DB Viedoklis

DB viedoklis: Stabi skrejceļa vidū kā Latvijas simbols

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 11.04.2017

Jaunākais izdevums

Par valsts naudu Murjāņu sporta ģimnāzijā uzbūvēta sporta halle – brāķis, bet amatpersonas pauž uzskatu, ka viss ir kārtībā

Tas izklausās pēc pilnīga absurda, bet ir Latvijas mūsdienu realitāte. Vienīgajā sporta ģimnāzijā valstī par vairākiem miljoniem valsts piešķirtas naudas ir notikusi sen gaidīta sporta halles rekonstrukcija, ko paši iesaistītie nodēvē teju par jaunbūvi- tik vērienīgas esot veiktās izmaiņas.

Tāpēc kā bīstama paņirgāšanās šķiet fakts, ka izveidotā handbola laukuma vidū atrodas tur nekādi neiederīgi stabi. Stabi atrodas arī uz skrejceļa, uz kura taču kvalitatīvi vajadzētu trenēties Latvijas jaunajām sporta zvaigznēm. DB aptaujātās amatpersonas pauž uzskatu, ka šiem stabiem, kuriem pat esot izredzes kādreiz tikt notītiem ar jauniem matračiem, tiekot pievērsta neveselīgi liela uzmanība. Galu galā skolas audzēkņiem jaunā halle patīkot, lai turpina vien, riskējot ar traumām, skriet ap monstrozajiem stabiem, kā to skolas audzēkņi ir darījuši arī iepriekšējos 20 gadus. Arī Izglītības un zinātnes ministrija, kuras tiešā pārraudzībā šī skola atrodas, samiernieciski bilst, ka, lai arī halle stabu dēļ esot nestandarta, oficiālas un starptautiskas sacensības te netikšot rīkotas, bet treniņiem šāda būve esot OK.

Izskatās, ka šis ir tikai vēl viens skumjš apliecinājums tam, ka kvalitatīvs darbs Latvijā var tikt veikts tikai tad, ja ir ārvalstu - starptautisko partneru - spiediens. Pārējā laikā ko tur lieki iespringt - kaut kas taču tika uzbūvēts, varbūt no kaut kāda aspekta pat labāks nekā iepriekšējais, bet bērni lai pierod un zina, ka ir dzimuši Latvijā, tāpēc ir jāmācās sasniegt starptautiski atzītus rezultātus arī ar neatbilstošu ekipējumu. Vai tas neizklausās nožēlojami vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu neatkarīgajā Latvijā, pilntiesīgā Eiropas Savienības dalībvalstī, kas vismaz vārdos tiecas pēc Eiropas līmeņa labklājības? Taču to nekad nebūs iespējams sasniegt bez atbilstošas attieksmes pret savas valsts iedzīvotājiem.

Bieži kā visu ķibeļu cēloni pie mums min trūkstošu vai nepietiekamu finansējumu, tomēr vēl svarīgāka par naudu ir atbildīga attieksme pret savu darbu un līdzcilvēkiem. Bez tās rodas ne tikai stabi ceļa vai haļļu vidū, bet arī brūkošas ēkas un defektīvi likumi, ko politiķiem tīk apzīmēt par nozīmīgām un pozitīvām reformām, taču to dēļ nodokļu maksātāju skaits rūk, bet aizbraucēju - pieaug.

Pirms žēli pūst par kārtējo no Latvijas aizbraukušo talantu vai citu valstij zaudēto iespēju, der atcerēties, ka viss sākas no sīkumiem - nepilnības vai kļūdas ir jāizlabo pilnībā, nevis ar tām jāsamierinās. Tikai tā mēs varam cerēt uz šīs valsts attīstību un tās iedzīvotāju panākumiem, kuri gribēs dzīvot šeit un nest Latvijas vārdu pasaulē, nevis pie pirmās izdevības pārcelsies uz turieni, kur viņiem un viņu bērniem neliek uzdauzīt sāpīgus punus uz savu laiku nokalpojušām paliekām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Sākta Viļņas lidostas skrejceļa vērienīgā rekonstrukcija

Dienas Bizness, 17.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu pēdējo 20 gadu laikā vērienīgāko skrejceļa rekonstrukciju, no 14. jūlija līdz 17. augustam, uz 35 dienām pilnībā tiek slēgta Viļņas Starptautiskā lidosta, informē rekonstrukcijas veicēja - būvniecības uzņēmuma A.C.B. pārstāvji.

Būtiskākās no pārmaiņām Viļņas lidostā būs rekonstruētais skrejceļš 150 tūkst. m2 platībā, no jauna izbūvējot četras asfaltbetona kārtas, tā infrastruktūras pilnveide, lidjoslas seguma pastiprināšana un jaunākas klases gaismu sistēmas uzstādīšana. Līdz ar šo rekonstrukciju Viļņas lidosta būtiski uzlabos lidojumu drošību īpaši nelabvēlīgos laikapstākļos un savu konkurētspēju reģionā.

Kompānijā skaidro, ka skrejceļa rekonstrukcijas laikā tiks atjaunots ne tikai skrejceļa segums, bet arī pilnībā pārbūvēta tā infrastruktūra – izbūvēta elektroapgādes un sakaru kabeļu kanalizācija, izveidotas jaunas lidlauka gaismu un drenāžas sistēmas, kā arī izbūvēti jauni lietus ūdens savākšanas kolektori, ūdens novadīšanai no skrejceļa. Vienā virzienā tiks uzlabota CAT II gaismu sistēma, kas ļaus būtiski palielināt drošību, lidmašīnām nolaižoties nelabvēlīgos laika apstākļos. Skrejceļa abos galos tiks pārbūvētas tuvošanās gaismas. Turklāt, skrejceļa apgaismojuma sistēmai tiks izmantoti mūsdienīgākie LED gaismekļi, kas nodrošina labāku apgaismojumu, kā arī uzlabos Viļņas lidostas energoefektivitāti. Pārējie Viļņas lidostas rekonstrukcijas darbi noritēs no 18. augusta pusnakts līdz rudenim, un tie neietekmēs Viļņas lidostas darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostā "Rīga" pabeigta skrejceļa rekonstrukcija, tajā ieguldot kopumā septiņus miljonus eiro, informē lidostā.

Tostarp par 4,5 miljoniem eiro, ieguldot lidostas līdzekļus, atjaunota daļa skrejceļa, bet, piesaistot Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļus, par 2,5 miljoniem eiro izbūvēts otrais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš un rekonstruēta daļa skrejceļa.

Lidlauka infrastruktūras asfalta segums nomainīts 5,7 kilometru garumā, tostarp skrejceļa sānu drošības joslām piecu kilometru garumā un vairāk nekā septiņu metru platumā, kā arī atsevišķam 660 metru posmam visā skrejceļa platumā. Būvdarbos ietilpa arī drenāžas sistēmas un lietus ūdens kanalizācijas izbūve, kā arī skrejceļa uguņu sistēmas atjaunošana, horizontālā marķējuma uzklāšana un teritorijas apzaļumošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties skrejceļa rekonstrukcijai, kas sāksies jūlija vidū, Viļņas lidosta informē par pagaidu izmaiņām lidmašīnu vadībā.

Divas nedēļas, no 3.jūlija līdz 14. jūlijam, lidostā tiks deaktivizēta ILS (lidmašīnu nolaišanās sistēma), un tās vietā tiks izmantota cita navigācijas sistēma, VOR/DME. Tas nozīmē, ka nelabvēlīgu laika apstākļu gadījumā lidmašīnas var tikt novirzītas uz citām tuvākajām lidostām, kā arī var būt spiestas pacelties no citas lidostas.

«Mēs apzināmies un atvainojamies pa sagādātajām neērtībām, taču lūdzam izturēties ar sapratni, jo notiekošais saistīts ar pasažieru drošību,» uzsver Lietuvas starptautisko lidostu operatorkompānijas Lietuvos oro uostai lidostu tīkla galvenais izpilddirektors Donāts Voveris [Donatas Voveris]. Viņš arī atzīmē – visi pasažieri lidmašīnas novirzīšanas gadījumā tiks nogādāti galamērķī, piemēram, organizējot bezmaksas autobusu uz Viļņu, ja lidmašīna būs nolaidusies Kauņā. Līdzīgi pasažieri tiks nogādāti citā lidostā, ja sliktu laika apstākļu dēļ ienākošā lidmašīna būs nosēdusies citur. Gala lēmumu par pacelšanos vai nolaišanos konkrētā lidostā vienmēr pieņem lidmašīnas apkalpe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sākts kriminālprocess par pagājušā piektdienā notikušo lidmašīnas negadījumu Rīgas lidostā

LETA, 20.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) sākusi kriminālprocesu par pagājušā piektdienā notikušo negadījumu ar Vim Airlines lidmašīnu starptautiskajā lidostā Rīga, aģentūra LETA noskaidroja VP.

VP preses pārstāve Ilze Jurēvica aģentūrai LETA teica, ka kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma panta par gaisa transporta kustības drošības vai ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu vai par tehniski bojāta gaisa transportlīdzekļa apzinātu laišanu ekspluatācijā. Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Kriminālprocess sākts par faktu un aizdomās turēto šobrīd nav.

Policija kriminālprocesa izmeklēšanā sadarbosies ar satiksmes ministra pārraudzībā esošo Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroju.

Savukārt Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas nodaļas vadītājs Visvaldis Trūbs aģentūra LETA norādīja, ka birojam patlaban nav informācijas, kas ļautu apstiprināt incidenta patiesos cēloņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas ceļu būvnieks Lietuvā noslēdz 19 miljonus eiro vērtu līgumu

Lelde Petrāne, 22.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ceļu būves uzņēmums A.C.B. šodien Lietuvā parakstījis vienošanos ar Viļņas Starptautisko lidostu par skrejceļa rekonstrukciju, kas tiks uzsākta šā gada martā un norisināsies līdz gada beigām. A.C.B. lielākajā Lietuvas lidostā veiks rekonstrukcijas darbus gandrīz 19 miljonu eiro vērtībā. Būtiskākās no pārmaiņām Viļņas lidostā būs 4 slāņos izbūvētais lidostas skrejceļš ar asfaltbetona segumu 150 tūkst. m2 platībā un lidjoslas seguma pastiprināšana, jaunākas klases gaismu sistēma.

Rekonstrukcijas darbu laikā Viļņas lidosta tiks pilnībā slēgta uz 35 dienām - no 14. jūlija līdz 18. augustam. Vairums aviosabiedrību lidojumus novirzīs uz Kauņas lidostu.

Pēdējo reizi Viļņas lidostas skrejceļš tika rekonstruēts pirms vairāk nekā 20 gadiem.

A.C.B. Viļņas Starptautiskās lidostas rekonstrukcija piešķirta konkursa rezultātā, uzvarot ar labāko piedāvājumu.

Viļņas lidostā tiks veikta skrejceļa rekonstrukcija, atjaunojot ne tikai tā segumu, bet arī pilnībā pārbūvējot pārējo ar to saistīto infrastruktūru - mainot un atjaunojot saistītās elektroinstalācijas, izbūvējot jaunas gaismu sistēmas, izveidojot jaunas drenāžas un meliorācijas sistēmas ūdens savākšanai un novadīšanai. Turklāt lidjoslas seguma pastiprināšana nodrošinās, lai, piemēram, gadījumos, kad lidmašīna paceļoties novirzās no skrejceļa, netiktu nodarīti būtiski bojājumi infrastruktūrai un tādējādi - arī kavēta lidostas darbība. Vienā virzienā tiks izbūvētas CAT III gaismu sistēmas, kas ļaus būtiski palielināt drošību, nolaižoties lidmašīnām miglas laikā. Skrejceļa abās pusēs tiks modernizēta arī tuvošanās gaismu rekonstrukcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lidostas Rīga infrastruktūras attīstībā plāno investēt vairāk nekā 23 miljonus eiro

LETA, 16.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās lidostas «Rīga» infrastruktūras attīstībā plānots investēt vairāk nekā 23 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja lidostas «Rīga» pārstāve Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka infrastruktūras attīstības projekta «Drošas un videi draudzīgas infrastruktūras attīstība starptautiskā lidostā «Rīga»» kopējās plānotās izmaksas veido 23 049 010 eiro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 10 774 241 eiro apmērā, cits publiskais finansējums 710 524 eiro un starptautiskās lidostas «Rīga» finansējums 11 564 245 eiro apmērā.

Projekta mērķis ir uzlabot vides un drošības pasākumus lidostā, sekmējot klimata politikas mērķu sasniegšanu, mazinot lidostas saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, kā arī paaugstinot infrastruktūras energoefektivitāti. Projekts paredz arī drošības infrastruktūras uzlabojumus ar mērķi mazināt terora draudu riskus un uzlabot nododamās bagāžas drošības pārbaužu kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ceļu būves uzņēmums A.C.B. noslēdzis nozīmīgu posmu pēdējo 20 gadu laikā vērienīgākajā rekonstrukcijā – pilnībā no jauna izbūvētas četras asfaltbetona kārtas un pabeigta tā asfaltēšana, informē A.C.B. uzņēmumu grupas komunikācijas konsultante Ieva Kārkliņa.

Līdz lidostas skrejceļa atvēršanai lidojumiem 18. augustā jāveic vēl pieguļošās infrastruktūras izbūvēšana un pilnveide, lidjoslas seguma pastiprināšana un jaunākas klases gaismu sistēmas uzstādīšana. Vērienīgā Viļņas lidostas rekonstrukcija ir unikāls projekts ne vien Lietuvai, bet arī Eiropai.

Infografikā augstāk ieskats atsevišķos projektu faktos.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Viļņas lidostu slēdz uz skrejceļa rekonstrukcijas laiku

FOTO: Sākta Viļņas lidostas skrejceļa vērienīgā rekonstrukcija

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Igaunijas izmeklētāji: Smartlynx lidmašīnai ārkārtas nolaišanās brīdī bija apstājušies abi dzinēji

LETA, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas čārterreisu aviosabiedrības «SmartLynx Airlines» lidmašīna «Airbus A320», kas veica ārkārtas nolaišanos Tallinas lidostā, par mata tiesu izglābusies no katastrofas, jo nolaišanās brīdī tai bija apstājušies abi dzinēji, secināts izmeklēšanā.

«SmartLynx Airlines» pārstāve Ilva Priedniece aģentūrai LETA norādīja, ka kompānija ir informēta par OJK ziņojumu, kas apraksta notikumu gaitu incidenta laikā. Ziņojumā paustā informācija ir korekta.

Priedniece arī atzīmēja, ka incidentā iesaistīto lidmašīnu patlaban pēta tehniskie eksperti, lai aplēstu radušos bojājumus. Atkarībā no gūtajiem rezultātiem tiks lemts, vai un kādas ir iespējas lidmašīnu atgriezt «SmartLynx» flotē. Tāpat lidaparāta ražotājs veiks savu izpēti, lai noskaidrotu lidmašīnas tehnisko problēmu cēloņus, kas izraisīja ārkārtas nosēšanos, «tomēr paredzams, ka šis process nebūs ātrs,» prognozēja «SmartLynx Airlines» pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#SIA Ernesto Design mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis ir stikls, no kura tiek veidoti estētiski kapu pieminekļi, dažādi interjera, eksterjera elementi.

SIA Ernesto Design mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis ir stikls, no kura tiek veidoti estētiski kapu pieminekļi, dažādi interjera, eksterjera elementi.

Mākslas objektu idejas autors un stikla meistars ir Ernests Vītiņš, kurš pamata iemaņas, kā strādāt ar stiklu, ieguva, studējot Latvijas Mākslas akadēmijā. «Ir lietas, kuras dzīvē var iemācīties pašmācības ceļā, bet strādāšana ar stiklu nav šajā kategorijā. Bakalaura studijas beidzu krīzes zemākajā punktā, 2009. gadā, bet maģistrantūru – 2011. gadā. Visu krīzes laiku akadēmijā pētīju un izzināju stikla kā materiāla potenciālu. Doma bija attīstīt biznesu, bet situācija valstī nebija labvēlīga uzņēmējdarbībai, lai piesaistītu finansējumu un domātu par preču, kas ir stipri virs vidējās cenas, ražošanu,» atminas SIA Ernesto Design stikla mākslinieks E. Vītiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic lidmašīna Šeremetjevas lidostā izslīdējusi no manevrēšanas ceļa; tajā bijis arī Augulis

LETA--INTERFAX/EHO MOSKVI, 06.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien no manevrēšanas ceļa Šeremetjevas lidostā Maskavā izslīdējusi Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» pasažieru lidmašīna, apliecināja «airBaltic» pārstāvis Didzis Rudmanis.

«Šodien, 6.decembrī, spēcīgu vēja brāzmu un slidena manevrēšanas ceļa dēļ reiss BT428 no Rīgas uz Maskavu ar lidmašīnu Boeing 737-500 saslīdēja uz manevrēšanas ceļa pēc nosēšanās Šeremetjevas starptautiskajā lidostā,» informēja Rudmanis.

Visi pasažieri tika nogādāti lidostas terminālī. Neviens pasažieris nav guvis savainojumus, kā arī lidmašīnai nav novērojami nekādi vizuāli defekti.

Pasažieru vidū bijis arī Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis, kas ieradies apmeklēt forumu «Krievijas transports», žurnālistiem pavēstīja Krievijas transporta ministrs Maksims Sokolovs.

Lidmašīnai pēc aizvilkšanas uz stāvvietu tiks veiktas papildu pārbaudes. «airBaltic» varēšot sniegt plašāku informāciju pēc pilnīgas situācijas izmeklēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Eksportspēja: Neripo pa lielceļu, bet bruģi

Linda Zalāne, 04.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskaidrība par Latvijas ceļu būves attīstību pēc tam, kad izsīks Eiropas Savienības naudas rene, mudina vietējos uzņēmējus aktīvāk meklēt darba iespējas ārvalstīs

«Latvijas ceļu būve pēdējos gados ir kā narkomāns sēdējusi uz ES fondu naudas adatas, kas 2019.-2020. gadā beigsies. Nodokļu reformā ceļi tika aizmirsti, tādēļ vietējie uzņēmumi meklē eksporta iespējas, jo pretējā gadījumā pēc diviem gadiem nozares apjoms, kas ir pilnībā atkarīgs no valsts un pašvaldību pasūtījumiem, samazināsies četras reizes, trīs ceturtdaļām uzņēmumu būs jābeidz darbība vai jāmaina savs darbības profils,» atzīst biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Latvijas nozares uzņēmumi periodiski piedalās dažādos iepirkumu konkursos ārzemēs. Tiesa, sekmes ir dažādas. Lietuvā līdz šim tiem ir izdevies veikt vairāk darbu; uzņēmumi ir būvējuši tiltus, lidostu, pārvadus, promenādi u.c. Igaunijā līdz šim pieredze nav bijusi tik rožaina. «Ļoti skaidri redzam, ka pat mūsu tuvākie kaimiņi mēģina nosargāt savu tirgu, lai gan teorētiski visas trīs Baltijas valstis ir ES sastāvā un formāli šķēršļiem nevajadzētu būt, bet realitātē tādi ir, piemēram, tiek prasītas konkrētās valsts valodu zināšanas,» stāsta A. Bērziņš. Taujāts, kādēļ līdz šim Latvijas ceļu būvniekiem labāk veicies tieši Lietuvā, nevis Igaunijā, viņš teic, ka viens no faktoriem ir tas, ka mūsējie uzņēmumi ir iekļāvuši lietuviešus savu uzņēmumu kapitāldaļās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Viļņas lidostā nakts stundās sākti sagatavošanās darbi skrejceļa rekonstrukcijai

Zane Atlāce-Bistere, 05.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sagatavotos apjomīgajai Viļņas Starptautiskās lidostas skrejceļa rekonstrukcijai, Latvijas ceļu būves uzņēmums A.C.B. uzsācis sagatavošanas darbus nakts stundās. Tāpēc laikā no plkst. 2.05 līdz 5.05 rītā lidmašīnas Viļņas lidostā netiek pieņemtas, informē uzņēmumā.

No 14. jūlija līdz 18. augustam lidosta tiks slēgta pilnībā, lidmašīnas novirzot uz blakus esošo Kauņas lidostu.

«Pirms lidostas slēgšanas jūlijā un augustā, patlaban veicam sagatavošanās darbus - atsevišķās zonās noņemam lieko sauszemi, veidojam lidostas lidjoslas konstrukcijas, izbūvējam kabeļkanalizācijas u.c. Šis sagatavošanās darbs mums atvieglos apjomīgo skrejceļa rekonstrukciju īsajā laikā», stāsta A.C.B. tehniskā direktora vietnieks Dzintars Blumers.

A.C.B. lielākajā Lietuvas lidostā veic rekonstrukcijas darbus gandrīz 19 miljonu eiro vērtībā. Nozīmīgākos rekonstrukcijas darbus plānots veikt 35 dienas no 14.jūlija līdz 18.augustam, kad plānots pabeigt 70% - 80% no veicamā darba apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Lithuanian Airports” (“Lietuvos oro uostai”) šonedēļ noslēdza līgumu ar Latvijas būvuzņēmumu “A.C.B.”, kas jau šī gada rudenī plāno pārbūvēt Palangas lidostas skrejceļu, kā arī manevrēšanas ceļu un atsevišķas lidostas perona daļas.

Būvuzņēmums jau 2017. gadā veica Viļņas lidostas skrejceļa pārbūvi. Publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības ieguvušais uzņēmums veiks visus līgumā paredzētos būvdarbus par 13,6 miljoniem eiro (bez PVN).

Palangas lidostas rekonstrukcijas darbu laikā paredzēts modernizēt ne tikai skrejceļu, bet arī manevrēšanas ceļu un nozīmīgas perona daļas. Saskaņā ar pašlaik pieejamo informāciju galvenie būvdarbi norisināsies šī gada septembrī un oktobrī. Būvdarbu ietvaros lidostas darbība tiks apturēta uz laiku līdz 45 dienām, kas ir visīsākais iespējamais būvdarbu veikšanas laiks.

“Mums šis ir jau otrais liela mēroga lidostas infrastruktūras rekonstrukcijas projekts Lietuvā, jo 2017. gadā “A.C.B.” izpildīja tehnoloģiski līdzīgu projektu Viļņas lidostā, ko arī pārvalda uzņēmums “Lithuanian Airports”. Toreizējā projektā 35 dienās rekonstruējām skrejceļa segumu vairāk nekā 150 000 m2 platībā. Pateicoties šai pieredzei, esam pārliecināti, ka spēsim izpildīt projektu Palangas lidostā saskaņā ar klienta noteikto grafiku, ievērojot visas tehniskās un kvalitātes prasības,” saka “A.C.B.” uzņēmumu grupas operatīvais vadītājs Armands Sviķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ķīnas pasažieru lidmašīna nolaišanās laikā noslīd no skrejceļa Manilas lidostā

LETA, 17.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas pasažieru lidmašīna spēcīgā lietū naktī nolaišanās laikā noslīdējusi no galvenā skrejceļa Manilas lidostā, kas pēc incidenta daļēji slēgta, piektdien paziņojušas Filipīnu amatpersonas.

Visi 157 pasažieri un astoņi apkalpes locekļi tika evakuēti un neviens no viņiem nav cietis.

Lidmašīna, kas lidoja no Ķīnas dienvidaustrumu pilsētas Sjameņas, nolaidās otrajā piegājienā, bet pēc tam noslīdēja no skrejceļa.

Lidmašīnas spārni un dzinēji ir nopietni bojāti, vēsta Ķīnas ziņu aģentūra «Siņhua».

Lidmašīnas «melnā kaste» tiks nosūtīta uz Singapūru, jo Filipīnu varasiestādēm nav iespēju to analizēt.

Manilas starptautiskās lidostas pārvaldes pārstāvis paziņoja, ka tagad viņu prioritāte ir no jauna atvērt skrejceļu, bet piebilda, ka viņi nesteidzas, jo cilvēku drošība ir pirmajā vietā.

Incidenta dēļ piektdien lidostā atcelti vai citur novirzīti 32 avioreisi, lai gan divi mazāki skrejceļi turpina darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Albānijas galvaspilsētas Tirānas lidostā otrdien tika nolaupīti miljoniem eiro no Austrijas aviokompānijas «Austrian Airlines» lidmašīnas, paziņoja policija.

Bruņoti vīri izlauzās uz lidostas skrejceļa un nolaupīja naudu, kuru bija paredzēts aizvest uz kādu banku Vīnē.

Ārvalstu bankas Albānijā sūta savu konvertējamo valūtu uz Vīni, jo Albānijas centrālā banka nepieņem šādus noguldījumus.

Viens no uzbrucējiem tika nogalināts apšaudē ar policiju.

Albānijas policija saistībā ar šo uzbrukumu aizturēja četrus cilvēkus un nopratināja vēl 40.

Laupītāji nokļuva uz Tirānas Mātes Terēzes starptautiskās lidostas skrejceļa caur vārtiem, kurus izmanto ugunsdzēsēji.

Policija paziņoja, ka trīs bruņoti laupītāji militārā apģērbā ieradās un izteica draudus bagāžas kontroles darbiniekiem, bet pēc tam nolaupīja naudu.

Sākotnēji tika ziņots par nolaupītiem 2,5 miljoniem eiro, bet vietējie mediji apgalvo, ka šī summa varētu būt pat piecas reizes lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jamaikas sprinta zvaigzne Useins Bolts svētdien noliedza iespēju atgriezties sacensībās un sacīja, ka viņam bija skumji, taču satraucoši atvadīties no vieglatlētikas. Sportists gan uzsvēra, ka neveiksmīgais pasaules čempionāts Londonā nemainīs viņa iepriekšējos sasniegumus.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka 100 metru sprintā Bolts bija spiests samierināties ar bronzu, kamēr par pasaules čempionu kļuva viens no viņa niknākajiem konkurentiem, amerikānis Džastins Getlins. Savukārt savā pēdējā startā sprinteris augšstilba muskuļa krampju dēļ veica tikai nepilnu pusi no pēdējā posma 4x100 metru stafetē, nokrītot uz skrejceļa un paliekot bez rezultāta.

«Katru reizi 100 metros esmu centies demonstrēt savu labāko sniegumu un sniegt labu šovu. Esmu bēdīgs aiziet šādi,» sacīja 30 gadus vecais Bolts. «Taču nedomāju, ka viens čempionāts mainīs manis iepriekš paveikto.»

Pasaules Vieglatlētikas federācijas (IAAF) prezidents Sebastjans Ko ir salīdzinājis Boltu ar bokseri Muhamedu Ali ne tikai sportisko sasniegumu, bet arī harizmas un personības dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stambulas lidostā trešdien nolaišanās laikā no skrejceļa noskrējusi un aizdegusies pasažieru lidmašīna, kā rezultātā trīs cilvēki gājuši bojā un 179 ievainoti, vēstīja ziņu aģentūra "Anadolu", citējot Turcijas veselības ministra Fahretina Kodžas teikto.

Lidmašīna slīdēja 50 līdz 60 metrus šosejas virzienā, pēc tam 30 līdz 40 metrus krita grāvī un apstājās kādā laukā, paziņoja Stambulas gubernators Ali Jerlikaja.

Gubernators arī pavēstīja žurnālistiem, ka ievainotie nogādāti 18 slimnīcās un ka vairums no viņiem guvuši vieglus ievainojumus un "jūtas labi, izņemot vienu, divus cilvēkus".

Televīzijā pārraidītajos attēlos redzams, ka Turcijas zemo cenu aviokompānijas "Pegasus" lidmašīnas "Boeing 737" priekšgals ir pilnībā sadragāts un ka sašķēlusies arī lidaparāta aste.

Turcijas transporta ministra Mehmeta Čahita Turhana sniegtā informācija liecināja, ka lidmašīnā kopumā atradušies 177 cilvēki. Jerlikaja precizēja, ka lidmašīnā bija 183 cilvēki - 177 pasažieri, tai skaitā divi zīdaiņi, kā arī četri stjuarti un divi piloti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar ļoti strauju pieaugumu izcēlušies daži tematiskie biržā tirgotie fondi.

Šogad līdz šim guvumi no ieguldījumiem populārākajās akcijās bijuši izcili. Tiesa gan, vēl labāk gājis atsevišķiem tematiskajiem, biržā tirgotajiem fondiem, kas seko līdzi specifisku uzņēmumu akcijām. Daži tādējādi teic – pasaulei mainoties, labāk ies tādiem ieguldījumiem, kas savu likmi arī liek uz rūpniecības un sociālajām izmaiņām.

ASV Standard & Poor’s 500 akciju indeksam padevies labākais gada starts kopš 1987. gada, kur tā vērtība palēkusies par 11% (interesanti gan ir tas, ka tā paša 1987. gada oktobra vidū notika totāls ASV akciju tirgus sabrukums, kas vēsturē iegājis ar nosaukumu «melnā pirmdiena».

Proti, pirms jau vairāk nekā 30 gadiem 19. oktobrī ASV lielas kapitalizācijas uzņēmumu Dow Jones Industrial Average akciju indeksa vērtība tirdzniecības sesijas laikā saruka par 22,6%). Tikmēr ir tādi ETF, kuru cenu pieaugums bijis pat trīs un piecas reizes straujāks. Uz pārējo fona izceļas trīs šādi fondi, kuru investīciju tematika saistīta ar jaunajiem modes kliedzieniem – marihuānu un atjaunojamo enerģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā Tu atzīmē Latvijas simtgadi? Iepazīsties ar VIA SMS, kura piedāvājumā ir ātrie kredīti, idejām, kā sagaidīt valsts 100. dzimšanas dienu!

##Patriotiskais brauciens

Tuvojoties 11. novembrim, kad tiek atzīmēta Lāčplēša diena, apceļo Latviju patriotiskās noskaņās, dodoties uz Brīvības cīņu piemiņas vietām! Latvijas brīvības cīņas sākās tūdaļ pēc Latvijas Republikas neatkarības dibināšanas 1918. gadā. Tās ilga līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas un Krievijas miera līgums. Pateicībā un godināšanā Brīvības cīņu veterāniem tika izveidots Lāčplēša kara ordenis.

Karti ar Latvijas brīvības cīņu piemiņas vietām aplūko šajā mājaslapā!

##Katrai ģimenei savs ozols

Veido Latviju zaļāku un stiprāku, kopā ar ģimeni iestādot ozolu. Ozols simbolizē ne tikai spēku un izturību, bet arī mīlestību pret savu valsti. Šis koks ir enerģētisks un sargā no ļaunuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Euroaptieka valdes priekšsēdētāju Ivaru Nelsonu

Lelde Petrāne, 13.01.2017

Biroja darbinieki strādā aptiekā, lai labāk izprastu pienākumus un darba dienas ritējumu

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Ivars Nelsons, SIA Euroaptieka valdes priekšsēdētājs.

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Lepojos, ka mēs bijām pirmie, kas izveidoja pašapkalpošanās tipa aptiekas. Euroaptieka bija arī pirmā, kas ieviesa konsultācijas aptiekās – izglītotus darbiniekus, kuri strādā tieši pašapkalpošanās zālēs un konsultē klientus, palīdzot viņiem gan orientēties preču klāstā, gan izvēlēties sev piemērotākos produktus. Pašlaik mēs mērķtiecīgi vēlamies panākt, ka aptieka ir vieta, kuru cilvēki apmeklē, lai preventīvi rūpētos par savu veselību un labsajūtu, nevis ierastos tikai tad, kad jau ir skārušas veselības problēmas. Manuprāt, ir jālauž stereotips par aptieku kā tikai zāļu tirdzniecības vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Mainās Valsts policijas autotransporta trafarējums

Laura Mazbērziņa, 11.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) prezentējusi savu jauno vizuālo identitāti, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju.

Līdz ar to mainīsies policijas autotransporta trafarējums.

Latvijas Mākslas akadēmijas studenti gandrīz gadu strādāja pie Valsts policijas uzdevuma – izveidot jaunu trafarējuma dizainu policijas operatīvajam transportam, kas būtu mūsdienīgs. Latvijas Mākslas akadēmijas studentu grupas kopumā izstrādāja sešus interesantus, profesionālus un prasībām atbilstošus piedāvājumus, no kuriem policijas un akadēmijas ekspertu atzinību tomēr guva Latvijas Mākslas akadēmijas Funkcionālā dizaina nodaļas studentes Megijas Jurevicas un Sallijas Štāles, doc. Maijas Rozenfeldes un prof. Ingūnas Eleres vadībā, veidotais dizains.

Jaunajā dizainā attēloti likteņupes Daugavas straumes ritmi. Kustība un dinamika, kas izriet no upes steigas, simbolizē virzību uz priekšu nākotnē. Šie elementi stilizētā veidā asociējas arī ar Laimas zīmi jeb Laimas slotiņu. Tā simbolizē mūžību un ritmu, dvēseles sargātāju. Zīme ir veiksmes, svētības un laimes simbols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FOTO: Apbalvoti 2018. gada lielākie nodokļu maksātāji Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 18.04.2019

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, AS «UPB» pārstāve ar saņemto balvu kategorijā «2018.gada lielo nodokļu maksātāju grupā kā lielākais nodokļu maksātājs Kurzemes plānošanas reģionā» un finanšu ministrs Jānis Reirs VID Lielo nodokļu maksātāju svinīgajā apbalvošanas ceremonijā.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

LU Botāniskais dārzs gaida investorus

Laura Mazbērziņa, 30.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs gaida investorus, kuri būtu ieinteresēti saglabāt kultūras mantojumu, kā arī ieguldīt Botāniskā dārza attīstībā.

Botāniskā dārza infrastruktūra ir ļoti novecojusi, teic LU Botāniskā dārza direktors Uldis Kondratovičs. Pēdējie nozīmīgākie ieguldījumi ir bijuši pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fondam. 2013. gadā viņi kopā ar toreizējo Latvijas Universitātes rektoru, profesoru Mārci Auziņu parakstīja nodomu protokolu par sadarbību un atbalstu projektiem LU Botāniskā dārza attīstībai, kultūras mantojuma saglabāšanai, kā arī Eiropas humānās tradīcijās balstītu zināšanu un prasmju izplatīšanai. «Viņu atbalsts sakrita ar tuvošanos Botāniskā dārza simtgadei, kura būs 2022. gadā. Ieguldītā summa bija gana liela un mums nozīmīga, lai dažādus dārza darbus varētu veikt pakāpeniski un tie neietekmētu apmeklētājus. Viņu atbalsts LU Botāniskajam dārzam paredzēja kolekciju un ekspozīciju stādījumu atjaunošanu un papildināšanu, teritorijas infrastruktūras sakārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām - izveidot un atjaunot gājēju celiņus, atpūtas zonas, lai dārzs būtu vieta, kur atpūsties,» teica U. Kondratovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru