Eksperti

Reģionālā konkurētspēja kā sabiedrības labklājības stūrakmens

Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs, 13.06.2023

Jaunākais izdevums

Reģionālā konkurētspēja un prasme piesaistīt investīcijas ir būtiski faktori, kas veicina kopējo labklājību. Mēs vēlamies dzīvot labāk, bet labklājības pamats Latvijas apstākļos ir cieši saistīts ar attīstītu uzņēmējdarbības vidi.

Lai kā mēs lepotos ar dabas kapitālu u.c. iespējām un sasniegumiem, Latvijas labklājības pamatā ir tieši uzņēmējdarbība, kam iespēju attīstīties nodrošina kopējā biznesa vide un apstākļi, priekšrocības jeb valsts konkurētspēja. Un konkurētspēja ne tikai nacionālā mērogā, bet arī globāli, jo darbojamies Eiropas Savienībā – brīvas preču, pakalpojumu un kapitāla kustības apstākļos. Nav noslēpums, ka tajās valstīs, kur biznesa vides konkurētspēja ir augstāka, ir arī vairāk sekmīgi darbojošos uzņēmumu, un mēs redzam arī augstākus labklājības rādītājus, ko apliecina dažādi starptautiski mērījumi un reitingi un kas atspoguļojas iekšzemes kopproduktā.

Jebkurš uzņēmums fiziski atrodas kādā administratīvajā teritorijā. Tāpēc, runājot par biznesa vides pilnveidošanu, ir svarīgi atzīmēt reģionālo konkurētspēju, kas ir prasme veiksmīgi konkurēt gan vietējā, gan globālā līmenī, izmantojot lokālās priekšrocības un resursus. Latvijas reģioni ir dažādi, un katram no tiem ir savi stiprie aspekti un iespējas.

Vienam reģionam var būt labvēlīga ģeogrāfiskā atrašanās vieta un infrastruktūra, citam – infrastruktūra un dabas kapitāls sniedz iespēju attīstīt tūrisma un rekreācijas biznesus. Vienojošais elements starp vidi un uzņēmēju ir pašvaldība, un lielie atslēgas vārdi reģionālajā konkurētspējā ir tas, cik ātri un elastīgi vietvaras reaģē uz uzņēmēju pieprasījumiem un vajadzībām, vietējais tiesiskais regulējums un birokrātija un komunikācijas veids– cik pretimnākoša un ieinteresēta ir pašvaldība dialogā ar uzņēmējiem.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera jau vairāku gadu garumā veic Latvijas pašvaldības uzņēmējdarbības vides mērīšanu jeb nosaka uzņēmumiem draudzīgākās pašvaldības. Šis process ietver vairāku dimensiju datu apstrādi, viena no kuriem ir statistika. Piemēram, tiek analizēts uzņēmumu skaits pašvaldībās, jo vairāk – jo novērtējums ir augstāks. Tāpat tiek apkopots pašvaldības kapitālsabiedrību skaits – šeit pozitīvāks vērtējums būs pašvaldībām, kuras savus pakalpojumus būs nodevušas brīvajā tirgū. Vēl pēc noteiktas metodoloģijas tiek aptaujāti uzņēmumu vadītāji un analizēts viņu vērtējums.

Mērījumu papildina situāciju analīze – ar pašvaldību sazinās “slepenais pircējs-uzņēmējs”, un vērtējam, kāda ir pašvaldības komunikācija. Vēl viena kopvērtējuma sadaļa ir jauno uzņēmēju atbalsts un attīstība, ko vērtējam caur skolēnu mācību uzņēmumu attīstības iespējām un rezultātiem. Saplusojot visus iepriekš minētos datus un informāciju, tiek noteikta uzņēmumiem draudzīgākā pašvaldība atsevišķi novadu un valstspilsētu kategorijā. Mūsu nolūks ir pašvaldības mudināt un motivēt pilnveidot servisu, procesus, atbalsta instrumentus, mācīties no labās prakses.

Runājot par investīciju piesaisti, bieži nenovērtējam tieši pašvaldību lomu dialogā ar uzņēmēju, kurš, izvēloties Latviju kā investīciju galamērķi, ir nonācis konkrētā administratīvajā teritorijā. Lai gan ilgstoši Latvijā tiek runāts par reģionālo attīstību, tās pilnveidošanu, svarīgi neaizmirst, ka reģionālā konkurētspēja jau šajā brīdī iet roku rokā ar uzņēmējdarbības attīstību nākotnē. Un šeit vietā ir pieminēt pašvaldību finansēšanas modeli, īpaši finanšu izlīdzināšanas fondu, kas paredz turīgākajām vietvarām atdot daļu savas izaugsmes budžeta mazāk finansētām.

Pašreizējais modelis, kas balstās ienākumos no iedzīvotāju ienākumu nodokļa, orientēts uz motivāciju piesaistīt dzīvesvietai iedzīvotājus, nevis biznesu. Tomēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera cer, ka šo izdosies mainīt. Lai vietvaras būtu ieinteresētas uzņēmēju atbalstā, kas darbojas to teritorijās, LTRK ir rosinājusi iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas pārdali pašvaldībām pēc iedzīvotāju darba, nevis deklarētās dzīves vietas. Tāpat uzskatām, ka daļai uzņēmuma ienākuma nodokļa būtu jānonāk to pašvaldību budžetā, kur atrodas un darbojas uzņēmums, nevis visai summai valsts kasē.

Uzņēmumiem draudzīgākās pašvaldības 2023. gadā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera paziņos 14. jūnijā, rīkojot diskusiju ar uzņēmējiem un pašvaldību pārstāvjiem par to, kā vēl efektīvāk sekmēt reģionālo konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumam, kurš pieņem darbā cilvēkus, kuri līdz tam strādājuši finansiālās grūtībās nonākušā kompānijā, kas darbojas tajā paša sfērā vai sāk saimniecisko darbību tajā vietā, kurā iepriekš darbojies valstij parādā palikušais komersants, var nākties samaksāt iepriekšējā uzņēmuma nodokļu parādu; uzņēmēji aicina mainīt Komerclikuma normu piemērošanas praksi.

Latvijā ir veikli darboņi, kuri nodibina uzņēmumu, bet pēc kāda laika tas paliek parādā valstij nodokļus vairāku desmitu vai pat simtu tūkstošu eiro apmērā, tad tiek reģistrēts jauns uzņēmums pat ar citiem īpašniekiem un valdes locekļiem, bet tas turpina darīt tieši to pašu, ko iepriekšējais — strādā tajās pašās telpās, tie paši darbinieki un veic tieši to pašu saimniecisko darbību.

Tas nav nekāds noslēpums, taču kā šādā situācijā piespiest samaksāt nodokļu parādu, risinājums tika atrasts Komerclikumā. Proti, tā 20. pantā ir noteikts: "Ja uzņēmums vai tā patstāvīga daļa pāriet citas personas īpašumā vai lietošanā, uzņēmuma ieguvējs atbild par visām uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas saistībām."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku sektorā ir izveidojies slikts līdzsvars, kurā ilgstoši ir vērojams zems uzņēmumu kreditēšanas līmenis un augstas likmes, salīdzinot ar Eiropu, vienlaikus kredītiestādēm saglabājot augstu rentabilitāti un peļņas apjomu, pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš pieļauj, ka daļēji problēma sāks risināties, centrālajām bankām samazinot procentu likmes. Vienlaikus Endziņš atzina, ka patlaban nav zināms, kad tas varētu notikt, un, viņaprāt, procentu likmes samazināšana var arī neatrisināt pamatproblēmu, kas ir zemais kreditēšanas līmenis.

Situācijas uzlabošanai Endziņš izvirzīja vismaz trīs iespējamos risinājumus. "Teorētiski efektīvākais ceļš būtu stimulēt un panākt konkurences saasināšanos banku sektorā, bet šis ir sarežģīts uzdevums," sacīja Endziņš.

Tāpat viņš pieļāva, ka otrs risinājums varētu būt panākt situāciju, kurā šodienas kreditēšanas procentu noteikšanai vairs netiktu ievērtēta 2008.-2010.gada finanšu krīze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Akciju sabiedrībām sāksies jauna ēra

Māris Ķirsons, 29.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrībām mainās spēles noteikumi, jo tām Uzņēmumu reģistrā līdz 2024. gada 30.jūnijam būs jāiesniedz akcionāru reģistrs.

To paredz grozījumi Komerclikumā, kuri stāsies spēkā 2023. gada 1. jūlijā. Latvijā pašlaik ir 930 nelikvidētas akciju sabiedrības, uz kurām arī attieksies jaunās prasības. Visām Latvijā dzīvajām akciju sabiedrībām ir dots viena gada pārejas laiks savu akcionāru sarakstu iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā un šo datu ierakstīšanai Komercreģistrā.To, kas notiks ar esošajām akciju sabiedrībām un kāda būs šīs uzņēmējdarbības formas izmantošanas dinamika, rādīs laiks.

Diskusija ceturtdaļgadsimta garumā

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs un bijušais Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš atzina, ka par akciju sabiedrību akcionāru reģistra atrašanos valsts publiskajās datu bāzēs – Uzņēmumu reģistrā - ir runāts jau vairāk nekā 20 gadu un tikai 2021. gadā šī ideja tika materializēta. „Ja nebūtu pastiprinātas prasības par lielāku caurspīdību saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, iespējams, šādu grozījumu attiecībā uz akciju sabiedrībām nebūtu,” tā J. Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes biznesa forums pulcē uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai rastu atbildes uz to, kā būt konkurētspējīgiem, kā strādāt inovatīvi un kā veidot un attīstīt biznesu mūsdienu mainīgajos apstākļos. Visas dienas garumā apmeklētajiem būs iespēja uzklausīt dažādu nozaru ekspertus, uzdot tiem jautājumus un mijiedarboties ar biznesa līderiem.

Forums norisinās 17.maijā, klātienē, Ventspilī, koncerzālē “Latvija” un tiešraidē, plkst. 10:00 – 17:30. Plašāka informācija par pasākumu: www.kurzemesbiznesaforums.lv

Programma

I DAĻA - IEDVESMAS STĀSTI

Moderators: Pauls Timrots

10:00 – 10:20 Atklāšana. Jānis Vītoliņš, Ventspils valstpilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs

10:20 – 10:35 Eksports uz 100+ valstīm bez neviena ārvalstu komandējuma. Jānis Kulbārdis, SIA “Azeron” līdzdibinātājs

10:35 – 10:55 Saspēle

Lauris Aleksejevs, Restorāna 36.line vadītājs

Kristaps Skutelis, “TestDevLab”, sabiedrisko attiecību vadītājs, tehnoloģiju bloga Kursors.lv vadītājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu pieteikušies 20 pretendenti, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejas pārstāvji.

Amata konkurss, kas tika izsludināts 5.oktobrī, norisināsies trīs kārtās. Pirmās kārtas laikā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām.

Konkursa otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidros savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēs uz komisijas jautājumiem un izklāstīs savu redzējumu par VID stratēģisko attīstību līdz 2029.gadam, lai tas kļūtu par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, kam ir augsta sabiedrības uzticēšanās, īpašu uzmanību pievēršot VID digitālo pakalpojumu attīstībai un digitalizācijas lomai VID noteikto mērķu sasniegšanā.

Savukārt atlases procesa trešajā kārtā tiks pārbaudītas pretendentu vadības kompetences: stratēģiskais redzējums, komandas vadīšana, pārmaiņu vadīšana, attiecību veidošana un uzturēšana, kā arī orientācija uz rezultātu sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata pretendentu vērtēšanas komisija nolēmusi uz konkursa otro kārtu virzīt 7 pretendentus.

Pirmajā kārtā komisija vērtēja pretendentu iesniegtos dokumentus un atbilstību obligātajām prasībām. Pavisam kopā savu dalību atklātajā konkursā bija pieteikuši 20 pretendenti.

Konkursa otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidros savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēs uz komisijas jautājumiem un izklāstīs savu redzējumu par VID stratēģisko attīstību līdz 2029.gadam, lai tas kļūtu par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, ar augstu sabiedrības uzticēšanos, īpašu uzmanību veltot VID digitālo pakalpojumu attīstībai un digitalizācijai.

Savukārt atlases procesa trešajā kārtā komisija pārbaudīs tādas pretendentu vadības kompetences kā stratēģiskais redzējums, komandas vadīšana, pārmaiņu vadīšana, attiecību veidošana un uzturēšana, kā arī orientācija uz rezultātu sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ieskatā valdības izstrādātie noteikumi energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā nesasniegs izvirzīto mērķi.

LRT ieskatā atbalsts piemērots, neievērojot vienlīdzības principus un izslēdzot no atbalsta saņēmēju loka vairākas nozares, tai skaitā tirdzniecības uzņēmumus, kas ir ievērojami energoresursu patērētāji un būtu iekļaujami pretendentu lokā uz atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai.

2022. gada septembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus atbalsta sniegšanai energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, kur noteikts, ka atbalsta programmas mērķis ir veicināt ieguldījumus uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanā, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju attīstībā un energoresursu racionālā izmantošanā, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, kā arī uzlabojot komersantu produktivitāti, konkurētspēju un eksportspēju un veicinot ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmējdarbības attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iebilst pret Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajiem grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz, ka par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) samaksas brīdi nosaka nevis peļņas sadali, bet tā aprēķināšanas brīdi.

LTRK aģentūrai LETA pauda, ka organizācija kritiski vērtē nodokļu sloga palielināšanu, nodokļu sistēmas komplicēšanu ar izņēmumiem un īpašiem režīmiem, kā arī neprognozējamu nodokļu politiku, kas samazina investīcijas Latvijā, jo zūd uzņēmēju uzticēšanās likumdevējam un valsts pārvaldes iestādēm.

Tāpat LTRK uzsver, ka nodokļu sistēmas fragmentācija ir arī tiešā pretrunā ar Latvijas apņemšanos mazināt administratīvo slogu un veicināt produktivitāti.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš skaidro, ka atkārtota UIN nomaksas kārtības grozīšana būtu sliktas likumdošanas paraugs. "Šobrīd uzņēmējiem ir īpaši būtiski sekmēt finansējuma pieejamību, tomēr likumprojekts šo problēmu nerisinās, bet gan drīzāk pasliktinās," viņš uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru