Mākslas vēstniecība īpašnieks Aigars Grīnbergs. Katrā izsolē, kurā tiek izliktas vairāk nekā 300 lotes, tiek pārdoti apmēram 40–50%. «Pircējus no Krievijas patīkami pārsteidz mūsu cenas. Viņi ir impulsīvi, viņiem mazāk kaut ko izsaka mūsu mākslinieku vārdi, vairāk interesē sižets, kā glezna izskatīsies konkrētās telpas interjerā,» stāsta galerijas Birkenfelds īpašnieks Toms Zvirbulis.

Viņaprāt, pērn mākslas darbu tirgū iestājusies stabilizācija. Tie, kas bija turīgi, kļuva vēl turīgāki. Šie klienti arī gatavi par mākslas darbiem solīt krietni vairāk nekā citi. «Mākslas darbi ir kā emocionālas akcijas. Mašīnas nobrauksim, apģērbu nonēsāsim, konjaku izdzersim, bet mākslas darbi pie sienas var stāvēt teju mūžīgi, un to iegāde ir investīcijas nākotnei,» pārliecināts T. Zvirbulis.

Mākslas galerijai Jēkabs pagājušajā gadā apgrozījums palielinājies aptuveni par 7%. Arī vietējie pircēji ir atsākuši aktīvāk pirkt gleznas. Vidēji izsolēs Jēkabs pārdod ap 30% no piedāvātajiem darbiem, bet vēl ir pēc izsoles pārdevumi, aktīva ir arī tirdzniecība, kas notiek ārpus izsoles, stāsta galerijas Jēkabs vadītājs Jānis Piesis.

Parādās pērles

Mākslas darbu izvēle ir cieši saistīta ar ekonomisko situāciju valstī. «Krīzē apritē parādās labi darbi par zemākām cenām. Jāņem vērā, ka mākslas tirgū jāievēro laika nobīde, apmēram gads. Proti, ja nekustamajam īpašumam aug cenas, pēc gada tās palielināsies arī mākslas darbiem,» stāsta N. Sarmulis.

A.Grīnbergs pārliecināts, ka pirms krīzes daudzi mākslas darbi bijuši pārvērtēti. Krīzē labu, atzītu autoru mākslas darbu cena pazeminājās vien par 10%. Savukārt mazāk zināmu autoru darbu cenas ievērojami nokritās.

Krīzē samērā daudzi kolekcionāri pārdevuši mākslas darbus, līdz ar to apritē parādījās kvalitatīvi kolekcijas darbi. «Vinstons Čērčils reiz teicis, ka nāve un nodokļi ir lietas, no kurām nevar izvairīties. Pagājušajā gadā bija vairākas lieliskas kolekcijas, kuru darbi tieši šo divu apstākļu dēļ nonāca publiskajā piedāvājumā izsolēs,» stāsta T. Zvirbulis.

Piemēram, piedāvāti tika atsevišķu mākslinieku īpašu daiļrades periodu darbi, tie sasniedza ievērojamus pārdošanas rezultātus. To vidū – Jānis Pauļuks, Edgars Iltners, Herberts Siliņš.

Patiesu mākslas darbu kolekcionāru ir samērā maz – varbūt kādi 10 līdz 20, lēš J. Piesis. Esot gan jānošķir kolekcionāri no vienkāršiem mākslas darbu pircējiem, kuru savukārt ir daudz. Pircēji galvenokārt ir privātpersonas, uzņēmumi pērk retāk. Pēc T. Zvirbuļa novērojumiem, izsolēs piedalās dīleri jeb pārpircēji, kam mērķis ir iegādāties darbu par izdevīgu cenu, lai pēc tam to pārdotu tālāk. Otra grupa ir kolekcionāri, kuri zina, ko vēlas, un ir gatavi maksāt vairāk nekā uzpircēji. Trešā grupa ir interesenti, kuri mākslas darbus pērk tāpēc, ka tie viņiem patīk.

Bankām sava kolekcija

No 2005. līdz 2008. gadam aktīvu interesi par mākslas darbu izsolēm izrādīja banku nozares pārstāvji. Tas ievērojami stimulēja mākslas tirgus attīstību, bet šobrīd interese ir teju apsīkusi, stāsta T. Zvirbulis. Vien dažas bankas vēl iepērkot mākslas darbus, lai veidotu privātās kolekcijas vai tos nodotu publiskai apskatei muzejos.

No ārzemju bankām ar savu plašu šāda veida kolekciju ir pazīstamas, piemēram, Deutsche Bank, Alfa-Bank (Krievija).

Viens no pašmāju piemēriem ir Rietumu Banka, kas izveidojusi plašu mākslas kolekciju, kuras kodols tika eksponēts 2012. gadā muzejā Rīgas birža. Mākslas priekšmetus savai kolekcijai bankā iegādājās gan Latvijā, gan ārzemēs – galerijās, no privātpersonām, kā arī izsolēs.

«Izsolēs Latvijā iegādājamies galvenokārt Latvijas izcilo mākslinieku darbus, kas tikuši veidoti XX gadsimta 20.-30. un 50.–70. gados, skulptūras un interjera priekšmetus. Latvijā tikpat kā neiegādājamies ārzemju mākslinieku darbus, jo pārsvarā ir grūti novērtēt to autentiskumu – nav t.s. etalona darbu. Tajā pašā laikā šādu piedāvājumu ir diezgan daudz – mums, piemēram, Latvijā piedāvāja iegādāties Van Goga, Salvadora Dali, Ivana Aivazovska gleznas,» stāsta Rietumu bankas sabiedrisko attiecību, reklāmas un mārketinga pārvaldes vadītājs Sergejs Grodņikovs. Vairumā gadījumu Rietumu bankas pirkuma summa Latvijas izsolē nepārsniedz 10 tūkst. eiro.

