DB Viedoklis

DB viedoklis: Jauns nodoklis ir slidens risinājums

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 29.09.2016

Jaunākais izdevums

Privātās medicīnas veiksmes stāsti līdzās valsts veselības aprūpes traģēdijām

Sabiedrībā plosās vēzis, sirdis sit greizi, sievietes mirst dzemdībās. Pie mums veselības aprūpes sistēmas dienišķā realitāte ir tādi nāves cēloņi, kas attīstītākās valstīs vairs nav problēmu saraksta augšgalā. Mūsu valsts medicīnas sistēma ir īpaša arī ar to, ka nomizo cilvēku finansiāli. Tāpēc slimnieki mēdz vai nu klusi nomirt vai meklēt mediķu palīdzību pēdējā brīdī, ja ne kapu zvaniem, tad ātrās medicīniskās palīdzības sirēnām skanot.

Valsts uzturētās sistēmas nepilnības, iespējams, varētu mēģināt kompensēt, pārbīdot proporciju starp publisko un privāto sektoru medicīnā par labu privātajam. Atceroties sajūtas, sēdot skolas zobārsta kabinetā un arī paša zobārsta ampluā ar mūsdienīgu zobārstniecības privātklīniku un tās persnālu, var labi izprast, kāpēc privātā medicīna ir spēcīgs arguments. Protams, nevajag aizmirst tādas jomas, kur valstij ir un būs priekšroka, tostarp terciārā veselības aprūpe ar sarežģītu gadījumu buķeti. Publiskajam sektoram būtu jādara tikai tas, ko privātais nesēj izdarīt labāk, DB iepriekš sacīja Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, kurš vada vienu no lielākajām privātajām ambulatorās medicīnas kompānijām Latvijā. Publiskais sektors ar naudu rīkojas bez tās atbildības, kāda valda privātbiznesā. Arī šī iemesla dēļ steigties sabiedrības kaklā uzkārt kārtējo nodokli vai obligātu maksājumu ir tāda pusakla rīcība, jo tā kārtējo reizi parāda, ka valsts vadītājus no tautas šķir pamatīga un arvien pieaugoša plaisa. Politiķu apspēlētie modeļi nav nekā vērti, jo runa visos gadījumos ir par vienu un to pašu – par izšķiršanos naudu meklēt valsts vai tautas kabatās.

Veselības nozari nevar uzlūkot atrauti no valsts attīstības, arī ekonomiskās. Politiķi ir tie, kas jau deviņdesmitajos pateica, ka veselība tiks šķidri finansēta, iespējams, cerot, ka pacienti būs pateicīgi ārstiem un piemetīs «nodokli» pudelēs, aploksnēs un kūku kārbās. Veselības jautājumi tomēr ir un paliek sabiedrības un nācijas esības pamata jautājumi. Cilvēka veselība tiek pakļauta mūsdienu pasaules riskiem ik uz soļa, sākot no pesticīdu atliekvielu klātbūtnes pārtikā un beidzot ar mājokļiem un birojiem, kuri būvēti un iekārtoti no materiāliem, kas ilgstoši izgaro indes. Kamēr pasaule vides un veselības jautājumus risina ne visai veiksmīgi, Latvija izceļas ar to, ka sabiedrības veselība valsts acīs lielā mērā ir katra indivīda atbildība, nevis viena no būtiskām sastāvdaļām nākotnes tautsaimniecībai, kurā ir vērts ieguldīt.

Tieši abas nozīmīgās jomas un reizē vājie punkti – veselības aprūpe un izglītība – ir bijis viens no iemesliem Latvijas pozīcijas nobrukumam Globālās konkurētspējas indeksā, gada laikā zaudējot piecas pozīcijas, attālinoties no Baltijas kaimiņvalstīm un paliekot pat aiz Krievijas. To atspoguļo arī valsts medicīnas iestādes, no kurām nav izvēdināma padomju dvaka. Dažas modernas iekārtas un daži sistēmas nesalauzti mediķi neatsver greizās humpalu gultas, padomju elpu gaiteņos un komunikācijas nespējnieces aiz reģistratūras lodziņiem, kuras joprojām izrīkojas tā, ir kā viņu varā būtu izsniegt vai neizsniegt kādam deficīta preces.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

LETA, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Honor 8 sola tādas pašas iespējas kā dārgie flagmaņi, taču maksā uz pusi mazāk

Līdz ar jaunā mācību gada sākumu Latvijas pircēju vērtējumam ir nodots jaunu un drosmīgu cilvēku auditorijai paredzētais viedtelefons ar plašākai publikai neko neizsakošu nosaukumu – Honor 8. Lai arī zīmols ir salīdzinoši jauns, aiz tā stāv lielais un mobilo ierīču ražošanā pieredzējušais Ķīnas tehnoloģiju uzņēmums Huawei, kas izveidojis meitasuzņēmumu Honor.

Tālrunis iecerēts kā jauniem cilvēkiem pieejama alternatīvu dārgajiem lielo ražotāju flagmaņiem, ņemot vērā viņiem būtiskās prasības. Pēc ražotāju domām, jaunieši vēlas skaistu, jaudīgu tālruni ar labu fotokameru, kas maksā uz pusi mazāk kā šā brīža labākie modeļi. Vai tiešām ķīniešiem izdevies tādu radīt?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DNB banka un Deloitte Latvija skaidro, kādu ietekmi uzņēmumu ikdienā atstās jaunā nodokļu reforma.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas

Iedzīvotāju ienākuma nodoklī būtiskākā būs likmes maiņa kapitāla ienākumiem. Patlaban ir vairākas likmes - 10 un 15 %. 10 % banka ietur no depozīta procentiem, arī uz dividenžu izmaksu fiziskām personām. 15 % jāmaksā, piemēram, atsavinot nekustamo īpašumu, ja tas pieder fiziskai personai. Abas šīs likmes, domājams, tiks paceltas līdz 20 % vai pat tiks piemērota tā pati diferencētā likme, kas algas ienākumam. Savukārt algota darba ienākumiem piemērojamās likmes šobrīd tiek aktīvi apspriestas. Sākotnējais piedāvājums paredzēja ieviest 20% likmi visiem ienākumiem, bet šobrīd jau tiek runāts par diferencētām likmēm: 20% piemērojot tikai pirmajiem 20 tūkstošiem EUR gada ienākuma, pēc tam - 23% likme līdz 55 tūkstošiem EUR gadā un 31% likme ienākumam, kas pārsniedz 55 tūkstošus gadā. Pirms brīža NTSP jau izskanēja versija, ka augšējā likme varētu būt pat 33.5% apmērā, tā daļēji saglabājot vai asimilējot solidaritātes nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID administrētos kopbudžeta ieņēmumos 2020.gada aprīlī atspoguļojas līdz ar Covid-19 izplatīšanos ieviestie ierobežojumi.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada četros mēnešos nodokļos iekasēti 3,09 miljardi eiro, kas ir par 0,11 miljardiem eiro vairāk nekā analogā laikā pērn, taču salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir samazinājums par 0,06 miljardiem eiro.

Pāragri vērtēt

"Cāļus skaitīsim rudenī, kad varēs realitātē apjaust koronavīrusa visas - gan tiešās, gan netiešas - ietekmes apmērus ne tikai uz tautsaimniecību, bet arī uz nodarbinātību un, protams, arī nodokļu ieņēmumiem," ar vērtējumiem ieteic nesteigties Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Jāatgādina, ka IKP krituma apmērs Latvijai tiek lēsts starp 5 līdz 8% un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumu robs var sasniegt nevis tikai dažus desmitus vai simtus miljonus eiro, bet pat miljarda eiro robežu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātās medicīnas veiksmes stāsti līdzās valsts veselības aprūpes traģēdijām

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālo pakalpojumu nodoklis Latvijā varētu tikt ieviests pēc tam, kad par to tiks panākta vienošanās OECD līmenī, kura tiek gaidīta jau šogad.

Tādu aina iezīmējās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, vērtējot digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumus.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) informācijas, digitālo pakalpojumu nodokļa nav ne Igaunijā, ne arī Lietuvā. Jāņem vērā, ka tās ES dalībvalstis, kuras ieviesušas digitālo pakalpojumu nodokli, nesteidzas ar tā piemērošanu, piemēram, Francija atlikusi tā piemērošanu līdz šā gada beigām, Spānija - noteikusi, ka attiecīgais likums (kurš bijis izstrādāts jau pirms diviem gadiem) nestājas spēkā, liecina FM informācija.

Maina visu būtību

"Digitālās ekonomikas izaicinājumi skar visus nodokļu veidus," uzsvēra FM valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Digitalizētajiem uzņēmumiem ir vairākas būtiskas iezīmes, kas tos atšķir no klasiskās ekonomikas. Proti, jauno tehnoloģiju attīstība rada iespēju būtiskai līdzdalībai konkrētā ekonomikā bez (vai ar nebūtisku) fiziskās klātbūtnes, piemēram, tiešaistes mazumtirgotāji, sadarbības platformas Airbnb, abonentmaksas "Netflix". Tāpat liela nozīme ir, tā dēvētajiem, nemateriālajiem aktīviem -- datiem, algoritmiem, intelektuālajam īpašumam, kas var ļoti viegli mainīt savu pieraksta adresi. Digitalizēto uzņēmumu darbībā pastāv tāds fakts kā lietotāju radītā vērtība un pats produkts nepastāv, ja tā lietotāji nepiedalās tā radīšanā, piemēram, "Facebook" (pats neraksta ziņas, tās raksta lietotāji).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima piektdien, 28.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma likumus, lai no nākamā gada valstī īstenotu nodokļu politikas reformu.

Jaunā tiesiskā regulējuma izskatīšanas gaitā par likumprojektu virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns atzīmēja, ka «nodokļu politikas reforma paredz būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī un sociālajās iemaksās, jaunu nodokļa maksāšanas režīmu uzņēmumiem un izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kā arī lielākus atvieglojumus ģimenēm ar bērniem un iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Lai īstenotu tā sauktos lielos reformas pasākumus, paredzēti arī kompensācijas mehānismi, un tie galvenokārt saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanu un nodokļu administrēšanas uzlabošanu».

Nākamgad minimālā alga būs 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Tāpat nākamgad pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 - 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī - 2020.gadā. Pensijām neapliekamais minimums nākamgad palielināsies līdz 250 eiro mēnesī (patlaban 235), bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī. Neapliekamo minimumu piemēros uzreiz, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi 2016.gadā ir par 88,33 miljoniem eiro jeb 1,1% lielāki, nekā tika plānots, liecina VID publicētā informācija.

Salīdzinot ar 2015.gadu, pērn kopbudžeta ieņēmumi ir palielinājušies par 7,3% jeb 544,1 miljonu eiro, kas ir lielākais pieaugums pēdējo četru gadu laikā (2013.gadā - 5,5%, 2014.gadā - 3,7% un 2015.gadā - 5,4%).

Kopējie VID administrējamie ieņēmumi pagājušajā gadā mēnešos ir 8,015 miljardi eiro, ieņēmumu plāns paredzēja 7,926 miljardu eiro ieņēmumus.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns pērn izpildīts par 102,5%, iekasējot 3,933 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns pērn paredzēja iekasēt 3,838 miljardus eiro. Plāns ir pārpildīts par 94,33 miljoniem eiro.

