DB viedoklis: Ceļā uz izniekotu puču 

Neveiksmīgs militārais apvērsums ir laba ziņa, kuras turpinājums sāk izvērsties murgaini

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 2016. gada 22. jūlijs plkst. 8:22

Foto: no DB arhīva

Kad nu pret Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana valdību vērstā neveiksmīgā puča putekļi sāk nosēsties, varētu pavilkt svītru zem notikušā. Diemžēl izskatās, ka pašam virsroku guvušajam nav vēlēšanās šos pīšļus nokratīt, bet gan pa tiem pavāļāties un paputināties vēl.

Pirmām kārtām caurkritušais apvērsums ir laba ziņa, jo tas ir pirmais no pieciem kopš 1960. gada Turcijā notikušajiem apvērsumiem, kas militāristiem nav izdevies. Var pabrīnīties par sazvērnieku slikto sagatavotību tādam pasākumam un iespaidīgo pārrēķināšanos par «piemērotāko brīdi». Apvērsumā bija iesaistīta samērā neliela bruņoto spēku daļa, kas rīkojās ne īpaši mērķtiecīgi. Tika pārtverta, bet tad palaista vaļā prezidenta lidmašīna, viņam steigšus atgriežoties no atvaļinājuma piekrastē, lai pārņemtu pasprukušos varas grožus. Sakaru kanāli netika pienācīgi bloķēti. Nenotika dumpinieku pārliecinoša vēršanās pie tautas, bet tā vietā tika atklāta pat aviācijas uguns pret civilistiem.

Arī sociālais klimats bija apvērsumam nepiemērots, jo desmitiem tūkstoši iedzīvotāju izgāja ielās vēlētās valdības atbalstam. Tas bija kaut kas līdzīgs Rīgā barikāžu laikā pieredzētajam, tikai ar krietni daudzskaitlīgākiem upuriem. Valdošajai partijai savu atbalstu tūlīt izteica arī opozīcijas partijas, un arī tas liek apšaubīt puču tīri kā sekulāro kemalistu mēģinājumu pārņemt varu no proislāmiskās varas partijas. Summējot – labā ziņa ir bruņoto spēku, tautas (labi, liela tās daļa ir skeptiska, un tomēr) uzticība demokrātiski ievēlētajai valdībai.

Ļoti gribētos teikt, ka ar šo Turcijā ir nostiprināta leģitīma, demokrātiska varas pārejas tradīcija, laužot agrāko ieradumu to darīt ar apvērsumiem. Tomēr prezidents Erdogans puča priekšrocības acīmredzami iznieko, jo viņa rīcībā nav ne vēsts no konstruktīvas apdomības un mēra sajūtas, par uzvarētāja augstsirdību nemaz nerunājot.

Viņa tūlītējā vēršanās pret drošības un varas struktūru aparātu jau šķita strauja, bet vēl saprotama. Tomēr pašreizējās aplēses, ka arestēti un/vai no amatiem atlaisti ir līdz pat 60 tūkstošiem turku, liecina par kaut ko dramatiski citu – ka šī ir neprātīga vēršanās pret to pašu spēku, kas Erdoganu liktenīgajā pagājušās piektdienas naktī izglāba – pret uzticību tautai un tās saprātīgumam. Tas ir totalitāri un nepiedodami pašā pamatā.

Nedēļas laikā veiktās apjomīgās tīrīšanas visos valsts dzīves līmeņos liek domāt par iepriekš sagatavotiem varai neuzticamo sarakstiem. Arī tas latvieša ausij būs kaut kur jau dzirdēts, un tas nudien nav nekas labs. Savukārt aizliegums augstskolu mācībspēkiem izbraukt no valsts kopā ar visu augstskolu rektoru un dekānu atstādināšanu no amatiem ir jau tāda līmeņa neprātība, ka nebūtu brīnums, ja tauta padomātu vēlreiz, ko tad pirms nedēļas tā īsti ir pasargājusi – demokrātiju vai diktatūras aizmetni? Jo runa jau nav par vienu vai otru ūsainu vīriņu.

Ir skaidrs, ka Erdogans radušos situāciju izmanto varas centralizācijai ceļā uz pilnīgi prezidentālu valsti. Šai brīdī ļoti noderētu ārkārtas vēlēšanas varas līdzsvara revīzijai. Ja turki lems, ka runa tomēr ir par vienu vai otru ūsainu vīriņu, nevis par principiem, tad rakstīšu komentāru par citu tēmu, un tā nebūs laba ziņa investīcijām un biznesam. Lai gan arī jau pašreizējā tāda nav.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru