DB Viedoklis

DB viedoklis: Eirozonā izaicinājumu vairāk nekā risinājumu

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 05.08.2015

Jaunākais izdevums

Tikai tad, ja izdosies novērst eirozonas pamatproblēmas, eiro kā Eiropas vienotajai valūtai ir stabilas nākotnes izredzes

Kopš Grieķijas izstāšanās no eirozonas vairs netiek akūti apspriesta, Eiropas monetārajā savienībā ir iestājies mānīgs miers. Mānīgs tas ir tāpēc, ka pamatproblēmas jau joprojām nav atrisinātas ne pašas Grieķijas, ne visas eirozonas kontekstā. Par to liecina kaut vai fakts, ka starptautiskā kredītreitingu aģentūra Standard & Poors ir pazeminājusi Eiropas Savienības kredītreitinga prognozi no stabilas uz negatīvu.

Tagad tiek uzdots jautājums: kā lietas risināsies tālāk? Runājot par Grieķiju, skaidrs, ka nodokļu celšana vien problēmas ilgtermiņā atrisināt nespēs. Ir jāveic pamatīgas reformas, atceļot nepamatotas privilēģijas atsevišķām sabiedrības grupām, taču, pirmkārt, ir vajadzīgs bagātīgs fonds, caur kuru varētu stimulēt Grieķijā investīcijas. Parādu atmaksāšana, aizņemoties par jaunu, nav risinājums, un saukt tādu rīcību par palīdzību ir izsmiekls ne tikai par grieķiem, bet par jebkura loģiski domājoša cilvēka saprātu. Skaidrojot šo situāciju, EK viceprezidents Valdis Dombrovskis, kurš savu darba pienākumu dēļ Briselē tiek dēvēts arī par Misteru Eiro, atsaucās uz Latvijas 2010. gada pieredzi – bez starptautiskajiem aizdevumiem Latvijai toreiz un Grieķijai tagad budžeta samazinājums būtu daudz lielāks un sāpīgāks. Īsi sakot, ar jauno aizdevumu tiek nopirkts laiks, Grieķijas gadījumā trīs gadi, pēc kuriem viss var sākties no jauna.

Taču problēma jau īstenībā ir lielāka par vienu Grieķijas gadījumu, kas tīri no ekonomiskā viedokļa eirozonai nekādu būtisku kaitējumu nodarīt nevar. Problēma ir tā, ka, izveidojot vienotu Eiropas valūtu – eiro, jau pirmsākumos tika pieļautas vairākas kļūdas. Līdz ar to vienotā valūta tagad ir, bet ES neeksistē vienota ekonomikas, budžeta, finanšu un darba tirgus politika.

Eirozona nav homogēna – ir spēcīgās un vājās valstis, bet trūkst līdzsvarojoša mehānisma. Jā, tika ieviesti Māstrihtas kritēriji, bet cik daudzas kaut vai no vecajām ES dalībvalstīm šobrīd visus šos kritērijus izpilda? Taču sankciju mehānisma nav – nekas eirozonas dalībvalstīm par to nav, ja šie kritēriji tiek pārkāpti, ja reiz esi jau uzņemts «eiro pulciņā». Bez disciplīnas nesanāk arī vienota virzība. Daudzu kritizētais Junkera plāns, kas principā ir paredzēts kā kopīga Eiropas investīciju programma, varētu būt kā viens no soļiem, lai mēģinātu izveidot vienotu Eiropas politiku jomās, kurās tās vēl nav. Tomēr uzdevums ne tuvu nav vienkāršs, jo pašlaik ES dalībvalstīs valda noskaņojums pret tālāku kompetenču nodošanu Briseles birokrātu rokās. Ir maz ticams, ka ES tiks pieņemti kādi jauni radikāli lēmumi līdz 2017. gada Francijas un Vācijas parlamentu vēlēšanām, taču bez pamatproblēmu novēršanas diemžēl nav nekādu garantiju par vienotās ES valūtas ilgtspēju, toties var prognozēt haosa turpināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

EK: Patvēruma meklētāju ierašanās varētu nelielā mērā pozitīvi ietekmēt Eiropas tautsaimniecību

Žanete Hāka, 05.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau trešo gadu pēc kārtas eirozonā un Eiropas Savienībā kopumā notiek ekonomikas atlabšana. Tā turpināsies arī nākamgad – tikpat pieticīgā intensitātē kā šogad – lai arī stāvoklis pasaules ekonomikā kļūs arvien sarežģītāks, jaunākajā prognožu pārskatā informē Eiropas Komisija (EK).

Šogad naftas cenu samazināšanās, atbalstošas monetārās politikas un relatīvi zemas eiro ārējās vērtības ietekmē ekonomikas atlabšana ir bijusi noturīga un aptvērusi plašu dalībvalstu loku. Tomēr tā joprojām norit lēni, uzsver eksperti.

Pozitīvo faktoru ietekme mazinās, un vienlaikus rodas jauni sarežģījumi, piemēram, izaugsmes palēnināšanās jaunietekmes tirgus ekonomikas valstīs un pasaules tirdzniecībā, kā arī joprojām pastāvošā ģeopolitiskā spriedze. Ir sagaidāms, ka 2016. un 2017. gadā citu faktoru, piemēram, pieaugošas nodarbinātības un līdz ar to augstāku reālo izmantojamo (pēcnodokļu) ienākumu, labvēlīgāku kreditēšanas noteikumu, parādsaistību apjoma samazinājuma un ieguldījumu apjoma pieauguma ietekmē ekonomikas izaugsme būs pietiekama, lai atsvērtu minētos sarežģījumus. Dažās valstīs izaugsmi papildus balstīs strukturālo reformu pozitīvā ietekme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ekskluzīvi DB - Intervija ar Ilmāru Rimšēviču pilnā apmērā: Latvija bauda eirozonas labumus

Māris Ķirsons, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Latvija bauda eirozonas labumus

Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata

To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumu kreditēšanas atkopšanās varētu pozitīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecību

Žanete Hāka, 16.12.2015

Eirozonas uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu attiecība pret IKP 2013. un 2014. gadā un 2015. gada 1. pusgadā, %

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecībā šis gads bijis stabils, saglabājoties mērenai izaugsmei, bet gada inflācijas līmenim svārstoties ap nulles līmeni, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Arī eirozonā kopumā iekšzemes kopprodukts audzis un inflācija lielākoties bijusi tuvu nullei. Eirosistēmai turpinot atbalstošas monetārās politikas īstenošanu, nodrošināta zema finansējuma izmaksu vide, kas veicinājusi kreditēšanas atgūšanos un stimulējusi pieprasījuma izaugsmi. Lai gan ekonomisko vidi skāruši atsevišķi satricinājumi, piemēram, pašlaik aktuālie notikumi Grieķijā un tautsaimniecības stāvoklis Ķīnā, situācija šajās valstīs nav saasinājusies vēl vairāk.

Jau septiņus gadus Latvijā vērojams kredītportfeļa samazinājums, tomēr par spīti tam iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums pēdējos gados pašmājās bijis straujāks nekā eiro zonā kopumā un arī vairumā citu eiro zonas dalībvalstu. Arī 2015. gada pirmajos trīs ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu IKP Latvijā audzis attiecīgi par 1,8%, 2,7% un 3,3%, bet eirozonā kopumā – par 1,3%, 1,6% un 1,6% (ātrais novērtējums). Lai gan kāpums līdz šim vairāk nodrošināts ar alternatīviem resursiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondiem, tālākā izaugsmes uzturēšanā bez kreditēšanas pieauguma neiztikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Eiropas Komisija: ekonomikas atlabšanai labvēlīgi apstākļi

Lelde Petrāne, 05.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībā šogad ir vērojami ekonomikas izaugsmei labvēlīgi apstākļi. Kā liecina Eiropas Komisijas sagatavotais pētījums Ekonomikas prognoze – 2015. gada pavasaris (Spring 2015 Economic Forecast), šādi īstermiņa faktori stimulē vēl vājo ES ciklisko augšupeju.

Eiropas valstīs vienlaikus var konstatēt vairākus ekonomikai labvēlīgus faktorus. Naftas cenas joprojām ir relatīvi zemas, pasaulē ir vērojama stabila ekonomikas izaugsme, turpinās eiro kursa kritums, un Eiropas Savienībā tiek īstenota labvēlīga ekonomikas politika, liecina šodien medijiem izplatīts paziņojums.

Monetārajā jomā finanšu tirgus ievērojami ietekmē Eiropas Centrālās bankas īstenotā kvantitatīvās stimulēšanas politika, un līdz ar to pazeminās procentu likmes un tiek sagaidītas labākas iespējas saņemt kredītus. Tā kā fiskālajā jomā kopumā ES tiek īstenota neitrāla pieeja – nedz stingra, nedz arī pavisam brīva – arī fiskālā politika būs piemērota izaugsmes vajadzībām. Laika gaitā ir sagaidāmi arī rezultāti no īstenotajām strukturālajām reformām un Investīciju plāna Eiropai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Rimšēvičs: Tādu laiku, kādus pašlaik piedzīvo Latvija, nekad nav bijis

Māris Ķirsons, 29.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata

To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.

Fragments no intervijas:

Ko Latvija ir ieguvusi, iestājoties eirozonā?

Latvijas iestāšanās eirozonā ir bijis trešais būtiskākais notikums pēc iestāšanās ES un kļūšanas par NATO dalībvalsti. Nav piepildījies neviens no Armagedona scenārijiem, par kuriem brīdināja un ar kuriem baidīja Latvijas iedzīvotājus pirms iestāšanās eirozonā gan atsevišķi ekonomisti, gan arī politiķi. It īpaši ekonomiskās recesijas laikā redzējām, ka Latvijai pietrūkst vienas lielas starptautiskas institūcijas, kas stāvētu mums aiz muguras un pie kuras varētu vērsties un saņemt nepieciešamo naudu īstermiņa problēmu risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa aptaujāto Latvijas uzņēmumu vadītāju (55 %) par būtiskāko izaicinājumu pērn savam uzņēmumam uzskatīja apgrozījuma un peļņas noturēšanu vai palielināšanu. Taču kā nozīmīgāko faktoru, kas sekmēs uzņēmuma izaugsmi, 61 % aptaujāto uzņēmēju vadītāju atzīst jaunu klientu un sadarbības partneru piesaisti.

Tā liecina "Swedbank" un SKDS pētījums. Starp būtiskiem izaicinājumiem uzņēmēji minējuši produktu vai pakalpojumu pieprasījuma noturēšanu vai palielināšanu (39 %), kvalificētu darbinieku piesaisti un noturēšanu (37 %), iekšējo procesu sakārtošanu (27 %) un klientu servisa uzlabošanu (25 %). Katrs piektais uzņēmuma vadītājs kā būtiskāko izaicinājumu norādījis jaunu inovāciju ieviešanu.

16 % uzņēmēju kā galveno izaicinājumu joprojām minējuši sadarbību ar valsts institūcijām. Visretāk nosaukto uzņēmēju izaicinājumu vidū ir naudas atmazgāšanas risku pārvaldība un starptautisko sankciju ievērošana. Arī finansējuma saņemšana bankā nav starp biežāk nosauktajiem uzņēmēju izaicinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pieaudzis risks, ka eirozonas ekonomikas izaugsme neatbildīs prognozēm

Žanete Hāka, 04.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) ziemas prognoze norāda uz to, ka vispārējās izaugsmes perspektīvas kopš rudens nav stipri mainījušās, bet – galvenokārt ārējo faktoru ietekmē – ir pieaudzis risks, ka izaugsme neatbildīs prognozēm, informē EK.

Sagaidāms, ka izaugsme eirozonā šogad palielināsies līdz 1,7 % (pagājušajā gadā – 1,6 %) un 2017. gadā sasniegs 1,9 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomikas izaugsme šogad saglabāsies stabila 1,9 % līmenī un nākošgad pieaugs līdz 2%.

Sagaidāms, ka atsevišķi faktori, kas veicina izaugsmi, izpaudīsies spēcīgāk un ilgāk, nekā tika paredzēts iepriekš. Šie faktori ir zemās naftas cenas, labvēlīgi finansēšanas nosacījumi un zemais eiro valūtas kurss. Vienlaikus ekonomikas riski kļūst izteiktāki un parādās jauni izaicinājumi: lēnāka izaugsme Ķīnā un citās attīstības ekonomikās, vāja globālā tirdzniecība, kā arī ģeopolitiskā un ar politiku saistītā nenoteiktība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Latvijā otrajā ceturksnī mazāks darbaspēka izmaksu pieaugums nekā ES un eirozonā vidēji

LETA, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pērn, pieauga par 3,6%, kas ir mazāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" otrdien publiskotie dati.

Straujākais darbaspēka izmaksu pieaugums otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo laika periodu reģistrēts Rumānijā (+16,1%), Portugālē (+13,5%), Lietuvā (+12,4%) un Ungārijā (+12,2%). Igaunijā darbaspēka izmaksas šajā periodā augušas par 1,9%. Tikmēr darbaspēka izmaksu kritums fiksēts Kiprā (-8,6%), Īrijā (-3,3%), Zviedrijā (-2,5%), Nīderlandē (-1,7%) un Luksemburgā (-0,7%).

ES vidējās stundas darbaspēka izmaksas otrajā ceturksnī gada izteiksmē palielinājās par 4,1%, bet eirozonā pieaugums bija par 4,2%. Rūpniecībā vidējās stundas darba izmaksas ES otrajā ceturksnī gada salīdzinājumā pieauga par 3,9%, bet eirozonā kāpums bija par 3,8%. Latvijā rūpniecībā stundas darbaspēka izmaksas aprīlī-jūnijā bija par 4% lielākas nekā pirms gada, Lietuvā pieaugums bija 10,7%, bet Igaunijā reģistrēts 2,4% kāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 21. jūlijā, tika atklāta jaunā CSDD Biķernieku kompleksās sporta bāzes rallijkrosa trase, kuras būvniecību veica ceļu būves firma SIA Binders.

Trases garums sasniedz Starptautiskās Automobiļu federācijas (FIA) noteiktos 1294 metrus, no kuriem 60% ir ar asfalta segumu, bet 40% ir minerālmateriāla un cementa maisījuma jeb netīrā seguma posms. Trasē uzstādīts Šveicē radīts inovatīvs F-1 standarta drošības aprīkojums, informē SIA Binders.

Jaunākās FIA standartiem atbilstošās rallijkrosa trases būvniecība darbu veicējiem neparasto standartu un jaunievedumu dēļ bijusi pārbaudījums, ko pasūtītājs un autosportisti atzinuši par izturētu. No ceļu būvē ierastās prakses rallijkrosa trases būvniecībā atšķirīga bijusi gan asfalta, gan „netīrā seguma” posma būvniecība. Arī Šveices uzņēmumā Geobrugg radītais drošības aprīkojums bija jaunums gan būvniekam, gan ražotājam, jo virkne elementu ir inovācijas, kuras pirmo reizi uzstādītas tieši Biķerniekos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai darba tirgū spēsim konkurēt ar mākslīgo intelektu?

Latvijas Bankas ekonomisti Vents Vīksna un Kristofers Pone, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no aktuālākajiem tematiem pasaulē ekonomikas profesionāļu un politikas veidotāju vidū šobrīd ir digitalizācija un mākslīgais intelekts, kas dažkārt tiek saukts par ceturto industriālo revolūciju.

Arī Latvijā šis termins nav svešs, pēdējā laikā par to runā teju katrā nozares profesionāļu konferencē vai seminārā.

Šajā rakstā apskatīsim aktuālos viedokļus, kādas iespējas un izaicinājumus rada digitalizācija un tās sniegtās automatizācijas iespējas, īpaši saistībā ar produktivitāti un nodarbinātības izredzēm.

Nav noslēpums, ka pēdējā laikā daudzās attīstītajās pasaules valstīs produktivitātes pieauguma tempi bijuši pieticīgi. Arī Latvijā tie kļuvuši lēnāki nekā pirmskrīzes periodā, kad ekonomika gluži vai lidoja uz priekšu vēja spārniem. Pasaules līmenī to ietekmēja un arī turpmāk ietekmēs tādi faktori kā demogrāfijas izaicinājumi (sabiedrības novecošanās), pieaugošas valstu parādsaistības, kas «sasien rokas» pārmaiņas atbalstošas politikas īstenošanai, bet atsevišķi pētnieki pieļauj, ka daļu produktivitātes pieauguma esošās datu atspoguļošanas statistiskās metodes gluži vienkārši nav spējušas aptvert.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Bezdarbs eirozonā samazinājies līdz 10,8%

LETA, 30.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sezonāli izlīdzinātais bezdarba līmenis eirozonā šā gada septembrī samazinājies līdz 10,8%, salīdzinot ar koriģēto augusta rezultātu 10,9% apmērā, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Tādējādi bezdarbs sasniedzis zemāko līmeni kopš 2012.gada janvāra.

Sākotnējās aplēses liecināja, ka bezdarbs eirozonā augustā veidoja 11%.

Savukārt Eiropas Savienībā (ES) bezdarbs septembrī samazinājies no 9,4% līdz 9,3%.

Eurostat dati liecina, ka septembrī ES bija 22,631 miljons bezdarbnieku, tajā skaitā 17,323 miljoni eirozonā.

Salīdzinot ar augustu, bezdarbnieku skaits ES septembrī samazinājās par 147 000, bet eirozonā - par 131 000.

Tikmēr salīdzinājumā ar 2014.gada attiecīgo mēnesi bezdarbnieku skaits ES septembrī saruka par 1,832 miljoniem, bet eirozonā - par 1,194 miljoniem.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi bezdarba līmenis samazinājās 23 ES dalībvalstīs, palielinājās četrās, bet saglabājās nemainīgs Austrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sezonāli izlīdzinātais bezdarba līmenis eirozonā šā gada jūnijā veidoja 11,1%, tam saglabājoties nemainīgam salīdzinājumā ar maiju, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Tādējādi bezdarbs eirozonā saglabājies nemainīgs jau trešo mēnesi pēc kārtas un atrodas zemākajā līmenī kopš 2012.gada marta.

Savukārt bezdarba līmenis Eiropas Savienībā (ES) jūnijā veidoja 9,6%, arī tam saglabājoties nemainīgam salīdzinājumā ar maiju un aprīli.

Tādējādi bezdarbs ES šobrīd atrodas zemākajā līmenī kopš 2011.gada jūlija.

Eurostat dati liecina, ka jūnijā ES bija 23,296 miljoni bezdarbnieku, tajā skaitā 17,756 miljoni eirozonā.

Salīdzinot ar maiju, bezdarbnieku skaits ES jūnijā samazinājās par 32 000, bet eirozonā pieauga par 31 000.

Savukārt salīdzinājumā ar 2014.gada attiecīgo mēnesi bezdarbnieku skaits ES jūnijā saruka par 1,448 miljoniem, bet eirozonā - par 811 000.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Apstrādes rūpniecības apgrozījums jūnijā pieauga par 1,1%

Dienas Bizness, 10.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās pieauga par 1,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū bija kāpums par 2,1%, bet eksports palika iepriekšējā mēneša līmenī, no tā eirozonā pieaugums par 1,1%, bet ārpus eirozonas samazinājums par 3,1%.

Salīdzinot ar 2014. gada jūniju, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem apgrozījums apstrādes rūpniecībā pieauga par 0,4%. To ietekmēja kāpums eksportā par 4,9% (no tā eirozonā – pieaugums par 29,9%, bet ārpus eirozonas – kritums par 7,8%), savukārt vietējā tirgū bija samazinājums par 3,1%.

2015. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 1. ceturksni, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieauga par 1,6%, tai skaitā eksportā kāpums par 4,8% (no tā ārpus eirozonas – pieaugums par 7,3%, bet eirozonā – kritums par 1,8%), savukārt vietējā tirgū bija samazinājums par 1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Apstrādes rūpniecības apgrozījums septembrī pieauga par 0,2%

Dienas Bizness, 09.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada septembrī, salīdzinot ar augustu, apstrādes rūpniecības apgrozījums1 pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās pieauga par 0,2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Kāpums bija eksportā par 1,2%, no tā eirozonā pieaugums par 1,5%, ārpus eirozonas – par 1,2%. Bet vietējā tirgū bija samazinājums par 0,6%.

Salīdzinot ar 2014. gada septembri, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem apgrozījums apstrādes rūpniecībā samazinājās par 3%. Kritums bija vietējā tirgū par 4,8% un eksportā – par 0,9% (no tā ārpus eirozonas – kritums par 14,7%, bet eirozonā kāpums – par 26,5%).

2015. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 2. ceturksni, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem samazinājās par 2,3%, tai skaitā kritums vietējā tirgū – par 0,9% un eksportā – par 3,8% (no tā ārpus eirozonas - par 9,3%, bet eirozonā - pieaugums par 4,2%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Apstrādes rūpniecības apgrozījums sarucis

Žanete Hāka, 08.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās samazinājās par 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Apstrādes rūpniecības apgrozījums eksportā saruka par 3,7% (no tā eirozonā – kritums par 9,5%, bet ārpus eirozonas – pieaugums par 2,6%), bet vietējā tirgū pieauga par 0,7%.

2015. gada decembrī, salīdzinot ar 2014. gada decembri, apgrozījums apstrādes rūpniecībā pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem samazinājās par 1,6%. To ietekmēja apgrozījuma samazinājums vietējā tirgū par 6,3%, bet eksportā bija pieaugums par 5% (no tā eirozonā – kāpums par 21,9%, bet ārpus eirozonas – kritums par 2,7%).

2015. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieauga par 0,3%. Apgrozījums eksportā pieauga par 2,5% (no tā eirozonā – par 1,1%, ārpus eirozonas – par 3,9%), bet vietējā tirgū samazinājās par 1,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairums Baltijas lielo uzņēmumu piesardzīgi vērtē biznesa iespējas 2020. gadā

Žanete Hāka, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa Baltijas lielo uzņēmumu ir piesardzīgi savās prognozēs par biznesa izaugsmi nākamajos 12 mēnešos, liecina SEB bankas šī gada septembrī veiktā Baltijas lielo kompāniju finanšu direktoru aptauja.

Mazāk nekā puse (40%) Latvijas lielo kompāniju finanšu direktoru ir pārliecināti, ka 2020. gads biznesam būs labvēlīgs, kamēr Igaunijā šāds viedoklis ir 49%, savukārt Lietuvā – 51% aptaujāto finanšu ekspertu. Salīdzinot ar pērn veiktās aptaujas rezultātiem, optimistiski noskaņoto uzņēmumu īpatsvars visvairāk ir samazinājies Latvijā – 56% 2018. gadā, šogad 40%, bet Lietuvā samazinājums ir tikai par 1% (52% 2018. gadā, šogad 51%).

Savukārt Igaunijā optimistiski noskaņoto uzņēmumu īpatsvars par 1% ir palielinājies – 48% 2018. gadā, šogad 49%. Vienlaikus 10% lielo uzņēmumu Latvijā, 8% Lietuvā un 18% Igaunijā ir nobažījušies, ka nākamie 12 mēneši biznesam būs nelabvēlīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākot būvdarbus, topošo privātmāju īpašniekiem jāsaskaras ar virkni izaicinājumu.

Kā liecina pēc DNB bankas pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti, lielākie izaicinājumi savas privātmājas kārotājiem pirms reālās būvniecības uzsākšanas ir starta kapitāls, būvniecības saskaņošana un būvdarbu izpildītāju atrašana. Savukārt pēc būvniecības uzsākšanas – iekļaušanās izmaksu tāmē un būvdarbu veicēju darba uzraudzīšana.

Aptaujājot tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nesen noslēguši privātmājas būvniecību vai patlaban vēl to veic, noskaidrojās, ka katram trešajam respondentam lielākais izaicinājums pirms reālo darbu uzsākšanas privātmājas būvniecībā bijis starta kapitāla uzkrāšana. Savukārt būvniecības saskaņošana un visu nepieciešamo atļauju saņemšana vislielākās raizes sagādājušas gandrīz katram ceturtajam (24%) respondentam. Bet gandrīz katram piektajam (18,8%) vislielākās grūtības bijušas atrast piemērotu būvdarbu izpildītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot trīs miljonus eiro, sūtījumu piegādes uzņēmums DPD Latvija līdz 2022.gadam iegādāsies vairāk nekā 40 elektroauto, informē uzņēmumā.

Ar mērķi samazināt klimata pārmaiņas un uzlabot gaisa kvalitāti pārstāvētajās valstīs, starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums DPD grupa ieguldīs 200 miljonus eiro videi draudzīgu transporta risinājumu ieviešanā.

Pakāpeniski līdz 2025.gadam alternatīvu transporta risinājumu ieviešana notiks vairāk nekā 225 DPD grupa uzņēmumu pārstāvētajās Eiropas pilsētās, tostarp Baltijas valstīs.

DPD Baltijas valstu izpilddirektors Roberts Vilkaitis norāda, ka videi draudzīga transporta risinājumu ieviešanas programma visās DPD grupa pārstāvētajās valstīs ir tikai viena no iniciatīvām, ko DPD īsteno klimata pārmaiņu seku mazināšanai un gaisa kvalitātes uzlabošanai. Vienlaikus tiek veidoti arī jauni un modernizēti sūtījumu šķirošanas centri un noliktavas, paplašināts paku skapju tīkls, dažādots videi draudzīgu transporta risinājumu klāsts, papildinot to ne tikai ar elektroauto, bet arī ar elektriskajiem motorolleriem, velosipēdiem un citiem alternatīviem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai tad, ja izdosies novērst eirozonas pamatproblēmas, eiro kā Eiropas vienotajai valūtai ir stabilas nākotnes izredzes

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas nozarē izaicinājumu netrūks arī turpmāk, nozares pārstāvji norāda uz vienotas stratēģijas trūkumu un vajadzību spēt ilgtermiņā prognozēt tirgus apstākļus

Lielākie enerģētikas nozares nākotnes izaicinājumi saistāmi ar Baltijas valstu pārvades tīkla integrāciju ar Eiropas Savienības tīklu, Baltijas reģionālā gāzes tirgus izveidi, kā arī stratēģijas izstrādi. Kā iepriekš DB norādījuši vairāki nozares eksperti, enerģētikas jomā Latvijā aizvien trūkst vienotas stratēģijas, tāpēc enerģētikas nozares attīstībai tuvākā un tālākā perspektīvā DB organizētajā forumā Enerģētikas nozare pārmaiņu un izaicinājumu priekšā tiks atvēlēta īpaša loma.

Enerģētikas nozares sekmīgai darbībai vajadzīgs ilgtermiņa redzējums, atzīmē Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. «Šajā nozarē ir nepieciešami lieli ieguldījumi, tāpēc, pieņemot lēmumu investēt, jāmēģina prognozēt tirgus apstākļi vairākas desmitgades uz priekšu,» pauž Ā. Žīgurs, uzsverot, ka, lai veiksmīgi tiktu galā ar nākotnes izaicinājumiem, riski un iespējas jāizvērtē ilgtermiņā. Arī dabasgāzes sadales sistēmas operatora Gaso valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane uzskata, ka vienota stratēģija nozarei par sliktu nenāktu. «Vienots, objektīvs, valstisks redzējums ir svarīgs jebkurā jomā. Enerģētika nav izņēmums. Jāsaprot, ka nav tikai viena virziena, katram segmentam ir jāpiemēro savi risinājumi, ņemot vērā visus kopējos apstākļus,» norāda I. Pētersone-Godmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

ELKO Grupas peļņa trīs mēnešos sasniedz 5,5 miljonus ASV dolāru

Dienas Bizness, 13.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no vadošajiem IT produktu vairumtirgotājiem, risinājumu un servisa ekspertiem Austrumeiropā ELKO Grupa, 2015. gada pirmajos trīs mēnešos ir veiksmīgi turpinājis darbību, sasniedzot 5,5 miljonu USD neto peļņu, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz 2014. gada 1. ceturkšņa rezultātu, informē AS Elko grupa mārketinga un komunikācijas direktore Kristine Saulriete.

Par spīti mainīgajai ekonomiskajai situācijai Ukrainā un Krievijā, kas 2014. gada nogalē lika uzņēmumam veltīt pastiprinātu uzmanību risku vadībai un meklēt risinājumus efektīvākai esošo resursu pārvaldībai, 2015. gada sākums ELKO Grupai ir iesācies veiksmīgi un sasniegtie rezultāti ir pārsnieguši uzņēmuma sākotnējās prognozes.

2015. gada pirmajā ceturksnī, neskatoties uz kopējā apgrozījuma samazinājumu par 17%, ELKO Grupai ir izdevies uzlabot peļņas rādītājus, nodrošinot būtisku rentabilitātes pieaugumu no 0,9% uz 2,6%, salīdzinot ar pagājušo gadu. Arī 2015. gada otrā ceturkšņa provizoriskie rezultāti liecina, ka uzņēmuma mērķi gan ieņēmumu, gan rentabilitātes ziņā ir sasniegti un šobrīd notiek aktīvs plānošanas darbs, gatavojoties gada nogalei, kas vēsturiski ir bijis uzņēmuma aktīvākais pārdošanas periods.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot tirgus tendencēm, Tieto Latvia plāno aktivizēt biznesu privāto klientu segmentā, norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Valērija Vārna.

Esat šajā amatā nu jau pusgadu. Kas mainās uzņēmumā līdz ar vadības maiņu? Kādi akcenti biznesa modelī mainīsies?

Protams, visi vienmēr sagaida, ka līdz ar jauna vadītāja ienākšanu uzņēmumā, teju pilnībā viss tiks mainīts. Tieto kā liela korporācija arī tāpat nepārtraukti attīstās. Taču tieši Latvijā šobrīd savu darbību varam definēt šādi – mēs turpinām attīstīties un vienlaikus nedaudz transformējam savu biznesu. Akcenti noteikti mainīsies. Latvijā privātais sektors ļoti strauji aug un attīstās, šī ir niša, kurai plānojam pievērst uzmanību. Tieto “portfelī” ir ļoti daudz dažādu IT risinājumu, ko šiem klientiem piedāvāt. Tieto Latvia ir savā ziņā unikāls IT uzņēmums Latvijas mērogā, kurā strādā aptuveni 700 augsti profesionālu darbinieku. Baltijas valstu mērogā Latvijas Tieto filiāle ir lielākā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Uzmanības centrā: Labi iet valstīm, kas eksportē

Sandris Točs, speciāli DB, 03.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Redzam, cik daudz rūpniecības uzņēmumu un loģistikas centru tiek būvēts Zviedrijā un cik maz – Itālijā,» DB intervijā saka uzņēmējs, ekonomists un Primekss Group vadītājs Jānis Ošlejs, skaidrojot ekonomikas attīstības tendences Eiropā.

Jūs kā uzņēmējs darbojaties reālajā ekonomikā dažādās pasaules valstīs. Būvniecības nozare ir indikators, pēc kā parasti var spriest par ekonomikas stāvokli kopumā?

Mēs kā betona ražošanas uzņēmums redzam, ka mums ir ļoti labs noiets, jo tirgus stāvoklis Ziemeļeiropā ir ļoti labs, īpaši Zviedrijā, Norvēģijā. Respektīvi, valstīs, kas ir Eiropas Savienībā vai Eiropas ekonomiskajā zonā, bet nav eirozonā. Ne tik labs Somijā. Ziemeļeiropā ir diezgan laba ekonomikas attīstība. Mēs eksportējam uz aptuveni 20 valstīm, kādās 14 valstīs mums ir meitasuzņēmumi. Redzam, ka vairākās pasaules valstīs ekonomika šobrīd attīstās lieliski – ļoti laba attīstība ir ASV ekonomikā, Indijā, arī Izraēlā. Bet noteikti redzam rūkošu un problemātiskāku attīstību Krievijā, kaut gan attīstība tur arī ir. Un pavisam švaki ir Eiropas dienvidos. Tad ir jautājums – ja šīs valstis jau tagad ir nonākušas lielās attīstības grūtībās, kā būs nākotnē? Bez investīcijām nav darbavietu. Bez darbavietām nav ekonomikas attīstības. Kamēr Eiropa neizdomās veidu, kā panākt, ka šajās valstīs atsākas investīcijas, īpaši investīcijas ilgtspējīgā ekonomikā, tikmēr tiks apšaubīts arī kopējais Eiropas projekts.

Komentāri

Pievienot komentāru