Lielāko pienesumu pērn deva pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi - 2,019 miljardi eiro un tā ieņēmumi ir 99,7% no plānotā apjoma - 2,025 miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pārdodot nekustamo īpašumu, atceries par iedzīvotāju ienākuma nodokli

Helmuts Medinieks, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā cilvēki ar nekustamā īpašuma pārdošanas darījumiem saskaras reti. Līdz ar to fakts, ka pārdevējam pēc darījuma noslēgšanas un naudas saņemšanas var nākties maksāt tā saukto kapitālpieauguma nodokli, joprojām mēdz radīt izbrīnu. Apsverot nekustamā īpašuma pārdošanu, ir svarīgi apzināties tos gadījumus, kuros šis nodoklis ir jāmaksā un arī apzināties tā apmēru.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā, pārdodot nekustamo īpašumu, jāmaksā no pozitīvas starpības starp tā iegādes vērtību (tajā skaitā arī veiktajiem ieguldījumiem īpašumā, ja tādi ir bijuši) un pārdošanas cenu. Piemēram, ja īpašums ir nopirkts par EUR 85000, tajā veikti ieguldījumi EUR 5000 vērtībā un tas tālāk ticis pārdots par EUR 100000, tad IIN šajā gadījumā veido EUR 2000 (kas ir 20% no EUR 10000).

Tomēr ir trīs gadījumi, kad šis nodoklis nav jāmaksā.

Piemēram, ja pārdotais īpašums ir bijis vienīgais nodokļu maksātāja īpašums un tā pārdošanas vērtībā nopirkts cits mājoklis (gadu pirms vai pēc šī darījuma), minētais nodoklis nav jāmaksā. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, pārdodot nekustamo īpašumu, nav jāmaksā arī gadījumos, kad īpašums ir piederējis personai vismaz piecus gadus un šajā īpašumā konkrētā persona bijusi deklarējusies vismaz vienu gadu. Nodoklis nav jāmaksā arī tad, ja īpašums piederējis īpašniekam vismaz piecus gadus un pēdējo piecu gadu laikā tas ir bijis viņa vienīgais īpašums. Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā iespējams iepazīties arī ar padziļinātu skaidrojumu šiem gadījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par vieglās automašīnas izmantošanu kopš 2018. gada uzņēmējiem Igaunijā jāmaksā lielāks nodoklis nekā komersantiem Latvijā.

Šādu ainu rāda zvērinātu advokātu biroja Lextal Igaunijas partnera Anta Karu dati. Latvijā uzņēmumiem par vieglo transportlīdzekļu izmantošanu, bez attiecīgās izmantošanas uzskaites reģistrācijas sistēmas, īpašs nodoklis jau jāmaksā kopš 2011. gada, savukārt Igaunijā šāds nodoklis tika ieviests tikai no 2018. gada. DB savulaik jau vairākkārt vēstīja par uzņēmēju neapmierinātību ar šāda nodokļa ieviešanu, norādot, ka tāds nav ziemeļu kaimiņvalstī, tagad šādam argumentam vairs nav pamata. Interesanti, ka Igaunijā šī nodokļa likme ir uzlikta daudz lielāka, vienlaikus pašu uzņēmēju ziņā atstājot atskaitīšanās sistēmu, paļaujoties uz labticīgo nodokļu maksātāju datiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID brīdina, ka pārdodot nekustamo īpašumu, var būt jāmaksā nodoklis

Zane Atlāce - Bistere, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma pārdošana ir viens no gadījumiem, kad fiziskai personai var būt jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā no saņemtā ienākuma, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Evita Teice-Mamaja.

Tādēļ pirms jebkādiem darījumiem ar nekustamo īpašumu VID aicina konsultēties un noskaidrot, vai konkrētajā situācijā nodoklis ir jāmaksā, kā tas aprēķināms un kāds ir tā samaksas termiņš.

Lai noteiktu summu, no kuras maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis, no nekustamā īpašuma pārdošanas cenas jāatņem tā iegādes vērtība un tajā veikto ieguldījumu vērtība (ja tādi ir bijuši).

Piemēram, fiziskā persona 2018.gadā par 75 000 eiro pārdod nekustamo īpašumu (māju ar zemi), kas nopirkts 2014.gadā par 45 000 eiro, mājai tika nomainīti logi un durvis par 10 000 eiro (ir samaksu apliecinoši dokumenti). Aprēķinātais ienākums no šī darījuma ir 20 000 eiro (75 000-45 000-10 000). Savukārt maksājamais nodoklis budžetā 4000 eiro (20 000x 20%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozējama un lēzena akcīzes nodokļa likmju kāpināšana tabakas izstrādājumiem komplektā ar šī produkta nelegālo piegāžu kanālu apkarošanu ir labākais risinājums gan valsts makam, gan legālajiem to tirgotājiem.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē.

Jāatgādina, ka ik gadu un arī no 2020. gada 1. janvāra cigāru un tabakas cienītājiem jārēķinās ar augstākām cenām, jo akcīzes nodokļa likmes ir lielākas. Cigarešu patērētājiem gan jāņem vērā, ka šim produktam akcīzes nodoklis augs no 2020. gada 1. jūlija.

Savukārt par tālākām šī akcīzes nodokļa palielināšanas iespējām tabakai un arī nepieciešamību to darīt, būs diskusijas. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2019. gada 11 mēnešos akcīzes nodoklis par tabakas izstrādājumiem iekasēts 211,01 milj. eiro apmērā (visa gada plāns bija 219,4 milj. eiro), savukārt 2018. gadā valsts makā tika iekasēti 208,8 milj. eiro, un 2017. gadā - attiecīgi 191,8 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

No nākamā gada būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā

Rūta Lapiņa, 07.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 7. novembrī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus MK noteikumos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem, kuri veikti saistībā ar grozījumiem likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departaments.

Noteikumi neparedz izmaiņas paziņojuma par fiziskajām personām izmaksātajām summām veidlapā, bet ir precizēti paziņojumā norādāmie ienākumu veidi un to kodi. No nākamā gada 1. janvāra dividendes, dividendēm pielīdzināms ienākums un nosacītās dividendes ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams ienākums, savukārt tās nav apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tādā gadījumā, ja nodoklis jau ir samaksāts uzņēmuma līmenī – samaksājot uzņēmuma ienākuma nodokli.

Tāpat ar iedzīvotāju ienākuma nodokli no nākamā gada nav apliekams ienākums no likvidācijas kvotas, ja Latvijas Republikā ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu, vai ārvalstī ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis, kā arī gadījumā, ja ārvalstī no likvidācijas kvotas ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis. Attiecīgi noteikumos iekļauti precizējumi attiecībā uz dividendēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nodoklis, kas motivē Latvijas pilsoņus neatgriezties Latvijā

Jānis Ķemers, topošais pensionārs Northemptonā, Lielbritānijā, 17.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēlos paust Latvijas izcelsmes ārvalstu pensionāru domas par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubulto nodokli, kā arī ieteikumu šīs problēmas risināšanā.

Dzīvoju un strādāju Lielbritānijā, un pēc astoņiem gadiem saņemšu Latvijas un Lielbritānijas pensijas. Attiecīgi mani skars jautājums par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubultnodokli, tāpēc es par to interesējos un vācu arī informāciju – jau divus gadus aptaujāju citus cilvēkus, kuri ir tādā pašā situācijā kā es. Un tādu ir daudz.

Ko domā topošie ārvalstu pensionāri, kuru dzimtene ir Latvija? Pēc manām aplēsēm no topošajiem ārvalstu pensionāriem vismaz 50–70% nevēlas atgriezties dzīvot Latvijā. Iemesls tam galvenokārt ir tieši saistīs ar viņu pensijām un Latvijas nodokļiem. Ja viņi atgrieztos, tad pirmām kārtām zaudētu 500–800 EUR katru mēnesi, ko citādi ārvalstīs saņemtu dažādās privilēģijās. Un otrām kārtām Latvijā viņiem būtu vēl papildus jāmaksā vidēji 100 EUR nodoklis katru mēnesi – dubultnodoklis, kas attiecas uz ārvalsts pensiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Asociācija: Latvijā izplatīts uzskats, ka mazlietota auto iegāde nav ar PVN apliekams darījums

LETA, 14.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nostiprinājies uzskats, ka mazlietota auto iegāde nav ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekams darījums, sacīja Auto asociācijas vadītājs Ingus Rūtiņš.

Viņš skaidroja, ka pēdējo gadu laikā mazlietotu automobiļu iegādes darījumos izkristalizējusies krāpniecības shēma, tos pārdodot kā lietotas preces un rēķinā neuzrādot PVN, kam būtu jānonāk valsts kasē. Iepriekš PVN bija negodīgo tirgotāju papildus peļņas avots, jo tas netika nomaksāts valsts kasē, taču pēdējos gados, konkurencei saasinoties, pārdevēji atsakās arī no PVN tiesas un samierinās vien ar pāris simtu eiro komisiju par darījumu.

Tomēr automobilis, neatkarīgi no tā, vai tas ir jauns vai lietots, ir tāda pati prece kā jebkura cita, un tās pārdošanas gadījumā tas ir ar PVN apliekams darījums. Tiesa, izņēmums ir automobiļiem, kas ir bijuši privātpersonu īpašumā un par kuriem PVN ir pilnā apmērā samaksāts, tos iegādājoties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholiskie dzērieni no 1. marta Latvijā kļūs dārgāki, taču cenas kāpums nebūs tik straujš, kā bija paredzēts, bet gan daudz mērenāks.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītais akcīzes nodokļa likuma grozījumu projekts, kurš gan vēl jāakceptē parlamenta vairākumam.

Iecerēts, akcīzes nodokļa likmi no 1.marta paaugstināt vidēji par 5% un tieši tikpat lielu pieaugumu īstenot arī no 2021.gada 1. marta.

Faktiski, pērn Igaunijas īstenotais bezprecedenta alkohola akcīzes nodokla likmes samazinājums ir piespiedis Latviju atteikties no tām iecerēm par alkohola akcīzes nodokļa likmju paaugstināsanu, kāds bija iecerēts 2017. gadā apstiprinātajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2020. gadam.

Bija paredzēts liels kāpums

Pašlaik Latvijā ir zemākās alkohola akcīzes nodokļa likmes, taču tā vairs nebūs, ja 1. martā spēkā stāsies iepriekš paredzētās šī nodokļa likmju izmaiņas - tad tās Latvijā būs visaugstākās Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesas lēmums par Satversmei neatbilstošu atzīt Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantā noteiktās nodokļa likmes ir pamatots un apliecinājums tam, ka Solidaritātes nodoklis nav sasniedzis savus mērķus, aģentūrai LETA atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

«Skaidrs, ka nodokļu politiku valstī realizēja mūsu ievēlētie pārstāvji. Tas, ka Satversmes tiesa pieņēma juridisko personu pieteikumus un atzina Solidaritātes nodokli par Satversmei neatbilstošu pierāda, ka ar šo konkrēto Solidaritātes nodokli kaut kas nebija kārtībā,» sacīja Rostovskis.

Pēc Rostovska teiktā, ka Solidaritātes nodoklis nav sasniedzis savus mērķus. Piemēram, daudzi cilvēki ar lielākiem ienākumiem joprojām pazūd no nodokļu maksātāju reģistra, pārvietojoties uz citām valstīm vai koriģējot ienākumus.

«Trakākais ir tas, ka pastāv šādi neveikli, nepārdomāti lēmumi [kā Solidaritātes nodoklis]. Atsevišķi politiķi pieņem šādus lēmumus, mēģinot nopelnīt politiskās dividendes un stāstot sabiedrībai, ka jāatņem nauda no bagātajiem. Tā rezultātā tiek darbināta vesela mašinērija - Satversmes tiesa, uzņēmēji sūdzas, tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda. Tas parāda, cik kopumā nepārdomāti rīkojamies tā vietā, lai šos lēmumus, tajā skaitā par nodokļiem un citām lietām, pieņemtu daudz vienkāršāk, gudrāk un pamatotāk,» sacīja Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samsung flagmanis Galaxy S9+ piedzīvojis vairākus būtiskus uzlabojumus un atkal solās būt starp gada līderiem.

Par laika lidošanu vēja spārniem liecina ne vien bērnu izaugšana acu priekšā, bet arī mobilo ierīču sērijas numurs. Re, Samsung viedtelefonu flagmaņu sērija Galaxy S tikusi jau līdz 9.paaudzei, ko februārī korejieši prezentēja pirms Pasaules Mobilā kongresa Barselonā. Sekojot pēdējo gadu tradīcijai, arī šoreiz patērētājiem tiek piedāvātas divas versijas – S9 un S9+ ar lielāku ekrānu un duālu aizmugures kameru.

Salīdzinājumā ar priekšgājēju S9+ vizuāli piedzīvojis niecīgas pārmaiņas. Redzamākā no tām ir duālās fotokameras ievietošana korpusa aizmugurē, kā arī pirkstu nospieduma lasītāja pārnešana uz vieglāk sasniedzamu vietu zem kameras, nevis tai blakus, kā iepriekš. Tāpat kā S8, arī šim Infinity Display ekrāns klāj teju 90% korpusa priekšdaļas, augšmalā atstājot vietu vien skaļrunim un kamerai. Fiziskas pogas zem ekrāna nav un visi taustiņi ir skārienjutīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma nodoklis Latvijā nav nedz augstākais, nedz arī zemākais Eiropas Savienības dalībvalstu vidū. Toties kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā - tas ir zemāks, nekā pie mums.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde rādīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sanita Šķiltere, balstoties uz Eiropas Komisijas datiem.

Viņa norādīja, ka Latvijā ir nekustamā īpašuma nodoklis (Eiropas Komisijas ieskatā kārtējais nodoklis) un zemesgrāmatu nodeva (Eiropas Komisijas ieskatā pārējie nodokļi). Visi īpašuma nodokļi % no IKP (2017. gada datiem) Latvija ar 1,1% atrodas pa vidu, jo dārgāka ir Francija ar 4.9% un ES pametošā Lielbritānija ar 4,3%, savukārt Lietuvai tie ir tikai 0,4% un Igaunijai vēl mazāk - 0,3% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amsterdamā jau patlaban ir viens no augstākajiem tūristu nodokļiem Eiropā, taču, sākot no nākamā gada, šī pilsēta ieņems līderpozīcijas kontitentā, raksta CNN Travel.

Patlaban Amsterdamā tiek piemēroti 7% no viesnīcas numuriņa, taču, sākot no nākamā gada šai maksai tiks pievienoti vēl papildus 3 eiro.

Tādējādi nodoklis par nakti vienas zvaigznes viesnīcā Amsterdamā būs tikpat liels, cik dažās citu lielāko Eiropas galvaspilsētu pieczvaigžņu viesnīcās.

Tā, piemēram, Rembrandt Square Hotel, kam piešķirta viena zvaigzne, dubultais numuriņš maksā 132,46 eiro. Tūristu nodoklis to sadārzina par 15,97 eiro - 9,97 eiro ir nodoklis no viesnīcas numura, kam pieskaitīs vēl 3 eiro par personu.

Berlīnē tūristu nodoklis ir 5%, bet Romā ir patlaban augstākā fiksētā nodokļa maksa Eiropā - 7 eiro personai par nakti pieczvaigžņu viesnīcā.

Komentāri

Pievienot komentāru