Latvijas Parlaments salīdzinājumā ar citām valstīm ir viens no visšvakāk atalgotajiem. «Mēs tiešām dzīvojam pieticīgi,» LNT raidījumā 900 sekundes atzina Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Viņš norādīja, ka pirms neilga laika pieņemtais lēmums, ar kuru deputāti nolēma savas algas nesamazināt, lielākoties bija ažiotāža.

«Ažiotāža bija lielāka nekā problēma, jo pagājušajā gadā arī Saeima, tai skaitā deputāti samazināja savu atalgojumu divas reizes un šobrīd tas ir par 35% mazāks nekā to noteiktu likums Saeimas kārtības rullī,» skaidroja G.Daudze, atzīmējot, ka tas tika terminēts līdz pērnā gada 31.decembrim, jo toreiz vēl nebija pārliecības, vai šogad deputātu atalgojumu nevajadzēs samazināt vēl.

«Bet tā kā bija uzstādījums un vienošanās arī izpildīt, ka nevienai no valsts budžeta finansētai nozarei šajā gadā atalgojums salīdzinājumā ar 2009.gada otro pusgadu netiks samazināts, tad arī Saeimas deputātu atalgojums palika pērnā gada līmenī,» sacīja G.Daudze.

Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) savu vietu tomēr vairāk redz parlamentā nevis izpildvarā, taču tas neesot galīgais lēmums.

Tomēr, ja šis amats paliek ZZS, tad G.Daudze būtu gatavs darbu turpināt. Tā viņš norādīja, raidījumā 900 sekundes.

G.Daudze skaidroja, ka Saeimā esot uzsāktas daudz labas lietas, kuras viņš gribētu turpināt, neatkarīgi no tā, vai viņš turpinās darbu kā Saeimas priekšsēdētājs vai nē. Viņš arī piebilst, ka Saeimas priekšsēdētāja amats patlaban jau ir kļuvis līdzvērtīgs nopietna ministra amatam. Tomēr patlaban viss esot atkarīgs no tā, kā tad izveidosies koalīcija un kas to veidos, un kāda būs pārstāvošo spēku proporcija parlamentā un valdībā.

G.Daudze arī norādīja, ka ZSS būtu tradicionāli jāturpina uzņemties atbildība gan par zemkopības nozari, gan vidi. Viņš neredzu politisku loģiku, kāpēc no šo nozaru vadības ZZS varētu atteikties.

«Saeimai tiem vai citiem līdzekļiem ir izdevies pieņemt tos lēmumus, kas Latvijas valsti izglāba no bankrota,» tā ir viena no trim būtiskākiem lietām, ar kuru esošā Saeima ieies vēsturē.

Tā otrdien LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

«Otrkārt, tīri politiski, šī Saeima varētu ieiet vēsturē ar to, ka tika izdarīti grozījumi Satversmē, kas izmaina Saeimas ārkārtas vēlēšanu kārtību, un paredz to, ka iniciatīva var būt arī no vēlētāju puses,» stāstīja G. Daudze.

Savukārt trešā lieta, pēc G. Daudzes domām ir tāda, ka esošā Saeima vairāk nekā iepriekšējā, strādā komunikācijā ar sabiedrību.

Vienlaikus, komentējot Saeimas negatīvo balsojumu par Jāņa Maizīša atkārtotu iecelšanu ģenerālprokurora amatā un kādu tas atstās uz Saeimas prestižu, G. Daudze paskaidroja, ka Saeima nav iestāde šī jēdziena klasiskā izpratnē, kur viens ir direktors un visi pārējie pakļaujas kaut kādiem rīkojumiem no tā, kurš apstiprināts par iestādes vadītāju.

Jaunievēlētais Valsts prezidents Andris Bērziņš ir ekonomists un tautsaimnieks, tādēļ viņa pirmie darbi un prioritātes, stājoties amatā, būs konkurētspējīga un kvalitatīva izglītība, tautsaimniecības attīstīšana un Latvijas konkurētspējas celšana, LNT raidījumā 900 sekundes stāstīja jaunā Prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze.

Turpmāk valstij jāliek īpašs uzsvars uz izglītību, lai tā netiktu iegūta tikai diploma dēļ, bet sniegtu vērtīgas zināšanas un prasmes, skaidroja G. Daudze.

Jautāts par to, kā vērtē šīs Saeimas darbu, kurā strādājis arī pats, G. Daudze atbildēja, ka viņam ir žēl, ka tā nav izmantojusi savu potenciālu, jo ievēlēti spējīgi cilvēki ar labām valodu zināšanā, kam nav bijusi iespēja sevi pierādīt. Turklāt G. Daudze prognozēja, ka pašlaik ir pārtrūcis līdzīgi politiski orientēto partiju konsolidācijas process, tādēļ, ja rudenī notiks 11. Saeimas vēlēšanas, tās sastāvs varētu būt ļoti sadrumstalots.

Šodien ir pēdējā diena, ko līdzšinējais Valsts prezidents Valdis Zatlers aizvada valsts vadītāja amatā. Rīt Saeimas ārkārtas sēdē jaunais Prezidents Andris Bērziņš nodos svinīgo zvērestu.

Pagājušā gada komentētākie raksti portālā db.lv bijuši par un ap politiku – politiķu izteicieni reti kuru atstāja vienaldzīgu.

Daudze: kamēr iedzīvotāji krāps valsti, deputātu godprātība var būt dažāda

«Saeima ir sabiedrības spogulis! Neviens no deputātiem te nav no gaisa nokritis vai nez no kurienes pēkšņi parādījies,» tā norādījis Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).

Ēķis: Lembergs, Šķēle un Šlesers nav savtīgi

«Ja cilvēks ir ar galvu, viņš pelna pats un ļauj to darīt citiem,» uz jautājumu, vai Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers ir nesavtīgi klāsta kustības Par labu Latviju vadītājs Andrejs Ēķis.

Saeimas vairākums šorīt nolēma izdot deputātu Jāni Ādamsonu (S) apcietināšanai, saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā.

"Par" viņa izdošanu balsoja 69 deputāti, "pret" - pieci, bet balsojumā atturējās četri politiķi.

Ādamsons darbojas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā un viņam nav Satversmes aizsardzības biroja izsniegta pielaide valsts noslēpumam, noskaidroja aģentūra LETA.

No Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājas Janīnas Kursītes-Pakules (NA) teiktā izriet, ka Ādamsonam varētu tikt inkriminēts Krimināllikuma 85.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījum - spiegošana, proti, neizpaužamu ziņu nelikumīga vākšana nolūkā tās nodot vai to nodošana ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai citu ziņu nelikumīga vākšana vai nodošana ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību.

«Saeima ir sabiedrības spogulis! Neviens no deputātiem te nav no gaisa nokritis vai nez no kurienes pēkšņi parādījies,» tā otrdien intervijā Latvijas Avīze, norādījis Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).

«Visus viņus ievēlējuši Latvijas pilsoņi. Deputāti ir tādi paši cilvēki kā visi citi, viņiem piemīt tādi paši tikumi, netikumi vai ieradumi kā visiem. Kamēr liela daļa iedzīvotāju turpinās krāpt valsti un nemaksāt nodokļus, tajā pašā laikā pieprasot visus sociālos labumus, kamēr turpinās pārkāpt likumu tikai tādēļ, ka var palikt nesodīti, kamēr dos kukuļus ceļu policistiem, jārēķinās, ka arī parlamentā ievēlētie deputāti var būt ļoti dažādi – viens vairāk, cits mazāk godprātīgs,» sacīja G. Daudze.

Tāpat viņš piekrīt, ka nav nekā sliktāka kā pieņemt likumu, kuru neviens tāpat nepildīs. Tam spilgts piemērs ir grozījumi Alkohola aprites likumā.

Latviju un Japānu saista veiksmīgs politiskais dialogs, kas paver potenciālu ciešākiem ekonomiskajiem sakariem arī nākotnē, otrdien, 19.janvārī, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze, tiekoties ar Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā Mariko Fudži (Mariko Fujii).

Atzinīgi vērtējot augošo preču tirdzniecības apgrozījumu starp abām valstīm, G.Daudze aicināja strādāt pie starptautiskiem līgumiem, kas atvieglotu sadarbību abu valstu uzņēmējiem. Latvija ir ieinteresēta noslēgt konvenciju par izvairīšanos no nodokļu dubultas uzlikšanas. Ekspertu diskusijas par šo jautājumu starp trīs Baltijas valstu un Japānas pārstāvjiem plānotas februāra nogalē Lietuvā.

Tirdzniecības apjoms starp abām valstīm aizvadītā gada pirmajos trīs ceturkšņos sasniedza 41 miljonu eiro, kas ir par 13 procentiem vairāk nekā attiecīgajā laika posmā 2014.gadā. Tokijā un Osakā strādā uzņēmums, kas veicina saplākšņa eksportu, tāpat Japānas tirgū tiek piedāvāti Latvijā ražoti medikamenti, saldumi un kosmētika. Saeimas priekšsēdētājas biedrs akcentēja, ka Latvija ir atvērta sadarbībai un investīcijām transporta un loģistikas jomā.

Pretējie iepriekš apgalvotajam, Valsts prezidentam, premjerministram un Saeimas priekšsēdētājam par dienesta automašīnu izmantošanu nodokļi nebūs jāmaksā.

Tas izriet no Finanšu ministrijā tapušajiem noteikumiem par kārtību, kādā ar nodokļiem apliek labumu par darba devējam piederošas automašīnas izmantošanu personiskajām vajadzībām.

Proti, noteikumos ir iekļauts punkts, kas noteic, ka tie netiek attiecināti uz Valsts prezidenta, Ministru prezidenta un Saeimas priekšsēdētāja automobiļiem, kā arī automašīnām, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem pavada minētās amatpersonas.

Finanšu ministrijas Nodokļu politikas departamenta direktore Daina Robežniece iepriekš gan apgalvoja, ka nodokļi par dienesta automašīnu izmantošanu personiskām vajadzībām būs jāmaksā arī Valsts prezidentam Valdim Zatleram un premjeram Valdim Dombrovskim (Jaunais laiks).

Saeimas deputātiem atalgojums nākamgad nemainīsies – algas nedz palielinātas, nedz samazinātas. Šogad veiktais algu «griezums» ir bijis pietiekams, uzskata Saeimas spīkers Gundars Daudze.

«Šogad algas samazinātas jau divas reizes. Varu teikt, ka nākamgad algas paliks līdzšinējā līmenī,» LTV raidījumā «Labrīt, Latvija!» norādīja G. Daudze.

Jau vēstīts, ka Saeimas Prezidijs pirmdien nolēma samazināt Saeimas darbības nodrošināšanai 2010.gadā paredzētos izdevumus par 7%. Tādējādi parlamenta funkciju nodrošināšanai nākamgad plānots finansējums 11.56 miljonu latu apmērā, kas ir par 0.82 miljoniem latu jeb 7% mazāk nekā jau samazinātajā šā gada budžetā.

Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

Aivars Lembergs (Zaļo un zemnieku savienība, ZZS) un Ainārs Šlesers (Šlesera Reformu partija LPP/LC, ŠRP LPP/LC) ieguvuši zemāko vērtējumu Sabiedrības par atklātību – Delna deputātu kandidātu vērtējumā, kurā iekļauti arī politisko spēku izvirzītie premjera amata kandidāti.

Pirmdien atklātā deputātu kandidātu reputācijas datubāze arī parāda, ka Zatlera Reformu partijā zemāko vērtējumu ieguvis eksprezidents Valdis Zatlers.

Organizācija izvērtēja 212 kandidātu, kas ir sešu politisko spēku sarakstu augšgalā, iedalot viņus vairākās kategorijās – kandidāti, par kuriem nav publiski pieejama informācijas, kas ļautu novērtēt viņu saistību ar korupciju; zems risks (-1); viela pārdomām (-2); pamats bažām (-3); nopietns pamats bažām (-4); bīstami (-5).

Delnas analītiķe Līga Stafecka pirmdien uzsvēra, ka Lembergam ir nepārspēts profila garums un viņš novērtēts ar zemāko vērtējumu – mīnus pieci, kas nozīmē, ka publiski pieejamā informācija par kandidātu liecina par sistemātisku neētisku rīcību un/vai iespējamu iesaisti liela mēroga korupcijas gadījumos, aizskarot sabiedrības intereses.

Ja vien Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Normunda Vilnīša rīkojumi nav pretlikumīgi, tos atcelt nevar neviens, pat premjers.

Tā uzskata Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Gundars Daudze (ZZS). LNT raidījumā 900 sekundes viņš norādīja, ka nav pamata N. Vilnīti atstādināt no amata, ja pārbaudē noskaidrosies, ka viņa rīkojumi bijuši likumīgi.

Deputāts uzskata, ka konfliktu KNAB iekšienē jāspēj risināt pašam N. Vilnītim, jo tā pamatā ir domstarpības pašu iestādes darbinieku starpā. «Šādā iestādē priekšnieks var būt tikai viens», teica G. Daudze, skaidrojot, ka tādēļ KNAB vadītājam pašam jāievieš kārtība sevis vadītajā iestādē.

Viņš gan arī skaidro, ka jāvērtē iestādes darbs un tas, vai KNAB vērojams progress. Ja uzlabojumu nav, tad jādomā, vai iestādi vada pareizā persona.

Saeima taupīs uz spuldzēm un nodos papīru otrreizējai pārstrādei

Lai taupītu nākamā gada budžeta līdzekļus, Saeima pamazām pāriet uz ekonomiskajām spuldzītēm, kā arī apsver iespēju papīru nodot otrreizējai pārstrādei, atsaucoties uz Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi (ZZS), raksta Delfi.

Kā sacījis Daudze, lai arī kopējos ciparos parlamenta budžets nav sarucis, tajā ir paredzēti izdevumi 1.3 miljonu latu apmērā NATO parlamentārās asamblejas organizēšanai. Līdz ar to Saeimas izdevumi nākamgad būs ievērojami mazāki, nekā šogad vai citus gadus.

«Vieglāk ir pateikt, uz ko mēs netaupīsim,» sacījis Daudze, norādot, ka līdzekļu samazinājums skars visas jomas.

Viņš sacījis, ka jau patlaban parlaments cenšas taupīt finansējumu, piemēram, ļoti tiek piedomāts vai ļaut deputātiem doties ārzemju komandējumos. Šogad desmit mēnešu laikā ir iztērēti tikai puse no komandējumiem atvēlētajiem līdzekļiem.

Par Saeimas priekšsēdētāja biedri savulaik neievēlētā deputāte Anta Rugāte ierosinājusi samazināt Saeimas prezidiju no pieciem uz diviem cilvēkiem, raksta Latvijas avīze.

Pēc Tautas partijas frakcijas Saeimas deputātes Antas Rugātes domām Saeimas prezidija pienākumu veikšanai pietiktu tikai ar Saeimas priekšsēdētāju un sekretāru. Pašlaik Saeimas prezidijā ir priekšsēdētājs, divi priekšsēdētāja biedri, sekretārs un sekretāra biedrs.

«Šis samazinājums attiektos tikai uz atlikušo devītās Saeimas termiņu un ļautu ietaupīt gan uz nesamērīgi augstajām prezidija locekļu piemaksām, gan uz saimnieciskiem izdevumiem,» paskaidroja A. Rugāte. Interesanti, ka kā Db.lv jau rakstīja, vēl septembra sākumā Rugāte pati neveiksmīgi kandidēja uz priekšsēdētāja biedres amatu, kuru tagad uzskata par lieku. Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) Rugātes priekšlikumu uzskata par populistisku un pieļāva, ka tā pamatā ir aizvainojums par saņemto noraidījumu. «Divu cilvēku sastāvā nebūtu iespējams pilnvērtīgi darboties. Saeimas prezidija darbam ir ne tikai redzamā puse – plenārsēžu vadīšana, bet arī neredzamā puse – darba grupu vadīšana, saimniecisku jautājumu kārtošana un dažādi reprezentatīvi pienākumi – tikšanās ar vēstniekiem un ārvalstu delegācijām, sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām,» stāstīja Daudze.

Latvijā mājokļa nodoklim ir jābūt, bet samērīgam, lai būtu noteikta kāda minimālā platība, konkrēts skaits kvadrātmetru uz cilvēku, kas nepieciešami dzīvošanai un netiktu aplikti ar šo nodokli.

Tā otrdien publicētā intervijā Latvijas Avīze norādījis Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).

«Pārējais ir ekstra, par ko jāmaksā nodokļi. Ja gribat dzīvokli Rīgā, vasarnīcu Jūrmalā un vēl kaut kur, tad par šiem īpašumiem jāmaksā vairāk. Bet nekad nedrīkst būt tā, ka par vienīgo mājokli jāmaksā nesamērīgi liela nauda,» sacīja G. Daudze.

Vienlaikus atzīmējot, ka viņa pārstāvētā partija «Latvijai un Ventspilij» neatbalsta nodokļu paaugstināšanu.

«Nevaru šobrīd paust oficiālu partijas viedokli, jo neesam šo jautājumu skatījuši valdē vai kopsapulcē. Taču varu teikt, ka mēs neatbalstām nodokļu paaugstināšanu. It īpaši pašreizējos krīzes apstākļos, kad būtu tieši jāatvieglo cilvēkiem dzīve. Nodokļi bija jāpaaugstina pirms kādiem pieciem septiņiem gadiem, kad IKP pieaugums bija ap 10 procentiem gadā un bankas deva kredītus katram pretimnācējam,» tā viņš.

Šā gada oktobrī četri Saeimas deputāti saņēmuši augstāku atalgojumu nekā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, ziņo Latvijas Avīze.

Šā gada oktobrī deputāts Andris Bērziņš (ZZS) nopelnīja 2 030 LVL, Gundars Daudze (ZZS) - 2 292 LVL, Andrejs Klementjevs (SC) - 2 012 LVL, Vineta Muižniece (TP) - 1 933 LVL, liecina Saeimas interneta mājaslapā publiskotā informācija. Salīdzinoši V. Dombrovska alga ir 1 908 LVL mēnesī.

Db.lv jau rakstīja, ka Saeimas deputātiem atalgojums nākamgad nemainīsies – algas nedz palielinātas, nedz samazinātas.

Saeimas deputāts, kuram oktobrī bija vislielākais atalgojums, LTV raidījumā «Labrīt, Latvija!» paziņoja, ka šogad veiktais algu «griezums» ir bijis pietiekams. «Šogad algas samazinātas jau divas reizes. Varu teikt, ka nākamgad algas paliks līdzšinējā līmenī,» norādīja Saeimas spīkers G. Daudze.

Pašvaldību vēlēšanās kopumā visvairāk deputātu tika ievēlēts no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstiem, otrajā vietā ir Vienotība, bet trešajā - nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, no kuras pavisam nedaudz atpaliek politiskā apvienība Saskaņas centrs.

ZZS pēc vēlēšanām pašvaldībās pārstāvēs 369 deputāti, informēja ZZS. Salīdzinot ar iepriekšējām - 2009.gada - pašvaldību vēlēšanām, šogad ZZS spējusi palielināt savu pārstāvniecību visos Latvijas reģionos. 2009.gadā Latvijas novadu un pilsētu domēs ievēlēja 346 ZZS pārstāvjus.

No 110 novadiem un deviņām republikas pilsētām 21 pašvaldībā ZZS ieguvis absolūto balsu vairākumu, 37 pašvaldībās ZZS saraksti ieguvuši no 20% līdz 50% lielu atbalstu, savukārt 35 pašvaldībās iedzīvotāju atbalsts bijis 5% līdz 20% robežās.

Otrajā vietā ierindojas Vienotība, kuru 66 pašvaldībās pārstāvēs 203 deputāti. Visvairāk deputātu no Vienotības tika ievēlēts Vidzemē - 111 deputāti 33 pašvaldībās, Zemgalē Vienotību pārstāvēs 47 deputāti 15 pašvaldībās, Kurzemē 12 pašvaldībās ievēlēti 29 šīs partijas deputāti, bet Latgalē - septiņi deputāti piecās pašvaldībās, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Latvijas izaugsmes tempi kļūst straujāki, un ik pa laikam izskan runas par ekonomikas pārkaršanu.

Lai gan pašreizējās norises tautsaimniecībā būtiski atšķiras no pirmskrīzes periodā pieredzētā, tikai fakts vien, ka šādas sarunas notiek, liecina par salīdzinoši augstu ekonomisko aktivitāti. Tas, kā situācija attīstīsies nākotnē un vai pārkaršanas riski pieaugs, lielā mērā ir atkarīgs no mācībām, kas gūtas no pagātnē pieļautajām kļūdām.

Šajā rakstā par vienu no tām – fiskālās politikas reakciju uz ekonomiskajiem apstākļiem jeb fiskālās politikas cikliskumu. Valdības spēju ietekmēt ekonomikas aktivitāti nevajadzētu novērtēt par zemu. Budžeta ieņēmumi un izdevumi katru gadu ir vienlīdzīgi aptuveni trešdaļai no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā valdības lēmumi var gan veicināt, gan arī bremzēt ekonomisko aktivitāti. Kad un kādus lēmumus valdībai ir nepieciešams veikt? To lielā mērā nosaka ekonomiskie apstākļi.