DB Viedoklis

DB viedoklis: Šprice jādod privātajiem

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 16.12.2015

Jaunākais izdevums

Nepietiekamais finansējums un ar to saistītā pakalpojumu neapmierinošā kvalitāte vedina revidēt sabiedriskā sektora funkcijas. Viena no apsveramajām jomām ir medicīna.

Veselības aprūpē pašlaik esam nonākuši kutelīgā situācijā, jo šī nozare prasa pamatīgu naudu, bet par tās atdevi ir kurnēšana. Medicīnas personāls ir pārstrādājies, slikti apmaksāts un masveidā emigrē. Veselības aprūpē ir arī skaidrs – ja tava vajadzība ir nopietna, tad «bezmaksas» pakalpojums izmaksās dārgi, tomēr iznākums būs attāls no garantētā.

Kāpēc tā? No lielās valdības viedokļa atbilde ir skaidra – hronisks investīciju trūkums. Latvijā iedzīvotāji sedz pusi no veselības aprūpes izmaksām ‒ šiem tēriņiem tiek veltīti 3% no IKP, kas ir milzu nauda, ko par «bezmaksas medicīnu» maksā iedzīvotāji. Normālais iedzīvotāju līdzmaksājumu līmenis sistēmā tiek lēsts 15% līdz 20%. Ar 50% veselības aprūpes izmaksu uz privātajiem pleciem mēs esam sasnieguši lūzuma punktu, un pie esošās nodokļu sistēmas (ne-)sekmīguma un nepielūdzamās demogrāfijas es neredzu iespēju līdzšinējā loģikā ieturētam risinājumam.

Iepriekšējā komentārā (10.12.) es aprakstīju Latvijas publiskā sektora tēriņu daļu, kas ir ievērojami mazāka nekā citviet Eiropā. Lai gan nodokļu iekasēšanas efektivitāte ir jāpaaugstina un pati struktūra ir uzlabojama, es šaubos par publiskā sektora daļas būtiska pieauguma iespēju Latvijas ekonomikā uz tā rēķina. Apsverama ir publiskā sektora funkciju revīzija un problemātisko daļu nodošana privātajam sektoram.

Jāņem arī vērā, ka turpinājums «pa vecam» būs aizvien vairāk kaitējošs, jo klienti prasīs efektivitāti, ko veselības aprūpē valsts jau pašlaik pat teorētiski nespēj dot. Ārvalstu investoru padomes Latvijā Veselības sistēmas darba grupas vadītājs un GlaxoSmithKline Latvia valdes loceklis Valts Ābols vērtē (DB 25.09.), ka valstij, sedzot pusi no izmaksām, ideālā gadījumā ir kontrole vien pār 45% no veselības aprūpē notiekošā. Šāds nodokļu ieguldījuma rezultāts neapmierina ne tiešos tā saņēmējus un lietotājus, ne šā pakalpojuma mērķa grupas, tas iznākumā arī kaitē valsts tēlam sabiedrības acīs un vājina motivāciju maksāt nodokļus vispār.

Šeit jānorāda, ka mans secinājums atšķiras no V. Ābola kunga ieskata par valsts daļas nepieciešamo celšanu aprūpes kvalitātes vārdā, jo vispārēja kvalitāte nebūs arguments sekmīgākai nodokļu iekasēšanai no individuāliem maksātājiem. Alternatīva ir apsvērta un reizē apņēmīga veselības aprūpes daļu privatizācija.

Piemērs tam ir Gruzija, kur medicīna faktiski atrodas privātās rokās un valsts pērk tās pakalpojumus. Līdz ar šīs sistēmas ieviešanu pirmām kārtām izzuda korupcija un dīvaina prakse iepirkumos celtniecībā un aprīkojumā, kuru iemesls var būt arī vienkārši muļķība. Ekonomiskā efektīvuma imperatīva dēļ Gruzijas klīnikās ir daudz medicīnas tūristu (viens no Latvijas sapņiem), tāpēc nav spiediena uz valsts iepirkumu sadārdzināšanu.

Te jāievieto atruna, ka privātās medicīnas piemērs noteikti nav ASV. Amerikas medicīna ir ļoti neveiksmīgs brīvā tirgus gadījums, un tas turklāt atrodas Vašingtonas nesamierināmo ideoloģisko konvulsiju varā. Un pretēji – kapitālisma vecmāmiņas Lielbritānijas veselības aprūpes sociālisms funkcionē labi. To es saku, skeptiķiem spītējot, no personīgās pieredzes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepietiekamais finansējums un ar to saistītā pakalpojumu neapmierinošā kvalitāte vedina revidēt sabiedriskā sektora funkcijas. Viena no apsveramajām jomām ir medicīna.

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrība SIA "LDz Cargo", izmantojot dominējošo stāvokli dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, apgrūtināja jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu tirgū un konkurenci esošo uzņēmumu vidū, trešdien žurnālistiem norādīja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Viņš norādīja, ka 5,7 miljonu eiro sods kompānijai piemērots par darbību laika periodā no 2007.gada līdz pagājušā gada augustam, kad spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniegtajiem pakalpojumiem pierobežas iecirkņos, kas tostarp nosaka, ka "LDz Cargo" vietā par sadarbības partneri pierobežas posmos kļūs LDz.

Gaiķis pauda, ka "LDz Cargo" noteiktajā periodā klientiem, kas vēlējās nosūtīt vai saņemt kravu caur Latviju, bija neizbēgams sadarbības partneris kravas pārvešanai pierobežā. Turklāt kompānija, neesot konkurences spiedienam, varēja brīvi noteikt pārvadājumu maksu.

"Ņemot to vērā, "LDz Cargo" saviem klientiem, kas izmanto kapitālsabiedrības pakalpojumus visā maršrutā, nevis tikai pierobežas zonā, piemēro dažādus atvieglojumus, piemēram, atlaides un citus sadarbību veicinošus noteikumus. Savukārt klientiem, kas dzelzceļa kravu pārvadājumu sniegšanu Latvijā uztic kādam no trim konkurējošiem privātajiem komersantiem, "LDz Cargo" piemēro standarta tarifu par pakalpojumiem pierobežā," pauda KP pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lai izmantotu IIN atvieglojumus, vairs nevarēs iemaksāt 3.līmeņa plānos un uzreiz naudu ņemt ārā

Žanete Hāka, 06.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot no 2017. gada 1. janvāra spēkā stājusies jauna prasība - lai izmantotu iedzīvotāju ienākuma atvieglojumus par iemaksām privātajos pensiju fondos, klientiem šīs iemaksas būs jāpatur vismaz divus taksācijas gadus. Šo grozījumu mērķis ir veicināt uzkrājumu veidošanu, stimulējot to ar nodokļu atvieglojumiem un vienlaicīgi mazinot iespējas izmantot privātos pensiju fondus nodokļu atvieglojumu atgūšanai, tādējādi faktiski neveidojot uzkrājumus, skaidro Nordea Pensions Latvia valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Līdz šim vismaz 55 gadus veciem klientiem bija iespēja veikt iemaksas, uzreiz izņemt naudu un izmantot nodokļu atvieglojumus

Pēdējos gados arvien biežāk bija sastopami gadījumi, kad klienti, kas sasniedza 55 gadu vecumu (standarta vecums, sasniedzot kuru klientiem ir tiesības bez ierobežojumiem izņemt naudu no privātajiem pensiju fondiem), gada beigās veica lielas vienreizējās iemaksas privātajā pensiju fondā, uzreiz piesakot kapitāla izmaksu un pāris mēnešus vēlāk, nākamā gada sākumā, pieteicās iedzīvotāju ienākuma nodokļa atgūšanai, iesniedzot gada ienākuma deklarāciju. Kaut arī līdz šim spēkā esošie normatīvie akti to pieļāva, tas īsti neatbilda likuma Par privātajiem pensiju fondiem mērķim - veicināt privāto pensiju uzkrājumu veidošanu. Tādēļ tika veikti attiecīgie grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, lai novērstu ļaunprātīgu tiesību normu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikmetīgā māksla Līdz ar ABLV bankas darbības pārtraukšanu Latvijas mecenātismam grūtā brīdī sevi piesaka mākslas fonda VV Foundation dibinātāji Vita Liberte, Vilnis Štrams un Jānis Borgs, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kā pirmā ir sarīkota gleznotāja Lara Strun- kes personālizstāde Aiza. Tā Dzelzceļa muzejā, Rīgā, ir apskatāma līdz 11. maijam.

Kā īsti sauc jūsu fondu VV Art Foundation – ar vai bez «Art»? Ir redzēti dažādi varianti.

Juridiskais nosaukums Anglijā, kur fonds ir reģistrēts, vispār ir W Art Foundation. Tā mēs sākām, bet tad nolēmām, ka W ir jau daudz lietots, un tas sašķēlās divos «V». Saziņā nometām arī «Art», lai norādītu, ka gribam runāt ne tikai par mākslu. Māksla ir tikai viens mūsu temats, bet tas ir pateicīgs, lai uzsāktu komunikāciju.

«VV» nozīmē Vita un Vilnis?

Jā, arī tā. Taču tas visu ko nozīmē – arī Victory. Tur ir daudz simbolisma, un mēs pie tā vēl strādāsim, bet pagaidām ir tik daudz ko darīt ar izstādi, ka pie komunikācijas lietām vēl neesam ķērušies. Darīt ir grūtāk, un izstādes rīkošana arī izrādījās ne tik viegla. Es jau pati līdz šim izstādes nebiju organizējusi, bet tagad daudz iesaistos, jo šis ir mūsu fonda pirmais pasākums un gribējās, lai tas ļoti patīk pašiem, tāpēc izvēlējāmies Lari Strunki. Viņš ir interesants un dziļš cilvēks ar savu specifiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pātaga un daži burkāniņi

Lāsma Vaivare, 13.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīstot, ka paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme ir efektīvākais graustu sakārtošanas instruments, Rīgas dome tomēr sola labumus arī īpašniekiem, kas ēkas grib uzturēt labā kārtībā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No nākamā gada Rīgā iecerēts ieviest īpašu programmu kultūrvēsturisko pieminekļu saglabāšanai, kas ļaus konkursa kārtībā būvju īpašniekiem pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu remontdarbiem. Līdzfinansējums tiek solīts 50% apmērā no kopējā kultūras pieminekļa saglabāšanai nepieciešamā budžeta, tomēr ne lielāks par 14 tūkst. eiro būves restaurācijai un konservācijai un ne lielāks par 5 tūkst. eiro izstrādājumu restaurācijai.

Prasa 300 tūkst. eiro

Jaunās programmas iedzīvināšanai nākamā gada budžetā tiek prasīti 300 tūkst. eiro. Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs norāda – ja īpašnieku aktivitāte būs lielāka, tiks meklēta iespēja finansēt darbus arī par lielāku kopsummu. Šobrīd vēl tiek diskutēts par konkursa kritērijiem, piemēram, par to, vai kultūrvēsturisku dzīvojamo namu īpašniekiem jādod lielāks punktu skaits, līdz ar to lielāka iespēja tikt pie pašvaldības līdzfinansējuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidras naudas 500 000 eiro apmērā nodošana bijušajam "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim par viņa privāto kontaktu izmantošanu "Krievijas dzelzceļā", lai atjaunotu līgumu starp "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu" un "Krievijas dzelzceļu" bija neparasts darījums, taču tas nenozīmē, ka nelegāls, sacīja Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Jautāts, kādēļ šīs naudas nodošana Magonim notika "lauka apstākļos" un kādēļ netika izmantots bankas pārskaitījums, Osinovskis atbildēja, ka Magonim bijis ērtāk šo maksājumu saņemt skaidrā naudā. Osinovskis uzsvēra, ka tā nebija samaksa par pakalpojumiem, bet avanss.

"Pieļauju, ka viņam bija doma, ka pēc tam šo naudu tā būtu vieglāk atdot, ja nekas neizdotos. Es par to uzreiz konsultējos ar saviem Igaunijas juristiem un viņi izstrādāja precīzu metodi, kā nodot naudu par darījumu tā, lai nebūtu risku. Pirmais nosacījums bija, ka tam jānotiek Igaunijā, jo viņi pārzina tikai Igaunijas likumus. Otrais, jābūt lieciniekiem. Trešais, nauda bija jāpārbauda attiecībā uz naudas atmazgāšanas riskiem, tai bija jābūt ar pilnīgi skaidru un caurredzamu izcelsmi," stāstīja Osinovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Skrāpele vēlas izkonkurēt līdzīgas preces no Ķīnas

Monta Glumane, 21.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecpadsmit gadu laikā iegūstot pieredzi mazumtirdzniecības jomā, Kaspars Lūsis un Uldis Mežs radījuši zīmolu Skrāpele, ar ko vēlas izkonkurēt līdzīgas preces no Ķīnas.

Jelgavnieki radījuši kaķu nagu asināmos dēlīšus Skrāpele, kas izgatavoti no kartona. Abi ir seni draugi un 2000. gada sākumā nolēmuši, ka vēlas uzsākt savu biznesu. Lai gan ideja par kaķu nagu asināmo dēlīti ir aizgūta no ārzemēm, tomēr Skrāpeles izveidotāji pavadīja aptuveni divus gadus eksperimentējot, lai produktu izstrādātu. Nākamā gada pavasarī apritēs trīs gadi, kopš zīmols uzsācis savu darbību. Vairums pircēju zīmolu uzrunā sociālajā tīklā Facebook. K.Lūsis atzīst, ka pieprasījums ir tik liels, ka šobrīd ražošanu nācies nedaudz bremzēt, jo tā notiek pašu spēkiem privātmājas darbnīcā Jelgavā. Mēnesī tiek saražoti aptuveni 500 kaķu nagu asināmie kartona dēlīši. Lai gan pārsvarā uzņēmuma klienti ir no Latvijas, tomēr jelgavniekiem ir plāni arī saistībā ar eksportu. Tirdzniecību plānots attīstīt ar interneta palīdzību, tāpēc nav ierobežojumu, uz kurām valstīm produktus varēs sūtīt. Vienīgais ierobežojums - jo tālāk atradīsies klients, jo dārgākas būs sūtīšanas izmaksas. Kopumā uzņēmējdarbības uzsākšanai tika investēti mazāk nekā 10 000 eiro no privātajiem līdzekļiem. Zīmols reģistrēts jau ar esošu SIA ML ALFA, jo, pēc K.Lūša domām, tas liecina par reputāciju. «Ja kāds vēlas ar mums sadarboties, tad redzams, ka uzņēmums darbojas 15 gadus. Ja tik ilgi vari noturēties biznesā, tad tā ir kvalitātes zīme,» uzskata K. Lūsis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: augsts aplokšņu algu risks ir šķirtiem vīriešiem

Lelde Petrāne, 02.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām, kas izveidojušās pret valsti, privātajiem kreditētājiem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem. Vislielākais risks aplokšņu algu saņemšanai ir ekonomiski aktīviem šķirtiem vīriešiem vecumā no 25 līdz 40 gadiem, kuri izvairās no alimentu maksāšanas un to piedziņa tiek veikta ar zvērinātu tiesu izpildītāju starpniecību.

Augsts risks aplokšņu algu saņemšanai ir arī cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem, jo algotais darbs ir papildu ienākumi pensijai, bet vienlaikus tas var būt ierobežojums pabalstu saņemšanai, secināts biedrības "Business Against Shadow Economy" pētījumā "Iedzīvotāju parādsaistību apjoms un ietekme uz aplokšņu algu izplatību Latvijā".

"Parādi nenoliedzami ir paša cilvēka atbildība, un ir jāpastiprina instrumenti cīņai pret ļaunprātīgiem parādu nemaksātājiem, tomēr parādu piedziņas jomā jāņem vērā konkrētā cilvēka situācija, lai neiedzītu viņu parādu slazdā, kur vienīgā izeja ir alga aploksnē. Šobrīd valsts ir ieviesusi stingrākas prasības kredītu ņēmēju maksātspējas izvērtēšanai, kas ir apsveicami. Taču kreditēšana nav vienīgais veids, kā iedzīvotājiem var izveidoties parādi. Vairāk nekā 70 000 iedzīvotāju ir nodokļu parādi, vairāk nekā 40 000 – parādi Uzturlīdzekļu garantiju fondam, nemaz nerunājot par administratīvajiem un kriminālajiem sodiem, parādiem par komunikāciju pakalpojumiem, autostāvvietām u. c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas kompānija «Euroapotheca» panākusi vienošanos, lai iegādātos gandrīz 160 aptieku tīklu Zviedrijā, par to maksājot vismaz 170 miljonus eiro.

Holdingā «Vilniaus prekyba» ietilpstošais uzņēmums otrdien paziņoja, ka parakstījis vienošanos ar Zviedrijas valdību, lai iegādātos «Apoteksgruppen i Sverige Holding» (AGHAB), kas nodrošina franšīzes un pārvaldes pakalpojumus 189 aptiekām, kuras darbojas ar «Apoteksgruppen» zīmolu.

«Euroapotheca» preses pārstāvis Arvīds Žilinsks norāda, ka kompānijai piederošais aptieku tīkls «Eurovaistine» iegādājas 159 no tīkla 189 aptiekām. Trīs no šīm aptiekām pieder AGHAB, bet pārējās pieder privātajiem investoriem, kuri pērk franšīzes pakalpojumus no AGHAB.

Zviedrijas valdība vēsta, ka «Euroapotheca» tai maksās 1,69 miljonus kronu (170,7 miljonus eiro) par 100% AGHAB un tā franšīzes pakalpojumu akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nodokļu atvieglojumi ļāvuši piesaistīt Lietuvai filmu ražotāju investīcijas 24 miljonu eiro apmērā

LETA, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu atvieglojumi četru gadu laikā ļāvuši piesaistīt Lietuvai filmu ražotāju investīcijas 24,4 miljonu eiro apmērā, paziņojis Lietuvas Kinocentrs, atsaucoties uz Beļģijas konsultāciju firmas KEA European Affairs speciālistu aplēsēm.

Kopš 2014.gada Lietuvā noteikti peļņas nodokļa atvieglojumi, kuru mērķis ir radīt labvēlīgus apstākļus pašmāju un ārzemju filmu ražotājiem, ļaujot līdz 20% filmas ražošanas budžeta piesaistīt no privātajiem investoriem.

Atvieglojumus šai laikā izmantojuši 68 filmu ražotāji. 23 gadījumos tie izmantoti ārvalstu kompāniju filmām. Šāda nodokļu politika pamudinājusi Lietuvā ar saviem projektiem ienākt gan Lielbritānijas raidorganizāciju BBC, gan ASV telekanālu HBO.

Atvieglojumi veicinājuši arī Lietuvas uzņēmēju investīcijas kino jomā, paredzot samazināt peļņas nodokli tiem uzņēmumiem, kuri bez atlīdzības atvēl līdzekļus Lietuvas filmu ražotājiem. Četros gados no privātajiem investoriem filmu ražošanai Lietuvā piesaistīti gandrīz 8,53 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Atlasīti riska kapitāla fondi sēklas un sākuma ieguldījumu veikšanai

Žanete Hāka, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies Altum izsludinātais iepirkums sēklas un sākuma kapitāla fondu atlasei, un iepirkuma komisija izvēlējusies divus fondu pārvaldniekus, kuriem piešķiramas līguma slēgšanas tiesības.

Līgumu slēgšanas tiesības piešķirtas SIA «AIFP Imprimatur Capital Fund Management un personu apvienībai Ēriks Fricsons, Andris Keziks, Zigmārs Reklaitis

Sēklas un sākuma kapitāla fondu pārvaldītāji veiks ieguldījumus straujas izaugsmes un inovatīvos uzņēmumos. Katram pārvaldītājam ALTUM piešķirs Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 15 miljonu eiro apmērā, kurus pārvaldnieki katrs sadalīs divos atsevišķos fondos - sēklas kapitāla ieguldījumu fondā un sākuma kapitāla ieguldījumu fondā. No privātajiem finansētājiem jaunie fondi piesaistīs vēl 8 miljonus eiro, tādējādi kopējais sēklas un sākuma kapitāla fondu apjoms sasniegs 38 miljonus eiro. Sēklas kapitāla fondos ieguldījums vienā uzņēmumā būs līdz 250 tūkstošiem eiro, savukārt sākuma kapitāla fondu ieguldījums vienā uzņēmumā būs līdz 2 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

UBS: Bitkoins nav investīcija, kurā mēs ieteiktu ieguldīt

Dienas Bizness, 23.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bitkoins ir spekulatīva investīcija un mēs neieteiktu klientiem investēt digitālajā valūtā, CNBC sacījis UBS vadītājs Aksels Vēbers.

Viņš uzsvēris, ka banka skaidri dala institucionālos un privātos klientus, kad runa ir par investīcijām bitkoinā.

«Mēs šo robežu novelkam, jo ir institucionālie klienti, kuri vēlas investēt bitkoinā un zina, ko viņi dara, viņi spēj novērtēt šo risku, un, ja viņi mums lūdz palīdzību sasniegt šos tirgus, ieiet tajos, mums uz viņiem jāskatās savādāk nekā uz privātajiem klientiem,» norādījis A. Vēbers.

«Privātie klienti, kuri pilnībā nesaprot šos produktus, ir jāaizsargā no ieguldīšanas tajos, jo, ja klientu šis lēmums nākotnē ietekmēs, būs jautājums, kura banka viņam pārdeva šos produktus, un atkal tiks vainotas bankas,» uzsver A. Vēbers, atgādinot, ka nereti bankām pārmet to, ka tās pārdod sarežģītus finanšu produktus un neizskaidro klientiem to būtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

KP: Pašvaldību nepamatota iesaiste uzņēmējdarbībā nav pieļaujama

Žanete Hāka, 02.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP), noslēdzot pārrunu procedūru ar pašvaldības uzņēmumu SIA Aizkraukles ūdens par iespējamu tirgus varas izmantošanu, atgādina – pašvaldību nepamatota iesaiste uzņēmējdarbībā, ja preces un pakalpojumus nodrošina privātais sektors, nav pieļaujama, informē KP.

Tāpēc KP atkārtoti aicina pašvaldības izvērtēt to nepieciešamību iesaistīties komercdarbības aktivitātēs un novērst iespējamos konkurences kropļošanas riskus.

Pārrunu rezultātā KP ir novērsusi SIA Aizkraukles ūdens ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu, kas izpaudās kā nepamatotas priekšrocības ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanas un plombēšanas pakalpojuma sniegšanas tirgū. Uzņēmums līgumā ar klientiem bija ietvēris netaisnīgus noteikumus, kas liedza citām personām veikt ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanu un plombēšanu, tādējādi radot nepamatotus konkurences ierobežojumus privātajiem uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Madara Cosmetics šodien paziņoja par plāniem šā gada otrajā pusē iziet biržā ar mērķi nodrošināt resursus līdzšinējā uzņēmuma attīstības tempa turpināšanai, īpaši koncentrējoties uz attīstību ārvalstu tirgos. Šī nolūka īstenošanai tiek veikti visi nepieciešamie sagatavošanās procesi sadarbībā ar AS LHV Pank un Nasdaq Riga, AS.

AS Madara Cosmetics 2016. gadā sasniedza 5,5 milj. eiro apgrozījumu un arī nākotnē saskata potenciālu turpināt līdzšinējo attīstības tempu ap 30% gadā. Turpmākās attīstības finansēšanai nepieciešamo kapitālu uzņēmums plāno piesaistīt, veicot akciju emisiju un izsakot sākotnējo publisko piedāvājumu, primāri piedāvājumu vēršot uz esošajiem klientiem un privātajiem investoriem, kas vēlētos kļūt par uzņēmuma akcionāriem un tādējādi piedalīties turpmākajā uzņēmuma attīstībā.

Papildus akcijām akcionāri iegūs iespēju izmantot akcionāru priekšrocību programmu, kas attieksies gan uz produktu iegādi, gan padziļinātu iesaisti uzņēmuma procesos un produktu izstrādes jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igauņu pieredzes stāsts: mazumtirdzniecības vidē integrēta banka

Jānis Šķupelis, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas "Coop Pank" ziņojusi par sava akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumiem – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības finansēšanai.

Jau kopš 18. novembra sācies parakstīšanās periods jaunajām uzņēmuma akcijām, un tas turpināsies līdz nākamās nedēļas beigām. "Dienas Biznesam" bija iespēja satikties ar bankas vadītāju Margusu Rinku (Margus Rink).

Pastāstiet nedaudz par "Coop Pank".

Domāju, ka vispirms jāvelta daži komentāri pašam "Coop". Tas ir starptautisks patērētāju kooperatīvu zīmols. Jūs to varat atrast visur pasaulē. Tas ļoti spēcīgs ir Itālijā; to var atrast arī Ķīnā, Vjetnamā un daudz kur citur. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis "Coop" zīmols katrā valsī pieder tieši vietējiem tās cilvēkiem. Tādējādi Igaunijā, lai gan mēs lietojam šo starptautisko zīmolu, "Coop" bizness pieder pašiem igauņiem. Mūsu banka ir igauņu banka, lai gan ir bijuši klienti, kas prasa - vai investori tomēr nav no citām valstīm? Piemēram, vai šī nav kāda Itālijas banka, jo "Coop" zīmols tika manīts arī tur. Galvenais šī kooperatīva mērķis ir apmierināt savu dalībnieku vajadzības. Tikai otrais mērķis ir nopelnīt. Savukārt, piemēram, "Rimi" tas ir otrādāk – vispirms nopelnīt un varbūt pēc tam investēt arī sabiedrībā. Tie ir dažādi biznesa modeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no iespējām, kā mazināt akcīzes nodokļa celšanas negatīvo ietekmi uz Latvijas konkurētspēju, ir atjaunot ceļu fondu - nevis tikai autoceļu, bet kā ceļu fondu, jo ceļš ir ceļš – vienalga, vai tas ir dzelzceļš, vai autoceļš. Tas būtu viens no risinājumiem, par kuru vistuvākajā laikā diskutēsim gan ar privātajiem pārvadātājiem, gan ar tranzīta biznesa asociāciju, saka VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš.

Fragments no intervijas

Kā akcīzes nodokļa celšana degvielai ietekmēs LDz konkurētspēju?

Tas krietni vien pasliktinās ne tikai uzņēmuma konkurētspēju, bet visu dzelzceļa nozares pārvadātāju konkurētspēju, tajā skaitā privāto pārvadātāju konkurētspēju, jo tas sadārdzina transporta koridoru mūsu virzienā. Jau gada sākumā, kad runāja par kravu samazinājumu, viens no apgalvojumiem bija, ka Latvijas tranzīta koridors esot dārgāks nekā, piemēram, Lietuvas virzienā, kaut gan tas tā nav. Tagad, ņemot vērā akcīzes nodokļa celšanu, mūsu tranzīta koridors tiešām sadārdzināsies par noteiktu procentu. Transporta koridora izmaksas būtībā ir visas izmaksas, ko sedz kravu īpašnieks, kurš grib nogādāt savu preci. Tā ir gan infrastruktūras maksa, gan pārvadājumu maksa, gan nodokļi. Pašreiz visas kravas Latvijā tiek pārvadātas ar dīzeļlokomotīvēm, un akcīzes nodokļa celšana sadārdzinās šo pārvadājumu kā tādu. Protams, dīzeļdegvielas sadārdzināšana padara vēl pievilcīgāku nākotnē gaidāmo dzelzceļa elektrifikāciju. Pašlaik rēķinām, ka elektrifikācija ļaus pārvadātājiem ietaupīt ap vienu eiro uz pārvadāto tonnu. Ja akcīze tiks palielināta, šis ieguvums ilgtermiņā būs vēl lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Madara Cosmetics akciju pieprasījums 2,3 reizes pārsniedzis piedāvājumu

Zane Atlāce - Bistere, 06.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotāja Madara Cosmetics akciju pieprasījums publiskajā piedāvājumā 2,3 reizes pārsniedzis piedāvāto akciju skaitu, liecina Nasdaq Riga sniegtā informācija.

Akciju publiskais piedāvājums beidzās 3.novembrī. Kopējais pieprasījums bija 255% no pārdošanai piedāvātajām 482 220 akcijām. Tādēļ tika izmantota iedalīšanas pārsnieguma iespēja ar 48 222 akcijām un kopējais piedāvāto un pārdoto akciju skaits sasniedza 530 442 akcijas.

Iedalīšanas rezultātā Madara Cosmetics darbinieku iesniegtie izsoļu uzdevumi apmierināti pilnā apmērā un 88% no privātajiem ieguldītājiem (no to kopējā skaita) saņēma pilnu iedalījumu. Tas tika panākts, demokrātiski iedalot 500 akcijas (3125 eiro) privātajiem ieguldītājiem, kuri iesniedza darījumus ar apjomu, kas pārsniedza 500 akcijas. Kopējais privāto ieguldītāju iesniegto uzdevumu skaits pārsniedza 700, kuru iedalījums veido apmēram 26% no piedāvātā akciju apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Tagad jāatbalsta stiprākie ķēdes posmi, lai spēcinātu visu ekonomiku

Reinis Bērziņš, "Altum" valdes priekšsēdētājs, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo trīs mēnešu laikā valdība ir aktīvi mēģinājusi ne tikai novērst vīrusa izplatīšanos, bet arī palīdzēt neapstāties valsts ekonomikai. Kopš krīzes sākuma līdz šim brīdim ar "Altum" palīdzību vien ekonomikā iepludināti ap 300 miljoniem eiro.

Lielākoties ar finanšu instrumentu starpniecību palīdzēts maziem, mikro un vidējiem uzņēmumiem, taču īpaši lielo uzņēmumu atbalstam pēc krīzes laikā tam īpaši radītas programmas līdz šim ir pietrūcis.

Šī ir neparasta situācija, kas ietekmējusi ekonomikas un uzņēmumus visa pasaulē, tāpēc arī pat ļoti lieliem un kopumā veselīgiem uzņēmumiem nācies saskarties ar īstermiņa finanšu plūsmas grūtībām, kas apdraud to pastāvēšanu. Pagarināti preču apmaksas termiņi, pārrautas piegādes ķēdes, apturēti eksporta tirgi, piespiedu dīkstāves, kamēr vienlaikus jāturpina maksāt algas, nodokļi, kredītu maksājumi un izejvielu izmaksas, un tas viss var radīt īslaicīgu "naudas badu". Savukārt komercbankas ne vienmēr var noreaģēt ar finanšu aizdevumu, kāds šiem uzņēmumiem ir nepieciešams, uzņemoties visus ar to saistītos riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Vienlīdzība, ko apmaksās nodokļu maksātāji

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 07.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Panāktā vienlīdzība starp privātajiem un publiskajiem nekustamo īpašumu saimniekiem ir plika formalitāte, jo nauda tāpat tiks meklēta nodokļu maksātāju makos

Ienākas priekšvēlēšanu laikam atbilstoši politiķu darbības augļi, piemēram, panākot, ka valsts «pati» maksās nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) par sev piederošajām būvēm, tām, no kurām garāmgājējiem uz galvas krīt ķieģeļi. No 2020. gada valstij vai pašvaldībām piederošie nekustamie īpašumi, kas, citējot likuma izmaiņas, «degradē vidi, ir sagruvuši vai apdraud cilvēku drošību», tiks aplikti ar NĪN. Priekšlikumu par šādām izmaiņām Saeimas kolēģu izvērtēšanai bija iesniedzis Latvijas Reģionu apvienības priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. Pēc deputāta domām neesot taisnīgi, ka «iedzīvotājiem ir noteikts maksāt NĪN par vidi degradējošu objektu, bet valstij šāda pienākuma nav». Interesants domu gājiens, tomēr, tam sekojot, netop skaidrs, no kādas sevišķas naudas lādes tiks ņemti līdzekļi graustu nodokļa nomaksai. Īpašā naudas aka nebūs nekas cits kā nodokļu maksātāju kabatas, tāpēc tālejošas loģikas šajā lēmumā nav un panāktā vienlīdzība starp privātajiem un publiskajiem nekustamo īpašumu saimniekiem ir vien plika formalitāte, jo nauda tāpat tiks meklēta nodokļu maksātāju makos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Izveido uzņēmumu mežu īpašnieku un lauksaimnieku kreditēšanai

Db.lv, 07.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mežu apsaimniekošanas, kokrūpniecības, koksnes loģistikas un tirdzniecības uzņēmums, kā arī viens no lielākajiem privātajiem nacionālā kapitāla meža īpašniekiem PATA grupa izveidojis uzņēmumu PATA Finance, kas sadarbībā ar Signet Bank specializēsies finansējuma nodrošināšanā mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem.

PATA Finance mērķis ir nodrošināt finansējuma pieejamību Latvijas mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem situācijā, kad Latvijas bankās vietējiem uzņēmumiem ir visai ierobežotas iespējas saņemt nepieciešamo atbalstu.

Jaunais uzņēmums nodrošinās finansējumu mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem, kuriem ir ātri nepieciešami papildu līdzekļi saimnieciskās darbības attīstībai – piemēram, cirsmu iegādei un izsolēm, īstermiņa apgrozāmajiem līdzekļiem, ES līdzfinansējuma iemaksām, kā arī citām mežsaimnieku un lauksaimnieku naudas plūsmas sabalansēšanas vajadzībām. Aizdevuma piešķiršanas pieprasījumu plānots izskatīt vienas darbadienas laikā.

“Kā latvietim man ir grūti noskatīties, kā aizvien vairāk Latvijas mežu nonāk ārzemnieku rokās. Šobrīd no 100 lielākajiem privātajiem mežu īpašniekiem 67% jau ir ārzemnieki, bet pašiem latviešiem piederošo mežu platības Latvijā samazinās ar katru dienu. Latvijas iedzīvotāji bieži ir spiesti pārdot savu mežu, jo trūkst līdzekļu, nav iespējams citādi pārvarēt īstermiņa grūtības. Lielās bankas šobrīd mazajiem un vidējiem uzņēmumiem palīdz ļoti maz vai nemaz, tām vairāk patīk lielie ārzemju, skandināvu mežu uzpircēji. Covid-19 ārkārtējās situācijas apstākļos daudziem ir kļuvis vēl smagāk, tāpēc mēs kā nacionālā kapitāla uzņēmums saskatām iespēju sniegt palīdzību tiem vietējiem mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem, kuriem tā šobrīd ir nepieciešama. PATA grupas uzņēmumos visā Latvijā strādā vairāk nekā 600 cilvēku, mums ir plašs konsultantu tīkls un desmitgadēm veidojies sadarbības partneru loks, un esam priecīgi, ka sadarbībā ar Signet Bank mēs varam savus resursus izmantot, piedāvājot šo svarīgo pakalpojumu mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem,” pamato PATA grupas vadītājs Uldis Mierkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Konkurences padome: Auto tehniskās apskates funkcijas jāuztic arī autoservisiem, nevis tikai CSDD

LETA, 19.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū, uzraudzībā par transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates jomu secinājusi Konkurences padome (KP).

KP ieskatā, auto tehniskās apskates funkcijas būtu jāuztic arī autoservisiem, nevis tikai Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD).

Tāpat KP atzīmē, ka Latvija, nepamatoti ierobežojot tirgus attīstību, draud pārkāpt Eiropas Savienības (ES) tiesību normas.

KP skaidroja, ka tehniskās apskates pamatpakalpojums ir transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontrole. Apskate ietver arī pienākumu veikt uzraudzību par sodu un nodokļu nomaksu, vadītāja apliecības derīguma termiņu un ierobežojumiem u.c., kas uzskatāma par valsts funkciju. KP, iepazīstoties ar tirgus situāciju un balstoties uz citu valstu pieredzes izpēti, konstatējusi, ka valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū - pārbaudīt transportlīdzekļu tehnisko gatavību piedalīties ceļu satiksmē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

KP: Rīgas dome nepamatoti uzspiež Rīdzinieka kartes īpašniekiem izmantot pašvaldības norēķinu sistēmu

Zane Atlāce - Bistere, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāvošā kārtība, kad Rīdzinieka kartes īpašnieki atlaides par autostāvvietu pakalpojumiem atsevišķās galvaspilsētas zonās var iegūt tikai tad, ja norēķinās, izmantojot pašvaldības pakalpojumu sniedzēju, rada nepamatotus ierobežojumus gan patērētājiem izvēlēties tiem ērtāko norēķinu sistēmu, gan privātajiem uzņēmējiem piedāvāt savus pakalpojumus, norāda Konkurences padome (KP).

Lai novērstu konstatētos tirgus kropļojumus, KP aicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) izvērtēt Rīgas domes rīcību.

SIA Rīgas satiksme, kas galvaspilsētā ir pašvaldības maksas autostāvvietu pilnvarotā apsaimniekotāja, savam meitas uzņēmumam SIA Rīgas karte ir nodevusi ekskluzīvas tiesības uzturēt Rīdzinieka kartes. Rīgas domes saistošie noteikumi paredz, ka Rīdzinieka kartes īpašniekiem, norēķinoties par maksas autostāvvietu lietošanu B, C un D zonās, tiek piemērota 20 % atlaide, taču tikai tādā gadījumā, ja tie izmanto elektroniskās naudas kontu, ko uztur SIA Rīgas karte. Līdz ar to pašvaldība nepamatoti liedz Rīdzinieka kartes īpašniekiem, kas par maksas autostāvvietu lietošanu vēlas norēķināties, izmantojot SIA Mobilly vai citu privātu uzņēmumu pakalpojumus, saņemt konkrēto atlaidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) ir izvirzījuši kandidātus balvas Gada investors ’16 nominācijām par ieguldījumu investīciju nozares veicināšanā Latvijā. Uzvarētāju paziņošana kopā ar investīciju nozares gada apskatu notiks 26. janvārī.

Apbalvojumus astoņās nominācijās saņems privāto personu investīciju un juridisko personu investīciju sektora investori.

Apbalvojuma Gada investors ’16 Gada investīcijas kategorijā privātajiem investoriem nominēts Vjačeslavs Nebogatihs par investīciju pasaulē pirmajā anonīmajā tērzēšanas aplikācijā Anti Chat, Jānis Bergs par investīciju precīzu iekštelpu karšu projektā Indoorvu, Matīss Ansviesulis par investīciju Suit Story - luksus apartamentiem paredzētā platformā, Anatolijs Prohorovs par ieguldījumu mūzikas un skaņas tehnoloģiju uzņēmumā Sonarworks, Maksims Koržanovs par investīciju inovatīvā nekustamo īpašumu pārvaldes risinājumā Rention un Ģirts Cēlājs par investīciju Bro Creation Drums uzņēmumā, kas specializējas akustisko bungu koka stīpu un elektro stīpu ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru