Jaunākais izdevums

Uzņēmumam, kurš pieņem darbā cilvēkus, kuri līdz tam strādājuši finansiālās grūtībās nonākušā kompānijā, kas darbojas tajā paša sfērā vai sāk saimniecisko darbību tajā vietā, kurā iepriekš darbojies valstij parādā palikušais komersants, var nākties samaksāt iepriekšējā uzņēmuma nodokļu parādu; uzņēmēji aicina mainīt Komerclikuma normu piemērošanas praksi.

Latvijā ir veikli darboņi, kuri nodibina uzņēmumu, bet pēc kāda laika tas paliek parādā valstij nodokļus vairāku desmitu vai pat simtu tūkstošu eiro apmērā, tad tiek reģistrēts jauns uzņēmums pat ar citiem īpašniekiem un valdes locekļiem, bet tas turpina darīt tieši to pašu, ko iepriekšējais — strādā tajās pašās telpās, tie paši darbinieki un veic tieši to pašu saimniecisko darbību.

Tas nav nekāds noslēpums, taču kā šādā situācijā piespiest samaksāt nodokļu parādu, risinājums tika atrasts Komerclikumā. Proti, tā 20. pantā ir noteikts: "Ja uzņēmums vai tā patstāvīga daļa pāriet citas personas īpašumā vai lietošanā, uzņēmuma ieguvējs atbild par visām uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas saistībām."

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda, ka šī norma ir paredzēta, lai tie, kuri shēmo ar aktīvu atdošanu citai juridiskajai personai, tādējādi nevarētu izvairīties no nodokļu parādu samaksas. "Ir apsveicami, ka Valsts ieņēmumu dienests meklē veidus, kā cīnīties ar salīdzinoši sen pastāvošu problēmu, ka ir situācijas, kad kāds darbonis paliek parādā visai pasaulei, tostarp valsts budžetam, un ar dažādiem vingrinājumiem aktīvus pārliek uz pavisam citu uzņēmumu un turpina saimniecisko darbību tā, it kā nekas nebūtu noticis," uzsver J. Endziņš. Viņš norāda, ka nodokļu administrācijas jaunā pieeja, izmantojot Komerclikuma uzņēmuma pārejas regulējumu, ir pareiza, tomēr ir arī divi lieli BET, kas satrauc uzņēmējus.

"Pirmais BET ir jautājums par to, lai neizveidojas situācijas, kad uzņēmuma pārejas konstatēšana beidzas ar vairākām saistībām personai, kura nav vainīga, tāpēc uzņēmuma pārejas pierādījumu kopums, to savākšanas prakse ir būtiski uzlabojama," stāsta J. Endziņš. Savukārt otrais BET ir jautājums par pašu procesu. "Tam, iespējams, ir riski atbilstībā Satversmei, jo esošā prakse nozīmē to, ka uzņēmumu pāreja tiek konstatēta nodokļu administrācijas piedziņas lēmumā, kurš ir desmitiem lappušu garš dokuments, bet pārsūdzības termiņš VID ģenerāldirektoram ir tikai septiņas dienas, kas ir neadekvāti īss laiks, lai pilnvērtīgi spētu savākt un iesniegt pierādījumus, argumentus par katru no lēmumā norādītajiem apgalvojumiem," skaidro J. Endziņš. Viņš atzīst, ka nelabvēlīgu lēmumu uzņēmējs var pārsūdzēt arī tiesā, taču tā to izskata tikai vienas instances tiesā rakstveida procesā.

"Pēdējā laikā novērojamā tendence, ka VID saskata un konstatē uzņēmuma pāreju gandrīz katrā gadījumā, kad kāda daļa aktīvu no tāda uzņēmuma, kurš ir likvidēts vai kam uzsākts maksātnespējas process, bet kuram palikuši nodokļu parādi valsts budžetam, nonāk cita uzņēmuma rīcībā, un aktīvu ieguvējs ir pieņēmis darbā kādus iepriekšējā likvidētā parādnieka bijušos darbiniekus. Konstatējot šādu apstākļu kopumu, visticamāk, tiks izdots lēmums par likvidētā uzņēmuma nokavēto nodokļu parādu maksājumu piedziņu no iegūstošā uzņēmuma," uz jautājumu, ko nozīmē jēdziens uzņēmumu pāreja tieši nodokļu parādu piedziņas lietās, atbild nodokļu konsultāciju SIA INNOVATOR valdes priekšsēdētājs Ivars Mileika.

Visu rakstu lasiet 17.janvāra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VID: Visi dāvanu sūtījumi no valstīm ārpus Eiropas Savienības ir jādeklarē

LETA, 09.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi dāvanu sūtījumi no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) ir jādeklarē, bet nodokļi nav jāmaksā, ja sūtījuma vērtība nepārsniedz 45 eiro, informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Deklarācija muitā ir jāiesniedz par visiem sūtījumiem, neatkarīgi no preču vērtības. Preču vērtība tiek ņemta vērā, piemērojot atbrīvojumu no nodokļiem - ja kā dāvana tiek sūtītas preces, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 45 eiro, nodokļi par sūtījumu nav jāmaksā, taču ar nosacījumu, ka nosūtītājs ir privātpersona un sūtījums nav komerciāls. Ja vērtība ir lielāka, saņemot sūtījumu, ir jāsamaksā nodokļi.

Prasība deklarēt visus sūtījumus ES ir spēkā no 2021.gada 1.jūlija, un tā attiecas uz sūtījumu saņemšanu no jebkuras valsts, kas nav ES dalībvalsts, tostarp no Lielbritānijas, Norvēģijas, Šveices.

Saņemot no pasta operatora ziņu par muitojamu sūtījumu, cilvēks var izvēlēties, vai deklarāciju muitā iesniegs pats, vai uzticēs šo pienākumu veikt pasta operatoram. Ja deklarāciju cilvēks vēlas iesniegt pats, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšana sistēmu (EDS), ir jāzina, kas ir sūtījumā. To var noskaidrot, vai nu pajautājot dāvanas nosūtītājam, vai arī vēršoties pie pasta operatora, piemēram, pasta nodaļā, ja piegādātājs ir VAS "Latvijas pasts".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #3

DB, 17.01.2023

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka izaicinājumus risina ar automatizāciju un ražošanas koncentrāciju, jo citādi saglabāt konkurētspēju Eiropas tirgos, kur inflācija ir vairāk nekā divas reizes zemāka nekā Latvijā, nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.janvāra numurā lasi:

Statistika

Inflācija mazina un maina patēriņu

Tēma

Nākotnes Latvijas vajadzībām nepietiks speciālistu

Aktuāli

Bez dotācijām tikai Rīgā un Pierīgā

Nekustamais īpašums

Investori komercīpašumos pērn ieguldījuši trešdaļu miljarda

Finanses

Pārtraukt naudas ierakšanu betonā. Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka

Nodokļi

Svešu parādu “dāvanas” biedē biznesu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms ziemas brīvdienām daudzi atceras seno tautas gudrību par to, ka pirms Ziemassvētku vakara jābūt labestīgiem un jāizlīgst, ja gadās ar kādu sastrīdēties, kā arī jānokārto visi parādi. Pēdējais pieminētais būtu jāatceras ne tikai debitoriem, bet arī kreditoriem – pirms jaunā gada vienlīdz svarīgi ir gan atgūt, gan atmaksāt parādus. Parādu pārvaldnieki nepaļaujas uz brīnumiem, bet gan rīkojas, it īpaši tāpēc, ka tagad ir izdevīgs brīdis to darīt.

Ādolfs Mārtiņš Krauklis, Atgustinaudu.lv Pārdošanas vadītājs, uzskata, ka gada nogales tuvošanās liek gan debitoriem, gan kreditoriem (gan fiziskām, gan juridiskām personām) pārskatīt savu bilanci un aprēķināt personīgo līdzekļu apmēru, lai noskaidrotu, vai tie gada laikā ir palielinājušies vai samazinājušies. Viņš saka, ka tautas gudrība vienmēr būs aktuāla – gada beigās visiem debitoriem un kreditoriem ir jāatmaksā vai jāatgūst parādi, neatliekot to uz vēlāku laiku.

Ā.M.Krauklis kungs atzīst, ka parādu problēmu risināšana ļoti reti saistās ar patīkamām emocijām. Tomēr svētku laikā parādu atmaksu pozitīvi var uztvert gan debitors, gan kreditors. Debitoriem Ā.M.Krauklis iesaka ieguldīt pūles un meklēt gada nogales sniegtos risinājumus un iespējas. Kreditorus viņš aicina nekavēties un, ja nepieciešams, vērsties pie parādu piedziņas uzņēmuma, lai gadu nobeigtu ar sakārtotu bilanci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Klātienē atkal norisināsies skolēnu mācību uzņēmumu Ziemassvētku tirdziņš Cits Bazārs

Db.lv, 01.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdien, 3. decembrī, tirdzniecības centrā “Domina Shopping” pēc divu gadu pārtraukuma klātienē notiks ikgadējais izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotais Latvijas skolēnu mācību uzņēmumu Ziemassvētku tirdziņš “Cits Bazārs”.

Tajā pašu radītas preces un oriģinālas Ziemassvētku dāvanas apmeklētājiem piedāvās 270 skolēnu mācību uzņēmumu no visas Latvijas.

“Lai arī skolēni pēdējos gadus teicami pielāgojās pandēmijas situācijai, piedāvājot savus ražojumus e-katalogā, nekas nevar aizstāt īstu sarunu ar pircēju un gandarījumu, redzot pieprasījumu pēc paša radīta produkta. Tādēļ esmu priecīgs, ka tirdziņš ir atpakaļ un jaunieši, sastopoties ar saviem klientiem, var gūt papildus motivāciju attīstīt savus produktus un biznesa idejas,“ pauž izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia “ vadītājs Jānis Krievāns.

Visas dienas garumā “Citā Bazārā” plaši tiks piedāvātas oriģināla dizaina tekstilpreces, bižutērija, no pašmāju labumiem ražoti gardumi, dažādu dabīgu materiālu aksesuāri un suvenīri dāvanām. Starp estētiskām un sadzīvē noderīgām precēm būs apskatāmas arī skolēnu veidotas pavisam unikālas un funkcionālas lietas, piemēram, puķupodi ar viedo laistīšanas sistēmu, augļu trauks ar iebūvētu ierīci kukaiņu aizbaidīšanai, spēļu kārtis ar ilustrētiem latviešu daiļliteratūras tēliem, ķepu saudzējošs vasks četrkājainajiem mīluļiem un citi interesanti produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cilvēku mazāk, parādu vairāk

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 25.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo mazāk cilvēku dzīvo Latvijā, jo lielāks kļūst vispārējās valdības parāds (Māstrihtas kritērijiem). Šādu ainu rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai arī katrs no šiem rādītājiem dzīvo savu dzīvi, tomēr to pretēji vērstā dinamika vedina uzdot jautājumu – kurp dodamies un kāds būs iznākums?

Parāds – mazs vai liels?2021. gada nogalē valsts parāds sasniedza lielumu 14,74 miljardi eiro, un tas ir 17,8 reizes augstāks nekā 2000. gada nogalē. Iedzīvotāju skaits šā gada sākumā, pēc CSP datiem, bija vairs tikai 1,878 miljoni, kas ir par aptuveni 20% mazāks, nekā tas bija tūkstošgades mijā.

Šodienas pasaulē valsts parāds nav nekas tāds, ar kuru varētu pārsteigt, jo vairums pasaules valstu dzīvoja, dzīvo un turpina dzīvot ar budžeta deficītu, tādēļ aizņemas. Latvija nav izņēmums un uz parāda dzīvo visu laiku, proti, vienmēr iztērē vairāk, nekā pati spēj nopelnīt, un tas ir jāsedz ar aizņēmumiem. Starptautiskā sabiedrība Latviju pat slavē par to, ka tās valsts parāda apmērs ir salīdzinoši neliels, rēķinot pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), un vēl jo vairāk, kad salīdzina Latvijas parādu ar citu valstu parādiem pret IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iespējams, šī krīze nav tāda, kā visi iedomājas

Jānis Goldbergs, 14.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no pēdējos gados straujāk augošajām kompānijām Austrumeiropā ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group, kas darbojas 14 valstu tirgos trīs kontinentos un kuras galvenais birojs atrodas Rīgā.

Kā izdodas audzēt peļņas rādītājus par spīti pandēmijai un šā gada krīzei, Dienas Bizness jautāja Eleving Group valdes priekšsēdētājam Modestam Sudņum (Modestas Sudnius).

Jau pieejama informācija, ka esat viens no straujāk augošiem uzņēmumiem reģionā, esat gan Eiropas, gan citu kontinentu tirgos. Pastāstiet par Eleving Group, kas ir jūsu specializācija?

Eleving Group pirmsākumi meklējami Latvijā pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem, kad uzsākām lietotu automašīnu iegādes finansēšanu. Pamatideja bija palīdzēt cilvēkiem, kuriem nav iespējas saņemt kredītu bankā, kā arī veicināt tādu automašīnu iegādi, ko tradicionālās bankas nefinansē. Kā zinām, bankas labprātāk finansē jaunu automašīnu iegādi, tomēr ne visi tās var atļauties. Šo gadu laikā esam apguvuši daudzus pasaules tirgus un šobrīd pakalpojumus sniedzam ne vien Eiropā, bet arī tādās relatīvi eksotiskās valstīs kā Kenija, Uganda, Uzbekistāna u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Saules baterijas, granulas vai malka – kas izdevīgāk un dabai draudzīgāk?

Edgars Čerkovskis, Ekonomikas un kultūras augstskolas studiju programmas “Aprites ekonomika un sociālā uzņēmējdarbība” direktors, 18.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Runājot par piemērotākajiem siltumenerģijas veidiem, svarīgi nodalīt valsts pārvaldītos enerģijas resursus un mājsaimniecības. Tas, kas piemērots valsts līmenī, ne vienmēr derēs mājsaimniecībām un otrādāk, turklāt, nepastāv arī viens siltumenerģijas veids, kas būs izdevīgākais pilnīgi visām mājsaimniecībām.

Izvēloties sev piemērotāko, jāņem vērā dažādi faktori, ne tikai lietošanas izmaksas, bet arī uzstādīšanas izmaksas, apkope, mājokļa lielums, cik cilvēki dzīvo tajā u.tml. Turklāt, milzīga nozīme ir arī mājokļa energoefektivitātei – ja nebūs padomāts par to, arī ekonomiskākais un dabai draudzīgākais siltumenerģijas veids nenesīs cerētos rezultātus.

Enerģētika vienmēr ir bijis svarīgs jautājums, tomēr pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, tas kļuvis īpaši aktuāls. Energoresursi iedalās atjaunojamos un neatjaunojamos – raugoties visas Eiropas kontekstā, jāatzīmē, ka šobrīd sadalījums ir 20% (atjaunojamie) un 80% (neatjaunojamie)1. Eiropā un Latvijā situācija ir labāka nekā pasaulē un līdz 2050. gadam plānots panākt, ka Eiropa kļūs par klimatneitrālu kontinentu, nodrošinot tīru un drošu enerģiju par pieņemamu cenu2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #52

DB, 27.12.2022

Dalies ar šo rakstu

Mežizstrādes un mežu kopšanas pakalpojumu sniedzēju deficīts spiedīs meklēt risinājumus, jo, ilgstoši atliekot meža kopšanas darbus, var ciest nākotnes meža vērtība.

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvijas Valsts meži valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.decembra numurā lasi:

Statistika

Jo mazāk cilvēku, jo mazāk CO 2

Tēma

Iepriekšējo valdību politikas sekas - vīriešiem nav vietas izglītībā un medicīnā

Gada ekonomikas apskats

Superlētas naudas laikmetam ir pielikts punkts

Zemes izmantošana

Eiropas projekti biedē zemes apsaimniekotājus

Tirdzniecība

Patērētāji mācās pielāgoties jaunajai realitātei

Metālapstrāde

Metāla piegādātājiem mainoties, testēšana ir īpaši svarīga

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltijas valstis kļuvušas par viesstrādnieku tranzītvalsti

Armanda Vilciņa, 26.10.2022

Starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien biežāk novērojama tendence, ka trešo valstu pilsoņi mūsu valsti izmanto kā platformu nepieciešamo darba atļauju saņemšanai un dodas labākas dzīves meklējumos uz bagātākām Eiropas valstīm.

To atzīmē starptautiskā personāla nomas uzņēmuma SIA Aveluk grupa vadītāja Kristīne Kuļeva. Lai risinātu darbaspēka trūkuma jautājumu, nereti vietēji uzņēmēji darba rokas meklē trešajās valstīs - Uzbekistānā, Tadžikistānā un Moldovā, taču nereti šie viesstrādnieki Latviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, norāda K.Kuļeva. Viņa stāsta, ka gandrīz ikviens komersants, kurš kādreiz darbā ir pieņēmis viesstrādniekus, kaut reizi ir saskāries ar situāciju, kad darbinieki bez brīdinājuma pazūd, tādēļ uzņēmējs ir spiests steidzami meklēt jaunus strādniekus. To apstiprina arī robežsargi - trešo valstu pilsoņi izmanto Baltijas valstis, lai nokārtotu visus vajadzīgos dokumentus un dotos uz kādu attīstītāku valsti, piemēram, Vāciju, Nīderlandi vai Skandināviju, teic K.Kuļeva, apstiprinot, ka darbaspēka šobrīd trūkst visā Eiropā, ne tikai Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets š.g. 24. janvāra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas attieksies uz norēķiniem būvniecības nozarē.

Likumprojekts izstrādāts saskaņā ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2021./2022.gadam.

Likumprojektā ietvertie grozījumi paredz pienākumu galvenajam būvdarbu veicējam un apakšuzņēmējiem (apakšuzņēmēju ķēdēm) reģistrēt Vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā veiktos norēķinus būvdarbu līgumu ietvaros.

Saskaņā ar pētījumu “Ēnu ekonomika Latvijas būvniecības nozarē 2015. - 2019. gadam”, ēnu ekonomikas apjoms būvniecības nozarē, lai arī kopumā ir samazinājies, tomēr joprojām ir augsts - 2019. gadā tie bija 30,7%. Elektroniskā darba laika uzskaite ir atzīta par efektīvu instrumentu cīņā ar ēnu ekonomiku un tās galvenajām izpausmēm – aplokšņu algām un nostrādāto stundu neuzrādīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beļģijā paturēti apcietinājumā un apsūdzības izvirzītas četriem cilvēkiem, kuri aizturēti lietā par korupciju Eiropas Parlamentā (EP), svētdien paziņojuši prokurori.

Prokuratūra neatklāja šo personu vārdus, bet avots tiesu sistēmā ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka viņu vidū ir EP deputāte sociāliste Eva Kaili no Grieķijas, kura ir viena no EP viceprezidentēm.

Prokuratūra paziņoja, ka sestdien tika pārmeklēta otra EP deputāta māja.

Korupcija, kas tiek izmeklēta, saistīta ar kādu Persijas līča valsti, iepriekš ziņoja prokuratūra. Beļģijas mediji vēstīja, ka runa ir par Kataras mēģinājumu uzpirkt kādu EP deputātu.

Prokuratūra neminēja konkrētu valsti, bet Beļģijas laikraksts "Le Soir" ziņoja, ka Kataras amatpersonas mēģinājušas uzpirkt Itālijas sociālistu, kurš bija EP deputāts no 2004. līdz 2019.gadam.

Jau vairākus mēnešus izmeklētāji "tur aizdomās Persijas līča valsti par Eiropas Parlamenta ekonomisko un politisko lēmumu ietekmēšanu, pārskaitot ievērojamas naudas summas vai sniedzot lielas dāvanas trešajām pusēm, kurām ir nozīmīgs un/vai stratēģisks stāvoklis Eiropas Parlamentā", paziņoja prokuratūra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembra nakts lielā izpārdošana, Ziemassvētku atlaides, maza atelpa un priekšā jau Jaunā gada plauktu tīrīšana. Tuvojas gada lielākais iepirkšanās maratons. Neskatoties tu to, ka iedzīvotāji samazinājuši dažādus tēriņus, lai kompensētu dzīves dārdzību, piemēram, izdevumus izklaidei un ceļošanai, kā arī citus ikdienas izdevumus, svētkus neviens nav atcēlis un vairums tos gribēs izbaudīt. Lai piesaistītu maksimāli daudz pircēju, nepieciešams nodrošināt pēc iespējas labāku klienta pieredzi – pārskatīt, cik ērti un ātri var iepirkties jūsu e-veikalā.

Ja e-veikals, tad cik viegli ir tikt pie preces?

Iepirkšanās no vienas puses ir ļoti vienkāršs process, no otras – tā ietver ļoti svarīgu sastāvdaļu – savas naudas nodošanu cita rokās un uzticību, ka pretī tiks saņemta prece vai pakalpojums. Vienkārši tas ir, ja apmaiņa notiek klātienē, tomēr uzticības faktors spēlē nozīmīgāku lomu, ja iegāde notiek internetā. Līdz ar to katram tirgotājam būtu jārūpējas, lai no pirmā acu uzmetiena ir skaidrs, ka veikals ir uzticams. Profesionāls mājaslapas dizains, plaši un gramatiski pareizi produktu apraksti, informācija par uzņēmumu – tās ir pamata lietas. Nepieciešams arī pietiekami detalizēti aprakstīt, kādā veidā ir iespējams tikt pie preces jeb norādīt piegādes iespējas. Tāpat klientam būs svarīgi zināt, kādā veidā var sazināties ar veikala klientu apkalpošanu. Bieži ir situācijas, kad preci vajag uzreiz, tāpēc ir svarīgi klientam sniegt skaidrojumu par piegādes ilgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izvēļu laiks par labu Latvijā ražotajam

Ieva Erele, Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā izpilddirektore, 24.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš kara sākuma Ukrainā mūsu sabiedrībai nācies pārvērtēt ne tikai uzskatus un attieksmi, bet arī paradumus, mācīties kritiskāk domāt un atbildīgāk izvēlēties. Mums atkal ir jauns “normālais” – latviskāks, patriotiskāks, nacionālāks.

Daudz esam pieredzējuši aicinājumus izvēlēties Latvijā ražotus produktus maltītei, veltot šim pat gadiem ilgas kampaņas un izveidojot preču zīmes. Kā īpaši dārgas dāvanas gan pašu zemē mītošajiem, gan radiem un draugiem citviet uz zemeslodes mēdzam izvēlēties latviešu amatnieku darinājumi tirdziņos vai spožāk iekārtotās tirdzniecības vietās. Latviskais ir ieguvis jaunu skanējumu un piepildījumu.

Bet kā ar mēbelēm? Vai ir kas mainījies pircēju izvēlēs mājokļa vai biroja iekārtošanā? Vai pērkot krēslu, galdu, iekārtojot lielākas vai mazākas telpas, izvēlamies Latvijā ražotas mēbeles?

Laikmetīga pieeja gan biznesā, gan preču un produktu apritē un patēriņā pēdējā desmitgadē sabiedrību ved pretī ilgtspējas principu ieviešanai ikdienā. Mēbeļu ražošanā ilgtspēja nozīmē ētiski iegūta koksne, kas nodrošina minimālu ietekmi uz pasaules mežiem. Bet tie, savukārt, sniedz būtiskus ekosistēmas pakalpojumus ikviena planētas iedzīvotāja veselībai. Ilgtspējīgā mēbeļu ražošanā mēbelēm paredzams ilgāks dzīves cikls, nodrošinot, ka pēc pāris gadiem tās nesalūzt, nezaudē būtiski savu kvalitāti un veiktspēju, un netiek izmestas. Ilgtspējīgas mēbeļu ražošanas procesā pastāv tāds jēdziens kā ekodizains, kad projektētāji un speciālisti jau idejas izstrādes posmā katru preci veido tā, lai tā būtu izturīga, viegli kopjama, labojama, atjaunojama un visbeidzot saprotami nododama vienā gabalā vai detaļās šķirošanai un pārstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pirmssvētku laikā iedzīvotāju aktivitāte tirdzniecības centros un internetā ir augsta, atklāja aptaujātie nozares pārstāvji.

Tirdzniecības centra "Domina Shopping" direktore Dina Bunce pauda, ka precīzus datus par decembri pagaidām nevar sniegt, jo mēnesis vēl nav noslēdzies, tomēr jau tagad vērojamas pozitīvas tendences.

"Ja vērtējam apmeklētāju plūsmas rādītājus, tad precīzus datus par decembri pagaidām nevaram sniegt, jo mēnesis vēl nav noslēdzies. Taču jau skaidri redzam pozitīvu tendenci, kurai piekrīt arī mūsu nomnieki – ņemot vērā, ka jau decembra pirmajās divās nedēļās sasniedzām aizvadītā gada teju visa decembra rezultātu, mēneša beigās rādītāji būs vēl augstāki. Savukārt, ja atskatāmies uz novembri, kas sakrita ar brīdi, kad veikalos sāka parādīties sezonālās Ziemassvētku preces, pircēju plūsma tad bija par +101% lielāka nekā 2021. gada novembrī," norāda D.Bunce.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Franšīzes bizness – iespēja ikvienam

Normunds Kirejevs, Reitan Convenience Latvia “Narvesen” mazumtirdzniecības direktors, 27.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbība ir vilinoša iespēja – kāpēc gan pašam nekļūt par sava laika, resursu un ideju saimnieku? Tiesa, tā ir arī liela atbildība un nereti – milzīgas investīcijas, lai vispār kaut ko uzsāktu, īpaši tādās jomās kā veikala vai kafejnīcas atvēršana.

Daudz vienkāršāks ceļš par privāta zīmola veidošanu ir franšīzes iegāde, kas pasaulē kļūst par aizvien populārāku veidu, kā uzsākt savu biznesu. Franšīzes var būt dažādas, tomēr visām ir kas kopīgs – tas ir bizness, kas balstīts attiecībās – ar franšīzes devēju, savu komandu, klientiem un vietējo kopienu.

Juridiski franšīze ir līgums starp zīmola īpašnieku jeb franšīzes devēju un vietējo uzņēmēju jeb franšīzes ņēmēju, kas piešķir franšīzes ņēmējam tirdzniecības tiesības noteiktā vietā, izmantojot franšīzes devēja zīmolu un koncepciju. Veidojot biznesu ar franšīzi, nevis veidojot jaunu zīmolu, gan franšīzes ņēmējam, gan franšīzes devējam ir virkne ieguvumu: franšīzes ņēmējam nav jādomā par biznesa uzsākšanu, koncepta izstrādi un klientu piesaisti, viņš saņem gatavu biznesu ar pazīstamu reputāciju, savukārt franšīzes devējs iegūst plašāku zīmola atpazīstamību, efektīvāku organizācijas struktūru un lielāku apgrozījumu. Privātais bizness ir pašam jāveido no nulles, bet franšīze ir gatavs, pārbaudīts, noslīpēts biznesa koncepcijas modelis, ko var iegādāties, ieguldot salīdzinoši nedaudz, un uzreiz sākt pelnīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī tirgū valda liela nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus.

To intervijā Dienas Biznesam stāta AS Reģionālā investīciju banka Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Armands Kokainis.

Kāda ir situācija kreditēšanā?

Nenoliedzami, ka tirgū valda nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus. Vēl vairāk – virknei tirgus spēlētāju vēlme kreditēt pat ir palielinājusies, gribam sevi pieskaitīt pie šo banku loka. Vienlaicīgi jaunajā realitātē atsevišķiem tautsaimniecības sektoriem ir grūtāk piesaistīt finansējumu, jo ir liela neskaidrība par nākotni un valda piesardzība. Būtībā esam posmā, kurā daudzi uzņēmēji ir nogaidošā pozīcijā un vēlas pārziemot, lai virzītos uz priekšu ar saviem investīciju plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad novembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,077 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 3,1% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2022.gada novembra sākumā bija 562,145 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 0,8% salīdzinājumā ar oktobra sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 305,214 miljonus eiro, kas arī ir par 1,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 209,559 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,3% vairāk.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2022.gada 1.novembrī veidoja 57,2% no kopējās parādu summas jeb 615,689 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.novembrī bija atzīti parādi 2,154 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies Visa grantu programma “She’s Next”, kurā 15 000 eiro grantu un uzņēmējdarbības apmācības viena gada garumā saņēma divas Latvijas uzņēmējas – veikala “NorthernGrip” īpašniece Beāte Korte Vītola un veikala “Rūme” īpašniece Lelde Ceplīte.

Iniciatīvas mērķis ir nodrošināt labākas iespējas uzņēmumu īpašniecēm, vadot un attīstot savu biznesu. Sievietes–uzņēmējas no visas Baltijas bija aicinātas pieteikties programmai, kļūstot par vienu no četrām granta saņēmējām šajā reģionā.

Visa kā globāls maksājumu tīkls ar spēcīgu vietējo klātbūtni spēlē izšķirošu nozīmi, atbalstot Ziemeļvalstu un Baltijas tirgu noturību. Visa vēlas stiprināt indivīdus, biznesa vidi un sabiedrību kopumā Ziemeļvalstīs un Baltijā, lai veidotu iekļaujošāku un ilgtspējīgāku ekonomisko vidi.

Iniciatīva tapusi sadarbībā ar Luminor banku un globālo mērķfinansējuma platformu IFundWomen. Četras sievietes Baltijā saņēma 10 000 eiro grantu savas uzņēmējdarbības attīstīšanai un 5000 eiro reklāmai medijos, kā arī viena gada dalību uzņēmējdarbības apmācību programmā. Lai uzņēmējas varētu pretendēt granta saņemšanai, bija jābūt Latvijā reģistrētam uzņēmumam, kas darbojas jau vismaz gadu, tam bija jābūt ar fizisku vai digitālu atrašanās vietu, kā arī vismaz 51% uzņēmuma jāpieder sievietei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošās valdības deklarācijas melnrakstā konkurētspējas jomā pausta apņemšanās atbalstīt 1000 jaunu mājokļu izveidi gadā un ieviest skaidrus nosacījumus minimālās algas celšanas algoritmam.

Aģentūras LETA rīcībā esošajā deklarācijas pagaidu variantā norādīts, ka valdība paredz izveidot ilgtermiņa Mājokļu attīstības fondu, stimulēt investīcijas daudzdzīvokļu īres mājokļu būvniecībā, ceļot vismaz 1000 jaunu mājokļu gadā. Līdztekus plānots pilnveidot regulējumu attiecībā uz personas tiesībām uz mājokli.

Nodarbinātības jautājumā topošā valdība deklarācijas projektā paredz kopā ar sociālajiem partneriem ieviest skaidrus un paredzamus nosacījumus minimālās algas celšanas algoritmam, kā arī koplīgumu izmantošanu kā sociālā dialoga formu.

Tikmēr fiskālās politikas jomā koalīcija paredz pakāpeniski samazināt vispārējās valdības budžeta strukturālo deficītu līdz 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2025.gadā un turpmāk to uzturēt šajā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija starptautiskajos finanšu tirgos aizņēmusies 750 miljonus eiro, liecina Valsts kases publiskotā informācija.

Valsts kase otrdien, 10.janvārī, Latvijas vārdā starptautiskajos finanšu tirgos emitējusi piecu gadu eiroobligācijas, piesaistot finansējumu 750 miljonu eiro apmērā ar ienesīgumu 3,693% un fiksēto kupona likmi 3,5%.

Kopējais pieprasījums pēc Latvijas eiroobligācijām bija lielākais kopš 2015.gada, sasniedzot 3,7 miljardus eiro, informē Valsts kasē, norādot, ka pieteikumi saņemti no vairāk nekā 140 investoriem.

Labklājība uz parāda  

Latvijas valsts ar saviem ienākumiem izdzīvot nespēj jau daudzus gadus un šo...

Vērtspapīrus iegādājās investori no dažādām Eiropas valstīm, piemēram, Lielbritānijas, Vācijas, Austrijas, Ziemeļvalstīm, Francijas, Beniluksa valstīm.

Emisijas vadošās bankas bija "Citigroup Global Markets Europe", "Deutsche Bank", "Erste Group Bank" un "Nomura Financial Products Europe Gmbh".

Cilvēku mazāk, parādu vairāk 

Jo mazāk cilvēku dzīvo Latvijā, jo lielāks kļūst vispārējās valdības parāds (Māstrihtas...

Pēdējo reizi Latvija starptautiskajos finanšu tirgos aizņēmās 2022.gada 20.oktobrī, kad Valsts kase starptautiskajos finanšu tirgos emitēja obligācijas 850 miljonu eiro apmērā ar ienesīgumu 4,198% un fiksēto kupona likmi 3,875%. Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2027.gada 25.marts.

Kopējais pieprasījums pēc Latvijas eiroobligācijām pērn oktobrī pārsniedza 2,1 miljardu eiro. Kopumā tika saņemti pieteikumi no vairāk nekā 80 investoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa (AT) 29.decembrī lēma atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta SIA "Mikrotīkls" prasība par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma atcelšanu par uzrēķināto muitas nodokļa parādu.

Spriedums nav pārsūdzams.

Uzņēmumā atteicās atklāt VID uzrēķinātā nodokļu parāda summu.

Izskatāmajā lietā "Mikrotīkls" laida brīvā apgrozībā preces - maršrutētāju antenas un to daļas, deklarējot to vienā pozīcijā ar kombinētās nomenklatūras un TARIC kodu - telefonu aparāti, ieskaitot telefonus šūnu tīkliem vai citiem bezvadu tīkliem, citādi aparāti balss, attēlu vai citu datu pārraidei vai uztveršanai, ieskaitot aparātus saziņai līniju vai bezvadu tīklā.

Precēm piemērota ievedmuitas nodokļa pamatlikme nulles procentu apmērā. VID uzņēmumam par norādītajām precēm aprēķināja muitas nodokļa pamatparādu, pievienotās vērtības nodokļa pamatparādu, kā arī soda naudu un nokavējuma naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pienācis laiks mainīt likumu Par iedzīvotāju ienākumu nodokli un likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu, jo, rodoties arvien jaunām platformām, kuras dod iespēju veikt gadījuma darbus pēc pieprasījuma, mainās arī veids, kā tiek veikta uzņēmējdarbība un saņemti ienākumi.

Tādēļ būtu svarīgi pilnveidot likumdošanu, lai arī personas, kas izmanto šāda tipa platformas, iegūtu sociālās garantijas, uzskata sertificēts nodokļu konsultants, abill.io platformas līdzdibinātājs Matīss Kodoliņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.oktobra numurā lasi:

Statistika

Eksporta importa bilances negatīvie rekordi

Tēma

Biznesam bez valsts palīdzības energokrīzi pārvarēt būs grūti

Kā neatkarīgā Latvija pārvarēja 1939./1940. gada enerģētisko krīzi

Aktuāli

Cilvēku mazāk, parādu vairāk

Meža nozares dzinējspēks

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 3. novembrī, notiks konference Latvijas Bankas simtgades konference "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku". Uz to pulcēsies Eiropas finanšu sektora līderi – Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, ECB Padomes loceklis un Banque de France prezidents Fransuā Vileruā de Galo, ECB Valdes loceklis Frenks Eldersons, ECB Padomes loceklis un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un daudzi citi. Pirms konferences Uldis Rutkaste apraksta būtiskākos eiro zonas izaicinājumus, ar kuriem saskarsimies nākotnē.

Pēdējo 15 gadu laikā pasaules ekonomika ir piedzīvojusi virkni nozīmīgu satricinājumu, kas atstājuši paliekošas pēdas daudzu pasaules valstu tautsaimniecībās. Varētu pat teikt, ka krīzes ugunsgrēku dzēšana ir kļuvusi par ekonomiskās politikas veicēju ikdienu. Lielā finanšu krīze, Eiropas parādu krīze, deflācijas draudi un gausā ekonomikas virzība, pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģētikas krīze un vairākas desmitgades nepieredzēti augsta inflācija, ko vērojam šobrīd – visi šie notikumi ir prasījuši izšķirošus lēmumus un pat ekonomiskās politikas paradigmu maiņu, lai mazinātu negatīvās sekas valstu tautsaimniecībām un iedzīvotājiem. Raugoties atpakaļskata spogulī, droši vien ne visi lēmumi bijuši optimāli un pareizi. Tomēr krīžu līkločos esam mācījušies un uzlabojuši savu sniegumu. Arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar katru dienu Latvijas iedzīvotāji kļūst arvien nabadzīgāki. Mūs aicina taupīt,ciešāk pievilkt jostas, skaidrojot notiekošo ar visai dažādiem iemesliem. Bet vaitie ir patiesie iemesli? Vai arī tie ir tikai mīti? Un kādas ir prognozes tuvākajai nākotnei?

Par to prāto Andrejs ŽDANS – gaļas pārstrādes uzņēmuma “Forevers” vadītājs;šis uzņēmums ietilpst Latvijas lielāko ražotāju trijotnē un, tāpat kā visi Latvijas iedzīvotāji, piedzīvo krīzi.

MĪTS Nr. 1. Kompensācijas ir glābiņš no nabadzības

Mēs dzīvojam rekordlielas inflācijas laikā, tās apmērs Latvijā ir salīdzināms ar tādām “trešās pasaules” valstīm kā Afganistāna, Nigērija un Ruanda. Rezultātā visi, izņemottos, kas tirgo gāzi un elektrību, esam kļuvuši nabadzīgāki – uzskata Andrejs Ždans.

Novērojam naudas vērtības kritumu. Valstis izšķiež “helikoptera naudu”, palielina ārējoparādu, veido atbalsta un enerģijas nesēju kompensāciju programmas u. c. Bet irjāsaprot, ka par to visu būs jāmaksā. Arī par citu valdību rīcībām, par to “helikopterunaudu”, kas mūsu apritē nav nonākusi, taču arī tas ir iemesls, kāpēc inflācijas tempssasniedz rekordlielus rādītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru