Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns šodien, 29.jūlijā, Ministru kabinetu iepazīstināja ar ikgadējo pārskatu par reģionālo attīstību Latvijā, kas sniedz detalizētu informāciju par teritoriju attīstību un sasniegto reģionālās politikas īstenošanā.

Reģionālās attīstības likums nosaka, ka ir jāveicina un jānodrošina līdzsvarota un ilgtspējīga valsts attīstība, ievērojot visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļu īpatnības un iespējas, jāsamazina nelabvēlīgās atšķirības starp tām, kā arī jāsaglabā un jāattīsta katras teritorijas dabai un kultūrvidei raksturīgās iezīmes un attīstības potenciālu.

Lai īstenotu likuma mērķi, Reģionālās politikas pamatnostādnēs noteikti vairāki uzdevumi:

- Latvijas un tās reģionu attīstības līmeņa tuvināšana Eiropas Savienības (ES) valstu līmenim. Latvijas un tās reģionu konkurētspējas pieaugums pārējo ES reģionu vidū;

- līdzvērtīgu dzīves, darba un vides apstākļu nodrošināšana valsts iedzīvotājiem visā Latvijā, lai sekmētu līdzsvarotu valsts teritorijas, reģionu un to daļu attīstību.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju, kas saskaņota ar attīstības plānošanu un vidēja termiņa plānošanas fiskālajiem noteikumiem, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā un Ministru kabinetā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā.

FM ziņojumā norāda, ka Latvijā budžets, tā struktūra, programmas savu veidolu lielā mērā nemainīgu ir saglabājušas vairāk nekā 20 gadus, bet pa šo laiku ir notikušas būtiskas izmaiņas - ieviesti budžeta elastības instrumenti, ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana. Programmu budžets tika ieviests 1997.gadā, kopš tā laika atsevišķām ministrijām budžeta struktūra pēc būtības nav mainījusies, kā arī dažādiem budžeta resoriem ir dažāda budžeta detalizācija programmās un apakšprogrammās.

Tajā pašā laikā Latvijā un pasaulē notiek mērķtiecīga virzība uz rezultātu vērtēšanas pieeju, un esošais budžeta veidošanas ietvars tam esot administratīvi smagnējs un ierobežojošs.

Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma izlietojums iepriekšējā plānošanas periodā nav sniedzis labāko pienesumu uzņēmējdarbības attīstībai un veicinājis privāto investīciju piesaisti reģionos, jaunākajā revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Kā aģentūru LETA informēja VK, analizējot ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā pieejamā finansējuma izlietošanu, revidenti secinājuši, ka bijusi vērojama nepietiekama sadarbība starp pašvaldībām, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un plānošanas reģioniem, kas bijis viens no iemesliem, kāpēc īstenotie projekti nav snieguši labāko pienesumu uzņēmējdarbības attīstībai.

Revidenti secinājuši, ka, apgūstot ES fondus, pašvaldības ne vienmēr veic visaptverošu, uz datiem un aprēķiniem balstītu uzņēmējdarbības un investīciju piesaistes jomas analīzi. Turklāt pašvaldības ES fondus iepriekšējā plānošanas periodā uzņēmējdarbības attīstībai lielākoties izlietoja ceļu būvē, kas nebija galvenā atbalsta programmas prioritāte.

Eiropas investīcijas no Atveseļošanas fonda (AF) un Eiropas Savienības fondiem (ES fondi) 2021. - 2027. gada plānošanas periodam 2024. gadā Latvijas IKP palielināja par 10,7%, šogad investīciju summas būs vēl lielākas, tomēr teikt, ka viss rit pilnīgi gludi, nevar.

Par to, kas plānots, kāda nauda tiks saņemta, kādu vēl saņemsim nākamajā ES fondu plānošanas periodā un kas kavējas, Dienas Bizness saruna ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieku ES fondu jautājumos Armandu Eberhardu.

Fragments no intervijas

ES fondu plānošanas periods ir akurāt pusē, AF investīcijām Latvijā jānonāk līdz nākamā gada augusta beigām. Kā šī perioda puse, pārnesot no laika skalas, izskatās dokumentu formēšanā, iepirkumos un reālajās izmaksās? Vai nenonāksim kādā brīdī situācijā kā iepriekšējos plānošanas periodos, kad naudas pieplūdums sāk pārkarsēt kādu nozari?

