DB viedoklis: Palielinās cerības par konjunktūras uzlabošanos 

Neraugoties uz visai saspringto situāciju pasaules ekonomikā, vairākām Latvijas rūpniecības nozarēm ir izdevies strauji kāpināt produkcijas izlaides apjomus

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 06.7.2016

Foto: no DB arhīva

Mēdz teikt, ka viena bezdelīga pavasari nenes, tāpat kā viena mēneša dati ekonomikā vēl neliecina par tendences veidošanos. Tomēr, ja viena mēneša dati par lielu tautsaimniecības nozari neliecina tikai par gadījuma rakstura panākumiem, rodas cerības uz pozitīvas tendences veidošanos nākotnes kontekstā. Šajā gadījumā runa ir par Latvijas apstrādes rūpniecību, kurai maijā izdevies tikt pie pārsteidzoši liela ražošanas apjomu pieauguma, ja raugāmies ekonomiskās situācijas kontekstā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, gada piektajā mēnesī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn apstrādes rūpniecības sektors ticis pie 5,3% vērta produkcijas izlaides apjomu pieauguma, savukārt gada piecos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu apjomi ir auguši par 2,2%. Salīdzinājumam – aprīlī ražošanas apjomi gada izteiksmē bija par 0,3% mazāki, bet četros mēnešos par 1,3% augstāki nekā attiecīgajā laika periodā pērn. Savukārt martā šie skaitļi sasniedza attiecīgi 3,7% un 1,2%.

Zinot to, ka Latvijas rūpniecības apjomi nav nekādi lielie, sākotnēji var šķist, ka maija veiksmīgie rādītāji ir atkarīgi no atsevišķu pasūtījumu realizācijas. Bieži vien tā arī notiek, sevišķi rūpniecības apakšnozarēs ar garu ražošanas ciklu, piemēram, citu transporta līdzekļu ražošanā, kur pat dažām produkcijas vienībām – vilcienu lokomotīvēm vai kuģiem – vienalga, vai runa ir par atsevišķu korpusu būvi vai tikai remontiem, var būt samērā liela ietekme uz kopējo produkcijas izlaides rādītāju. Tomēr, runājot par maija rādītājiem, ir kāda būtiska nianse, kas samērā optimistiski ļauj skatīties uz ražošanas sektoru kopumā. Proti, ražošanas apjomu pieaugums ir konstatēts 10 no CSP apskatītajām 13 apstrādes rūpniecības nozarēm, turklāt septiņās no tām pieaugums bija straujāks par konkrētajā mēnesī fiksētajiem 5,3%.

Ja palūkojamies uz nozarēm, tad statistikas dati liecina par samērā būtisku izaugsmi ražošanas sfērās, kuru produkcijas noiets vairāk vai mazāk ir saistīts ar būvniecības sektoru. Šajā gadījumā runa ir par kokapstrādi, gatavo metālizstrādājumu, kā arī nemetālisko minerālu ražošanu. Piemēram, Latvijas lielākajā rūpniecības un eksporta nozarē kokapstrādē gada piecos mēnešos ražošanas apjomi kopā pieauguši par 8,9%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā (izņemot mašīnas un iekārtas) par 7,6%, bet nemetālisko minerālu ražošanā – par 7,1%. Tā kā Latvijas tirgus ir samērā ierobežots, tad ir pamats runāt par noieta iespēju uzlabošanos ārvalstu tirgos, un, ņemot vērā eksporta ģeogrāfiju, runa pamatā varētu būt par Rietumeiropas valstīm. Tā kā būvniecību ir grūti iedomāties bez maksātspējas, kas turklāt saistīta kreditēšanas attīstību, tad, neraugoties uz ilgstoši pesimismu veicinošajiem vājajiem eirozonas ekonomikas datiem beidzot, iespējams, varēsim runāt par valūtas zonas tautsaimniecības aktivizēšanos.