Runājot par Latvijas izsolēm, S. Grodņikovs akcentē, ka tajās valda visdažādākā līmeņa darbu sajaukums – no mākslas darbiem to īstajā nozīmē līdz praktiski amatieru darbiem. Šo problēmu varētu risināt, sadarbojoties izsoļu rīkotājiem –varētu rīkot vienu līdz divas labas izsoles gadā, kas piesaistītu arī ārzemju kolekcionāru interesi.

Savukārt ABLV Bank kopš 2005. gada sadarbībā ar starptautisku profesionāļu žūriju izvēlas izcilus Latvijas mākslinieku, kā arī nozīmīgu tuvējā reģiona mākslinieku darbus. ABLV Bank noslēgusi vienošanos ar Kultūras ministriju par sadarbību, apņem ieguldīt 1,42 milj. eiro, iegādājoties darbus topošā Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijai.

Swedbank pēdējos gados vairs neiepērk mākslas darbus, jo esot jau izveidojuši plašu kolekciju, savukārt SEB banka mākslas darbu kolekciju neveido vispār, norādot, ka investīcijas mākslas priekšmetos ar ilgtermiņa investīciju mērķi ir specifiska joma, kura prasa gan pieredzi, gan īpašas zināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Tūristu magnēts - Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Monta Glumane, 21.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šopavasar ir apritējuši pieci gadi, kopš durvis vēra viens no 21. gadsimta ambiciozākajiem kultūras projektiem Austrumeiropā – Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Ik gadu tas pulcē vairāk nekā 90 tūkstošus apmeklētāju no visas pasaules, tomēr bez dotācijām centra pastāvēšana būtu izaicinājums, jo māksla ir «dārgs prieks».

Piesaista tūkstošus

Mākslas centra atklāšana bija ilgi gaidīts notikums. Tā galvenais pievilkšanas spēks bija daudziem tolaik te vēl diezgan mazpazīstamais Marks Rotko, kura darbi šobrīd ir miljoniem eiro vērti. Apmeklētāji devās apskatīt jaunizveidoto mākslas centru un M. Rotko darbu oriģinālus, pārliecināties, kas ticis restaurēts un izveidots Daugavpils cietoksnī, jo tobrīd atjaunotu objektu tur nebija tik daudz kā tagad.

Mākslas centra vadība novērojusi, ka pirmajā pastāvēšanas gadā tā, iespējams, vairāk bija interese par jauno vietu, taču šobrīd apmeklētāji nāk atkārtoti un ņem līdzi arī ģimeni, draugus un ārvalstu viesus. Centram izveidojusies stabila sadarbība ar tūrisma firmām no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm. Tās uz Daugavpili un Latgali ved tūristu grupas, tostarp arī kultūras un mākslas cienītājus. Līdz šim centru apmeklējuši vismaz 90 tūkstoši cilvēku gadā, taču šis rādītājs ticis arī pārsniegts. Tā, piemēram, 2014. gadā fiksēts lielākais apmeklētāju skaits – virs 115 tūkstošiem (līdz pat 10 tūkstošiem dienā). Kopējais apmeklētāju skaits tiek rēķināts, skaitot gan izstāžu apmeklētājus, gan arī tos, kuri centru apmeklē Muzeju naktī un Mākslas naktī, kas ir Rotko centra iedibināta tradīcija Daugavpils pilsētas svētku svinēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Mūsdienīgās mākslas telpu stutē bankas, mecenāti un privātā iniciatīva

Kristīne Stepiņa, 08.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr notiek Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja rekonstrukcija un top Laikmetīgās mākslas muzejs, mūsdienīgās mākslas telpu stutē bankas, mecenāti, kā arī privātā iniciatīva un finansiāls atbalsts

Kopējo summu, kas ieguldīta dažādās ārvalstu un pašmāju mūsdienīgās mākslas aktivitātēs, nav iespējams uzzināt, jo vairāku privāto mākslas projektu kūrētājiem izmaksas ir komercnoslēpums. Laikmetīgā māksla meklē telpu gan muzejam, gan izstādēm, šobrīd vasaras formātā tā cenšas iedzīvoties Kalnciema ielas kvartālā un piepilda Krievu teātra foajē.

ABLV Charitable Foundation ir viens no lielākajiem laikmetīgās mākslas atbalstītājiem Latvijā, kas aktīvi vāc darbus Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) kolekcijai, kā arī organizē dažādas aktivitātes laikmetīgās mākslas popularizēšanā. ABLV Bank Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijai jau ir iegādājusies darbus aptuveni 720 tūkstošu eiro apjomā, kopumā kolekcijas izveidošanā tiks ieguldīti aptuveni 1,4 miljoni eiro, stāsta Charitable Foundation vadītāja Zanda Zilgalve. Kopā no 31 mākslinieka iegādāti 204 mākslas darbi. Kolekcijā ir Imanta Lancmaņa, Aijas Zariņas, Miervalda Poļa, Katrīnas Neiburgas u.c. mākslinieku darbi. Tāpat ABLV Charitable Foundation katru gadu rīko grantu konkursu, kura ietvaros biedrības un nodibinājumi var pretendēt uz finansējumu profesionālām izstādēm, kā arī atbalsta izglītības projektus, kas saistīti ar laikmetīgās mākslas popularizēšanu u.c. Pagājušā gada rudenī Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds (LLMMF), kuru dibinājuši ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds, parakstīja nodomu protokolu par LLMM būvniecību. Šī projekta īstenošanai LLMMF dibinātāji ieguldīs aptuveni 30 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgā būs aplūkojami mākslas darbi, kuru vērtība pārsniedz 100 miljonus eiro

Žanete Hāka, 03.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē Arsenāls top līdz šim vērienīgākā un apjomīgākā Vācijas mūsdienu vizuālās mākslas izstāde Latvijā, informē izstādes pārstāvji.

Izstādes kurators Marks Gisborns (Mark Gisbourne) ir pasaulē pazīstams mākslas kritiķis un starptautisko izstāžu kurators. Laikmetīgās mākslas izstāde Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts būs skatāma no 17. jūnija.

Izstāde, kurā tiks eksponēti 53 dažādu autoru darbi , kopumā 77 mākslas darbi, kas radīti periodā no 1960. gadu beigām līdz mūsdienām, ir tapusi, apkopojot darbus no 45 dažādām kolekcijām: no Vācijas izstāžu zālēm un muzejiem, kā arī no vairāku mākslas kolekcionāru privātajām krājumiem Vācijā, Šveicē, ASV un Izraēlā. Izstādes vērienīgumu raksturo ne tikai darbu apjoms, bet arī izvēlēto mākslas darbu vērtība, kas kopumā pārsniedz 100 miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī mākslas tirgus nav izolēts no tā, kas notiek ar ekonomiku. Proti, ja tai ir lielākas nedienas, arī šajā tirgū, ja nenoiek lieli brīnumi, laika apstākļi sagaidāmi krietni vēsāki.

Piemēram, tajā pašā akciju tirgū sadegot milzu summām un pār biznesu nākotni savelkoties mākoņiem, pasaules bagātnieki par lielu summu virzīšanu mākslas vai luksusa preču iegādes virzienā var padomāt divreiz. Turklāt to, šķiet, arī pat ļoti gribot vairs izdarīt nemaz nav tik vienkārši. Pamatā līdz ar ceļojumu un pulcēšanās aizliegumiem stopkrāns norauts dažādām šādām publiskām mākslas darbu izsolēm, izstādēm, saietiem utt.

Daži gan mēģina būt optimistiski un norāda, ka šis būs pamudinājums (tiesa gan, ar nūju) mainīties arī šim tirgum. Proti, arvien lielākā mērā pat ļoti dārgi mākslas darbi var tikt nosolīti tiešsaistē, ziņo finanšu ziņo portāls "Barron's" un piebilst, ka lielā mērā šāda pieeja tīri labi pie sirds ejot gados jaunākiem mākslas darbu pircējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Jānis Zuzāns atklāj plānus pēc Sapņu fabrikas iegādes

Kristīne Stepiņa, 16.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērkot Latvijas mākslinieku darbus, stāvus bagāts neviens nav kļuvis. Ja kāds savus brīvos līdzekļus vēlas ieguldīt mākslas darbos, ir jāpievēršas starptautiskajiem ūdeņiem

Tā sarunā DB atzīst Latvijas azartspēļu biznesa smagsvars, fonda Mākslai vajag telpu valdes priekšsēdētājs un mākslas mecenāts Jānis Zuzāns, kurš tikko kā ir iegādājies Sapņu fabriku. Tuvākajos pāris gados šo ēku plānots pārveidot par laikmetīgās mākslas centru, kura kodolu veidos paša uzņēmēja ģimenes mākslas darbu kolekcija.

Fragments no intervijas:

Kā sākās jūsu apsēstība ar mākslas darbu kolekcionēšanu?

Tas sakņojas manā ģimenē. Manam tētim bija mākslas darbu kolekcija. Pirmo darbu ar mērķi veidot pašiem savu kolekciju mēs ar sievu Dinu iegādājāmies pagājušā gadsimta 90. gadu beigās. Rīgas komercbankā bija Induļa Zariņa izstāde, mēs nopirkām viņa darbu Mākslinieka darbnīcā un mērķtiecīgi sākām veidot savu kolekciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa cilvēku ikdiena ir skrejoša – māksla ir veids, kā rast līdzsvaru

Tā uzskata mākslas galerijas Pegazs un moduļmāju ražošanas uzņēmuma Fabrika Rauna līdzīpašnieks Raivis Zabis. 13 gadus veidojis karjeru Krievijā, viņš nolēmis atgriezties Latvijā, lai attīstītu vietējo ražošanas un mākslas uzņēmumu. Viņš galeriju redz kā vietu, kur rast atelpu ikdienas steigā. Līdzīgi kā vērtspapīri, nekustamais īpašums, zelts un dārgmetāli, māksla ir viens no klasiskiem ieguldījumu veidiem. Viņš mākslas darbu iegādei pievērsās pirms vairākiem gadiem un sākumā pirka krievu mūsdienu mākslinieku darbus, jo lielāko daļu sava laika pavadīja Krievijā. Šobrīd viņa kolekcija mērāma vairākos simtos darbu un tajā parādās arī Latvijas mākslinieku darbi. Vairāk par to, kā digitālā pasaule ietekmē mākslas darbu apriti, mākslas darbu nomu un kādus darbus pats izvēlas, R. Zabis stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā mākslas muzejā varēs aplūkot pirmās ekspozīcijas, informē muzeja pārstāvji.

Atjaunotās vēsturiskās galvenās ēkas K. Valdemāra ielā 10, Rīgā, svinīga atklāšana notiks trešdien, 4. maijā plkst.10.00.

Pēc uzrunām notiks svinīgās lentas pārgriešana, un visi varēs doties iepazīties ar renovēto un modernizēto muzeju.

4. maijā ieeja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs brīva.

Muzejā apmeklētājus sagaidīs jauna pastāvīgā ekspozīcija Latvijas māksla. 19.–20. gadsimts (vēsturiskās ēkas 2. un 3. stāvā), kā arī divas atklāšanas izstādes, veltītas Latvijas māksliniekiem: Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība (Lielajā izstāžu zālē jaunajā apakšzemes piebūvē) un Boriss Bērziņš (1930–2002). Sudrabs / zelts (vēsturiskās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 23. februārī, oficiālā BMW pārstāvja Latvijā “Inchcape Latvija” salonā sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru svinīgi tika atklāta pasaulslavenā amerikāņu mākslinieka Marka Rotko gleznu reprodukciju izstāde. Izstādē aplūkojamas sešas mākslinieka gleznu reprodukcijas. Mākslas darbi pieejami apskatei līdz 30. jūnijam.

Nemitīgi iesaistīties kultūras un mākslas iniciatīvās visā pasaulē jau vairāk kā 50 gadus ir bijusi BMW zīmola svarīga sastāvdaļa. Gadu no gada BMW globāli turpina iesaistīties vairākās gan kultūras, gan mākslas iniciatīvās, kuras pārstāv tādas jomas kā modernā un laikmetīgā māksla, klasiskā un džeza mūzika, kā arī arhitektūra un dizains.

“Esam pagodināti stiprināt BMW globālās vērtības, sniedzot atbalstu laikmetīgās mākslas un kultūras popularizēšanai Latvijā. Ieguldījums cilvēkos un kultūrā ir neatņemama BMW un Inchcape stratēģijas sastāvdaļa visā pasaulē. Ar šo izstādi vēlamies arī iedvesmot savus klientus neierobežot savu radošo brīvību, jo tā ir būtiska ne tikai māksliniekiem radīšanas procesā, bet arī jebkura profesionāļa darba ikdienā ceļā uz izciliem panākumiem,” saka BMW autosalona direktors Andris Ustups.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sekojot idejai: Stikla galerija iedzīvotāju pirktspējā izmaiņas uz labo pusi vēl nemana

Inita Šteinberga, speciāli DB, 11.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stikla galerijas skatlogā šūpojas lielas zivis, un tās īpašniece Bārbala Gulbe joko, ka tā esot zīme – mēs vēl peldam. Galerijā patlaban ir ražas un pārmaiņu laiks.

Stikla galerija kopš 2002. gada darbojas Laipu ielā. Sākotnēji to radīja un tajā aktīvi darbojās jaunās stikla mākslinieces Marta Ģibiete, Ramona Pēkšēna-Neiberga un Bārbala Gulbe. Šobrīd galerijā saimnieko tikai Bārbala. Tolaik vēl visas vienojusi Mākslas akadēmija, jaunībai raksturīgi milzu plāni un entuziasms. Tagad mainījušās darbības prioritātes, sadzimuši bērni, izmaiņas skaidro Bārbala. Sākotnēji nelielā galerija tika pozicionēta kā stikla mākslas centrs, darbnīca, veikals, izstāžu zālīte. Tas bija kas jauns. Taču laiks pierādījis, ka visu nevar aptvert. Turklāt kādreiz Stikla galerija bija jaunums, tāda Rīgā bija vienīgā, tagad esot saradies daudz galeriju, mākslas telpu, kur arī var eksponēt stiklu, teic Bārbala. Vēl viens iemesls, kādēļ palikt Laipu ielā, – telpas, kaut arī nelielas, ir uzņēmuma īpašums, turklāt māksliniece cer, ka rosība ieliņā atjaunosies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs desmit darbības gados no inkubatora jaunajiem māksliniekiem izaudzis par nopietnu institūciju, kuru respektē arī mākslas aprindās ārvalstīs. Šogad tam uzticēts koordinēt Latvijas paviljonu Venēcijas mākslas biennālē

Tajā būs skatāmi Daigas Grantiņas darbi. Kim? dibinātāja Zane Čulkstēna akcentē, ka laikmetīgās mākslas vide Latvijā šobrīd ir daudz bagātīgāka, interesantāka, kvalitatīvāka, nekā tā bija pirms desmit gadiem, kad jauniem, spējīgiem māksliniekiem nebija, kur izstādīties. Viņa centra ambīciju īstenošanu vērtē kā hobiju, bet savu profesionālo darbību pašlaik saista ar SIA Erda, kas nodarbojas ar uzņēmuma tēla veidošanu, darbinieku labsajūtas uzlabošanu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik procentus no Kim? budžeta veido Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) līdzfinansējums?

Apmēram puse no budžeta ir VKKF līdzfinansējums. Tomēr jāakcentē, ka šis fonds spēj apmierināt, ja nemaldos, aptuveni desmito daļu no pieprasījuma. Tas ir milzīgs konkurss, kurā neko par skaistām acīm nedod. Tur ir komisija, kurā ir kompetenti cilvēki. Viņi karstās diskusijās izvērtē katru projektu un katru budžeta pozīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdienu piegādes lietotne Wolt sadarbībā ar mākslas centru Zuzeum ēdienu piegādes lietotnē ir atvēris jaunu digitālo “restorānu” – izstādi Zuzeum Art Preview.

Tā ir inovatīva ēdienkartes tipa izstāde, kurā darbi aplūkojami dažādos ēdienu formātos – gan kā uzkodas un pamatēdieni, gan arī kā deserti, mudinot skatītājus neaizmirst par mākslu arī pandēmijas ierobežojumu laikā, kad galerijas un mākslas centri ir slēgti.

Digitālajā restorānā var aplūkot mākslu, atlasīt sev tīkamākos darbus un kopā ar biļeti pievienot tos pasūtījumam. Ar iegādāto biļeti varēs apmeklēt Zuzeum izstādi jebkurā laikā pēc ierobežojumu atcelšanas līdz 2021. gada beigām. Pēc pasūtījuma veikšanas biļeti līdz pircēja norādītajai adresei piegādās kurjers. Digitālās mākslas galerijas darbu “ēdienkarte” lietotnē būs mainīga.

“Labi apzināmies, ka esam cilvēkiem gan ikdienas, gan arī pandēmijas laika nepieciešamība, jo pasūtīt ēdienu un pārtiku lietotnē šajā laikā ir ne vien ērtāk, bet arī daudz drošāk. Digitālās galerijas ideja ir ļoti interesants risinājums, un tas ļauj apvienot ikdienas vajadzību apmierināšanu ar mākslas baudīšanu, kas tradicionālā veidā šobrīd ir liegta. Mūsu viedokļi par to, ka muzejiem un kolekcijām ir jābūt tur, kur pulcējas cilvēki, pilnībā sakrita, tāpēc ļoti labprāt piekritām Zuzeum drosmīgās idejas realizācijai. Ļoti ceram, ka tas būs patīkams pārsteigums arī Wolt klientiem, piešķirot radošu dzirksti ēdienu izvēles un pasūtīšanas procesam,” Wolt vadītāja Baltijā Līsa Ristala.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pārvaldības sabiedrība "Capitalica Asset Management" Skanstes apkaimē Rīgā sākusi būvēt divus A klases darījumu centrus "Verde", būvlaukuma žogu izdaiļojot ar sešām latviešu mākslinieces Kristīnes Luīzes Avotiņas gleznām.

Darījumu centrā īpaša vērība būs veltīta ne tikai zaļajai domāšanai, bet arī filozofijai, kas veicina ilgtspējību. Darījumu centra izveidē 45 tūkstošu kvadrātmetru platībā kopumā ir plānots ieguldīt aptuveni 60 miljonus eiro.

Plānots, ka "Verde" celtniecība tiks pabeigta 2022. gadā. "Mēs saprotam, ka celtniecība mēdz sagādāt neērtības, taču cenšamies tās samazināt līdz minimumam. Mēs ne tikai darām visu iespējamo, lai veicinātu ilgtspējību, bet arī pēc smagās tehnikas kustības ap būvlaukumu cenšamies uzkopt apkārtējās ielas. Ja nepieciešams, mēs veiksim arī citus pasākumus, lai nodrošinātu pēc iespējas mazāku traucējumu iedzīvotājiem," skaidro "Capitalica Asset Management" vadītājs Andrjus Barštis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klasiskās mākslas galerijas Antonija rīkotajā 29. mākslas darbu izsolē Latviešu glezniecības meistardarbi šā gada novembrī, kurā tika piedāvāti daudzi darbi ar muzejisku vērtību, sasniegts Latvijā jauns mākslas darbu solīšanas rekords mākslas darbam, kas radīts pēc 1940. gada.

Gleznotāja Jāņa Pauļuka 1943. gadā gleznotais Pašportrets uzsolīts no 12 000 Ls uz 47 000 Ls. Kā biznesa portāls db.lv uzzināja galerijā, gleznas pircējs ir no Latvijas. Tā kā Latvijas mākslas darbiem cenas joprojām ir ļoti zemas, izsolē piedalījušies arī solītāji no Krievijas, kuri palīdzējuši pacelt cenu.

Šajā gleznā mākslinieka bālais, puskailais augums uz tumša fona aizsegts tikai ar paleti, bet izteiksmīgās acis pauž apņēmību. Glezna nes sevī vēstījumu, ne velti šī glezna bijusi vairākkārt reproducēta mākslas grāmatās un izstādīta daudzkārt izstādēs, norāda galerija.

Kopumā esot palielinājusies interese par latviešu mākslas darbiem, tai skaitās arī no Krievijas pircēju puses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Mana pieredze: pašnodarbinātā veido un pārdod kaprīzo porcelānu

Anda Asere, 30.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Porcelāns ir īpaši kaprīzs materiāls, taču tādēļ no tā veidotās lietas ir atšķirīgas un piesaista uzmanību .

«Mana mīlestība ir porcelāns,» saka keramiķe Aira Lesiņa. No šī materiāla viņa izgatavo krūzes, sienas dekorus, rotas. Viens no viņas spilgtākajiem darbiem ir sienas dekori – lāči, kaķi, eži, bruņurupuči, kam uz vēdera ir kāds īpašs mākslinieces rakstīts vēstījums. Teksti uz viņas darbiem rakstīti nedaudz bērnišķīgā manierē. Reizēm pat cilvēki sakot: izskatās, kā rakstīts ar kreiso roku – kurš tad to nevar! Taču ir tādi, kurus tieši tas uzrunā.

Populārākās ir Airas gatavotās porcelāna krūzes. «Mums katram ir daudz krūžu, bet ir viena vismīļākā. Man liekas, ka no rīta vajag pozitīvisma devu. Es pati esmu gatava celties agrāk, svarīgi, lai man būtu rīta kafijas rituāls, tāpēc krūzei jābūt īpašai,» uzskata Aira. Iespējams, tāpēc, ka viņa savas krūzes veido ar šādu attieksmi, arī cilvēki to jūt un tās pērk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektora amatā trešdien, 28. jūnijā, tika ievēlēts gleznotājs un līdzšinējais LMA prorektors prof. Kristaps Zariņš. Par jauno rektoru nobalsoja 45 no 80 LMA Satversmes sapulces dalībniekiem.

LMA vadības un attīstības programmā 2017.-2022. gadam profesors norādījis, ka LMA attīstība būs saistīta ar vēsturisko pētniecību un to, ka LMA kopš dibināšanas ir sevī iemiesojusi nacionālo mākslas skolu, kļūstot par vienu no Latvijas neatkarības un kultūras pārstāvības simboliem. LMA ir jāturpina attīstīt studiju process, kura centrā ir studējošais. Jaunais rektors arī min, ka studiju procesa uzlabošanā un pilnveidošanā ir vitāli svarīga student un Studentu padomes līdzdalība.

Kristaps Zariņš beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1986). Kopš 1994. gada ir profesors Latvijas Mākslas akadēmijā; kopš 2007. gada – Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors. Sarīkojis vairāk nekā 20 personālizstādes un piedalījies grupu izstādēs visā pasaulē. Kristapa Zariņa darbi atrodas publiskās kolekcijās - Latvijas Nacionālā mākslas muzejs (Rīga, Latvija), Latvijas Mākslinieku savienība (Rīga, Latvija), Mākslas Fonds (Maskava, Krievija), Krievijas kultūras ministrijas kolekcija (Maskava, Krievija), Krievijas Mākslas akadēmijas kolekcija (Maskava, Krievija), medicīnas sabiedrība ARS mākslas kolekcija (Rīga, Latvija), Swedbank mūsdienu mākslas kolekcija (Rīga, Latvija).

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Daudzmiljonu summas par mākslas darbu

Jānis Šķupelis, 04.07.2019

16.vieta

2019. gada martā Sotheby’s izsolē par 110,7 miljoniem ASV dolāriem tika nopārdota Kloda Monē glezna Siena gubas jeb Meules. Pieejamā informācija liecina, ka vārdā nesauktais iepriekšējais minētā Monē darba īpašnieks to iegādājies 1986. gadā par 2,53 miljoniem ASV dolāru. Tas nozīmē, ka tagad tam to izdevies pārdot par gandrīz 4,3 tūkst. procentu vairāk. Tas pārliecinoši «izgriež pogas» akciju tirgiem. Būtu gan jāņem vērā, ka šādu mākslas darbu uzturēšana un arī pats pārdošanas process prasa zināmas izmaksas (tās var sanākt pat visai lielas). Mākslas darbi ir visai dažādi, un šādos gadījumos runa ir vien par pamatā dažiem darījumiem (tie ir labākie no labākajiem). Lai gan ik pa laikam dzirdams par aizvien jauniem cenas rekordiem kādam izsolē nonākušam mākslas objektam, ieguldījumi šādos priekšmetos ne vienmēr nes peļņu – svarīga ir mode un zināšanas par to, ko gribi pārdot vai iegādāties. Bieži vien pēc šādām lietām ir individuāls pieprasījums, un tirgus var būt nelikvīds.

Foto: SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsraksti liecina, ka pēdējos gados pasaules turīgākie iedzīvotāji gatavi izdot milzu summas par kādiem atpazīstamiem mākslas darbiem. Dažādas luksusa preces, mākslas darbi un kolekcijas priekšmeti dažkārt var būt zināma alternatīva, lai sabalansētu savus ieguldījumus.

Raksta galerijā skatāmi TOP 16 pasaulē oficiāli visdārgāk pārdotie mākslas darbi!

Mazsvarīgi nav tas, ka šādi ieguldījumi sniedz arī emocionālo atdevi un iespēju palielīties ar reālu lietu, ko savukārt grūtāk ir nodrošināt finanšu vērtspapīru tirgiem. Var iegādāties gleznu vai kādu vērtīgu pastmarku ar domu, ka tā vērtība nākotnē palielināsies, bet pieprasījums pēc tiem būs no attiecīgās jomas interesentu un bagātnieku puses.

Art Basel un Šveices bankas UBS aprēķini liecina, ka 2018. gadā pasaulē mākslas tirgus apmēri sasnieguši 67,4 miljardus ASV dolārus, kas ir par 6% vairāk nekā vēl iepriekšējā gadā. Dažkārt gan tiek norādīts, ka skaļas daudzmiljonu summas patiesībā gatavs maksāt vien visai ierobežots cilvēku loks par vēl ierobežotāku skaitu ar mākslinieku mākslas darbiem (esot deficīta sajūta). Tādējādi skaļie rekordi šo tirgu kopumā atspoguļo vien daļēji. Proti, nav garanta, ka stabili par pievilcīgām summām pārdoti tiks arī mazāk atpazīstamu mākslinieku veikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāka neskaidrība par ekonomikas virzienu savu nospiedumu atstājusi arī uz mākslas tirgu.

Šā gada pirmajā pusē ar populārāko izsoļu namu Christie’s, Sotheby’s un Phillips starpniecību pārdoti mākslas darbi 5,55 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir par 20,3% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Deloitte apkopotie dati. Sevišķi krasi bremzējis pieprasījums Ķīnas un pārējās Āzijas mākslas tirgū – par 53%. Secināts, ka arī mākslas tirgus nav pasargāts ne no tirdzniecības kariem, ne, piemēram, Brexit sāgas pavērsieniem. Šī tirgus dalībnieki vēl norādījuši, ka tos dažkārt satrauc arī caurspīdības trūkums un spekulantu klātbūtne.

Kopumā aptuveni četras piektdaļas no Deloitte aptaujātajiem kolekcionāriem pauduši, ka gribētu, lai līdzekļu pārvaldnieki savu pakalpojumu klāstu papildinātu ar kādu produktu, kas ļautu gūt labumu no mākslas tirgus un kolekcionējamo priekšmetu tirgus izaugsmes. Šajā pašā laikā – šobrīd vien 29% – mākslas tirgus eksperti sagaida, ka nākamo sešu mēnešu laikā tas atradīsies uz izaugsmes taciņas. Vēl šā gada maijā tas esot bijis 51%. Kopumā ArtTactic Risk Barometer apkopotie dati norāda, ka kolekcionāri risku šajā tirgū 10 ballu skalā novērtējuši ar 7, kas ir virs 10 gadu vidējā rādītāja, kurš atrodas pie 6,4.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Atrod pusotru tūkstoti nacistu nozagtu mākslas darbu; kopējā vērtība - aptuveni miljards dolāru

Gunta Kursiša, 05.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādā Vācijas dzīvoklī Minhenē atrasts pusotrs tūkstotis nacistu nolaupītu mākslas darbu, tostarp Pablo Pikaso un Anrī Matisa darbi, kā arī iepriekš nezināmi mākslinieku darbi, vēsta pasaules mediji.

Mākslas darbu vidū ir arī, piemēram, ebreju izcelsmes mākslinieka Marka Šagāla (Marc Chagall), Vācijas gleznotāja un grafiķa Oto Diksa (Otto Dix), ebreju izcelsmes gleznotāja un grafiķa Maksa Lībermana (Max Liebermann) un franču mākslinieka Anrī Matisa (Henri Matisse) iepriekš nezināmi darbi. Tāpat atrasti Pablo Pikaso (Pablo Picasso) un citu ievērojamu mākslinieku darbi.

Kopējā atrasto mākslas darbu vērtība tiek lēsta no viena līdz 1,35 miljardu ASV dolāru vērtībā. Darbi esot bijuši «netīri, bet nesabojāti», medijiem pauda eksperts Meike Hofmans (Meike Hoffman). Iepriekš tika uzskatīts, ka daudzi no darbiem bijuši iznīcināti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rekonstrukcijai no 24. februāra slēgta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle "Arsenāls".

Rekonstrukcijas mērķis ir atjaunot un saglabāt "Arsenāla" ēku, kas šobrīd atrodas ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un klasicisma arhitektūras paraugs. Lai apturētu ēkas bojāeju, tai nekavējoties jāveic rekonstrukcijas un remonta darbi.

Pēc ēkas publiskās darbības beigšanas un atbrīvošanas no mākslas darbiem VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) ruzsāks ekonstrukcijas būvdarbu pirmo kārtu, kas paredz ēkas fasādes atjaunošanu, jumta dzegas remontu, pamatu hidroizolācijas veikšanu, logu restaurāciju un pagraba lūku restaurāciju. Šos atjaunošanas darbus plānots pabeigt līdz 2021. gada vidum.

Vienlaikus ar 1. kārtas būvdarbiem norit 2. kārtas projektēšanas process, kas attiecas jau uz ēkas iekštelpām, un izpildes rezultātā ļaus veidot izstāžu zāli par mūsdienīgu vietu mākslas darbu eksponēšanai un sabiedrības aktivitātēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas policija trešdien paziņoja, ka ir atguvusi vērtīgu norvēģu gleznotāja Edvarda Munka mākslas darbu, kas tika nozagts 2009.gadā.

Munka litogrāfija Vēsture (Historien) tika atgūta nesabojāta, informēja policija.

Mākslas darbā attēlots vecs bārdains vīrietis, kurš sarunājas ar jaunu zēnu.

Mākslas darba vērtība nozagšanas brīdī tika lēsta 240 000 eiro apmērā, tomēr, kā norāda mākslas eksperti, darbs ir pārāk labi zināms, lai to piedāvātu tirgū.

Saistībā ar šo noziegumu ir aizturēti divi cilvēki.

Šī litogrāfija tika nozagta Norvēģijas galvenajā mākslas galerijā Nyborg Kunst.

Divi Munka meistardarbi - Kliedziens (Skrik) un Madonna - 2004.gadā tika nozagti Munka muzejā Oslo. Mākslas darbu kopējā vērtība tika lēsta vairāk nekā 100 miljonu dolāru apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Nacionālā mākslas muzeja glezniecības un tēlniecības kolekciju glabātuves

Lelde Petrāne, 10.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) šodien mediju pārstāvjiem deva iespēju aplūkot glezniecības un tēlniecības kolekciju glabātuvju telpas, kas atrodas LNMM izstāžu zālē ARSENĀLS (Torņa ielā 1, Vecrīgā).

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce skaidro: «LNMM ar lielām cerībām raugās uz Muzeju krātuvju kompleksa būvniecības uzsākšanu Pulka ielā, jo kā nacionālas nozīmes būve tā ir nepieciešama Latvijas kultūras mantojuma pārdomātai un jēgpilnai tālākai saglabāšanai. No LNMM pārraudzītā mākslas darbu krājuma uz Pulka ielu pēc 2018.gada «pārceļos» Ārzemju mākslas kolekcija, ko steidzamības kārtā pēc traģiskā Rīgas pils ugunsgrēka 2013.gadā nācās pārvietot uz pagaidu glabātuvēm (kopskaitā nedaudz vairāk par 22 tūkstošiem vienību), kā arī Latvijas 20. gadsimta otrās puses mākslas kolekcija, kas šobrīd aizņem ievērojamu telpu daļu izstāžu zālē ARSENĀLS (kopskaitā nedaudz vairāk par 28 tūkstošiem vienību - gleznas, grafikas darbi, tēlniecība un objekti). Tas savukārt ļautu pārvērst pašlaik esošās noliktavu telpas par publiski pieejamām, nodrošinot tur izstāžu un ekspozīciju darbību.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules bagātnieku turībai augot, pēdējos gados periodiski var dzirdēt par gigantisku naudas summu plūšanu mākslas tirgus virzienā

Parasti skaļāk izskan tas, ka turīgie sacenšas par kāda autora darbu visatpazīstamāko izsoļu namu rīkotajos pasākumos. Tiesa gan, šādi darbi savus īpašniekus maina arī nosacīti klusāk – kolekcionāriem savā starpā vienojoties par kādu konkrētu summu. Kopumā mākslas darbu iegāde var ļaut ne tikai izcelties uz pārējo fona un gūt emocionālu gandarījumu, bet arī sabalansēt savus ieguldījumus. DB jau rakstījis – milzīgas daudzmiljonu summas patiesībā gatavs maksāt vien visai ierobežots cilvēku loks par vēl ierobežotāku skaitu mākslinieku mākslas darbu (tādējādi ir deficīta sajūta). Šie rekordi minēto tirgu atspoguļo vien daļēji. Proti, nav garantijas, ka stabili par pievilcīgām summām tiks pārdoti arī mazāk atpazīstamu mākslinieku veikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Rasas un Raita Šmitu instalācija Purva radio izstādē Kanādā

Lelde Petrāne, 27.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu mākslinieku Rasas Šmites un Raita Šmita instalācija "Purva Radio. Mikropasauļu svārstības", kas pagājušajā gadā bija nominēta Purvīša balvai, šogad apskatāma Kanādā izstādē "ALARM" ("TRAUKSME").

Izstāde, kas norisināsies līdz 7. septembrim "THEMUSEUM" galerijā Kičenerā/Vaterlū (pie Toronto), ar mākslas palīdzību tiecas pievērst uzmanību ekoloģisko pārmaiņu radītajām problēmām.

Šajā izstādē iekļauts arī RIXC mākslinieku R. Šmites un R. Šmita mākslas darbs, kurā purva baktērijas no Latvijas purviem rada elektriskas svārstības, manipulē attēlu un skaņu, tiecoties atklāt "zaļās enerģijas" poētiku.

Izstādes "ALARM" galvenais notikums ir starptautiskā laikmetīgo mediju mākslas izstāde "Pārmaiņu starpnieki|Sastopot antropocēno" (Agents for Change | Facing the Anthropocene) atklāšana. Izstādes kuratores ir Nina Čegledija (Nina Czegledy) un Džeina Tinglija (Jane Tingley). Izstādē ir apskatāmi desmit laikmetīgās mediju mākslas darbi, kuros tiek apvienota māksla, zinātne un tehnoloģijas un kurus radījuši starptautiski atzīti mākslinieki, galvenokārt sievietes - mākslinieces, no Kanādas, ASV, Jaunzēlandes un Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Deglava ielā top vērienīgs sporta komplekss, piknika zonu veidos nākamgad

Zane Atlāce - Bistere, 07.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas 84.vidusskolas teritorijā pie pērn izveidotā jaunā kalna Deglava ielā patlaban sākti vērienīgi būvdarbi, pēc kuru noslēgšanās nākamgad gan skolēniem, gan iedzīvotājiem būs pieejama vērienīgs sporta komplekss un atpūtas zona, kas tiks papildināta ar laikmetīgās mākslas darbiem, informē Rīgas dome.

5,8 hektāru lielajā teritorijā tiks izveidoti un aprīkoti laukumi hokejam, skrituļošanai, skeitošanai, basketbolam un futbolam. Būs arī speciāls laukums ielu vingrošanai. Teritorija tiks iežogota un tajā būs bruģēti laukumi un celiņi gan gājējiem, gan skrituļotājiem. Apmeklētāju ērtībām teritorijā darbosies speciālas ģērbtuves, inventāru nomas punkti, būs soliņi un protams apgaismojums un nodrošināta apsardze.

Rīgas domes pārstāvji kopā ar Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru Aigaru Bikši un audzēkņiem no dažādām Rīgas skolām otrdien iepazinās ar paveiktajiem labiekārtošanas darbiem un ar plānotajām iecerēm plašajā Rīgas 84.vidusskolas teritorijā, Lielvārdes ielā 141.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijas Tabakas, Džemmas Skulmes un citu Latvijā populāro mākslinieku jaundarbus rīdzinieki nereti brauc pirkt uz Jēkabpili

Dienas Biznesam apgalvo Jēkabpils privātās mākslas Galerijas MANS’S īpašnieks Uldis Čamans.

Izstādes ir galerijas prestižs, organizēšana – mākslinieka U. Čamana hobijs, bet biznesa pamats – tas, kas uzņēmumu uztur kopš 1991. gada, kas palīdzēja pārdzīvot krīzi, atrodas virs dārgajām gleznām, galerijas otrajā stāvā.

Sākums ar koferiem

Mākslinieka Ulda Čamana SIA Galerija MANS’S, savu pašreizējo statusu – sabiedrība ar ierobežotu atbildību – ieguva salīdzinoši nesen – tikai 2005. gadā. Sākumā galerija ar tādu pašu nosaukumu bija U. Čamana individuālais uzņēmums. Tāds arī bijis uzņēmējdarbības sākums uzreiz pēc Latvijas brīvības atgūšanas – individuāls, ar personīgu atbildību.

Komentāri

Pievienot komentāru