Eksperti

Konkurētspējas matrica – rīks stratēģisku lēmumu pieņemšanai

Andžela Veselova - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 02.11.2018

Jaunākais izdevums

Lai novērtētu nozares vai uzņēmuma konkurētspēju, tiek izmantoti dažādi modeļi un metodes, piemēram, BCG jeb Bostonas Konsultāciju Grupas (Boston Consulting Group) produktu portfeļa matrica, kā arī GE (General Electric) daudzfaktoru analīze jeb izaugsmes un tirgus daļas matrica u.c.

Taču, raksturojot esošo konkurētspējas situāciju, bieži ar minētajiem rādītājiem ir par maz. Analīzē jāiekļauj plašāka dažādu iekšējo un ārējo faktoru analīze. Tāpēc mūsdienās katrs uzņēmums, kurš patiesi vēlas veikt noteiktus uzlabojumus uzņēmējdarbībā, pielieto Konkurētspējas profila matricu (The Competitive Profile Matrix jeb CPM).

Tas ir bezmaksas stratēģiskās plānošanas rīks, kas mūsdienās uzņēmumiem ļauj salīdzināt sevi ar konkurentiem, lai pēc iespējas precīzāk noteiktu gan savas, gan konkurentu stiprās un vājās puses. Matricas izveidošana nav pārāk sarežģīts, bet vairāk gan laikietilpīgs process. Uzņēmumam arī jārēķinās, ka matricas veidošanā iesaistītiem cilvēkiem ir jāpārzina situācija uzņēmumā un jāspēj novērtēt konkurenti.

Daudzi citi konkurētspējas analīzes rīki kopumā ir vienkārši dokumenti, kuros var aprakstīt atšķirības starp pētāmo uzņēmumu un tā konkurentiem, savukārt konkurētspējas profila matricas novērtējumā izmanto dažādus konkurētspējas faktorus, kurus bieži sauc par kritiskiem veiksmes faktoriem.

Proti, katram uzņēmumam būs atšķirīgas stiprās un vājās puses, neraugoties uz līdzīgu darbības jomu un statusu (mazs, vidējs vai liels uzņēmums). Piemēram, viena uzņēmuma stiprā puse būs izmaksas, pateicoties veiksmīgi organizētām piegādes ķēdēm, citam - produktu kvalitāte vai klientu apkalpošana.

Konkurētspējas profila matricas galvenie komponenti - kritiskie veiksmes faktori, svars, reitings un punkti (rezultāts), kā arī kopējie punkti un kopējais rezultāts. Kritiskie veiksmes faktori bieži praksē tiek saukti arī par galvenajiem veiksmes faktoriem (key performance indicators). Tie ir galvenie atribūti, kas konkrētajā nozarē nosaka vai var noteikt panākumus. Kritiskie veiksmes faktori dažādās nozarēs būs atšķirīgi, tos veidos ar uzņēmuma darbību saistīti iekšēji un ārēji faktori. Jo vairāk kritisko veiksmes faktoru uzņēmums būs iekļāvis konkurētspējas profila matricā, jo tā būs kvalitatīvāka un spēs sasniegt labāku rezultātu.

Kritiskie veiksmes faktori atšķiras, bet ir arī tādi, kas daudzām jomām var būt kopēji, piemēram, inovācijas, mārketinga aktivitātes, zīmola reputācija, produktu kvalitāte, klientu serviss, cenu konkurētspēja, tehnoloģiju izmantošana, izmaksas, produktu dažādība, uzņēmuma atrašanās vieta, klientu lojalitāte un uzņēmuma vadības kompetence.

Veicot aprēķinus, katram kritiskam veiksmes faktoram piešķir svaru. Zemāks svars nozīmē, ka faktors nav īpaši būtisks, lai noteiktu uzņēmuma panākumus, bet augstāks vērtējums nozīmē, ka šis faktors ir kritiski svarīgs, lai noteiktu uzņēmuma veiksmi biznesā. Pēc visu kritisko veiksmes faktoru noteikšanas jāpiešķir tiem punktu skaits, lai redzētu, kāds ir katra kritiskā veiksmes faktora novērtējums uzņēmumā. Bieži vienkāršības dēļ izvēlas 4 ballu skalu. Kad pabeigta ballu piešķiršana, tad katra kritiskā veiksmes faktora svars tiek reizināts ar piešķirto ballu skaitu. Šis aprēķina rezultāts dod svērto punktu skaitu katram pētījumā iekļautajam dalībniekam. Uzņēmums ar visaugstāko kopējo ballu skaitu tiek uzskatīts par visspēcīgāko tirgū (salīdzinājumā ar citiem konkurentiem). Jo lielākas rezultātu atšķirības starp uzņēmumiem, jo lielākas ir konkurētspējīgās priekšrocības.

Tādējādi, apkopojot visu iepriekš minēto, var secināt, ka konkurētspējas profila matricai ir gan savas priekšrocības, gan trūkumi. Tā ļauj analizēt konkurentu relatīvi stiprās un vājās puses, lai izveidotu efektīvu uzņēmuma konkurences stratēģiju; uzņēmums vieglāk var vizuāli salīdzināt konkurējošos uzņēmumus, kā arī iegūtais rezultāts ļauj vieglāk noskaidrot, kuri uzņēmumi spēj sniegt vislabāko piedāvājumu tirgū.

Uzņēmumam, kas izvēlējies savā darbā izmantot konkurētspējas profila matricu, noteikti ir jārēķinās ar noteiktiem tās trūkumiem, piemēram, jāņem vērā, ka balles, kas piešķirtas kritiskiem veiksmes faktoriem, ir subjektīvas. Tas nozīmē - tās var būt neprecīzas, kas zināmā mērā var negatīvi ietekmēt stratēģisko lēmumu pieņemšanas procesu, tāpēc jāpārliecinās par iegūto datu patiesumu. Uzņēmumam var sagādāt problēmas iegūt informāciju par konkurentiem, kā arī viena kritiskā veiksmes faktora zemais novērtējums var negatīvi ietekmēt uzņēmuma kopējo ballu skaitu.

Kopumā var secināt, ka konkurētspējas profila matrica var tikt izmantota uzņēmumu salīdzināšanai ar konkurentiem ar daudzu faktoru palīdzību un tā var kalpot par vēl vienu stratēģisku rīku uzņēmējdarbības attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Globālajā konkurētspējas indeksā Latvija atpaliek no pārējām Baltijas valstīm

Db.lv, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība "Dienas Bizness" sadarbībā ar AS "Gaso", AS "Latvijas Gāze", AS "Latvenergo" un AS "Augstsprieguma tīkls" rīko ikgadējo enerģētikas nozares konferenci "Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu", lai runātu par svarīgākajiem jautājumiem nozares ilgtspējīgai attīstībai.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo spēcīgas pārmaiņas, gan Eiropas zaļā kursa ietvaros, gan ar enerģētiku saistītajās nozarēs – siltumapgādes, transporta, ražošanas un citās tautsaimniecības nozarēs.

Ja vērtē no tehnoloģiju puses – Eiropā tiek īstenoti aizvien ambiciozāki projekti, kas apliecina nozaru gatavību kļūt klimatneitrālām, ieviešot jaunus risinājumus, kas balstīti, izmantojot zaļo enerģiju. Priekšplānā izvirzās valstis, kas attīsta enerģijas ražošanu no AER vai citiem resursiem atbilstoši Klimata plāna mērķu sasniegšanai.

Raugoties no finansējuma aspekta, nenoliedzami, ES atbalstam, valsts atbalsta politikai, uzņēmējdarbības videi un normatīvajam regulējumam ir izšķirīga nozīme enerģētikas un saistīto nozaru sekmīgai virzībai Eiropas zaļā kursa un Klimata mērķu sasniegšanas virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nodokļu slogs degvielai nākamgad būs par 10 centiem litrā augstāks nekā Lietuvā

Ilze Žaime, 12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja spēkā stāsies valdības plānotā akcīzes nodokļa palielināšana benzīnam un dīzeļdegvielai, ar 2020.gada 1.janvāri būtiski cietīs vietējais degvielas tirgus, tādējādi veicinot kaimiņvalstu degvielas tirdzniecības augšupeju un budžeta ienākumus, prognozē Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA).

«Līdz ar 2020. gada 1. janvāri nodokļu politikas dēļ degvielas cenu starpība ar Lietuvu vien pieaugs līdz 10 centiem litrā. Jau pašlaik Latvijas degvielas tirdzniecības nozare zaudē konkurētspējā ar Lietuvu. Lietuvā vēsturiski un pašlaik akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem vienmēr ir bijušas zemākas nekā Latvijā, no 2020. gada 1. janvāra starpība ievērojami pieaugs,» pauž LDTA izpilddirektore Ieva Ligere.

Akcīzes nodokļa naftas produktiem politika būtiski ietekmē Latvijas degvielas tirdzniecības realizācijas apjomus, jo samazināsies konkurētspēja ar kaimiņvalstīm, it īpaši ar Lietuvu.

Kopš akcīzes nodokļa palielināšanas naftas produktiem 2018. gada 1. janvārī ir ievērojami samazinājies naftas produktu realizācijas apjoma pieauguma temps. 2017. gadā kopējais autodegvielu realizācijas apjoms pieauga par 5,17%, taču 2018. gadā tikai par 1,19%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm Latvijas digitālā konkurētspēja, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kritusies par trīs vietām un ierindojas 18.vietā, liecina Eiropas Savienības Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rezultāti par 2020.gadu.

Igaunija šajā indeksā ierindojas 7.vietā, bet Lietuva - 14.vietā.

Kā vislabākā digitālā attīstība un konkurētspēja noteikta Somijai, kurai seko Zviedrija un Dānija.

Savukārt beidzamās trīs vietas ieguvusi Rumānija, Grieķija un Bulgārija.

DESI dati liecina, ka digitalizācijas izaugsme, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir novērota visās ES dalībvalstīs.

Neskatoties uz pozīciju kritumu statistikā, Latvija aizvadītajā gadā turpinājusi uzlabot elektroniskās pārvaldes pakalpojumu kvalitāti, nodrošinājusi ļoti labu platjoslas pārklājumu ar augstas veiktspējas tīkliem, un 5G nodrošināšanai valstī ir piešķirts radiofrekvenču spektrs.

DESI secināts, ka Latvijas uzņēmējdarbības nozarē joprojām netiek izmantotas digitālo tehnoloģiju sniegtās iespējas. Arī attiecībā uz digitālajām prasmēm Latvijas rādītāji esot krietni zem vidējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Rimi Latvia vadītājs: Lidl piedāvājumam Latvijas tirgū atradīsies pietiekami daudz pircēju

LETA, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas zemo cenu veikalu tīkla Lidl piedāvājumam Latvijas tirgū atradīsies pietiekami daudz pircēju, intervijā aģentūrai LETA atzina mazumtirdzniecības veikalu tīkla SIA Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Komentējot to, kā Lidl ienākšana Latvijas tirgū ietekmēs konkurenci mazumtirdzniecībā gan Latvijā, gan Baltijā, Turlais sacīja, ka, runājot par konkurenci Baltijas valstīs, katrai no tām ir sava specifika un atšķirība. «Jā, mēs zinām, ka Lidl ir ienācis Lietuvā un ir mainījis tendences tirgū. Esam redzējuši rindas pie šiem veikaliem, un pieļauju, ka arī Latvijā būs pietiekami daudz cilvēku, kas gribēs iepirkties Lidl. Tur būs savs piedāvājums. Neesmu drošs, vai tās ir labas ziņas vietējiem ražotājiem,» sacīja Turlais.

Viņš skaidroja, ka, vērtējot citu valstu pieredzi, viņu māc šaubas, ka lielākā daļa produktu būs Latvijā ražoti. «Tas ir koks ar diviem galiem. Protams, ka ir ļoti labi, ja mūsu pircējiem ir pieejamas zemākas cenas preces un cita koncepta veikali. Konkurence - tas jau ir tikai labāk patērētājiem. Tomēr Latvijas ražotāju produkcijas īpatsvars Lidl veikalos šajā gadījumā ir tāds aktuāls jautājums,» uzsvēra Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #12

DB, 23.03.2021

Dalies ar šo rakstu

Mēs uzskatām, ka nevis jāceļ nodokļi un jāievaino mūsu konkurētspēja investīciju un darbaspēka piesaistē, bet gan ir jārada apstākļi, lai pie tām pašām likmēm bizness varētu nodrošināt augstākus apgrozījumus, augstākus peļņas rādītājus un pie viena tad arī kopumā lielāku nodokļu nomaksu.Tā intervijā Dienas Biznesam pauž finanšu ministrs Jānis Reirs.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 23. marta numurā:

  • Statistika - cik zaudējam, nespējot pielāgot ekonomiku pandēmijai?
  • Intervija- „Mēs uzskatām, ka nevis jāceļ nodokļi un jāievaino mūsu konkurētspēja investīciju un darbaspēka piesaistē, bet gan ir jārada apstākļi, lai pie tām pašām likmēm bizness varētu nodrošināt augstākus apgrozījumus, augstākus peļņas rādītājus un pie viena tad arī kopumā lielāku nodokļu nomaksu” – intervijā "Dienas Biznesam" pauž finanšu ministrs Jānis Reirs.
  • Tēma - jāpielāgojas vīrusa klātbūtnei. Par Eiropā iecerēto digitālo sertifikātu ceļošanai un ekonomika būs jāpasargā arī no nākotnes pandēmijām.
  • Finanšu tirgi - gals likmju brīvdienām, iespējams, agrāk, nekā gaidīts.
  • Personāls - krīzi pārdzīvos elastīgākie.
  • Viedoklis - Andrejs Belijs: Briest pārmaiņas gāzes nozares regulācijā.
  • Portrets - uzņēmēja Aiva Vīksna - biznesa lēdija ar nezūdošu enerģiju.
  • Tendences - Briest bagātības nodevu paisums. Jādomā par izaugsmi, nevis to, kā demotivēt strādāt un pelnīt.
  • Dienas Bizness Konferences - Koka izmantošanā būvniecībā.
  • Brīvdienu ceļvedis - Lauris Aleksejevs, restorāna 36.Line restaurant līdzīpašnieks.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

TOP 10: Taisnīgākie atalgojuma maksātāji Latvijā

Laura Mazbērziņa, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Personālvadības konsultāciju un pētījumu kompānija Fontes apbalvojusi taisnīgākos atalgojuma maksātājus Latvijā.

Darba devēju vērtēšana noritēja vairākos posmos. Vispirms tika atlasīti tie uzņēmumi, kuri par vienu un to pašu darbu maksā vienlīdzīgi – gan sievietēm, gan vīriešiem. Pēc tam tika izvērtēta atalgojuma konkurētspēja ar darba tirgu – atalgojums nevarēja būt ievērojami zemāks par tirgus tendencēm, savukārt vienādu amatu veicējiem uzņēmumā nevarēja būt ļoti atšķirīga alga. Visbeidzot bija svarīgi, lai vadītāju un augstākā līmeņa vadītāju starpā būtu gan sievietes, gan vīrieši.

«Esam novērojuši, ka arvien vairāk Latvijas uzņēmumu domā par savas atalgojuma sistēmas un politikas sakārtošanu – darba devējs saprot, ka ne vien atalgojuma konkurētspēja, bet arī taisnīgs atalgojums ir svarīgs esošo darbinieku motivēšanā un jaunu profesionāļu piesaistē. Ceram, ka Fontes iedibinātā balva kalpos par stimulu arī citiem uzņēmumiem, lai izvērtētu, vai esošā atalgojuma sistēma nodrošina taisnīgu attieksmi pret visiem darbiniekiem,» norāda Anta Praņēviča, Fontes pētījuma grupas vadītāja un valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Znotiņa: FID ir liels prieks strādāt ar Swedbank, SEB, banku Citadele, bet nav nekāda prieka strādāt ar vairākām citām bankām

LETA, 16.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bankām ir jāmācās apkalpot augsta riska klientus, lai neciestu valsts ekonomika un konkurētspēja, trešdien Finanšu nozares asociācijas diskusijā "Atbilstības kultūra - ilgtspējīgas attīstības pamats" sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa.

"Latvijas valdība ir izdarījusi savu mājasdarbu un neesam nokļuvuši "pelēkajā sarakstā". Tagad pienācis laiks savu mājasdarbu izdarīt bankām - jāsāk darboties tā, lai neciestu valsts ekonomika un konkurētspēja," sacīja Znotiņa.

Viņa uzsvēra, ka pēdējā laikā FID saņem arvien vairāk sūdzību no uzņēmējiem, nozaru asociācijām, Saeimas deputātiem, valdības pārstāvjiem par to, ka FID "ar ugunsmetēju ir nodedzinājis visu".

"Bankas patlaban vēl nesaprot, kā "paņemt" pieļaujamo riska daļu. Augsta riska klients nav tas klients, no kura bankai būtu jāizvairās. Ja bankas nepratīs strādāt ar augsta riska klientiem, ja tiks pārprasti normatīvie akti, cietīs valsts ekonomika un cietīs arī pašas bankas, jo banku uzdevums ir gūt peļņu augsta riska darbības vidē," skaidroja Znotiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību ierobežot papildus ekonomikas stimulēšanas pasākumus, jaunākajā monitoringa ziņojumā norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Vērtējot septembrī pieņemtos lēmumus par valsts atbalstu, FDP secināja, ka tādu nav bijis daudz. Nacionālajam veselības dienestam ir piešķirti 9,4 miljoni eiro, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar Covid-19.

"Jāatzīst, ka pēdējos mēnešos veselības aizsardzības sistēmai ir piešķirti salīdzinoši daudz budžeta līdzekļu. Četri miljoni eiro ir piešķirti datortehnikas iegādei, lai nodrošinātu iespējas mācības attālināti. Septembrī darbību ir sācis "Altum" ieguldījumu fonds modernizācijai, kas atbalstīs lielos uzņēmumus, kas cietuši no Covid-19- ar kapitāla injekcijām, subordinētiem aizdevumiem, un obligāciju iegādēm," pauž FDP.

Šteinbuka: Ilūzija par "mazo Šveici" ir pilnībā izgaisusi 

Sapņi, ka Latvijā bankas būs tilts starp austrumiem un rietumiem, un tā...

Fiskālās disciplīnas uzraugi norāda, ka valdības darbs Covid-19 krīzē vērtējams pozitīvi, tomēr FDP aicina valdību ierobežot papildus ekonomikas stimulēšanas pasākumu izveidi, jo tie tieši pasliktina valsts budžeta un valsts fiskālo ilgtspēju.

FDP norāda uz to, ka valsts budžeta finansētam atbalstam ir jābūt aizvien selektīvākam, labāk mērķētam un ar iespējami ātrāku ekonomisko efektu.

"Valsts investīciju projektiem primāri ir jāveicina Latvijas ekonomiskā potenciālā attīstība, produktivitātes pieaugums un konkurētspēja. Kā tuvākā prioritāte ir uzskatāma Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās un noturības mehānisma ātra un efektīva izmantošana tuvākajos divos gados, lai stiprinātu Latvijas ekonomikas potenciālu saskaņā ar ES izvirzītajām prioritātēm," min FDP.

Fiskālās disciplīnas uzraugi atzīmē, ka ES Atveseļošanas fonda izmantošana, visticamāk, nepasliktinās valsts budžetu un nepalielinās valsts parādu.

"Latvijai tuvākā prioritāte Covid-19 seku mazināšanai ir Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma ātra un efektīva izmantošana nākamajos divos gados, lai stiprinātu Latvijas ekonomikas potenciālu saskaņā ar ES prioritātēm. Šie līdzekļi sniedz unikālu iespēju ne tikai mazināt pandēmijas sekas, bet arī veicināt ekonomikas izrāvienu," norādīja padomē.

Apgūstot Atveseļošanās un noturības mehānisma līdzekļus nākamajos divos gados, FDP norāda, ka šīs naudas izlietojumā ir jāseko ES noteiktajām prioritātēm, kas paredz veicināt ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, stiprināt ekonomisko un sociālo noturību, mīkstināt krīzes sociālo un ekonomisko ietekmi, kā arī atbalstīt zaļās un digitālās transformācijas.

"Atveseļošanās fonda līdzekļi ir ļoti vērtīgs resurss, taču ekonomisko izrāvienu Latvijai tie nesīs tikai tad, ja šī nauda tiks efektīvi ieguldīta. Tāpēc FDP atkal un atkal uzsver, ka ir svarīgi panākt, lai šī nauda nepārvērstos kaut kādos infrastruktūras projektos - ēkās, ceļos un tamlīdzīgi. Naudas izlietojumam ir jābūt skaidri mērķētam un tādam, kas dod ātru atdevi, panāk IKP pieaugumu un papildus budžeta ienākumus. Lai ir saprotams, kur un pēc kādiem kritērijiem nauda tiek ieguldīta," pauda FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Tāpat FDP atzīmēja, ka fiskālo ierobežojumu dēļ pasaules attīstītās valstis ieiet "parādu ērā", kas var radīt nopietnus izaicinājumus ekonomikām vidējā termiņā.

FDP pārstāvji arī minēja, ka Latvija ar Covid-19 krīzi saskārās laikā, kad ekonomikas izaugsme sāka sabremzēties, ko ietekmēja ekonomikas cikliskums, tranzīta samazinājums un banku sektora "kapitālais remonts". Līdz ar to ekonomikai bija jāsaskaras ar dubultu negatīvo slogu.

Tajā pašā laikā FDP atzīmēja, ka Covid-19 krīze Latvijā ienāca veselīgākā ekonomiskajā vidē, ko nodrošināja nozīmīgas strukturālās reformas pēc 2008.gada finanšu krīzes. Turklāt šobrīd Latvijai priekšrocības sniedz dalība eirozonā un efektīva ekonomikas atbalsta programma. Līdz ar to pašlaik novērotās Covid-19 sekas Latvijas ekonomikā nav tik dziļas kā iepriekšējā finanšu krīzē.

Kā pozitīvu tendenci Covid-19 ietekmes mazināšanā FDP min to, ka turpina uzlaboties nodokļu iekasēšana, piemēram, šogad septembrī valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas tika iekasētas par 6% vairāk nekā 2019.gada septembrī. Arī pamatbudžetā ir novērojams nodokļu pieaugums par 1%. "Kopumā gan pamatbudžeta, gan speciālā budžeta izpildi var uzskatīt par atbilstošu ārkārtas situācijai," atzina padomē.

Pēc FDP minētā, arī Ministru kabineta sēdē apstiprinātās valsts budžeta prioritātes liecina, ka budžets 2021.gadam ir sociāli orientēts, ar potenciālu fiskāli stimulēt kopējo iekšējo pieprasījumu, uzlabot veselības aprūpes sistēmas kapacitāti un mazināt sociālo nevienlīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

FOTO: Pasaules digitālās konkurētspējas indeksā Latvija atpaliek no pārējām Baltijas valstīm

Db.lv, 20.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts ikgadējais Šveices Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta digitālās konkurētspējas pētījums, kurā par konkurētspējīgāko valsti atzīta ASV, pārspējot Singapūru un Zviedriju.

Digitālās konkurētspējas pētījumā tiek izvērtēts, kurām valstīm vislabāk izdodas ieviest un izmantot digitālās tehnoloģijas, kas uzlabo valdības praksi, biznesa modeļus un sabiedrību kopumā.

Pētījumā aplūkotas 63 valstis, un secināts, ka 29 valstīs uzlabojusies digitālā konkurētspēja. 26 valstīs tā pasliktinājusies, savukārt astoņās – nav mainījusies.

Austrumeiropā augstāko vietu ieņēmusi Igaunija – 25., Lietuva – 29. un Čehija – 33.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kuras valstis ir digitāli konkurētspējīgākas!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lai būtu rezultāts, jāiegulda resursi argumentācijā un komunikācijā

Romāns Meļņiks, 30.03.2021

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Tajā brīdī, kad tante Bauskā un onkulis Tukumā sapratīs, ka viņa pensijai, pabalstam bērniem un citām lietām tiešā veidā ir saistība ar politiskiem lēmumiem, un mums būs izdevies pārliecināt, ka šiem lēmumiem jābūt tālredzīgiem, gudriem u.tjpr., tad arī šie vēlētāji prasīs no politiķiem daudz gudrākus lēmumus.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru sapulcē šīs organizācijas prezidenta amatā atkārtoti ievēlētais Aigars Rostovskis

Fragments no intervijas

Kad cilvēkam, kurš atkārtoti ievēlēts amatā, vaicā, ko darīs, īsākā atbilde ir: “To pašu!” Šajā gadījumā tas neder, jo situācija mainās. Kādas būs jūsu galvenās prioritātes, turpinot vadīt LTRK?

Mēs darbojamies trijos galvenajos virzienos: konkurētspēja, eksports un biznesa vide. Protams, būs evolūcija, bet to var arī dēvēt par kāpšanu nākamajā līmenī. Tas saistās ar vēl precīzāku argumentāciju un vēl jaudīgāku komunikāciju. Vēl precīzāka argumentācija balstīsies uz pētniecību analītikā un zinātnē balstītiem faktiem un argumentiem. Tāpēc mēs esam izveidojuši savu domnīcu Futurum Latvia. Pētījumi ir jau sākušies. Tas būs mūsu galvenais rīks un atbalsts argumentu veidošanā. Savukārt, runājot par to, ka nepieciešama vēl jaudīgāka komunikācija, esam sapratuši, ka, lai panāktu sabiedriski politiskos lēmumus, mums ir jāpārliecina ne tikai mūsu komūnas biedri – uzņēmēji un varbūt kādi politiķi –, bet faktiski ir jāstrādā arī ar pārējām sabiedrības grupām, lai arī pārējās sabiedrības grupas pieprasa no politiķiem daudz gudrāku, tālredzīgāku un pārdomātāku politiku. Varbūt jāpiemin arī trešais virziens, ko es sev esmu atzīmējis un kas arī balstās uz mūsu trim vērtībām – neatkarību, reputāciju un kompetenci –, tas ir darbs pie uzņēmēju reputācijas celšanas kā tādas. Jo atkal – svarīgi, lai sabiedrība saprot, ka šo valsti uztur uzņēmēji, viņi ir tie, kas rada darbavietas, maksā nodokļus. Uzņēmēja tēls sabiedrībā jāpadara par daudz lielāku vērtību. Arī šajā virzienā tiek plānotas zināmas aktivitātes. Protams, turpināsies arī iesāktais. Biedru sapulcē apstiprinājām LTRK stratēģiju nākamajiem 10 gadiem. Virzāmies uz to, lai LTRK būtu ietekmīgākā tautsaimniecības domas virzītāja Latvijā ar augstāko reputāciju. Jo mūsu ietekme palielināsies, jo mēs vairāk varēsim savas iestrādnes un domas virzīt dažādos politiķu lēmumos un sabiedrības viedokļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LTRK: Algu norādīšana sludinājumos darba tirgu nevis stimulēs, bet kropļos

Zane Atlāce - Bistere, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba algas koridora norādīšana darba sludinājumos apdraudētu uzņēmumu konkurētspēju darbinieku piesaistē gan Latvijas teritorijā gan Baltijas reģionā, uzskata Latvijas lielākā uzņēmēju organizācija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTKR), norādot, ka neatbalsta šo ierosinājumu.

DB jau vēstīja, ka darba sludinājumos vēlas iekļaut algas mēneša, stundas vai gada bruto samaksas amplitūdu - tā lēma Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, izskatot iesniegtos grozījumu priekšlikumus Darba likumā. Par to gan vēl jābalso parlamentam.

LTRK apkopojot biedru sniegto informāciju uzskata, ka gadījumā, ja jau publicējot darba sludinājumus obligāti būs jānorāda alga, tiks apdraudēta uzņēmumu konkurētspēja gan Latvijas, gan Baltijas reģiona mērogā, jo brīvi pieejama informācija par atalgojumu veicinās darbinieku, jo īpaši augsti kvalificēta, pārpirkšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kuras IT tendences mainīs pasauli 2019. gadā?

Laura Mazbērziņa, 25.03.2019

Izprotot tehnoloģiju četrotnes ģenētisko kodu - Tehnoloģiju četrotnē ietilpst sadalītās virsgrāmatas, tai skaitā blokķēdes, tehnoloģija (distributed ledger technology), mākslīgais intelekts (artificial intelligence), paplašinātā realitāte (extended reality) un kvantu skaitļošana (quantum computing).

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Blokķēde, mākslīgais intelekts, paplašinātā realitāte un kvantu skaitļošana ieņems aizvien lielāku lomu ekonomikā, ziņoja IT uzņēmuma Accenture Technology eksperti.

Minētā tehnoloģiju četrotne, digitālā identitāte, darbinieku-tehnoloģiju mijiedarbības spēks, kiberdrošība un uzņēmumu spēja reaģēt uz mainīgo datu apjomu ir piecas aktuālākās informācijas tehnoloģiju (IT) tendences pasaulē. Tās tuvākajā laikā ietekmēs uzņēmējdarbību, valsts sektoru un sabiedrību kopumā, atklāj šā gada Accenture Technology vision 2019 pētījums Postdigitālā ēra (Post-digital era). Pētījumā galvenā uzmanība tika pievērsta tehnoloģiju izmantošanai jēgpilnā veidā, uzlabojot cilvēku savstarpējo komunikāciju. Viedākas tehnoloģijas prasa viedāku domāšanas veidu.

Accenture Technology eksperti norāda, ka tehnoloģiju četrotnē ietilpst sadalītās virsgrāmatas, tai skaitā blokķēdes, tehnoloģija (distributed ledger technology), mākslīgais intelekts (artificial intelligence), paplašinātā realitāte (extended reality) un kvantu skaitļošana (quantum computing). Šobrīd 89% aptaujāto uzņēmumu eksperimentē vai investē vienā vai vairākās četrotnes tehnoloģijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

airBaltic veiksmīga restartēšana palīdzētu atveseļoties visai ekonomikai

Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Covid-19 krīzes ekonomikas atgūšanās ātrums būs jauns valstu salīdzinošās konkurētspējas faktors.

Vīruss ir izmainījis starptautisko ekonomikas konjuktūru, un Latvijas atbildes reakcija un ieviestie pasākumi uz vīrusa krīzes pārvarēšanu jau tiek vērtēti pozitīvi. Mums ir iespējas no krīzes iziet ar salīdzinoši spēcīgākām pozīcijām un Eiropas vidējo labklājības līmeni sasniegt ātrāk nekā tas bija iespējams pirms krīzes.

Taču, lai to paveiktu, ekonomikas restartēšanai būs vajadzīgi visi ražīguma faktori – uzņēmumi, kapitāls, darbinieki, infrastruktūra, tehnoloģija. Ja krīzes laikā kaut ko no šiem elementiem (balstiem) pazaudēsim, ekonomikas restartēšana automātiski kļūs lēnāka, bet mūsu konkurētspēja sliktāka.

Latvijai ir svarīgs katrs uzņēmums, kas rada vērtību – darba vietas, nodokļus, investīcijas, peļņu. It sevišķi svarīgi tas ir krīzes laikā un uzreiz pēc tās. Bet ne visi uzņēmumi ir vienādi. Ir uzņēmumi, kas kalpo kā ekonomikas iespējotāji vai katalizatori, proti, rada tālākus attīstības efektus – dod darbu citām nozarēm, nodrošina piegādes ķēdi citiem, rada piekļuvi jauniem ieņēmumiem, atved klientus un biznesa partnerus, rada jaunus biznesus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss", ko veidojusi ASV domnīca "Tax Foundation".

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 1.vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 26.augstākā 36 OECD dalībvalstu vidū, īpašuma nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, personīgo nodokļu rādītājā 5.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 9.vietu.

Jau septīto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija. 1.vietu tā ieņem īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 2.vietā ierindojas uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā, 9.vietā ierindojas patēriņa nodokļu izvērtējumā, bet sliktākais sniegums - 16.vieta - tai ir starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ārējais pieprasījums – kas tas ir un ko dara

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, 21.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik pa brīdim izskan ziņas, ka eksports audzis ārējā pieprasījuma dēļ vai iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi stiprinājis ārējais pieprasījums. Kas īsti ir ārējais pieprasījums? Lai tas nebūtu tikai skaists vārdu virknējums, vēlos nedaudz vairāk pastāstīt par ārējā pieprasījuma būtību, novērtēšanu un izmantošanas iespējām.

Latvija ir maza un atvērta ekonomika, kuras iekšzemes izaugsmi lielā mērā ietekmē eksporta veikums. Domājot par eksportu, svarīgi ir ne tikai, ko uzņēmumi Latvijā māk un spēj saražot, bet arī, kas būs šo preču un pakalpojumu noieta tirgi. Jāspēj ne tikai saražot, bet arī pārdot. Šeit eksporta attīstībā lielu lomu spēlē ārējais pieprasījums.

Ārējais pieprasījums raksturo preču un pakalpojumu daudzumu, ko ārvalstu patērētāji kādā noteiktā laika periodā pie noteikta cenu līmeņa spēj un vēlas iegādāties. Šis pieprasījums tiek sadalīts starp attiecīgajā valstī pašu saražoto un to, ko piedāvā šīs valsts tirdzniecības partnervalstis. Ja pieprasījums strauji aug kādā attālā valstī, uz kuru Latvijas uzņēmēji neeksportē vai eksportē maz, piemēram, Brazīlijā, uzņēmējs var mēģināt paplašināt noieta tirgus, bet tas prasa laiku, turklāt ne vienmēr ir ekonomiski izdevīgi. Vismaz īstermiņā, visticamāk, lielos apmēros preces uz turieni no Latvijas nevedīsim. Savukārt, ja pieprasījums pieaug Lietuvā, Igaunijā vai Zviedrijā, tas jau ir pavisam cits stāsts un reāls potenciāls Latvijas ražotājiem, kas ir gatavi eksportēt uz šīm valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadībā piektdien, 9.aprīlī plkst. 15.00 tiešsaistes sēdē atkārtoti skatīs grozījumus Likumā par ostām, informē Satiksmes ministrija.

Grozījumi Likumā par ostām izstrādāti, pildot Valdības deklarācijā doto uzdevumu lielo ostu darbībā piemērot OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus. Mērķis ir palielināt valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu, izvērtēt un reformēt lielo ostu pārvaldības modeli, kā prioritāro risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām.

Ar šiem likuma grozījumiem paredzēts, ka turpmāk ostu pārvaldes funkcijas Rīgas un Ventspils ostās tiks nodotas valsts veidotām kapitālsabiedrībām, kurās kapitāldaļas līdz vienai trešdaļai varēs iegūt arī attiecīgās pašvaldības. Tādējādi tiks ieviesti OECD valsts kapitālsabiedrību principi ostu pārvaldībā, tiks nodrošināta pašvaldību interešu pārstāvība, paredzēts speciāls regulējums, kā ostai svarīgu jautājumu izlemšanā piedalās ostas lietotāji un citas ieinteresētās personas, precizēti jautājumi attiecībā uz zemju un nekustamo īpašumu efektīvāku izmantošanu, ostu maksu regulējumu un ostas kapteiņa funkcijām, tiesībām un pienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Strakšas: Lietuva uzlikusi ķepu kravu plūsmai par pusmiljardu eiro

Jānis Goldbergs, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva turpinās agresīvu tranzīta politiku arī nākotnē, un vienoties par sadarbību, kas vestu pie Latvijas ostu attīstības, neizdosies, tādēļ ar steigu nepieciešama Latvijas dzelzceļa elektrifikācija posmā Rīga–Daugavpils

Ar šādiem secinājumiem Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas izbraukuma sēdē, kas notika Rīgas brīvostas pārvaldē, klajā nāca trīs Latvijas lielāko ostu un Latvijas dzelzceļa vadība, norādot, ka Lietuvas negribīgie centieni atjaunot nojaukto Liepājas–Romnas dzelceļa posmu notiek paralēli lēmumam par Viļņas–Klaipēdas dzelzceļa līnijas elektrifikāciju, kurai jānoslēdzas 2022. gadā. Dzelzceļa elektrifikācija abu valstu gadījumā ļauj samazināt kravu pārvadājumu izmaksas līdz 20% un var būtiski mainīt operatoru izvēli par labu Latvijas ostām vai, tieši otrādi, – Klaipēdu Lietuvā.

Tranzīta cerība

«Latvijas dzelzceļa pārvadājumi ir efektīvi. Mums ir labāks piedāvājums nekā igauņiem un labāks nekā lietuviešiem. Uzdevums ir pabeigt pašreizējo elektrifikāciju Baltkrievijas virzienā, kas ir mūsu tranzīta cerība. Elektrifikācija dod līdz 20% lielu līdzekļu ekonomiju iepretī dīzeļvilcieniem, un tās ir tarifa iespējas. Lietuvieši, uzzinot par mūsu plānu, arī uzsāka darbus pie dzelzceļa elektrifikācijas uz Klaipēdu,» klātesošajiem Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputātiem sacīja VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes loceklis Aivars Strakšas. Jautāts par iespējamo dzelzceļa posma atjaunošanu, kas pirms 10 gadiem nojaukts Lietuvā, A. Strakšas uzsvēra, ka Lietuvas pusē ir noslēdzies iepirkums un līnijas atjaunošanas darbi sāksies, tomēr cerēt uz Lietuvas valsts sadarbību tranzīta jomā ir velti arī turpmākajā desmitgadē.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Nodokļi: starp uzslavām un nopēlumu

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikāņu domnīcas Tax Foundation ikgadējā Nodokļu konkurētspējas indeksā, kur tiek aplūkotas OECD valstis, Latvija ierindojas augstajā trešajā vietā aiz Igaunijas un Jaunzēlandes.

Augstā vieta ir, lielā mērā pateicoties uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) regulējumam, kas nosaka, ka reinvestētā peļņa netiek aplikta ar nodokli. Šāds augsts novērtējums mūsu nodokļu sistēmas konkurētspējai gan neiet kopā ar uzņēmēju tik bieži pausto negatīvo attieksmi pret nodokļu sistēmu. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis to lielā mērā skaidro ar uzņēmējdarbības vidi, kas nav pārāk draudzīga, lielo birokrātiju, izmaksām, kas rodas, kārtojot grāmatvedību.

D. Gašpuitis mūsu nodokļu, īpaši UIN, likmes salīdzina ar luksusa automašīnu, kurai jābrauc pa grambainu un bedrainu ceļu, līdz ar to mašīnas priekšrocības tā īpaši nav jūtamas. Proti, problēma ir nevis nodokļu likmēs, bet to piemērošanas kārtībā. Tam piekrīt arī nodokļu konsultants, kurš pats ir mazais uzņēmējs, Ainis Dābols. Viņš norāda, ja starptautiski salīdzina tikai mūsu nodokļu likmes, tad tiešām nav ko žēloties. Piemēram, Francijā, kuras nodokļu konkurētspēja minētajā indeksā ir novērtēta viszemāk, UIN likme ir 34%. Taču līdztekus nodokļu likmēm ir jāņem vērā arī nodokļu nomaksas kārtība, termiņi utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Tā nav nozares kaprīze

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis, 20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ divas reizes tika noraidīts tūrisma un viesmīlības nozares lūgums glābt vienu no visvairāk COVID-19 krīzē cietušajām nozarēm, piemērojot samazināto PVN likmi izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem 5% apmērā.

Tā nav nozares kaprīze. Tā ir starptautiska prakse un atbalsts nozarei izdzīvot un atsperties. Par šādu soli tieši šajā laikā ir izšķīrušās arī Grieķija, Vācija, Norvēģija, ceļā uz to ir Dānija, Lietuva, Igaunija.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija izsaka pateicību ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam par atbalstu, pārstāvot nozares intereses. Paldies par ieceri piešķirt grantu sistēmu vai vaučeru programmu, taču situācija ir pārāk nopietna, tāpēc, mūsuprāt, šoreiz atbalsta pasākumi ir jāskata kompleksi, sekojot arī citu valstu piemēram un pieņemot drosmīgus lēmumus, lai Latviju nepamestu tūkstošiem nozares speciālistu un uzņēmumu.

Kāpēc mēs uzskatām, ka nepieciešams piemērot ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumiem samazināto PVN likmi?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmumu autoparki Covid-19 krīzē: lielākie izaicinājumi nozarē un cīņa pret tiem

Kristaps Liecinieks AAS BALTA (PZU grupa) Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs, konkursa “Drošākais uzņēmuma autoparks” priekšsēdētājs, 22.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads ir bijis liels izaicinājums daudzām nozarēm. Arī transporta un loģistikas nozare nav bijusi pasargāta no nepatīkamām pārmaiņām.

Kā uzņēmumiem veicies ar krīzes pārvarēšanu, kamēr autoparks atradās ilgākā vai īsākā dīkstāvē, – par to pilnīgu pārskatu gūsim, noslēdzoties Balta un Satiksmes ministrijas organizētajam konkursam “Drošākais uzņēmuma autoparks”. Šogad pievērsīsim īpašu uzmanību krīzes risinājumiem un labās prakses piemēriem, kas palīdzējuši izdzīvot vai preventīvi novērst smagāko krīzes sitienu pa uzņēmumu plāniem. Tomēr zināmu skaidrību par kopējo situāciju varam gūt jau šobrīd, un jau šobrīd redzam arī piemērus, kā uzņēmumi ar to tikuši galā.

Daļai pasažieru pārvadātāju un citiem uzņēmumiem Covid-19 laiks neizbēgami mazinājis darba apjomu, citiem, gluži pretēji, – pavēris jaunas biznesa nišas. Taču cena visiem viena – gan neatliekamās palīdzības, gan piegāžu servisa autovadītājiem nācies strādāt paaugstinātas bīstamības apstākļos, tāpēc līdzās biznesa interesēm aktualizējušies dažādi psiholoģiskie aspekti un darbinieku labsajūta. Un, it kā ar Covid-19 nebūtu gana, starp kravu pārvadātāju nozares aktualitātēm Latvijā šogad noteikti jāmin arī Mobilitātes pakotnes I nosacījumi, ar kuriem saistītas būtiskas pārmaiņas kravu autopārvadātāju darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Jirki Katainenens nepretendēs uz EK prezidenta amatu, aizies no politikas

LETA/YLA, 29.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Jirki Katainens paziņojis, ka pēc nākamgad paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām nepretendēs uz EK prezidenta amatu un aizies no politikas.

«Esmu 46 gadus vecs, un man vēl ir laiks dzīvē darīt kaut ko citu. Domāju, ka nodarbošos ar kaut ko citu, nevis politiku,» Katainens sacījis Somijas sabiedriskajai raidorganizācijai «Yle».

«Komisijas prezidenta amats nestu lielas pārmaiņas - arī ģimenes dzīvē. Mūsu mājas ir Somijā,» teica Katainens, kura ģimenē aug divas meitas.

Katainens tika uzskatīts par vienu no iespējamākajiem Žana Kloda Junkera pēctečiem EK prezidenta amatā. Kopš 2014.gada Katainens ir viens no vairākiem EK viceprezidentiem, viņa pārziņā ir nodarbinātība, izaugsme, investīcijas un konkurētspēja.

No 2007. līdz 2011.gadam Katainens bija Somijas vicepremjers un finanšu ministrs, bet no 2011. līdz 2014.gadam - premjerministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Zaudējam laiku. Steidzami jāvakcinē strādājošie!

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 14.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji aizvien uzstājīgāk pauž – ja vecie un slimie negrib potēties, tad jāļauj vakcīnu pret Covid-19 saņemt tiem, kuri to vēlas, lai varētu ātrāk atgriezties normālā darba dzīvē.

Skolotājiem, lai bērni var mācīties skolās un vecāki – pilnībā nodoties saviem darbiem, lai viņiem vairs nebūtu brīvprātīgi spiestā kārtā jākavē laiks ar mājmācības nodrošināšanu; skaistumkopšanas jomā strādājošajiem, lai visi var strādāt – arī tie, kuriem tas vēl joprojām liegts; tūrismā un sabiedriskajā ēdināšanā nodarbinātajiem, rēķinoties, ka tuvojas atpūtnieku sezona; tirgotājiem un visiem tiem, kuru darba pienākumi saistīti ar regulāru pārvietošanos starp valstīm vai klātienes saskarsmi ar cilvēkiem.

Rūpes par sabiedrības vārgāko daļu vara ir izrādījusi, daļa to pieņēmusi, citi dažādu iemeslu dēļ savu iespēju pasargāt veselību atsakās izmantot, nu laiks pievērst uzmanību tiem, kuri valsti ar savu darbu uztur. Un jādomā arī par globālo konkurētspēju – visas valstis brīdī, kad statistiski lielākā daļa iedzīvotāju būs vakcinēta, atcels ierobežojumus, tostarp ienākošajam tūrismam, un ir svarīgi būt starp pirmajiem šajā ziņā, nevis pēdējiem – lai vairāk pelnītu ar tūrisma eksportu, nevis vien tērētos importam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir otra konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais «Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss», ko veidojusi ASV domnīca «Tax Foundation».

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 2.vietu aiz Igaunijas, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 27.augstākā 35 OECD dalībvalstu vidū, īpašuma nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, 2.vietā ierindojas personīgo nodokļu rādītājā, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 5.vietu.

Jau piekto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija. 1.vietu tā ieņem uzņēmuma nodokļu, īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 5.vietā ierindojas starptautisko nodokļu nosacījumu kritērijā, bet sliktāko sniegumu - 9.vietu - uzrādījusi patēriņa nodokļu sistēmas izvērtējumā.

Komentāri

Pievienot komentāru