Paraugoties retrospekcijā – katrs plānošanas periods ES fondiem laika skalā ir sācies ar tādu kā iekritienu vai bedri pašā sākumā. Vēlāk šo bedri daļēji aizpilda vecā plānošanas perioda pēdējās naudas izmaksas. Šis viļņa sākums ir tieši saistīts ar spēles noteikumiem un to, kādā stadijā esam ar konkrētiem investīciju projektiem. Proti, plānošanas perioda sākumā tiek gatavoti plānošanas dokumenti, stratēģijas. Top Nacionālais attīstības plāns, tad nozares stratēģijas, tad tiek izstrādāta pati ES fondu darbības programma, un tad seko investīciju noteikumi nozarēm.

10. aprīlī, Ministru kabinets akceptēja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Informatīvo ziņojumu par esošo situāciju un turpmāko gaitu Valsts investīciju programmas plānošanā. Ziņojums paredz nodot EM kompetences jomu "valsts investīciju politika" Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM), kura ir atbildīga par reģionālās attīstības plānošanu, uzraudzību un novērtēšanu.

Savulaik Valsts investīciju programma (VIP) tika izveidota ar mērķi atbalstīt un finansēt valsts prioritātes infrastruktūras sakārtošanai, plānojot centralizēti un vienai ministrijai koordinējot finansējumu no valsts pamatbudžeta. Kad Latvijai kļuva pieejama palīdzība no Eiropas Savienības (ES) pirmsstrukturālajiem fondiem, bet pēc iestāšanās ES - no strukturālajiem fondiem, kuru apgūšanai tika izstrādāta atsevišķa finansējuma plānošanas kārtība, kopējo valsts investīciju plānošanas process kļuva nepārskatāms un decentralizēts.

Valsts investīcijas nevar tikt plānotas atrauti no kopējās politikas plānošanas konkrētā nozarē un VIP kā atsevišķs investīciju plānošanas instruments nav lietderīgs.

Db.lv publicē deklarāciju par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību.

"Latvijā – valstī ar straujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā – ir radīti apstākļi un vide, kurā paplašinās sabiedrības vidusslānis, strauji pieaug cilvēku ienākumi, mājokļu iegāde un būvniecība, turpina pieaugt ārvalstu investīciju un ES fondu ieplūšana Latvijā, panākts būtisks progress Latvijas starptautiskās lomas un vietas pieaugumā ES, kļūstot par pilntiesīgu Šengenas zonas valsti, ar noslēgto Latvijas – Krievijas robežlīgumu radīti nosacījumi būtiskai ekonomisko attiecību attīstībai.

Straujā ekonomiskā attīstība un iedzīvotāju ienākumu palielināšanās, mājokļu tirgus attīstības izraisītais hipotekārās kreditēšanas bums radījis strauju inflācijas lēcienu, finanšu resursu ieplūdi spekulatīvajā, neražojošā sfērā, izraisot disproporcionālu ražojošo un pakalpojumu nozaru attīstību. Demogrāfisko procesu un Latvijas darbaspēka emigrācijas uz attīstītākām ES valstīm ietekmē daudzās tautsaimniecības nozarēs sāk pietrūkt darba roku, sadrumstalotā administratīvi teritoriālā struktūra veicinājusi nevienmērīgu Latvijas reģionu attīstību.

Valsts kontrole konstatējusi nepilnības atbildīgo institūciju darbībā, veicot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto vides projektu plānošanu, uzraudzību un izmaksu efektivitātes nodrošināšanu, liecina sniegtā informācija medijiem.

"Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu 2004.–2006. gada plānošanas periodā izveidotā vides projektu plānošanas un uzraudzības sistēma nenodrošina plānoto mērķu sasniegšanu ar iespējami zemām izmaksām un iespējami īsos termiņos, kā arī dažos gadījumos - projektu atbilstošu atlasi un to īstenošanas uzraudzību.

Politikas plānošanas dokumentos struktūrfondu mērķu sasniegšanas rādītāji ir noteikti pretrunīgi vai nav noteikti vispār, līdz ar to apgrūtinot un atsevišķos gadījumos padarot neiespējamu rezultātu sasniegšanas un politikas īstenošanas efektivitātes izvērtējumu.

Lai gan normatīvie akti paredz, ka Finanšu ministrija (FM) atbild par struktūrfondu atbalsta politikas plānošanas un īstenošanas dokumentu izstrādi, bet Vides ministrija (ViM) nodrošina minēto dokumentu attiecīgo sadaļu sagatavošanu, nav noteikta iestāžu nepārprotama atbildība par politikas plānošanas un īstenošanas dokumentu gala versiju atbilstību struktūrfondu ieviešanas sistēmas prasībām.

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm. Plānotās investīcijas vienota jahtu ostu tīkla izveidei un popularizēšanai Rīgas plānošanas reģiona piecās ostās un Kurzemes plānošanas reģiona sešās jahtu ostās veidos 5,9 miljonus eiro, informē projekta īstenotāji.

«Šis projekts ir solis tuvāk iecerei Latvijā attīstīt burāšanu kā tūrisma un aktīvās atpūtas veidu līdzīgi, kā tas ir attīstīts Skandināvijā. Mūsu ostām ir visi priekšnosacījumi, bet līdz šim nav pietiekami attīstīts to potenciāls šajā virzienā - lai tās nodrošinātu tādu pakalpojumu kvalitātes līmeni, kādu sagaida, piemēram, skandināvu burātāji. Tāpēc projekta ietvaros tiks uzlabota infrastruktūra Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona jahtu ostās,» stāsta Rīgas plānošanas reģiona Starptautisko projektu nodaļas vadītāja Inga Brieze.

Tostarp, piemēram, Jūrmalas jahtu ostā tiks padziļināta Lielupes grīva, izveidota peldošā piestātne un video novērošanas sistēma, uzstādītas navigācijas zīmes un viedā boja, kas nolasīs informāciju par laika apstākļiem jūrā. Vienlaikus ar šo projektu tiks veikta jahtu ostu popularizēšana gan tepat Latvijā, gan arī ārvalstīs, tādā veidā attīstot Latvijas piekrasti kā pievilcīgu galamērķi burātājiem.

Finanšu ministrija (FM) līdz 2007.gada 1.septembrim turpinās darbu pie Ministru kabinetā (MK) rīkojuma projekta par rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas pamatnostādnēm stratēģiskās un vidēja termiņa budžeta plānošanas ieviešanai. Tā otrdien, 24.aprīlī, lēma valdība, veicot atbilstošos grozījumus rīkojumā "Par stratēģiskās plānošanas un vidēja termiņa budžeta plānošanas ieviešanu valsts pārvaldē".

Lai sagatavotu MK rīkojuma projektu, FM tika izveidota starpministriju darba grupa, kas izvērtējot pašreizējo situāciju, vienojās izstrādāt jaunas pamatnostādnes par rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu, nevis grozīt šobrīd spēkā esošās rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas pamatnostādnes.

Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēma ir ļoti komplicēta, un šobrīd izstrādāto jauno rezultātu un rezultatīvo rādītāju pamatnostādņu projektā piedāvātie risinājumi ir jāizvērtē plašākā kontekstā, piemēram, apzinot stratēģiskās plānošanas, vidēja termiņa budžeta plānošanas un institūciju darbības efektivitāti.

Turklāt saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 18.septembra rīkojumu Nr.705 "Par Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādņu apstiprināšanu" Valsts kancelejai sadarbībā ar visām ministrijām un īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem līdz 2007.gada 1.septembrim ir jāaktualizē metodiskie ieteikumi iestāžu darbības stratēģiju izstrādei. Darbojoties saskaņoti pie abiem dokumentu projektiem vienlaikus, tiktu radīta iespēja veidot saskaņotu stratēģiskās plānošanas un rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu. Rezultatīvo rādītāju pamatnostādņu izstrādes termiņa pārcelšana neradīs kavējumus vidēja termiņa budžeta plānošanas ieviešanā.

Piektdien, 21.septembrī uz pirmo apvienoto Latvijas plānošanas reģionu sadarbības komisijas sēdi pulcēsies Latvijas plānošanas reģionu pašvaldību deputāti, ministriju amatpersonas, kā arī sabiedrisko organizāciju pārstāvji, lai kopīgi diskutētu par reģionu attīstībai nozīmīgiem jautājumiem.

Pirmajā sadarbības komisijas sēdē paredzētas diskusijas par valsts kultūrpolitikas koordinēšanu pēc 2009.gada, sabiedrības integrāciju un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu sadales mehānismu e-pārvaldes attīstībai pašvaldībās un valsts iestādēs. Aktuāls ir jautājums par to, kāpēc pašvaldībās netiek izmantota iespēja ieviest elektroniskos parakstus.

Reģionu pārstāvji vēlas apspriesties arī par novadu veidošanu un pašreizējo rajonu pašvaldību funkciju nodošanu novadu pašvaldībām. Diskutēts tiks arī par valsts pārvaldes reģionālo struktūrvienību izvietojumu, lai tas būtu optimāls iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām.

Sēdi organizē Rīgas plānošanas reģions sadarbībā ar citu plānošanas reģionu administrācijām un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju. Tā plkst. 11 notiks Rīgā, Balasta bulvārī 1a ("Saules akmenī").

2.novembra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikti divi jauni Satiksmes ministrijas izstrādāti noteikumu projekti, kas nosaka kārtību kādā veicami pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un prasības speciālās atļaujas jeb licences saņemšanai un par valsts nodevu par speciālās atļaujas izsniegšanu komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu, informē Satiksmes ministrijas (SM) Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Greiškalna.

Grozījumi Autopārvadājuma likumā, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.martā nosaka, ka licences pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem turpmāk izsniegs republikas pilsētas domes un plānošanas reģioni. Noteikts, ka plānošanas reģiona izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru republikas pilsētas teritorijā un otrādi – republikas pilsētas izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru pārējā plānošanas reģiona teritorijā.

Ministrijā skaidro, ka licence dod tiesības nogādāt pasažieri uz jebkuru citu vietu ārpus republikas pilsētas vai pārējās plānošanas reģiona teritorijas, kurā saņemta licence. Noteikumu projekts nosaka prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas saņemšanai, kārtību, kādā veicami pasažieru pārvadājumi ar taksometru, taksometru radītā vides piesārņojuma ierobežojumus un siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu plānošanas reģionos, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam sniedzamās informācijas apjomu.

Lai pašvaldības varētu sekmīgi plānot attīstību un efektīvi apgūt septiņos gados pieejamo Eiropas Savienības (ES) finansējumu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ierosina 16,26 miljonus eiro (11,43 miljonus latu) struktūrfondu līdzekļu novirzīt plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību kapacitātes stiprināšanai, Db.lv informēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs ir pārliecināts, ka šis atbalsts būs labs priekšnosacījums pašvaldību attīstības plānošanas uzlabošanai un nodrošinās kvalitatīvu investīciju projektu, tai skaitā ES līdzfinansēto, izstrādi un ieviešanu.

Patlaban Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansējums 4,27 miljonu eiro (3 miljonu latu) apmērā ir ieplānots tikai atbalstam speciālistu piesaistei reģionu un novadu pašvaldībās. Pārņemot šīs aktivitātes sagatavošanu un ieviešanu, RAPLM piedāvā kompleksu risinājumu plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību kapacitātes stiprināšanai, kam nepieciešams piesaistīt papildus 11,99 miljonus eiro (8,43 miljonus latu).

Lai pašvaldības varētu sekmīgi plānot attīstību un efektīvi apgūt septiņos gados pieejamo Eiropas Savienības (ES) finansējumu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ierosina 16,26 miljonus eiro (11,43 miljonus latu) struktūrfondu līdzekļu novirzīt plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību kapacitātes stiprināšanai.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs ir pārliecināts, ka šis atbalsts būs labs priekšnosacījums pašvaldību attīstības plānošanas uzlabošanai un nodrošinās kvalitatīvu investīciju projektu, tai skaitā ES līdzfinansēto, izstrādi un ieviešanu.

Patlaban Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansējums 4,27 miljonu eiro (3 miljonu latu) apmērā ir ieplānots tikai atbalstam speciālistu piesaistei reģionu un novadu pašvaldībās. Pārņemot šīs aktivitātes sagatavošanu un ieviešanu, RAPLM piedāvā kompleksu risinājumu plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību kapacitātes stiprināšanai, kam nepieciešams piesaistīt papildus 11,99 miljonus eiro (8,43 miljonus latu).

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Baltijas valstu galvaspilsētās arvien aktuālāks kļūst apbūvei pieejamo platību trūkums: pilsētu centriem attīstoties, brīvās vietas kļūst mazāk un tādējādi pieaug arī nekustamo īpašumu un zemes cenas. Šobrīd visaugstākā vidējā apbūvei piemērotas zemes cena ir Tallinā, kur tā sasniedz pat 1694 eiro par kvadrātmetru. Otras augstākā apbūvei piemērotas zemes vidējā cena ir Rīgā, kam seko Viļņa, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" analītiķu apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem vidējā cena par vienu kvadrātmetru zemes Latvijā ir 26 eiro, savukārt maksimālā - 160 eiro/m2. Šobrīd dārgākie zemes gabali tiek pārdoti Jūrmalā, kur cena par vienu m2 ir pat divas reizes augstāka nekā Rīgā - vidēji 53 eiro/m2. Salīdzinot ar Igauniju, zemes cenas Rīgā ir zemākas, taču tām ir tendence augt.

Ņemot vērā ierobežoto apbūves zemes pieejamību, būtisks zemes cenu kritums Rīgā tuvākajā laikā nav prognozējams, norāda "RIA.com Marketplaces" analītiķi. Nekustamo īpašumu vietne city24.lv marta beigās iegādei pieejami vairāk nekā 1,3 tūkstoši zemesgabalu visā Latvijas teritorijā, savukārt Rīgā un Rīgas apkaimē to nav daudz – tikai 391. 12 hektāru lielu zemes gabalu pilsētas nomalē šobrīd var iegādāties par vidēji 20 tūkstošiem eiro. Tuvāk centram cena var pieaugt pat desmitkārtīgi: piemēram, zeme astoņu hektāru platībā privātmājas celtniecībai pie Ķīšezera tiek pārdota par 23 tūkstošiem eiro. Savukārt Rīgas centrā par līdzīga izmēra zemes gabalu tiek prasīti 350 tūkstoši eiro.

Ceļojumu aģentūras Latvia Tours klientu vidū tālāko darījumu braucienu populārākie galamērķi ir Ņujorka un Vašingtona ASV, Pekina Ķīnā, kā arī Dubaija AAE, informē Latvia Tours pārstāve Alīna Kozlovska.

«Biežākie darījumu braucienu komandējumu mērķi šogad bijušas starptautiskas izstādes un konferences. Pārsvarā klienti šīs iespējas izmanto, lai tiktos ar ārzemju partneriem, kā arī lai stiprinātu zināšanas konkrētajā nozarē,» skaidro Latvia Tours Korporatīvās apkalpošanas vadītāja Karina Bezzubova.

Tikmēr populārākais darījumu braucienu galamērķis šogad pārliecinoši ir Beļģijas galvaspilsēta Brisele, kurp darba darīšanās 2017. gada pirmajos deviņos mēnešos iedzīvotāji devušies 816 reizes. Otrajā vietā pēc darījumu brauciena biežuma ierindojas Polijas galvaspilsēta Varšava, kur iedzīvotāji devušies 390 reizes, bet trešajā – kaimiņvalsts Igaunijas galvaspilsēta Tallina ar 342 reizēm.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), konsultējoties ar dažādu nozaru ekspertiem, ir izstrādājusi priekšlikumus Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.-2013.gadam (NAP) sekmīgai īstenošanai.

RAPLM piedāvā noteikt, ka galvenā NAP īstenošanas un uzraudzības institūcija būs Nacionālās attīstības padome.

Paredzēts, ka padome darbosies Ministru prezidenta vadībā un tajā piedāvāts iekļaut reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru, ekonomikas ministru, finanšu ministru, izglītības un zinātnes ministru, kultūras ministru, labklājības ministru, satiksmes ministru, veselības ministru, vides ministru, zemkopības ministru, bērnu un ģimenes lietu ministru, īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta pārstāvi, Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionu attīstības padomju priekšsēdētājus, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi, Latvijas Bankas prezidentu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētāju, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentu, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāju, Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāju.

Pirmdien, 10.septembrī

RAPLM ministrs Aigars Štokenbergs piedalās Ministru kabineta komitejas sēdē.

RAPLM ministra Aigara Štokenberga vadībā notiek Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas vadības grupas sēde.

RAPLM Ilgtermiņa plānošanas departamenta amatpersonas piedalās seminārā par telpiskās plānošanas jautājumiem Latvijas un Flandrijas divpusējās sadarbības projekta ietvaros.

RAPLM amatpersonas piedalās seminārā "Pētījuma "Rīgas plānošanas reģiona attīstības vērtēšanas indikatoru un rezultatīvo rādītāju noteikšana saskaņā ar reģiona plānošanas dokumentiem" starprezultātu izvērtēšana", kura mērķis ir izvērtēt Rīgas plānošanas reģiona plānošanas dokumentu attīstības vērtēšanas indikatorus un rezultatīvos rādītājus.

Foruma «Godīga konkurence Latvijas būvniecībā» laikā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā godināja lielākos būvniecības nozares nodokļu maksātājus, pasniedzot īpašus goda rakstus.

Lielākais būvniecības nozares darba spēka nodokļu maksātājs 2017. gadā Rīgas plānošanas reģionā – SIA «Filter».

Lielākais būvniecības nozares darba spēka nodokļu maksātājs 2017. gadā Kurzemes plānošanas reģionā – SIA «UPB Nams».

Lielākais būvniecības nozares darba spēka nodokļu maksātājs 2017. gadā Zemgales plānošanas reģionā – SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība Igate».

Lielākais būvniecības nozares darba spēka nodokļu maksātājs 2017. gadā Vidzemes plānošanas reģionā SIA «Woltec».

Lielākais būvniecības nozares darba spēka nodokļu maksātājs 2017. gadā Latgales plānošanas reģionā SIA «Ceļi un tilti».

Būvniecības nozares nodokļu maksātājs ar lielāko kopējo darījumu vērtības pieaugumu 2017.gadā Rīgas plānošanas reģionā – SIA «Arčers».

Šodien, 9.augustā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātie grozījumi Teritorijas plānošanas likumā.

Likumprojekts nosaka, ka Plānošanas reģiona attīstības padome nodrošina vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu atbilstības normatīvo aktu prasībām izvērtēšanu.

Grozījumu Teritorijas plānošana likumā nepieciešami, lai atbalstītu publisko institūciju kompetences pārdali teritorijas plānošanas jomā, līdz ar to, sākot ar 2008. gada 1.janvāri paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu izvērtēšanas funkcijas nodošana plānošanas reģioniem.

Likumprojekts stiprinās plānošanas reģionu kapacitāti, radīs priekšnoteikumus teritorijas plānošanas nodaļu izveidei plānošanas reģionos, speciālistu piesaistei un reģionāla līmeņa teritorijas plānošanas atbalsta tīkla izveidei.

Ministru kabinets pirmdien, 4.augustā, atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos noteikumus, kas paredz kārtību Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu piesaistei plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšanai.

Kopējais aktivitātei pieejamais finansējums ir 3 618 090 latu, tai skaitā ESF finansējums 3 075 376 lati un nacionālais publiskais finansējums 542 714 latu.

ES fondu līdzfinansētās aktivitātes mērķis ir paaugstināt plānošanas reģionu un novadu pašvaldību attīstības, tai skaitā stratēģiskās plānošanas, kapacitāti, kā arī veidot un attīstīt pašvaldību grupu un plānošanas reģionu sadarbības tīklus, lai nodrošinātu kvalitatīvu plānošanas reģionu un vietējo paš¬valdību attīstības plānošanas procesu.

Aktivitātes mērķa grupas ir plānošanas reģioni, pilsētu pašvaldības un novadu pašvaldības. Aktivitāti īstenos atklātas projektu iesniegumu atlases veidā. Aktivitātes īstenošanu finansē no nacionālā publiskā finansējuma un Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļiem.

Naudas plānošanas centra (NPC) veiktā aptauja, lai noskaidrotu patērētāju viedokli par finanšu pakalpojumiem uzrāda, ka Latvijas iedzīvotāji uzticas finanšu pakalpojumu sniedzējiem. Kā zināmākais patērētāju interešu aizstāvis tiek nosaukts Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Kopumā lielākā daļa (59%) aptaujāto uzticas finanšu pakalpojumu sniedzējiem, 25% respondentu drīzāk uzticētos, savukārt ir arī tie, kuri uzticas tikai banku finanšu darbībām.

Izmantojot konsultantu pakalpojumus, vairākums (66%) respondentu saņem pilnu izskaidrojumu par finanšu pakalpojumu niansēm un tikai pavisam mazs procents (4% un 2%) aptaujāto nav apmierināti ar konsultantu darbību. Vairākums aptaujāto, kuri uzticas finanšu pakalpojumu sniedzējiem ir sievietes no Vidzemes, vecumā no 35-44, savukārt, tieši sievietēm vienmēr paliek arī kādi neskaidri jautājumi.

Starp aptaujātajiem kā organizācija, kura aizstāv pakalpojuma pircēja intereses, visbiežāk tiek minēts Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Latvijas Banka, taču cittautieši nosauc Cilvēktiesību biroju. Tādas organizācijas kā Konkurences padome (1%) un Komercbanku asociācija (2%) šajā sakarā ir pazīstamas mazāk nekā mediji.