COVID laika darba organizācijas tikumi, kuri pakāpeniski kļuvuši par normu. Attālināta darba iespējas kā pagaidu risinājums, kurš iedzīvojies un turpina dzīvot - dažkārt privātam darbadevējam neiedomājamā veidā un formā. Attālināts darbs valsts pārvaldē ir objektīva nepieciešamība, papildu bonuss vai izredzēto privilēģija?

Pēc stāšanas amatā valsts galvenais ierēdnis, Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs paziņoja, ka gatavojas pārskatīt attālināta darba iespējas, jo strādāšana tikai attālināti nevarot būt produktīva. Taču COVID laika iespēja strādāt attālināti daudzās valsts pārvaldes iestādēs saglabāta joprojām, turklāt šķiet, ka tiek pat izmantota amatos, kuros tā nešķiet adekvāta nodarbinātības forma. Taču vairāk par paziņojumiem attālināta darba organizēšanā valsts pārvalde pagaidām nav nokļuvusi.

Piemērs - Konkurences padomes (KP) Analītiskā departamenta direktore Rūta Šutko, kuras atalgojums atbilstoši VID publiskotajai informācijai ir ap 50 tūkstošiem eiro gadā, šogad tikai dažas dienas novembrī ieradusies darbā klātienē telpās Brīvības ielā 55, Rīgā. Savus amata pienākumus viņa pilda tikai attālināti, dzīvojot Briselē, Beļģijā, kur ir nodarbināts viņas vīrs. Kā noteikts Konkurences likumā, KP ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša iestāde, taču tā savus lēmumus pieņem patstāvīgi un savā darbībā ir neatkarīga. KP ir plašas pilnvaras konkurences pārkāpumu izmeklēšanā. Tai ir pilnvaras veikt darbības, kas ir pielīdzināmas kratīšanai – pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē ierasties uz vietas pie tirgus dalībnieka, iekļūt visās telpās un objektos, tos atvērt, veikt to piespiedu pārmeklēšanu, aplūkot visas iekārtas, ierīces, sistēmas, kas ir pie pārmeklējamās personas, nokopēt informācijas sistēmās esošus datus, izņemt mantas, uz laiku arī aizzīmogot neapdzīvojamās telpas, transportlīdzekļus utt. Visi šie pasākumi ir veicami klātienē, līdzīgi kā tikšanās ar apmeklētājiem, kolēģiem, tirgus dalībniekiem.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar Latvijas lielākajām nozaru asociācijām ir nosūtījušas vēstuli Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai un Saeimas frakcijām ar lūgumu atbalstīt darba devēju rosinātās izmaiņas ilgi briedušajiem Darba likuma grozījumiem, lai aktuālais regulējums atbilstu darba tirgus prasībām, motivētu koplīgumu slēgšanu un veicinātu Latvijai spēju konkurēt ar Baltijas un arī Eiropas valstīm.

LDDK atbalsta 2024. gada 20. janvāra Ministru kabineta rīkojumā Nr. 55 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" apstiprināto pasākumu plānu, lai īstenotu tā III sadaļas 29.3. punktā noteikto pasākumu veikt grozījumus Darba likumā, jo pašreizējais regulējums jau ilgstoši ir bijis šķērslis koplīgumu slēgšanai un veido uz neuzticēšanās balstītas darba tiesiskās attiecības. Darba devēju piedāvātie grozījumi nodrošinātu precīzi plānotu un balansētu slodzi, kā arī atbilstoši kompensētu darba samaksu darbiniekam, motivāciju precīzai darba laika uzskaitei darba devējiem un nodokļu ieņēmumus valstij.

Latvijā virsstundu regulējums ilgu laiku ir bijis labs piemērs tam, kā norma var izskatīties ļoti cienīgi uz papīra, bet praksē radīt problēmas, kas samazina uzņēmumu konkurētspēju, kavē pamata algu pieaugumu un nereti veido situāciju, kur darbinieku motivācija tiek balstīta nevis produktivitātē, bet pārslodzē.

Šobrīd Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā tiek skatīti grozījumi Darba likumā, kas paredz noteikt minimālo virsstundu piemaksu 50% apmērā, bet darbam svētku dienās – 75%. Šāda pieeja komisijā ir guvusi atbalstu otrajā lasījumā. Tas ir pirmais solis mēģinājumā sakārtot regulējumu, kura nepilnības darba tirgū jūtamas jau gadiem.

Minimālais slieksnis, nevis samazinājums

Darba likuma grozījumi nevis samazina virsstundu apmaksas apjomu, bet nosaka zemāko slieksni, kas neierobežo virsstundu apmaksas apjomu. Proti, 50% nav griesti. Tas ir minimums.Sabiedriskajā telpā šī diskusija bieži tiek vienkāršota līdz vienam apgalvojumam – tiek samazināta virsstundu apmaksa, taču tas neatbilst realitātei. Netiek runāts par virsstundu samazināšanu, bet par zemāka minimālā sliekšņa noteikšanu likumā – pamatu, virs kura darba devēji un darbinieki var vienoties par labākiem nosacījumiem individuāli vai ar koplīguma palīdzību kolektīva ietvaros. Darba tirgus šādas situācijas spēj regulēt pats. Darba devējam ir svarīgi, lai darbs tiktu izdarīts, savukārt, darbiniekam vienmēr ir iespēja pateikt, par kādiem nosacījumiem viņš ir gatavs to darīt. Tieši šādā vienošanās procesā arī veidojas reālā darba samaksa. Līdzīga loģika jau darbojas citur darba tirgū.

Latvijā šobrīd ir rekordzems bezdarba līmenis, kas nozīmē, ka tie, kuri vēlas strādāt, darbu ir atraduši. Tas nozīmē arī sīvu konkurenci par kvalificētu darbaspēku, ko darba devēji cenšas piesaistīt, solot virkni dažādu labumu. Vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas “Eco Baltia” veiktā aptauja atklāj: 85 % Latvijas iedzīvotāju darba sludinājumos paustos solījumus uzskata par pārspīlējumu un norāda, ka reālā situācija liek vilties.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedru vidū darba sludinājumu piepušķošana nav novērota – faktisko apstākļu sagrozīšana var iedragāt uzņēmuma reputāciju, ar ko neviens sevi cienošs darba devējs neriskētu. Tomēr aptaujas dati liek pārdomāt iemeslus, kāpēc vilšanās procenti ir tik lieli.

Darbinieku labbūtība – nevis greznība, bet nepieciešamība

LDDK īstenotās biedru aptaujas atbildes atklāj, ka darba devēji arvien vairāk līdzekļu iegulda darbinieku labbūtības veicināšanā un uzskata to par investīciju uzņēmuma izaugsmē. Lielo uzņēmumu grupā papildus algai un prēmijām tie ir vidēji 1000 eiro gadā uz katru darbinieku, savukārt darba devēju iegādāto veselības apdrošināšanas polišu skaits pēdējā gada laikā audzis par aptuveni 16 %. Darba devēji rūpējas par to, lai darbinieki būtu veseli, produktīvi un negribētu mainīt darbu, jo konkurence par kvalificētiem darbiniekiem ir ļoti sīva un, ņemot vērā demogrāfijas un sabiedrības novecošanas rādītājus, tikai saasināsies. Mēdz uzskatīt, ka neliela kadru mainība liecina par labiem darba apstākļiem, tomēr tas ne vienmēr ir atkarīgs no darba devēja. Dažādu paaudžu darbiniekiem ir atšķirīgas prioritātes un atšķirīgi iemesli mainīt darbavietu. Ir darbinieki, kuri apzināti “kolekcionē” darba vietas, kas potenciāli izdaiļos CV un varbūt bruģēs ceļu uz spožāku karjeru nākotnē. Ir tādi, kas nespēj uzreiz atrast īsto vietu, un ir arī tādi, kam neizdodas ilgstoši noturēties vienā vai otrā darbavietā. Tā kā jauna darbinieka atrašana un apmācīšana var izrādīties liels izaicinājums, darba devēji, kas vērsti uz izaugsmi, darbinieku piesaisti prioritāšu skalā liek ļoti augstu.

Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu bija 1685 eiro, kas ir par 9,7% jeb 149 eiro vairāk nekā 2023.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gadā pieaugusi par 8,7%, sasniedzot 1666 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies straujāk - par 12,2%, sasniedzot 1742 eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka lielākā ietekme uz bruto darba samaksas pieaugumu sabiedriskajā sektorā bija izglītības nozarei, kur ir trešdaļa no visām darbavietām sabiedriskajā sektorā, un atalgojuma gada pieaugums bija 18,5%.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pagājušajā gadā bija 1689 eiro, kas ir pieaugums par 12,4% salīdzinājumā ar 2023.gadu.

Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā.

Ekonomiskā izaugsme nav abstrakta ambīcija - tā ir vienīgais ilgtspējīgais ceļš uz valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Ja ekonomika neaug, nepalielinās ne algas, ne budžeta ieņēmumi, ne publisko pakalpojumu kvalitāte.Vispirms jāuzsver, ka darba devēju priekšlikums Darba likuma grozījumos nav samazināt virsstundu apmaksas apmēru darbiniekiem, bet gan noteikt likumā saprātīgu un konkurētspējīgu bāzes minimumu 50% apmērā, vienlaikus atstājot pilnīgu brīvību pusēm vienoties par lielāku virsstundu apmaksu bez jebkādiem ierobežojumiem.

No ekonomikas skatupunkta šī nav morāla dilemma. Tā ir izvēle par to, kā regulējums ietekmē izmaksas, elastību un uzņēmējdarbības vidi. Uzņēmumiem un publisko finanšu plānotājiem izšķiroši ir tas, cik prognozējama un pielāgojama ir sistēma, kurā jāstrādā. No šīs izvēles ir atkarīgs, vai ekonomika spēj attīstīties stabili un piesaistīt investīcijas, vai arī pakāpeniski zaudē konkurētspēju un tempu. Pašlaik Latvijas regulējums ir nepārprotams – virsstundu darbs jāapmaksā ar piemaksu, kas nav mazāka par 100% no noteiktās algas likmes. Tas nav izvēles jautājums un nav atkarīgs no situācijas. Tas ir likumā noteikts vispārējs minimums, no kura sākas jebkura aprēķina loģika.

Jau četrus gadus personālvadības konsultāciju uzņēmums ERDA koordinē Pasaules Ekonomikas foruma aptauju “Nākotnes darbs” Latvijā un Lietuvā. Aptaujā tiek aicināti piedalīties uzņēmumi ar vairāk kā 500 nodarbināto, un pērn Latvijā savas atbildes sniedza 35 organizācijas. Tagad ir gatavs detalizēts ziņojums par nākotnes darba tendencēm pasaulē.

Darba tirgus prognozes

Saskaņā ar darbu devēju prognozēm globālo darba tirgu nākamajā piecgadē visvairāk ietekmēs tehnoloģiju attīstība, demogrāfiskās tendences, ģeopolitiskā sadrumstalotība, ekonomiskā nenoteiktība un klimata izmaiņas. Šo faktoru ietekmē 59% darbiniekiem visā pasaulē būs jāapgūst jaunas prasmes, lai turpinātu strādāt esošā profesijā vai arī lai mainītu līdz šim iesākto karjeru.

Baltijā paredzamas vēl lielākās pārmaiņas. Piemēram, Latvijas darba devēji paredz, ka kvalifikācijas celšana un jauno prasmju apgūšana līdz 2030. gadam būs nepieciešama 70% darba ņēmēju. Turklāt 79% organizāciju Baltijā nosauc plaisu starp esošajām un nākotnē nepieciešamajām prasmēm par galveno šķērsli sava biznesa izaugsmei. Pat izaicinājumi kandidātu piesaistīšanā biedē mazāku darba devēju skaitu.

Dažu gadu laikā Latvijā «pazuduši» vairāki tūkstoši darba ņēmēju, kas pirmšķietami ir vērtējams kā trauksmes signāls, tikmēr valstī nekādu satraukumu īsti nemana.

Strādājošs cilvēks ir valsts vērtīgākā daļa. Ja viņa nav, nav arī darbavietas, nav pirktspējīga patērētāja, vajadzības pēc pakalpojumiem un pati darbavieta arī var izzust kā vakance. Proti, ja cilvēkam ir darbs, tad viņam ir arī alga, kuru viņš tērē, lai apmaksātu savus tēriņus, kā arī tiek maksāti nodokļi, kurus politiķi var pārdalīt valsts pakalpojumu vajadzībām. Ja darbinieki izzūd privātajā sektorā, tam ir sekas arī publiskajā pusē, jo kopējā nodokļu masa samazinās. Ja izzūd darbavietas, pēc brīža tukšas paliks teritorijas. Kas šobrīd notiek, un kuram tas rūp?

Darba tirgus signāli

Valsts ieņēmumu dienesta datubāzes dati liecina, ka darba ņēmēju skaits (kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) 2025. gada maijā bija 808 605 cilvēki, savukārt 2024. gada analogā laikā – 810 195, bet 2023. gadā vēl vairāk – pat 815 556, savukārt 2019. gadā bija 822 925. Tajā pašā laikā, pēc Centrālas statistikas pārvaldes datiem šā gada maijā bija 64,7 tūkstoši reģistrēto bezdarbnieku, 2024. gada maijā – 67,4 tūkstoši bezdarbnieku, 2023. gada maijā – 60,4 tūkstoši, bet 2019. gada maijā – 61 tūkstotis. Raugoties uz šiem datiem, var iegūt nevis vienu, bet gan ievērojami daudz vairāk secinājumu par to, kas un kā īsti notiek darba tirgū.

Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma 2024. gada datiem, viena no galvenajām uzņēmumu vadītāju bažām ir darbaspēka trūkums, to atzīstot par nozīmīgu draudu darba tirgum un biznesa videi tuvākajos gados.

Vienlaikus Eiropā, kur darbaspēka trūkums ierindojas pirmajā vietā, uzņēmumi, kas paplašinās darbību reģionos, piekļūs līdz šim neieraudzītiem talantiem. Arī “Bite Latvija” pieņēma stratēģisku lēmumu attīstīties reģionos, pērn atklājot biroju Rēzeknē un uzsākot komplektēt komandu Jelgavā. Kāpēc smelties reģionu darbaspēka potenciālā un kā tas var mainīt darba tirgus dinamiku Latvijā?

Ja paraudzīsimies uz uzņēmējdarbības un investīciju vidi Latvijā, cilvēkkapitālam ir izšķiroša loma. Uzņēmumi meklē talantus, jo tie ir pamats veiksmīgai biznesa attīstībai. Tiesa, talantu atlasē jau gadiem esam saskārušies ar dažādiem izaicinājumiem, piemēram, kvalificēta darbaspēka trūkumu un sīvu konkurenci par tā dēvētajiem “starta pozīciju” darbiniekiem. Turklāt tas nav izaicinājums tikai telekomunikāciju nozarē, līdzīgas rūpes ir arī viesmīlības, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, mazumtirgotājiem, IKT jomas pakalpojumu sniedzējiem u.c. nozaru spēlētājiem.

2025.gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati (vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem, pārrēķinot pilnā slodzē).

Gada laikā mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 134 eiro jeb 8,3%. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,60 eiro jeb par 8,9%. Straujākais algu kāpums bijis privātā sektorā.

2025.gada 1. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2024.gada 4. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 0,7%, bet stundas samaksa samazinājās par 2,4%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 305 eiro jeb 74,3% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,6%, apsteidzot gan patēriņa cenu, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 7,0%.

Tradicionāli 1. aprīlis ir smieklu un joku dienu, kad varam nenopietni palūkoties arī uz nopietnām tēmām, piemēram, uz darba sludinājumiem. Teju ikviens no mums kādreiz ir lasījis vai pat sagatavojis darba sludinājumus, kur neiztrūkstošas ir tādas frāzes kā “elastīgs darba laiks”, “draudzīgs kolektīvs” vai “izaugsmes iespējas”.

Ar humoru palūkosimies uz to, ka šīs frāzes mēdzam saprast, un kā tām jāizpaužas organizācijā, kurā ir pārdomāta darba kultūra un rūpēs par darbinieku labbūtību.

Konkurētspējīgs atalgojums

Viena no populārākajām frāzēm darba sludinājumos ir “piedāvājam konkurētspējīgu atalgojumu”, taču kontekstā ar konkrētiem skaitļiem reizēm rodas pamatots jautājums – vai attiecīgais atalgojums spēj konkurēt arī ar pieaugošajām degvielas un pārtikas cenām? Izvēloties potenciālo darba devēju, aizvien vairāk cilvēku pievērš uzmanību ne tikai tam, vai atalgojums ir konkurētspējīgs, bet tam, vai tas šķiet taisnīgs. Šeit svarīgi saprast, ka ir iekšējais taisnīgums jeb tas, kā tiek maksāts atalgojums vienādiem amatiem uzņēmuma iekšienē; ārējais taisnīgums - kāds ir uzņēmuma maksātais atalgojums attiecībā pret darba tirgus atalgojuma rādītājiem, kā arī sociālais taisnīgums, kurā tiek vērtēts, vai darba devējs nodrošina vairumam darbinieku dzīvei nepieciešamo atalgojumu.

2025. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1815 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinājumā ar 2024. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 129 eiro jeb 7,7 %. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 12,27 eiro, kas ir par 7,9 % vairāk nekā gadu iepriekš.

2025. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2025. gada 3. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 27 eiro jeb 1,5 %, bet stundas samaksa par 4,9 %.

Vidējā neto darba samaksa 2025. gadā bija 1346 eiro jeb 74,1 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,2 %, apsteidzot gan patēriņa cenu, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 6,3 %.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2025. gadā sasniedza 1 462 eiro. Salīdzinājumā ar 2024. gadu tā palielinājās par 105 eiro jeb 7,7 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) bija 1117 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,2 %.

Šā gada trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, un, salīdzinot ar 2024. gada trešo ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 132 eiro jeb 7,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 12,12 eiro jeb par 4,6%.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2025. gada otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,5%, bet stundas samaksa samazinājās par 4,5%. Stundas samaksas kritumu vienlaikus ar mēneša vidējās bruto algas pieaugumu visbiežāk nosaka tas, ka nostrādāto stundu skaits ceturksnī pieaug straujāk nekā kopējais darba samaksas fonds, jo trešajā ceturksnī bija par septiņām darba dienām vairāk nekā otrajā ceturksnī.

Vidējā neto darba samaksa bija 1361 eiro jeb 74,1% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,5%, apsteidzot gan patēriņa, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 6,3%.

2025.gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1808 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2024.gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 137 eiro jeb 8,2%. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 12,69 eiro jeb par 11,2%. Nedaudz straujāks algu kāpums bijis privātajā sektorā.

2025.gada 2. ceturksnī, salīdzinājumā ar šā gada 1. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 2,9%, bet stundas samaksa palielinājās par 9,4%.

2025.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu mēneša vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu valstī pieauga par 8,2%, bet salīdzinot ar 2024.gadu - par 5,8%.

Vidējā neto darba samaksa bija 1 342 eiro jeb 74,2% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,6%, apsteidzot gan patēriņa, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 6,6%.

Uzņēmumi bieži atsakās no skolēnu vasaras darba birokrātijas, izmaksu un ierobežotas kapacitātes dēļ, vienlaikus aiz šīm bažām nereti slēpjas arī atturēšanās ieguldīt laikā un prasmēs, kuru atdeve nav tūlītēja.

Rezultātā īstermiņa ērtības šodien pārvēršas par kvalificētu darbinieku trūkumu rīt, jo vasaras darbs ir viena no iniciatīvām, ar kuru palīdzību uzņēmumi var ietekmēt jauniešu karjeras izvēli un nākotnes darbaspēka kvalitāti. Pērn vasarā nodarbinātības pasākumus īstenoja 830 darba devēji, nodrošinot darbavietas vairāk nekā 10 tūkstošiem skolēnu, tostarp 203 jauniešiem ar invaliditāti, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati. Vasaras darbs sniedz iespēju jauniešiem iepazīt dažādas profesijas, kā arī labāk izprast savu nākotnes studiju un karjeras virzienu.

Jauniešu intereses neatbilst darba tirgus vajadzībām

Jauniešu izvēles arvien biežāk neatbilst darba tirgus vajadzībām, satraucošu tendenci atklāj Latvijas Izglītības akseleratora aptauja. Aptuveni 19% jauniešu vēlētos strādāt mākslas, dizaina vai mūzikas jomā, lai gan šo nozaru īpatsvars Latvijas iekšzemes kopproduktā (IKP) ir vien 2–3%, savukārt sportā karjeru plāno 15%, kaut arī tā devums ekonomikā nepārsniedz 1%. Vienlaikus samazinās skolēnu interese par jomām, kas ir būtiskas ekonomikas izaugsmei un konkurētspējai, piemēram, uzņēmējdarbību, finansēm, ekonomiku, informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT). Skolēni nepietiekami novērtē arī stratēģiski nozīmīgas tautsaimniecības nozares, piemēram, apstrādes rūpniecību, transportu un loģistiku, kokrūpniecību un mežsaimniecību. Nākotnes ekonomika saskarsies ar ievērojamu STEM talantu trūkumu.

Ir apritējuši pieci gadi kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, kuri ir būtiski ietekmējuši mūsu dzīvi un radījuši tādu iepriekš nepieredzēto “jauno normu” kā attālinātais darbs. Tagad, kad jau ir iegūta pieredze, tas arvien vairāk izraisa diskusijas, un iniciatīvas atgriezties pie klātienes darba izskan gan pasaulē, gan Latvijā.

Pašlaik varam vērot, ka atgriešanās birojā notiek ASV, un šādas iniciatīvas no valsts pārvaldes puses ir arī Latvijā. Kā liela uzņēmuma darbības atbilstības kontroles vadītāja sekoju šīm pārmaiņām, no kurām ir atkarīgi uzņēmuma procesi un tā darbība. Uzskatu, ka notiekošais ir pilnīgi loģisks pavērsiens, jo pēdējie gadi ir atklājuši arī attālinātā darba negatīvās puses, kuras iepriekš netika novērtētas pieredzes trūkuma dēļ.

Neapšaubāmi, tehniski īstenot attālināto darbu vairs nav problēma. Pieredze rāda, ka attālinātais darbs nav risinājums ne uzņēmumiem un institūcijām, ne pašiem darbiniekiem. Iemesli tam ir daudzi, minēšu vairākus.

Pirmkārt, ar attālināto darbu darbinieki paši sevi padara par “ražošanas transakcionāliem resursiem”, kas agri vai vēlu kļūst bezpersoniski un aizvietojami. Attālināti praktiski nav iespējams profesionāli augt un veidot karjeru, kas rezultāta negatīvi ietekmē gan paša darbinieka motivāciju un izaugsmi, gan uzņēmuma attīstību.

Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi politiskā apņemšanās un drosme, kā rezultātā arvien vairāk palielinās sistēmas atrautība no reālās situācijas.

Jau 2020. gadā Valsts kontrole ziņoja, ka valsts uzņemto saistību apmērs izdienas pensiju izmaksai nākotnē ir sasniedzis vismaz 4,5 miljardus eiro un, ka pie šādas situācijas attīstības, nepārskatot jau pastāvošās izdienas pensiju sistēmu, nākotnē tās var kļūt par teju vai nepanesamu slogu valsts budžetam.

Attēls Nr.1.Avots: Labklājības ministrija*

Dati par VSAA uzskaitē esošām izdienas pensijām un Aizsardzības ministrijas dati par militārpersonu izdienas pensijām, neieskaitot pensijas valsts drošības iestāžu amatpersonām.

Tam ir vairāki iemesli, taču kopš spēkā esošās izdienas pensiju sistēmas ieviešanas, pensiju vecuma kritērijs nav ilgstoši pārskatīts un izdienas pensiju saņēmēju loks, laikam ejot, ir būtiski paplašinājies. Turklāt, vispārējās pensijas saņēmējiem, neraugoties uz ievērojami garāku vidējo stāžu un ievērojami īsāku prognozējamo pensijas saņemšanas periodu, nekā izdienas pensijas saņēmējiem, pensijas ir ievērojami mazākas (sk.att.Nr.2).

Darbinieks ir uzņēmuma vērtīgākais resurss, taču to noturēšana kļūst arvien izaicinošāka. Uzņēmumu vadītājiem jābūt modriem, vērīgiem un stratēģiskiem – rūpīgi jāvēro darbinieku apmierinātību, jāanalizē tirgus tendences un jālūkojas pēc finansiāli gudriem risinājumiem, kā nodrošināt komandas stabilitāti un motivāciju. Viens no jaunākajiem un viedākajiem instrumentiem, kā rūpēties par savu komandu, nepalielinot algu izmaksas, ir personāla labbūtības pakalpojumu nodrošināšanā ar iespēju izmantot nodokļu atbrīvojumus.

“Mūsdienu darba vide ir patiesi strauja, mainīga un prasīga. Darbinieki arvien pārliecinātāk uzskata, ka viņu labbūtība darbā ir tik pat svarīga kā atalgojums, t.i. darba ņēmēji meklē vairāk nekā tikai algu, viņi vēlas darba vietu, kas atbalsta viņu holistisko labbūtību. Kopš “Stebby” pirmssākumiem mūsu misija ir bijusi atbalstīt jebkāda izmēra uzņēmumus ar iespēju preventīvi, ērti un efektīvi rūpēties par savu darbinieku fizisko, psiholoģisko un emocionālo labbūtību. Šobrīd mēs vēlamies vērst uzmanību uz personāla ilgtspējas nodokļa atbrīvojumu, kas ļauj uzņēmumiem izmantot līdz 5% no iepriekšējā gada bruto darba samaksas, darbinieku motivēšanas un komandas saliedēšanas pasākumiem, nepalielinot ar uzņēmumu ienākumu nodokli (UIN) apliekamo ienākumu” stāsta “Stebby” Latvijas filiāles vadītāja Dana Skaistkalne.

Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru 2025. gada 1. oktobrī organizē Šveices un Latvijas sadarbības programmas atklāšanas forumu “Šveices–Latvijas sadarbība darba vidē balstītas izglītības attīstībai”, kas, visticamāk, kļūs par pagrieziena punktu profesionālajā izglītībā Latvijā.

Foruma galvenā mērķauditorija ir uzņēmējdarbības un nozaru asociāciju pārstāvji, kuriem nākotnē jākļūst par būtisku profesionālās izglītības pārmaiņu virzītājspēku, stiprinot nozarē balstītas profesionālās izglītības īstenošanu, paplašinot jauniešu iespējas apgūt prasmes darba vidē un nodrošinot skaidrību par darba iespējām pēc izglītības ieguves.

Starptautiskā pieredzē balstītas pārmaiņas nozarē

Programmas mērķis ir izveidot pievilcīgāku, elastīgāku un augstvērtīgāku profesionālās izglītības sistēmu, lai veicinātu Latvijas ekonomisko produktivitāti un konkurētspēju.

Latvijā profesionālās izglītības sistēma jau nodrošina kvalitatīvu pamatu jauniešiem un pieaugušajiem zināšanu un prasmju apguvei, tomēr praksē bieži nepieciešams papildu laiks, lai jaunos speciālistus pielāgotu konkrētā uzņēmuma vajadzībām. Savukārt Šveicē profesionālajā izglītībā vēsturiski izveidota atšķirīga pieeja – jaunieši ievērojamu daļu mācību procesa veic uzņēmumos, praktiski apgūstot profesiju, tādēļ ir gatavi darbam konkrētā uzņēmumā jau mācību laikā.

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

Katru gadu, tuvojoties Starptautiskajai sieviešu dienai, atkal aktualizējas jautājums par sieviešu un vīriešu iespējām darba tirgū, t.sk. par vienlīdzīgu atalgojumu. Šis gads ir īpašs, jo no jūnija Latvijā spēkā stāsies ES darba samaksas pārredzamības direktīva (Labklājības ministrija izstrādā un pieņems nacionālo likumu šīs direktīvas ieviešanai).

Direktīva paredz stiprināt mehānismus, lai praksē nodrošinātu vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu un šogad šie principi Latvijā kļūs ne tikai par diskusiju objektu, bet par konkrētu pienākumu.

Nepielāgotā atalgojuma atšķirība 15,8%

Vidējais atalgojums vīriešiem Latvijā šobrīd ir aptuveni 35 000 eiro gadā, savukārt sievietēm - 30 000 eiro. Starpība ir 15,8%. Kaimiņvalstīs atšķirība ir vēl lielāka - Lietuvā tā ir 17,8%, bet Igaunijā sasniedz 20,7%. Šie rādītāji ir pietiekami būtiski, lai radītu iespaidu par sistemātisku nevienlīdzību. Taču ir svarīgi saprast, ko tieši mēra šie skaitļi? 15,8% ir tā sauktais nepielāgotais atalgojuma atšķirības rādītājs. Tas atspoguļo kopējo ekonomikas struktūru, t.sk. nozaru sadalījumu, amatu proporcijas, darba slodzes atšķirības, mainīgā atalgojuma īpatsvaru. Šī atšķirība neveidojas tikai viena amata ietvaros. Tā veidojas karjeras attīstībā un profesionālajās izvēlēs, kur nozīme ir gan nozares specifikai, gan organizāciju struktūrai.

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē ceturtdien Ekonomikas ministrija (EM), Labklājības ministrija (LM) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vienojās par vienotu cilvēkkapitāla pārvaldības modeli darba tirgus vajadzību nodrošināšanai, informēja EM.

Tāpat tika nolemts papildināt Cilvēkkapitāla attīstības rīcības plānu 2025.-2027.gadam ar papildu pasākumiem, kā arī tika panākta vienošanās tuvākajā laikā valdībā iesniegt grozījumus Darba likumā, kas radītu elastīgu darba tirgu, sekmējot darbinieku nonākšanu darbavietās, kuras spēj piedāvāt konkurētspējīgāku atalgojumu.

NTSP sēdē Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzsvēra, ka ir svarīgi pieņemt lēmumus, kas veido stabilu pamatu Latvijas nākotnei - mazāk birokrātijas, efektīvāka pārvalde bez liekiem dublējumiem un atbalsts ikvienam cilvēkam visā darba dzīves laikā.

"Katram, kurš nonāk atbalsta sistēmā, jāsaņem nevis tikai padoms, bet reāls ceļš uz darbu. Strādājam ar darba devējiem un arodbiedrībām, lai veidotu cilvēkcentrisku sistēmu, jo Latvijai ir svarīga moderna, uz zināšanām balstīta ekonomika," NTSP sēdē pauda Siliņa.

Alvis Ērglis, SIA Latvijas aptieka valdes priekšsēdētājs, par aptieku tīkla īpašnieku kļuva 2025. gadā, uzsākot mērķtiecīgu uzņēmuma attīstības un efektivitātes paaugstināšanas posmu. Viņa stratēģiskais redzējums paredz stiprināt aptieku tīkla pārvaldību, uzlabot darbības efektivitāti un konkurētspēju, kā arī būtiski paplašināt Latvijas aptiekas klātbūtni ekonomiski aktīvākajos Latvijas reģionos, īpaši Rīgā un Pierīgā.

Nesen uzņēmums saņēma Konkurences padomes atļauju SIA Farma Balt Aptieka tīkla iegādes darījumam, kas ir nozīmīgs solis plānotajā Latvijas aptiekas tīkla konsolidācijas procesā. Tas ir viens no lielākajiem aptieku iegādes darījumiem pēdējo gadu laikā. Darījums ir būtiska daļa no Latvijas aptiekas ilgtermiņa attīstības stratēģijas, kas paredz mērķtiecīgu tīkla strukturēšanu, līdzsvarojot izaugsmi ar augstu farmaceitiskās aprūpes kvalitāti ar nolūku stiprināt uzņēmuma konkurētspēju tirgū un nodrošināt ilgtspējīgu attīstību.

Ir pagājis jau gads, kopš esat Latvijas aptiekas īpašnieks. Kāds tas ir bijis uzņēmumam?

Gads ir bijis ļoti intensīvs, jo līdztekus darbam pie uzņēmuma attīstības stratēģijas mūsu darbu tieši ietekmēja arī zāļu tirgus reforma, kas stājās spēkā 2025. gada janvārī. Ļoti daudz pārmaiņu, arvien jaunas prasības un maz prognozējamības un stabilitātes tirgū. Tieši tāpēc arī šī gada laikā ļoti rūpīgi esam pārvērtējuši Latvijas aptiekas tīkla darbību, efektivitāti un konkurētspēju, ņemot vērā demogrāfiskās tendences, prasības un arī farmaceitiskās aprūpes attīstības tendences.

Strauji mainīgajā darba tirgū visvērtīgākā īpašība, ko meklē darba devēji, ir ne tikai esošās prasmes, bet arī vēlme mācīties. Pieredze un zināšanas, protams, ir svarīgas, bet tās vairs nav vienīgās, kurām ir nozīme - nākotne pieder tiem, kas spēj pielāgoties pārmaiņām, ir zinātkāri un gatavi apgūt jaunas iemaņas.

Daudzi uzņēmumi joprojām koncentrējas uz personāla atlasi, ņemot vērā kandidātu iepriekšējo darba pieredzi un izglītību, un dažos darba sludinājumos pat tiek prasīta vairāku gadu darba pieredze, lai ieņemtu sākuma līmeņa amatus. Tomēr – darba tirgus attīstās, un līdz ar to mainās arī nepieciešamās prasmes.

Organizācijas, kas apzinās šo tendenci, pāriet uz prasmēs balstītu personāla atlasi, un arī “Biuro” pieredze liecina, ka šāds process ļauj labāk atrast piemērotus kandidātus kvalitatīvai ilgtermiņa sadarbībai. Tā vietā, lai analizētu potenciālo darbinieku CV un viņu teorētisko atbilstību amatam, praktiskie testi var palīdzēt noteikt, kādas spējas un rakstura īpašības piemīt kandidātiem. Piemēram, ražošanas nozarē nereti ir svarīga pacietība un motorika, ko var noskaidrot ar vienkāršiem testiem, neprasot ilggadēju iepriekšējo pieredzi vai īpašu augstskolas diplomu.

Atbalstam konkurētspējas veicināšanai komersantiem 2025.gadā būs pieejamas ES un valsts investīcijas 250 miljonu eiro apmērā, informē Ekonomikas ministrijas (EM).

EM 2025.gada budžetā lielākā daļa - nedaudz vairāk kā 61% no kopējā finansējuma jeb 122,8 miljoni eiro paredzēti dažādiem atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai - augstas pievienotās vērtības investīciju piesaistīšanai, inovāciju atbalstam, uzņēmumu digitalizācijas, energoefektivitātes un eksportspējas veicināšanai. Kopā ar jau iepriekš uzsāktajām un vēl plānotajām atbalsta programmām komersantiem būs pieejamas ES un valsts investīcijas vairāk kā 250 miljonu EUR apmērā.

2025.gadā plānota jauna atlase atbalsta programmā par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam, lai nodrošinātu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanu, kas vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu, veicinot komersantu attīstību, konkurētspēju un eksporta apjoma palielināšanu. Programmas ietvaros atbalsts vidējiem un lieliem komersantiem tiks sniegts kā aizdevums ar kapitāla atlaidi 30% apmērā. Tāpat plānots pārskatīt regulējumu lielajiem un stratēģiski nozīmīgajiem investīciju projektiem ar mērķi veicināt investīciju piesaisti un eksporta apjoma pieaugumu neto nulles emisiju un kritisko izejmateriālu jomā.