Otrdien gaidāmajā lidostas Rīga akcionāru sapulcē valdes locekles amatā plānots iecelt bijušā premjera Valda Dombrovska (Vienotība) biroja vadītāju Olitu Augustovsku.
Tiem, kuri palaiduši garām, pavisam īsi atgādināšu. Stāsts ir gaužām vienkāršs un pat prasts, proti, Augustovska līdz ar Laimdotas Straujumas (Vienotība) kļūšanu par premjeri darbu ir zaudējusi, tāpēc lidostas valdi paplašinās no pieciem valdes locekļiem līdz sešiem un Dombrovska līdzgaitniecei būs sarūpēta silta vieta ar «godīgu un taisnīgu» mēneša atalgojumu aptuveni 4000 eiro apmērā. Jāatgādina, ka Augustovska ir politpadomju profesionāle vēl kopš Jaunā laika laikiem. Ir pāris lietu, kas man personīgi šajā gadījumā ne vien liek pasmīnēt, kā tas ir dažkārt, klausoties amatpersonu un politiķu makaronu kāršanā un batonu spraušanā, bet rada arī sajūtu, ka tieku uzskatīts, piedodiet, par idiotu. Pirmkārt, pašas Augustovskas publiskā retorika. Viņa laikrakstam Diena stāstījusi, ka pēc darba Valda Dombrovska birojā nav bijis plāna strādāt valsts pārvaldē, jo strādāt, runājot viņas pašas vārdiem, viņai «būtu, kur». Darbu piedāvājis ministrs Anrijs Matīss, kurš pēc Straujumas valdības apstiprināšanas piebiedrojies tiesiskuma, likumības un korupcijas galvenajiem uzraugiem Latvijā, proti, partijai Vienotība. Pašai Augstovskai informācija par atalgojumu bijis jaunums, jo viņa, piekrizdama ministra piedāvājumam, neesot pat painteresējusies, kāda tā ir. Šādā gadījumā ir tikai un vienīgi divas iespējas – vai nu absolūta uzticība partijai, ka «gan jau neapbižos» (un izskatās, ka neapbižo ar’), vai pietiekama turība, lai par tādiem sīkumiem nesatrauktos.
Otrkārt, lieki teikt, ka pašai Augustovskai nav pietiekamas pieredzes, lai ieņemtu šādu amatu. Tātad lēmums ir klaji politisks. Mulsina vienīgi tas, cik prasti ar cirvi tēsts, bez jelkādas politiskas filigranitātes. Vecais stāsts par to, ka ilga atrašanās pie varas jebkuros laikos notrulina tiktāl, ka pat klajai bezkaunībai tiek rasti un pašiedvesmojoši atrasti visdažādākie likumiski tiesiskie argumenti. Treškārt, satiksmes ministra Anrija Matīsa teiktais, ka «šo valdi ir nepieciešams stiprināt tieši no pārvaldības viedokļa». «Vairākus mēnešus jau tiek veikta izmeklēšana noklausīšanās lietā. Viņa ar savu pieredzi varētu palīdzēt saprast, kas tad tur īsti notiek,» teicis ministrs. Ar pieciem valdes locekļiem, protams, ir par maz, lai noskaidrotu, kas «tad tur īsti notiek», un 4000 eiro mēnesi ir pilnīgi noteikti «īstā, vienīgā un pareizā» investīcija šim cēlajam mērķim. Uz jautājumu, vai obligāti šī jautājuma risināšanā bija jāieceļ kāds papildu valdes loceklis, Matīss Dienai vēlreiz uzsvēris, ka viņai ir pieredze pārvaldībā un svarīgi, lai «lidostai ar ministriju būtu cieša saikne, lai turpmāk nenotiktu līdzīgi brīnumi». Manuprāt, zili brīnumi notiek gan. Un šoreiz ne jau lidostā.
Ceturtkārt, Ministru kabineta noteikumu nr. 311 elegantā apspēle, kas nosaka, ka īpaši lielās valsts kapitālsabiedrībās valdes locekļu skaits nevar būt lielāks par septiņiem. Proti, Satiksmes ministrija norāda, ka šobrīd ir brīvas veselas divas valdes locekļu vietas! Nu gluži kā Imanta Kalniņa un Māra Čaklā dziesmā par to, ka «viena vieta uz brieža vēl brīva». Atliek vien izdomāt pienākumus. Protams, arī fakts, ka jautājums par valdes paplašināšanu tiek aktualizēts tieši šobrīd, ir tikai sakritība, ko savā labā izmanto tumšie spēki. Ar pašu Augustovsku tam nav sakara. Labi, saprotu, satiksmes ministrs Anrijs Matīss un Satiksmes ministrija kopumā ir pēdējais, ko šajā stāstā vainot. Tāpat neesmu naivs un pietiekami labi saprotu, ka ministrs ir pēdējais un publiskais posms Olitas Augustovskas darbā iekārtošanas stāstā. Politiskās konjunktūras konstrukcijas nogalina visskaļākos politiskos saukļos. Un ar šo šofera meitas stāstu mēs turpinām bērēt lielu daļu no tiesiskuma koalīcijas jājamzirgiem.
