Eksperti

Vai tiešie maksājumi pasargās godprātīgos maksātājus?

Gatis Roze, Civinity Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas daļas vadītājs, 31.07.2023

Jaunākais izdevums

Jaunais Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, kuram būtu jāstājas spēkā jau nākamgad, paredz būtiskas izmaiņas attiecībās starp dzīvokļu īpašniekiem vai visiem kopīpašniekiem un komunālo pakalpojumu sniedzējiem.

Svarīgākais – būs iespējami tikai tiešie norēķini. Taču iecerētie normatīvie akti diemžēl nerisina seno un sasāpējušo problēmu – neatgūstamo parādu norakstīšanu.

Domājot par to, kā nākotnē veidosies attiecības ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, dzīvokļu īpašniekiem vai kopīpašniekiem ir jāatceras divi svarīgi aspekti.

Pirmkārt, par mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un saistību izpildi atbildība par mājas pienācīgu pārvaldīšanu būs jāuzņemas dzīvokļu īpašnieku kopībai vai visiem kopīpašniekiem. Tieši dzīvokļu īpašnieku kopība vai kopīpašnieki būs tie, kurai būs tiesības un pienākums kārtot attiecības visu dzīvokļu īpašnieku vai kopīpašnieku vārdā. Tostarp slēgt līgumus par ūdens, siltumenerģijas, u.c. pakalpojumu piegādi. Pārvaldnieka kā pārstāvja pienākums būs tikai noslēgt šos līgumus dzīvokļu īpašnieku kopības vai kopīpašnieku vārdā.

Otrkārt, ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem būs iespējami tikai tiešie norēķini. Tas nozīmē, ka visi jautājumi par ūdens vai siltumenerģijas piegādi dzīvokļu īpašniekiem vai kopīpašniekiem būs jārisina tieši ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Pārvaldnieks varēs piedāvāt tikai kādu papildu pakalpojumu, lai dzīvokļu īpašnieki vai kopīpašnieki varētu precīzi izpildīt noslēgto līgumu, taču vairs nekādi nevarēs ietekmēt norēķinus. Maksājumi būs jāveic tieši komunālo pakalpojumu sniedzējam. Un tas ir labi, jo samazinās risku, ka naudu par komunālajiem maksājumiem varētu novirzīt citiem neatbilstošiem mērķiem vai piesavināties negodprātīgs pārvaldnieks vai kāda cita pilnvarotā persona.

Tas, kā konkrēti varētu darboties iecerētā sistēma, detalizēti likumprojektā vēl nav aprakstīts, jo pakārtoti tiks izstrādāti un apstiprināti arī saistošie noteikumi. Par to diskusijas vēl turpinās. Vienīgais, kas šobrīd ir skaidrs, ka atbildīga par konkrētu attiecību veidošanu būs dzīvokļu īpašnieku kopība vai kopīpašnieki. Proti, tai būs jāpilnvaro persona – fiziska persona- noslēgt līgumu, vai arī šo līguma slēgšanas faktu veiks pārvaldnieks uz likuma pamata, ja mājā tāds būs, kā arī jāvienojas par algoritmiem, kā konkrēti aprēķināt katra īpašnieka maksājamo daļu.

Līdz šim visus aprēķinus veica nama apsaimniekotājs, kas tos tālāk nodeva komunālo pakalpojumu sniedzējam. Taču pēc jaunā Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma stāšanās spēkā par aprēķiniem būs jāvienojas mājokļu īpašniekiem un komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Namu pārvaldnieks savas kompetences ietvaros var palīdzēt abām pusēm nonākt pie vislabākā risinājuma. Vienlaikus jāuzsver, ka ir plānota virzība uz automātisko skaitītāju nolasīšanas sistēmas plašāku izmantošanu. Tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem jau tagad ir jādomā par ieguldījumiem šādu mērierīču uzstādīšanai, ja tādu vēl nav.

Tiktāl viss šķiet ne pārāk sarežģīti, taču patlaban iecerētā sistēma nerisina senu problēmu, proti, ko darīt ar neatgūstamajiem parādiem, kas būs izveidojušies līdz likuma pieņemšanai un tiem, kas radīsies pēc jaunās sistēmas ieviešanas? Jaunais māju pārvaldīšanas likums paredz, ka darbu ar parādniekiem līdz ar visiem norēķiniem ir jāuzņemas komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Tā kā ar mājas dzīvokļu kopību vai kopīpašniekiem tiek slēgts vienots līgums, tad pakalpojumu piegādātāji faktiski var turpināt līdzšinējo praksi, piemēram, nepieslēgt savlaicīgi siltumu, ja konkrētajā mājā ir tikai viens ļaunprātīgs nemaksātājs. Protams, siltumapgādes uzņēmuma bizness ir piegādāt siltumu, un tam īsti nerūp, kādu iemeslu dēļ parāds ir izveidojies, jo atbildības pienākums par norēķiniem jebkurā gadījumā gulsies tikai un vienīgi uz dzīvokļu īpašniekiem vai kopīpašniekiem.

Tāpat ir atklāts jautājums – ko darīt ar ilgstošajiem parādniekiem un neatgūstamajiem parādiem, kas mājām būs uzkrājušies brīdī, kad stāsies spēkā jaunie normatīvie akti? Tiesa, likumā ir paredzēts pārejas periods, kura laikā šī problēma būtu jāatrisina, taču “Civinity” pieredze liecina, ka ir situācijas, kurās vienīgais risinājums būtu parādu norakstīšana, taču to neļauj darīt esošo likumu normas.

Viens no iespējamajiem risinājumiem būtu fiksēt un iesaldēt parādu brīdī, kad tiek mainītas līgumatiecības, lai dzīvokļu īpašnieku kopība vai kopīpašnieki varētu atrast risinājumu (tiesāties, norakstīt vai visiem kopā apmaksāt), kā ar šo veco parādu tikt galā un tas nebūtu iemesls diskusijām par iespējamu pakalpojumu nepieslēgšanu vai atslēgšanu. Runājot par iespējamu tiesāšanos, jāatzīst, ka joprojām nav rīka, kas ļautu panākt ātru un pozitīvu rezultātu.

Iespējams, ne mazāk svarīgi būtu paplašināt apstākļu kopumu, kas ļauj bezcerīgos parādus norakstīt. Šobrīd tas ir iespējams tikai gadījumos, ja dzīvokļu īpašnieks ir miris vai arī ir pabeigts maksātnespējas process. Taču parādu nav iespējams piedzīt arī tad, ja, piemēram, VID juridiskai personai ir apturējis saimniecisko darbību vai uzņēmums ir likvidēts. Manuprāt, šādu parādu norakstīšanai būtu jābūt pilnīgi pietiekami ar tiesu izpildītāja aktu par parāda piedziņas neiespējamību. Dzīvokļu īpašnieku kopība vai kopīpašnieki būtu lieli ieguvēji, jo varētu domāt par līdzekļu uzkrāšanu citām vajadzībām, nevis to novirzīšanu parādiem, kurus jebkurā gadījumā nav iespējams piedzīt.

Un, visbeidzot, varbūt ir vērts atjaunot diskusiju par to, kam īsti parāds ir “pierakstīts” – īpašniekam vai īpašumam? Katrai no šīm situācijām ir savi ieguvumi un problēmas, taču, manuprāt, šobrīd ir īstais brīdis, lai izveidotu iespējami labāku normatīvo regulējumu daudzdzīvokļu māju uzturēšanai un apsaimniekošanai. Jaunais Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums paredz būtiskas izmaiņas, mums būtu jāparūpējas par to, lai rezultāts būtu iespējami labāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) no 2024.gada jānodrošina publiski pieejams nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums.

Tāpat pieņemtas izmaiņas jaunu kontu atvēršanas regulējumā, kas nosaka, ka finanšu iestāde 90 dienu laikā pēc konta atvēršanas nepieļauj jebkādu līdzekļu kustību un darījumus saistībā ar kontu līdz brīdim, kad iegūts tāds klienta paša sniegts apliecinājums par nodokļu rezidenci, uz kuru var paļauties, izņemot gadījumus, kad uzņēmējdarbības specifikas vai darījuma veida dēļ finanšu iestāde nevar iegūt klienta paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu rezidenci pēc konta atvēršanas.

Pieņemto izmaiņu anotācijā teikts, ka pienākuma nodrošināt publiski pieejamu nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu noteikšana regulējumā izriet arī no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, kas paredz ieviest jaunu informācijas tehnoloģiju sistēmu nodokļu maksātāju segmentācijai, integrējot nodokļu maksātājiem paredzēto informāciju datubāzē un nodrošinot datu vizualizāciju VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godinot Latvijas lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sveicis 17 uzņēmumus. Tradicionālais VID apbalvojums šogad tiek veltīts lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem.

“Darbaspēka nodokļi ir viens no ilgtspējīgas Latvijas pamatiem un nobriedušas uzņēmējdarbības rādītājiem. Tā ir cilvēka drošības garantija un abpusējas atbildības uzņemšanās par brīžiem, kad darbiniekam būs nepieciešams atbalsts, jo ģimenē ienāk bērniņš, sašķobījusies veselība, uz laiku iestājies bezdarbs; tas ir ieguldījums viņa pensijā. Tā ir arī solidaritāte ar tiem, kam šo nodokli nav bijusi iespēja nomaksāt veselības, vecuma vai citu iemeslu dēļ. Mēs vēlamies pateikties un izcelt tos uzņēmumus, kas to novērtē un apzinās, ka tas ir ieguldījums viņu darbinieku un visas Latvijas labklājībā un nepārtrauktībā,” stāsta VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad pirmajos sešos mēnešos veikti bezskaidras naudas norēķini 4,531 miljarda eiro apmērā, kas ir par 14,6% vairāk nekā 2022.gada pirmajos sešos mēnešos, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Tostarp jūnijā norēķini ar maksājumu kartēm veikti 801,2 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju ir pieaugums par 8%.

Skaidra nauda 2023.gada pirmajos sešos mēnešos ar maksājumu kartēm izņemta 2,516 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,2% vairāk salīdzinājumā ar 2022.gada pirmajiem sešiem mēnešiem, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 2,486 miljardu eiro apmērā.

Tostarp šogad jūnijā skaidra nauda ar maksājumu kartēm izņemta 447,6 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2022.gada jūniju ir pieaugums par 3,2%.

2023.gada pirmajos sešos mēnešos skaidras naudas izmaksas veidoja 35,7% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 43%, norēķini par vieglajām automašīnām - 5,4%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 3,3%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 2,6%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātmāju piedāvājumam kļūstot arvien ierobežotākam, tuvākajā laikā varētu augt apbūves zemes iegādes darījumu skaits, secināts Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) organizētajā profesionāļu diskusijā.

Lēmums par zemes iegādi ietver milzīgu atbildību par savu finanšu izlietojumu, un ir svarīgi nepieļaut kļūdas, kas šo ieguldījumu padarītu mazāk vērtīgu par īpašuma potenciālo tirgus cenu nākotnē, diskusijā norādīja tās dalībnieki.

LANĪDA valdes loceklis un "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns sacīja, ka privātmāju piedāvājums kļūst aizvien ierobežotāks, savukārt vēlme dzīvot savā mājā nekur nav pazudusi. Iegādājoties apbūves zemi, jāpatur prātā, ka 90% Latvijas teritorijas mājas būvniecības izmaksas pārsniedz tirgus vērtību, uzsvēra Šīns.

Viņš prognozēja daudz apbūves zemes iegādes darījumu pārskatāmā nākotnē un ieteica klientiem vaicāt vērtētājam ne vien apbūves gabala vērtību, bet arī maksimālo ieguldījumu apjomu mājas būvniecībā, jo tas pasargās no vilšanās, ja nāksies domāt par mājas pārdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skriešanas un sportošanas laikā ir svarīgi justies ērti piemērotos sporta apavos. Sieviešu sporta apavi veikalos ir plašā klāstā, tāpēc izvēle ne vienmēr ir vienkārša. Aplūkosim, kam noteikti ir jāpievērš uzmanība, ja meklējat sev jaunus skriešanas apavus.

Kur jūs plānojat skriet?

Lai saprastu, kuri būs labākie skriešanas apavi sievietēm, ir jāzina, pa kādu virsmu jūs plānojat visbiežāk skriet. Tas ir svarīgi, jo dažādiem segumiem būs piemēroti atšķirīgi sporta apavi.

Klasisks skriešanas veids ir skriešana pa asfaltu, ja dzīvojat pilsētā. Vai skrienat pa pilsētas ielām, vai pa parku, jūs noteikti skriesiet pa asfaltētu ceļu. Tā kā šis segums ir ciets, tad ir nepieciešami elastīgi skriešanas apavi, kuriem ir pietiekami laba pēdas amortizācija, kā arī tie pietiekami balsta pēdu. Jo cietāks segums, jo mīkstāki un elastīgāki apavi jāizvēlas, lai izvairītos no traumām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien pieņēma jauno "Zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstu", to papildinot ar Britu Virdžīnu salām, Kostariku, Māršala salām un Krieviju.

Apstiprinātais saraksts stāsies spēkā sestdien, 1.jūlijā, tāpēc Finanšu ministrija (FM) aicina nodokļu maksātājus pievērst īpašu uzmanību arī darījumiem ar personām, kas atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Britu Virdžīnu salās, Kostarikā, Māršala salās un Krievijā.

Turpmāk FM būs pienākums paziņot par aktualizēto zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstu, nosūtot to publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un publicējot to ministrijas tīmekļa vietnē, otrdien nolēma valdība.

FM aktuālo sarakstu paziņos pēc aktualizētā Eiropas Savienības (ES) saraksta publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tas nolemts, lai novērstu regulāru Ministru kabineta (MK) noteikumu par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām tehnisku grozīšanu un nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku, resursus taupošu pieeju šajā jomā, kā arī savlaicīgāku reaģēšanu uz izmaiņām ES sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Efektivizējot un vienkāršojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbu ar nodokļu maksātājiem, līdz šim izmantotos četrus dažādus nodokļu pārbaužu veidus turpmāk aizstās viens - nodokļu kontrole, informē VID pārstāvji.

Dienestā uzsver, ka vienkāršāks VID veikto pārbaužu process uzņēmējiem un iedzīvotājiem atvieglos situācijas izpratni un komunikāciju ar iestādi.

Lai pārbaudītu uzņēmēju un saimnieciski aktīvo iedzīvotāju nodokļu maksājumu atbilstību likumam, līdz šim VID bija jāizmanto kāds no četriem dažādiem pārbaužu veidiem - tematiskā pārbaude, datu atbilstības pārbaude, ar nodokli apliekamā objekta precizēšana un nodokļu apmēra precizēšana. Šāds risinājums bija ne vien sarežģīts un grūti piemērojams, bet nereti arī uzņēmējiem un iedzīvotājiem neizprotams.

Līdz ar grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām", no šī gada 30.jūnija visas nepieciešamās darbības notiks viena pārbaudes veida - nodokļu kontroles - ietvaros, tā lieki neapgrūtinot nodokļu maksātājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Namu ilgtspēju apdraud nepabeigta privatizācija

Jānis Goldbergs, 24.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) apstiprinājis attīstības stratēģiju 2023.-2026.gadam, izvirzot iestādes prioritātes, mērķus un uzdevumus turpmākajiem četriem gadiem, informēja VID pārstāvji.

Starp prioritātēm stratēģijā minēti mērķētāki pakalpojumu grozi atbilstoši nodokļu maksātāju uzvedībai un godprātīgas saistību izpildes gadījumā - jaunas priekšrocības.

Turpmākajos gados VID apņemas rūpīgāk pārskatīt izejošo saziņu ar klientiem, lai valoda būtu saprotamāka un vienkāršāka. Savukārt pastiprinātu vērību dienests novirzīs savas datu zinātniskās prakses attīstībai, lai negatīvas tendence spētu identificēt jau agrīnā stadijā.

VID pārstāvji norāda, ka valsts pārvaldes iestādei šis bija neierasts stratēģijas izstrādes process un vēriens, jo konkursa procedūrā iegūtais Eiropas Komisijas finansējums ļāva piesaistīt neatkarīgu starptautisku auditorkompāniju "PricewaterhouseCoopers". Tas nodrošināja iespēju aplūkot starptautisko praksi un zinātību nodokļu un muitas lietās. Vienlaikus stratēģijas izstrāde notika ciešā sadarbībā ar Latvijas sociālajiem un sadarbības partneriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar diviem priekšlikumiem, kuru mērķis ir nodrošināt, ka iedzīvotāji un uzņēmumi var turpināt piekļūt eiro banknotēm un monētām un maksāt ar tām visā eirozonā, un izstrādāt regulējumu iespējamai jaunai eiro digitālai formai, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu emitēt nākotnē kā papildinājumu skaidrai naudai, informēja EK pārstāvniecība Latvijā.

Eiro joprojām ir Eiropas vienotības un spēka simbols, norāda EK. Visā eirozonā un ārpus tās vairāk nekā 20 gadus iedzīvotāji un uzņēmumi ir pieraduši maksāt ar eiro monētām un banknotēm. Lai gan 60% aptaujāto vēlētos arī turpmāk izmantot skaidru naudu, arvien lielāks skaits cilvēku izvēlas maksāt digitāli, izmantojot kartes un lietotnes, ko izdevušas bankas un citi digitālie un finanšu uzņēmumi. Šo tendenci paātrināja Covid-19 pandēmija.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis norāda, ka eiro ir neapstrīdams Eiropas veiksmes stāsts - uzticama globāla valūta, kas simbolizē spēku, vienotību un solidaritāti. Tomēr, tā kā arvien vairāk cilvēku izvēlas maksāt digitāli, eiro būtu jāatspoguļo digitālais laikmets un jāpielāgojas tam. Digitālais eiro papildinātu, nevis aizstātu skaidru naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rēzeknes pašvaldības vadības atlaišana būtu ļoti galējs risinājums

LETA, 27.07.2023

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes pilsētas pašvaldības vadības atlaišana būtu ļoti galējs risinājums, reaģējot uz pilsētas finanšu problēmām, šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi finanšu grūtībās. Sprindžuks jau iepriekš atzina, ka situācija ir tik slikta, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process. Rēzeknē pie varas ir no "Saskaņas" saraksta ievēlētais Aleksandrs Bartaševičs, kurš pēc konflikta ar savu līdzšinējo politisko spēku tagad ir izveidojis jaunu savu partiju.

Taujāts, vai pastāv iespēja, ka finanšu problēmu dēļ tiek atbrīvota pilsētas vadība, Sprindžuks LTV atzina, ka tas būtu ļoti galējs risinājums, ja konstatētu nelikumības vai nespēju pārvaldīt situāciju.

Rēzeknes pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process 

Pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai...

Ministrs šobrīd "neriskētu spekulēt", ko "ieraudzīsim pašvaldības finanšu analīzē". Pašlaik primārais mērķis esot likt pilsētas vadībai pamatot, ka viņi spēj restrukturizēt savas finanses un tikt galā ar saistībām.

Sprindžuks iepriekš atzina, ka pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pilsētas pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process, kuru administrētu Finanšu ministrija (FM).

Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni trīs miljonu eiro. Lai ietaupītu līdzekļus, pašvaldība ķērusies arī pie darbinieku skaita samazināšanas.

Kā atzina ministrs, ņemot vērā, ka Rēzeknes pašvaldība saņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, viņam esot bažas par pašvaldības nesaimniecisku rīcību. Pašvaldības galvenais uzdevums ir nodrošināt Pašvaldību likumā tai deleģētās funkcijas, piemēram, skolu darbību, sociālo palīdzību, sabiedrisko transportu, iedzīvotāju drošību un citas. Ja visas šīs funkcijas tiek nodrošinātas, tad pašvaldībai var ieguldīt līdzekļus arī citos projektos, bet šajā gadījumā ieguldījumi radījuši draudus pamatfunkciju izpildei.

Pēc Sprindžuka rīcībā esošās informācijas, Rēzeknes pašvaldība nonākusi finanšu grūtībās, jo īsteno rekreācijas centra būvniecību pie Kovšu ezera, kura būvniecības izmaksas ir sadārdzinājušās, līdz ar to projektu neizdodas pabeigt, turklāt pašvaldībai līdz šim nav izdevies atrast arī privāto operatoru, kas nodrošinās centra darbību. Ja pašvaldībai neizdosies atrast papildu nepieciešamos 3 miljonus eiro, tai nāksies atdot arī tos 5 miljonus eiro, ko tā jau centra būvniecībā ir ieguldījusi. Ministram esot pamatotas bažas, ka pašvaldība nespēj objektīvi novērtēt savas funkcijas un tām pieejamos finanšu resursus.

Finanšu ministrijā (FM) sacīja, ka FM pienākums ir sekot līdzi pašvaldību finanšu situācijai, pamatojoties uz pašvaldību mēneša pārskatos sniegto informāciju.

Rēzeknes gadījumā ir konstatētas augstas saistības ilgtermiņā un kavēti maksājumi viena miljona eiro apmērā, tādēļ FM vērsās pie pašvaldības, uzsākot komunikāciju un lūdzot papildu informāciju, tostarp FM ir lūgusi domē apstiprinātu rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, izvērtēt finanšu situāciju un pārskatīt budžeta izdevumus, meklējot iespējas izdevumu optimizācijā, kā arī izvērtēt 2023.gadā un vidējā termiņā uzsāktos investīciju projektus un to finansēšanas avotus, un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus budžetā, detalizēti izvērtējot projektu finansēšanas iespējas no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Tāpat pašlaik no Rēzeknes pašvaldības FM gaida rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā.

Jau ziņots, ka rekreācijas centra būvniecības darbus plānots pabeigt rudenī, un līdz gada beigām ēka tikšot nodota ekspluatācijā. Projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai" kopējās izmaksas ir 12 476 073 eiro. Šajā summā ietilpst gan ielas pārbūve, gan apkārtējās teritorijas labiekārtošana, gan SPA ēka, skaidroja pašvaldībā. Darbu gaitā centra būvniecības ir augušas par vairākiem miljoniem eiro.

Šovasar Rēzeknes doma paziņoja, ka cer topošajam rekreācijas centram atrast nomnieku, kas tajā spēs investēt vismaz 5 miljonus eiro.

Pirmās aizdomas par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām pašvaldību jautājumu ministram radušās Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) sanāksmē pirms pusgada, kad tika analizēti valstspilsētu finanšu dati.

Ministrs pieļāva, ka arī pašvaldības opozīcijas deputātiem nav objektīvas informācijas par pašvaldības finansēm, kā rezultātā tiek pieņemti nepareizie lēmumi.

Sprindžuks ir sazinājies ar FM kolēģiem, lai kopīgi meklētu labāko risinājumu finanšu situācijas stabilizēšanai Rēzeknē, kā arī veiktu pašvaldībā auditu, lai iegūtu objektīvu priekšstatu par pašvaldības finanšu situāciju. FM līdz 7.augustam gaidīs Rēzeknes pašvaldības informāciju par pašvaldības finanšu situāciju un pēc tam tiks lemts par turpmāko rīcību, zināja teikt Sprindžuks.

Ministrs uzsvēra, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) savukārt vērtēs to, vai Rēzeknes pašvaldības pārvaldība ir saimnieciska, kamēr FM varētu sākt finanšu stabilizācijas procesu, lai pašvaldībai palīdzētu sakārtot budžeta vadības procesus.

Likums "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" nosaka, ka pašvaldībām jāveic finanšu stabilizācija, ja parāda saistības, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā kopā ar iepriekšējo gadu parādu saistībām, pārsniedz 20% no pašvaldības budžeta kopapjoma, ja pašvaldība nespēj vai nespēs nokārtot savas parāda saistības, vai ja pašvaldības parādi pārsniedz tās īpašumā esošos aktīvus pēc šo aktīvu tirgus vērtības. Par pašvaldības parāda saistībām atzīstami izdevumi kredītu un kredītu procentu nomaksai un izdevumi saistībā ar pašvaldības sniegtajiem galvojumiem, kā arī nokavētie maksājumi, soda naudas un citi ar šiem maksājumiem saistītie izdevumi.

Ja tiek pieņemts lēmums par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu, finanšu ministrs ieceļ pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu. Tas nenozīmē, ka automātiski tiek atcelta pašvaldības vadība, taču uzraugam ir plašas pilnvaras pašvaldības finanšu rīcības kontrolē, piemēram, uzraugs var pieprasīt no pašvaldības vadības visu informāciju par pašvaldības darbību un finansēm, ierosināt pašvaldības revīzijas komisijai un Valsts kontrolei veikt īpašu revīziju attiecībā uz pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību pārvaldi un finansēm, iesniegt izskatīšanai pašvaldības finanšu komitejai un domei lēmumu projektus, kā arī ierosināt grozījumus iepriekš pieņemtajos lēmumos, ierosināt finanšu ministram apturēt pašvaldības domes lēmumus, kas ir pretrunā ar apstiprinātā stabilizācijas projekta īstenošanu, kontrolēt pašvaldību izdevumus, arī parakstot pašvaldības maksājumu uzdevumus u.tml.

Šobrīd nevienai pašvaldībai Latvijā finanšu stabilizācijas process nav uzsākts.

Kā vēstīja Latvijas Radio, tostarp atlaižot darbiniekus, Rēzeknes dome cer ietaupīt budžetā trūkstošos 3 miljonus eiro. Pašvaldības Komunikācijas un ārējās sadarbības nodaļas vadītāja Nataļja Jupatova atzina, ka pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā. Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni 3 miljonu eiro.

Lai ieekonomētu līdzekļus, pašvaldības vadības uzdevumā iestāžu un pārvalžu vadītāji ir sagatavojuši priekšlikumus darbinieku skaita samazināšanai. Domes opozīcija šādu uzdevumu vērtē kritiski, sakot, ka ir citi risinājumi izdevumu samazināšanai.

Pašlaik Rēzeknes pašvaldība gatavo rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā. No tā būšot atkarīgas arī turpmākas aizdevumu saņemšanas iespējas.

Ņemot vērā naudas trūkumu pašvaldības budžetā, izpilddirektora uzdevumu optimizēt štatu sarakstu jūlija vidū saņēma astoņas Rēzeknes pašvaldības iestādes.

Jupatova, komentējot pašvaldības smago finansiālo situāciju, to izskaidro ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, strauju cenu kāpumu siltumenerģijai, elektroenerģijai, kurināmajam, kā arī autoceļu uzturēšanai. Arī iepirkumu cenas pārtikas iegādei ir augušas. Izdevumu pieaugumu noteicis procentu likmju pieaugums visiem projektiem, saistību apjoms ir lielāks šobrīd. Izglītības jomai budžets šogad ir pieaudzis līdz diviem miljoniem eiro bez seguma no valsts puses.

Viņa gan uzsvēra, ka pagaidām domes lēmums par izmaiņām štatu sarakstos nav pieņemts. Tāpat viņai nebija pieejama informācija, cik darbiniekus varētu atbrīvot no darba un cik naudas tas varētu budžetā ietaupīt. Domes sēde, kur šis jautājums tiks skatīs, plānota 10.augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilais telefons jau sen ir zaudējis savu sākotnējo funkciju - saziņas līdzeklis. Attīstoties tehnoloģijām, tas ir kļuvis par nenovērtējamu ikdienas palīgu un tam ir plaša spektra noderīgas funkcijas un iespējas. Šeit dažas no tām!

Informācijas pieejamība 24/7

Lai arī nav veselīgi nepārtraukti būt uz informācijas aprites viļņa, mobilais telefons dod iespēju piekļūt plašam informācijas avotu klāstam. Tas nodrošina pieejamību intereneta ziņu portāliem, to var izmantot izziņas procesos, apmeklējot dažādas informācijas krātuves, var lasīt grāmatas u.c.

Līdzeklis jaunu prasmju un zināšanu apguvei

Ir daudzas popularitāti ieguvušas aplikācijas, kas piedāvā iespēju apgūt dažādas prasmes. Piemēram, valodu apguves aplikācija Duolingo. Dažāda klāsta kursi zinātnes, mākslas, tehnoloģiju u.c. jomās atrodamas tādās aplikācijās kā Coursera, Udemy. Savukārt Skillshare ir vairāk vērsts uz radošo prasmju attīstīšanu - dizainu, mākslu, rakstīšanu u.c. iPhone lietotāji var lejupielādēt dažādas lietojumprogrammas tikai no Apple App Store - no izglītības sfēras līdz radošuma attīstīšanai un izklaidei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kadastrālo vērtību izmaiņu no 2025.gada dēļ nevar nesamērīgi pieaugt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumi, secināms no Ministru prezidenta amata kandidātes Evikas Siliņas (JV) paustā šodien debatēs pirms Saeimas balsojuma par gaidāmās jaunās valdības apstiprināšanu.

Jaunā valdība pēc Saeimas atbalsta saņemšanas bez kavēšanās risinās jautājumus, kas pašlaik visvairāk uztrauc Latvijas cilvēkus, sola Siliņa.

"Tas ir elektrības rēķinu un mājokļu kredītu maksājumu pieaugums. Tas ir arī jautājums par kadastrālo vērtību izmaiņām no 2025.gada, lai nesamērīgi nepieaugtu maksājumi, bet tai pašā laikā lai vienlaicīgi netiktu apstādinātas arī investīcijas," uzsvēra "Jaunās vienotības" viena no līderēm.

Siliņa arī akcentēja, ka Latvija var lepoties ar to, ka ir saglabājusi savas vērtības - demokrātiju, latvisko identitāti, viedokļu dažādību, neatkarīgus medijus un tiesu varu.

Reizē jābūt arī paškritiskiem, lai panāktu straujāku ekonomikas izaugsmi nekā kaimiņvalstīs, no kurām pašlaik iepaliekam. "Topošās valdības mērķis ir plašs, spēcīgs vidusslānis Latvijā", norādīja politiķe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, krājaizdevu sabiedrības, Latvijas Banka un Valsts kase) 2023. gada 1. pusgadā veica 394.2 milj. klientu bezskaidrās naudas maksājumu 150.7 mljrd. eiro kopapjomā.

Vidēji dienā veikti 2.2 milj. maksājumu 832.8 milj. eiro apjomā.

Salīdzinājumā ar 2022. gada 1. pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 10 %, savukārt maksājumu kopapjoms – par 26 %.

Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (61.2 % no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (36.4 % no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).

Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2023. gada 1. pusgada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2.2 milj. maksājumu karšu (vidēji 1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elenger uzsāk darbu Polijas gāzes tirgū

Db.lv, 09.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes tirdzniecības uzņēmums Elenger, kas aprīlī paziņoja par gāzes tirdzniecības uzsākšanu Latvijas mājsaimniecībām, atbilstoši uzņēmuma attīstības stratēģijai, uzsācis gāzes piegādes Polijas tirgus biznesa segmenta klientiem.

“Elenger ievērojami palielinājis tirgus daļu reģionā, un, atbilstoši uzņēmuma attīstības stratēģijai, esam paplašinājuši savu darbību arī Polijas tirgū, kur viens no mūsu klientiem ir arī Latvijā pazīstamais uzņēmums Lode. Veiksmīga sadarbība Latvijas gāzes tirgus ietvaros ir ļāvusi mums spert vēl vienu soli tālāk – sadarboties arī starptautiskā līmenī, un esmu gandarīts, ka Lode izvēlējusies savas darbības nodrošināšanai Polijā izmantot Elenger piegādāto gāzi,“ sadarbību komentē Elenger valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

“Mūsu tiešie līgumi ar gāzes piegādātājiem ir palielinājuši patērētāju interesi un uzticību mums - esam vieni no retajiem reģionā, kas paši iegādājas un atved LNG no ASV un Norvēģijas, un tas mums ļauj klientiem piedāvāt izdevīgāku cenu un uzticamāku piegādi,” skaidro Skulte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No novembra Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" sāks tiešos reisus starp Viļņu un Dubaiju Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), ceturtdien paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Kā informēja ministrs, drīzumā "airBaltic" saņems nozīmētās aviokompānijas statusu Viļņu-Dubaijas maršrutā saskaņā ar Lietuvas un AAE divpusējo nolīgumu par gaisa satiksmi.

Kompānija plānojot reisus sākt novembrī, lidojumus piedāvājot divas reizes nedēļā, Skuodis rakstīja vietnē "Facebook".

"Tiešie regulārie reisi ar AAE un kopumā tik gari regulārie reisi Lietuvai nekad nav bijuši. Mēs jau vairākus gadus kopā ar [Lietuvas starptautisko lidostu operatoru] "Lietuvos oro uostai" strādājam pie tāda lidojumu virziena, tādēļ ir ļoti patīkami, ka tirgus šeit redz potenciālu," viņš klāstīja.

Skuodis pauda, ka Lietuvas un AAE gaisa satiksmes savienojumi ir viens no prioritārajiem virzieniem, jo sniedz alternatīvu savienotajiem reisiem uz Āziju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas un Somijas reģionā lielākais privātais enerģētikas uzņēmums Elenger šogad vairāk nekā trīskāršos sašķidrinātās dabasgāzes piegādes – salīdzinājumā ar pērn piecām piegādātajām sašķidrinātās dabasgāzes kravām, uzņēmums šogad uz reģionu ar kuģiem nogādās 16 sašķidrinātās dabasgāzes kravas.

“Trešdaļa no sašķidrinātās dabasgāzes importa uz Baltijas reģionu un Somiju tiek piegādāta ar Elenger starpniecību – lieli apjomi un tiešie līgumi ar vadošajiem sašķidrinātās dabasgāzes piegādātājiem ļauj mums saviem klientiem piedāvāt drošas un pieejamas piegādes un palielināt mūsu tirgus daļu,” sacīja Elenger Latvija valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

“Nepilna gada laikā mēs pilnībā pārorientējāmies uz Rietumu izcelsmes sašķidrinātu dabasgāzi, tika izveidoti jauni piegādes maršruti no Norvēģijas un ASV, kas šodien darbojas labi, un tas reģionālajam gāzes tirgum ir devis lielāku drošību, kā arī palīdzējis samazināt cenu,” norādīja Skulte.

“Gatavojoties jaunajai apkures sezonai, mūsu gāzes patērētāji var nesatraukties – Eiropas gāzes krātuves ir pilnas un gāzes būs pietiekami. Tuvojoties ziemai, gaidāms, ka gāzes cena nedaudz pieaugs, taču saskaņā ar visām prognozēm gaidāmā ziema patērētājiem būs vieglāka nekā iepriekšējā,” teica Skulte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic pirmo pusgadu noslēgusi ar 14,6 miljonu eiro tīro peļņu, kas salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn ir kāpums par 105,7 miljoniem eiro.

Šodien investoru zvana laikā airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss kopā ar valdes locekļiem – finanšu direktoru Vitoldu Jakovļevu un operatīvās vadības direktoru Paulu Cālīti – prezentēja uzņēmuma otrā ceturkšņa un pirmā pusgada finanšu rezultātus, kas norāda uz ievērojamu tīrās peļņas, ieņēmumu un EBITDAR (ieņēmumi pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) kāpumu.

airBaltic pirmo pusgadu noslēdza ar ievērojamu salīdzināmo EBITDAR gandrīz 57 miljonu eiro apmērā, pērn uzrādīto rezultātu pārsniedzot par aptuveni 50 miljoniem eiro. Otrajā ceturksnī lidsabiedrība sasniedza rekordaugstu salīdzināmo EBITDAR 53,8 miljonu eiro apmērā, kā rezultātā EBITDAR rentabilitāte sasniedza gandrīz 29%. Finanšu rezultāti apstiprina, ka airBaltic pirmajā pusgadā sasniegusi visu laiku augstākos ieņēmumus 291 miljona eiro apmērā. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu tas ir ievērojams kāpums par 52% un būtisks pieaugums par 33% salīdzinājumā ar 2019. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp Gruziju un Krieviju 19.maijā atsākti tiešie avioreisi, ko asi kritizējusi Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili un Gruzijas opozīcija.

Policija šo pēcpusdien izklīdināja protestētājus, kas bija sapulcējušies Tbilisi lidostā, lai sagaidītu lidsabiedrības "Azimuth Airlines" lidmašīnu no Maskavas. Tas ir pirmais tiešais reiss kopš 2019.gada jūlija.

Protestētāji nosodīja Kremli un Gruzijas valdību, pārmetot tai prokrievisku nostāju.

Arī Gruzijas prorietumnieciskā prezidente tviterī kritizēja tiešās aviosatiksmes atjaunošanu ar Krieviju.

"Neskatoties uz Gruzijas tautas pretestību, Krievija ir nosēdinājusi savu nevēlamo lidmašīnu Tbilisi. Nē lidojumiem uz Krieviju!" tviterī paziņoja Zurabišvili.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 10.maijā parakstīja dekrētu, kas paredz atjaunot 2019.gadā apturēto gaisa satiksmi ar Gruziju, kā arī atcelt vīzu režīmu Gruzijas pilsoņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Droši elektroniskās identitātes rīki pieejami vairāk nekā miljonam iedzīvotāju

Jānis Goldbergs, 16.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tāpat kā klātienes saziņā ir situācijas, kurās nepieciešams uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, arī attālināti darījumu un saziņas drošības nosacījumi pieaug, tāpēc arvien biežāk iedzīvotāji tiek aicināti izmantot digitālo pasi – eID karti vai lietotni eParaksts mobile. Tieši šie rīki šobrīd ir vienīgie kvalificētie identitātes apliecināšanas rīki.

Par to izmantošanu un integrēšanu biznesa portālos Dienas Bizness izjautāja VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Digitālās identifikācijas jomā 2023.gads nesis un turpinās nest jaunumus. Atsevišķām iedzīvotāju grupām tas šķiet izaicinoši.

2023. gads patiesi ir ieviesis būtiskas korekcijas digitālās identifikācijas jomā. No 1.februāra ne tikai valsts pārvaldei, bet arī komersantiem, kuri sniedz e-pakalpojumus un identificē klientus, ir jānodrošina identifikācija arī ar nacionālās identifikācijas rīkiem – eID karti un eParaksts mobile. Tas, ko valsts ir izdevusi – eID karte un rīku eParaksts mobile -, nav ignorējams, un šīm lietām ir jābūt iekļautām pakalpojumu grozā līdzās citām iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Stājas spēkā precizētas prasības skaidras naudas vešanai pāri robežām

Db.lv, 16.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 16.maijā, stājas spēkā grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas", ar kuriem precizētas prasības par skaidrās naudas, kuras vērtība pārsniedz 10 000 eiro, deklarēšanas kārtību uz Latvijas ārējām robežām ar valstīm, kas nav Eiropas Savienībā (ES), informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Grozījumi paredz arī jaunas prasības attiecībā uz zelta un nepavadītās naudas vešanu pāri Latvijas iekšējām robežām ar ES valstīm. Grozījumi vienādo Latvijas nosacījumus ar ES tiesību aktiem un stiprinās cīņu pret noziedzīgi iegūtas skaidras naudas pārvietošanu, skaidro VID pārstāvji.

No 16.maija Latvijas ārējās robežas muitas kontroles punktos, kur ir izveidota divu koridoru sistēma, piemēram, lidostā, skaidro naudu deklarēt jādodas obligāti caur "sarkano koridoru", pēc pieprasījuma deklarētā nauda jāuzrāda un jābūt klāt, kad tā tiek kontrolēta un pārskaitīta. Doties ar nedeklarētu, bet deklarējamu naudu cauri "zaļajam koridoram" turpmāk ir stingri aizliegts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nepareizās "zāles" senai ekonomikas kaitei

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, 23.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijas ekonomika un cilvēku labklājība atpaliek no mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem, skaidrs, – ir vainīgas bankas. Ja Latvijā ir par maz labi atalgotu darba vietu, – vainīgas bankas. Jo tās, lūk, nefinansē jaunu uzņēmumu rašanos. Ja kāds ar sliktu kredītvēsturi vai apšaubāmas izcelsmes ienākumiem nevar paņemt kredītu, – vainīgas bankas.

Šāda viedokļu “ainava” pēdējo mēnešu laikā veidojas (tiek veidota?) par un ap Latvijā strādājošajām bankām. Sabiedrība tiek “nogatavināta” jauna nodokļa ieviešanai banku nozarē, jo eirozonā īstenotās monetārās politikas dēļ, kas vērsta uz inflācijas mazināšanu, bankas nu pelna par daudz. Bet nākamajā budžetā jau tagad zināms - robu gana daudz.

Regulāra banku piesaukšana dažādos kontekstos apliecina to, cik nozīmīga ir finanšu sistēma valsts ekonomikas funkcionēšanā un attīstībā. Bankas to apzinās un labi saprot gan privātpersonu situāciju, kurām jāsaskaras ar inflācijas ierobežošanas sekām – pieaugošām kredītlikmēm, gan arī uzņēmējus, kuru vēlmi un spēju aizņemties ietekmē daudzi neskaidri jautājumi – no kara izraisītas nestabilitātes līdz energoresursu krīzei un jaunu tirgu meklējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas ir teju piecas reizes mazāk nekā Norvēģijā un Zviedrijā, savukārt sievietes Latvijā – nepilnus 14 gadus, kas ir par 10 gadiem mazāk nekā Austrijā, Slovēnijā, Turcijā un Francijā.

Jāuzsver, ka, lietojot terminu «vidējais dzīves ilgums», tas tieši tā jāsaprot, neattiecinot uz katru individuāli, jo ir valstī cilvēki, kas nodzīvo līdz simts gadiem un vairāk.

To rāda a/s BDO pētījums, kurā Eiropas valstu noteiktais vecuma pensijas saņemšanas laiks tika salīdzināts ar vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu. Pētījums būtībā rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Proti, Latvija pēc dzīves īsuma ir viena no visas Eiropas līderēm, jo īpaši baisa aina vērojama vīriešu segmentā. Tā kā Latvijā jau no 2014. gada ik gadu par trijiem mēnešiem tiek palielināts pensionēšanās vecums, līdz tas sasniegs 65 gadus (tam jānotiek ar 2025. gada 1. janvāri), un tad, ja nepieaugs vīriešu dzīves ilgums Latvijā, tad tā dēvētā stiprā dzimuma pensijā vidēji pavadītais mūža ilgums būs ap trīs gadiem ‒ tikpat garš kā Krievijā, kas nepagurusi sūta savus vīriešus nāvē bezjēdzīgos karos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bagātie kļūst bagātāki, bet trūcīgie - trūcīgāki, lai arī, rēķinot vidēji, vienas mājsaimniecības ieņēmumi uz cilvēku aug nemitīgi, tāds ir galvenais secinājums no Centrālās statistikas pārvaldes pētījuma par Mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem 2021. gadā, kas veikts pērn.

Dienas Bizness sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) uzsāk publikāciju sēriju Paēdusi sabiedrība-stabila valsts 12 mēnešu garumā par sabiedrības noslāņošanos, un to ievada ar statistikas datiem par vispārējām tendencēm Latvijas mājsaimniecību ieņēmumos.

Vidējie ieņēmumi uz cilvēku pieaug

CSP 2022. gada aptaujas dati liecina, ka 2021. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2020. gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 678 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Izaugsme bija lēnāka nekā gadu iepriekš, tomēr pietiekami ievērojama. 2020. gadā pieaugums bija par 8,1%. Jāpiebilst, ka desmit gadu garumā minimālos iedzīvotāju ieņēmumus ir ietekmējusi minimālās algas celšana, ko nereti ir bijis grūti savienot ar darba ražīguma pieaugumu, kas savukārt rosināja tirgus dalībniekus pārplānot mazapmaksāto profesiju nodarbinātību arodos, kur darba ražīguma audzēšana nav iespējama pēc būtības. Piemēram, autobusa šoferis nevar kļūt ražīgāks vienā un tajā pašā maršrutā, lai arī minimālā alga tiek palielināta un ir prasība kaut ko darīt labāk, ātrāk vai vairāk. Šādu profesiju nav mazums, un neizbēgami mehāniska minimālo algu celšana neizbēgami noved pie papildu inflācijas kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienošanās ar nodokļu administrāciju, mazākas soda naudas, četru nodokļu kontroles veidu vietā viens un no nākamā gada arī publisks uzņēmumu reitings par nodokļu saistību izpildi.

To paredz spēkā stājušies grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, kas radīs vairāk iespēju uzņēmējiem, tostarp arī redzēt, kā nodokļu maksātāju reitingā izskatās sadarbības (darījumu) partneri.

Vienošanās iespēju laiks

„Pozitīvi, ka vienošanās līgumu ar VID turpmāk varēs noslēgt arī pirms audita vai nodokļu kontroles pabeigšanas,” vērtē nodokļu konsultāciju SIA INNOVATOR valdes priekšsēdētājs Ivars Mileika. Viņš pozitīvi vērtē paredzēto principu – jo ātrāk notiek vienošanās, jo lielāks būs šo maksājumu samazinājums. Vienošanās līgums neatceļ pienākumu samaksāt nodokļus, bet ļauj būtiski samazināt nokavējuma naudu un soda naudu, ja VID aprēķinātie maksājumi tiek veikti labprātīgi vienošanās līgumā noteiktajos termiņos. Proti, ja vienošanās līgums nodokļu kontroles gadījumā noslēgts līdz nodokļu kontroles rēķina izdošanai, tad atcelti 85% no nokavējuma naudas; ja šāda vienošanas tiek noslēgta pēc nodokļu kontroles rēķina izdošanas, bet pirms apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas termiņa beigām, tad atcelti 75% no nokavējuma naudas; savukārt, panākot vienošanos tiesvedības laikā, pirmajā instancē atcelti 55% no nokavējuma naudas, bet katrā nākamajā tiesas instancē atceļamais apmērs samazinās par 10%. Līdzīgs risinājums paredzēts arī tad, ja vienošanās līgums audita gadījumā noslēgts līdz VID lēmuma pieņemšanai, tad tiks atcelti 60% no nokavējuma naudas un 60% no soda naudas; pēc VID audita lēmuma, bet pirms apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas termiņa beigām tiks atcelti 50% no nokavējuma naudas, bet soda nauda var būt samazināta par 85 % vai 50 % vai atcelta pilnībā atkarībā no pieļautā pārkāpuma. Savukārt, ja tiesvedības laikā vienošanās noslēgta, tad pirmajā instancē atcelti 30% vai 65% no nokavējuma naudas un soda naudas atkarībā no pieļautā pārkāpuma, katrā nākamajā tiesas instancē samazinot atceļamo apmēru par 10 %. „Jaunievedums pozitīvs, bet, kā tas tiks darbināts no nodokļu administrācijas puses, to rādīs laiks, tāpēc arī šī jauninājuma nozīmību strīdu mazināšanai starp uzņēmējiem (arī privātpersonām) un nodokļu administrāciju pagaidām grūti izvērtēt,” uzsver I. Mileika. Gan viņš, gan vairāki aptaujātie uzņēmēji atzina, ka uzsvars ir nevis uz soda naudas, bet gan paša nodokļu parāda iekasēšanu. Proti, esot pieredzētas situācijas, kurās soda naudas apmērs būtībā neļauj konkrētajam uzņēmējam turpināt saimniecisko darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru