Apkaunojošās darbības ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu parāda, ka valdošie politiķi nedz zina, ko darīt ar valsts vērtīgāko aktīvu – a/s Latvenergo, nedz novērtē citus uzņēmumus – nodokļu maksātājus

Vēl pirms neilga laika bija balsis, kas žēlojās, ka Latvijas politika ir zaudējusi visu laiku izcilāko ekonomikas ministru Danielu Pavļutu (Reformu partija) un tikpat izcilu premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība). Taču, kā parāda notikumi ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām, šī svarīgā jautājuma sakārtošanā, kas skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju, patiesībā nav bijis izdarīts nekas. Politiķi bija pēkšņi kā no mākoņiem nokrituši, jo elektrības tirgus atvēršana jeb, pareizāk sakot, elektrības cenu deregulācija, redz, paaugstināšot elektrības cenas. Jaunieceltā premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) savas domas par to, vai 1. aprīlis tomēr ir īstais brīdis elektrības tirgus atvēršanai, mainīja vismaz divas reizes dienā un tikpat haotiski par to izpaudās presei, līdz neviens vairs nesaprata – atvērs to tirgu vai neatvērs. Saeimas priekšsēde Solvita Āboltiņa (Vienotība) uzņēmās iniciatīvu un brīdī, kad līdz tirgus atvēršanai bija palicis mazāk par mēnesi, paziņoja, ka, ņemot vērā notikumus Ukrainā, Latvija nekādu tirgus atvēršanas nestabilitāti un provokācijas nevarot atļauties. Koalīcijas padome atzina Āboltiņas nostāju par labu un pareizu esam, un līdz ar to Saeimai tagad triju nedēļu laikā jāaptur tirgus atvēršana līdz 1. janvārim.

Nākamā gada 1.janvārī Latvijā elektroenerģijas tirgus tiks atvērts mājsaimniecībām. Sākotnēji elektrību piedāvās trīs tirgotāji, savukārt četri tam vēl gatavojas, ceturtdien žurnālistus preses konferencē par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām informēja Sadales tīkla valades loceklis Ilvars Pētersons.

Šī gada sākumā gatavību tirgot elektroenerģiju ir izteikuši četri uzņēmumi, savukārt pašlaik – septiņi. Tostarp trijiem no tiem - Latvijas energokompānijai A/S Latvenergo, SIA Baltcom un SIA WIN Baltic jau ir spēkā esošie piedāvājumi, savukārt pārējie tirgotāji ar saviem elektrības tirdzniecības piedāvājumiem plāno patērētājus iepazīstināt līdz šī gada beigām vai 2015.gada sākumā.

«Tirgotāju interese par elektroenerģijas tirdzniecību mājsaimniecībām liecina, ka konkurence ir un kļūst aizvien sīvāka. Tā ir laba ziņa patērētājam – elektrības tirgotājiem būs jāpiedāvā lietotājiem elektrība un citi pakalpojumi konkurences apstākļos par iespējami zemāko tirgus cenu vai komplektā ar citiem mājsaimniecībām noderīgiem pakalpojumiem,» atzīmēja AS Sadales tīkls valdes loceklis Ilvars Pētersons. Pašlaik par elektroenerģijas tirgošanu noslēgti līgumi kopumā ar 23 komersantiem, tostarp juridiskajiem klientiem aktīvi to tirgo 12.

Politiķu spēlēšanās ar elektroenerģijas tirgus atvēršanas datumu mājsaimniecībām nekādā veidā neatrisinās paredzamo cenu kāpumu un to, ka tirgus tiek atvērts bez reālas konkurences, norāda elektroenerģijas tirgotāja Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

Pēc viņa domām, vienkārša elektroenerģijas tirgus atvēršanas termiņu pārcelšana tikai kārtējo reizi satricinās tos dažus tirgotājus, kuri ir sagatavojušies darbam ar mājsaimniecībām, vienlaikus parādot Latviju kā ļoti nestabilu biznesa vidi potenciālajiem tirgotājiem.

«Ja vēlamies tirgus atvēršanu veikt efektīvi, tad līdz ar termiņu pārcelšanu ir arī jānovērš esošās un jāizvairās radīt jaunas likumdošanas barjeras tirgotāju iespējām brīvi izvēlēties to, kā un kam tirgot elektroenerģiju. Pretējā gadījumā tirgotāju interese par šo tirgu tiek arvien samazināta, un arī ilgtermiņā nav paredzama aktīva konkurence par patērētāju izvēli,» sacīja Bethers.

Neitrālam vērotājam Latvijas politiķu dīdīšanās ap elektrības un gāzes tirgu atvēršanu varētu šķist vienkārši smieklīga, tomēr jautājums ir gana nopietns un atklāj skeletus daudzu Latvijas vadošo politiķu skapjos.

Latvijas valdības ministru un Saeimas deputātu izdarīšanos ar elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus atvēršanu vislabāk varētu raksturot ar multfilmas ainiņu – tracis vistu kūtī. Pēc vēlētāju simpātijām alkstošie politiķi pēkšņi ir apjautuši, ka pēc elektrības tirgus atvēršanas patērētājiem pieaugs elektrības izmaksas, turklāt vēl par 40%! Kaut kā neglīti Saeimas vēlēšanu gadā. Tagad vajag tēlot sašutumu, saukt uz paklāja atbildīgo Ekonomikas ministriju un skaļi bārties: «Jā, jā, mēs arī uzskatām, ka elektrības cenu kāpums ir slikts, to vajag kaut kā apturēt»! Tas nekas, ka Laimdotas Straujumas nesen darbu uzsākušajā valdībā izmaiņas ir visai kosmētiskas un tie paši politiskie spēki, kas piepeši atskārtuši elektrības cenu straujo kāpumu, pie varas bijuši jau n- tos gadus un paši tirgus liberalizācijas jautājumus, virzījuši, balsojuši un apstiprinājuši.

Saeimas priekšsēdētāja un Vienotības līdere Solvita Āboltiņa šodien koalīcijas padomes sēdē aicinās partnerus vienoties par elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšanu.

Āboltiņa sacīja, ka šodien koalīcijas padomes sēdē izteiks priekšlikumu atlikt elektrības tirgus atvēršanu. Par šo jautājumu politiķe telefoniski jau runājusi ar citām amatpersonām, jo, ņemot vērā notikumus Ukrainā, nepieciešams darīt visu, lai Latvijas iekšpolitiskā situācija būtu stabila, kā arī jānovērš jebkādi provokāciju riski, skaidroja Āboltiņa.

Pēc viņas domām, tirgus atvēršana jāatliek līdz laikam, kad tiks piedāvāts skaidrs kompensāciju mehānisms, tajā iekļaujot arī mazo pensiju saņēmējus. Āboltiņai bija arī telefonsaruna ar ekonomikas ministru Vjačeslavu Dombrovski (RP), kurš arī uzskatot, ka varētu tikt radīts mehānisms, lai sniegtu atbalstu arī mazo pensiju saņēmējiem. Vienotības līdere uzskata, ka tirgus atvēršanu varētu atlikt uz pusgadu.

"Draugiem Group" uzņēmums "Printful" atvērs jaunu ražotni ASV, lai palielinātu ražošanas jaudu.

Ražotne atrodas Dalasas reģiona pilsētā Kopēlā, Teksasā, un ir 10 702 kvadrātmetru liela, tās pirmajā darbības gadā tiks pieņemti darbā aptuveni 100 jaunu darbinieku.

Pašlaik "Printful" ir astoņas ražotnes visā pasaulē, no kurām trīs atrodas ASV — divas Šarlotā, Ziemeļkarolīnā, un viena Losandželosā, Kalifornijā. Kopelas ražotne būs devītā "Printful" ražotne pasaulē un ceturtā ASV. Jaunā ražotne būs līdz šim lielākā "Printful" ražotne pasaulē.

"2020. gadā mums bija vairāk nekā miljons pasūtījumu katru mēnesi. Pateicoties jaunajai ražotnei, varēsim vēl vairāk palielināt ražošanas jaudu. Pandēmijas laikā pieprasījums pēc "Printful" pakalpojumiem turpina strauji augt visā pasaulē, īpaši jau ASV. Dalasas reģions ir stratēģiski nozīmīga vieta un uzņēmumiem ideāli piemērota vide. Tagad mēs spēsim ātrāk ražot un izsūtīt produktus klientiem ASV vidienē un dienvidu štatos," jaunās ražotnes atvēršanu komentē "Printful" izpilddirektors Dāvis Siksnāns.

Lai gan jau pēc dažiem mēnešiem, 1.aprīlī, Latvijā tiks atvērts elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām, iedzīvotājiem nav pieejama izsmeļoša informācija par to, kas tiem būs jādara, kā mainīsies viņu attiecības ar elektrības piegādātāju un kā pareizi salīdzināt tirgotāju izteiktos piedāvājumus.

Faktiski iedzīvotājiem laika līdz izsvērta lēmuma pieņemšanai ir vēl mazāk, jo lēmums par elektrības tirgotāja maiņu ir jāpieņem līdz 15.martam, jo līdz šim datumam ir jāinformē AS Sadales tīkls, ja nolemts mainīt elektrības tirgotāju.

Atšķirībā no Latvijas Igaunija, kur brīvais elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām tika ieviests no 2013.gada 1.janvāra, jau gadu iepriekš sāka informēt iedzīvotājus par to, kas ir sagaidāms. 2012.gada sākumā tika atvērta mājaslapa avatud2013.ee kur tika apkopota visa būtiskākā informācija saistībā ar brīvā tirgus ieviešanu. Informācija šajā mājaslapā ir pieejama arī krievu valodā.

«Problēma ir tajā, ka mūsu ekonomikas izmērs ir sarucis un energoresursu patēriņš ir samazinājies, tāpēc mums ir ļoti dārgi uzturēt nepieciešamo infrastruktūru. Tas tiešā veidā atsaucās uz cenām, jo pārvades tarifi – gan elektrībai, gan gāzei – pie maza patēriņa ir ļoti augsti. Vienīgā iespēja, kā pazemināt cenas, ir palielināt patēriņu,» intervijā laikrakstam Diena saka jaunieceltais a/s latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Fragments no intervijas

Drīzumā Latvijā gaidāma gāzes tirgus liberalizācija. Kādas konkrēti pārmaiņas tā nesīs?

Gāzes tirgus liberalizācija neizbēgami mainīs situāciju tirgū. Atcerēsimies, kā tika realizēta elektrības tirgus liberalizācija, – bija daudz pārpratumu un tehnisku problēmu, un iedzīvotāji jutās satriekti par to, ka viņiem tika solīts – elektrība pēc tirgus atvēršanas kļūs lētāka –, bet elektrība kļuva krietni dārgāka. Zinot bēdīgo pieredzi ar elektrības tirgus atvēršanu, mani bažīgu dara izmaiņas, kas var notikt gāzes tirgus liberalizācijas gaitā un rezultātā. Domāju, ka būs grūti ievērot pilnīgi visu iesaistīto intereses.

Palielinoties pieprasījumam eksporta tirgos, rūpnieciskās ražošanas apjomi Igaunijā šā gada septembrī, salīdzinot ar analogo laika periodu pirms gada, palielinājušies par 31%, citējot Igaunijas statistikas biroja datus, ziņo BBN.

Jau kopš šā gada jūnija katru mēnesi rūpnieciskās ražošanas apjomi Igaunijā gada griezumā palielinājušies par vismaz 20%.

Eksportam paredzētās rūpnieciskās produkcijas ražošanas apjomi šogad septembrī gada griezumā palielinājušies par 54%, turklāt teju 70% no Igaunijā saražotās rūpnieciskās produkcijas apjoma pārdoti ārvalstu tirgos.

Septembrī, salīdzinot ar augustu, rūpnieciskās ražošanas apjomi Igaunijā palielinājušies par 4%.

Visstraujāk šogad septembrī, salīdzinot ar 2009. gada septembri, palielinājušies elektrības ražošanas apjomi (par 41%). Par 15% palielinājušies arī siltumenerģijas ražošanas apjomi.

Valdība otrdien atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību, kuru mērķis ir noteikt nomas maksu par zivju vada izmantošanu zvejā ezeros un ūdenskrātuvēs, kā arī rast iespēju zvejniekiem piekrastes ūdeņos mainīties ar mencu limitiem, informē ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa.

Grozījumi noteikumos paredz zvejai ar zivju vadu ezeros un ūdenskrātuvēs piemērot aprēķinu, aizstājot zivju vada limitu ar atbilstoši konkrētajām ūdenstilpēm paredzētajiem zvejas rīku limitiem un tiem noteiktām maksām par limita vienību. ZM skaidro, ka vienotu limita maksu par zivju vada izmantošanu ezeros un ūdenskrātuvēs nav iespējams piemērot, jo katrā konkrētā ūdenstilpē ir savs zvejas rīku limits ar tam noteikto limita maksu, līdz ar to tas būtu aizstājams, uzsākot zveju ar zivju vadu. Piemēram, Engures ezerā ir paredzēts kopējais tīklu limits 5980 tīkli un viena tīklu limita cena ir 2,85 eiro. Ja vēlētos uzsākt zveju ar zivju vadu, maksa par šo zvejas limita vienību veidotu 3408,60 eiro, kas ir visu tīklu limitu maksa Engures ezerā. Savukārt ir publiskie ezeri, kuros šī maksas sasniegtu pat 15 000 eiro, jo tajos ir noteikti lielāki zvejas rīku limiti.

Šī gada augustā, salīdzinot ar aizvadītā gada tādu pašu mēnesi, rūpnieciskās produkcijas izlaide Latvijā augusi par 6,4%, kas ir bijis sestais straujākais pieaugums Eiropas Savienībā (ES), liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.

Minētajā laikaposmā augstākais rūpnieciskās produkcijas izlaides pieaugums reģistrēts Igaunijā (+22,7%), Īrijā (+10,1%), Vācijā (+7,8%) un Rumānijā (+7,7%). Lielākie samazinājumi bijuši Grieķijā (-12,3%) un Maltā (-2,2%). Lietuvā rūpnieciskās produkcijas izlaide augusi par 6,4%.

Mēneša griezumā rūpnieciskās produkcijas izlaide Latvijā samazinājās par 0,4%, kas bijis devītais lielākais kritums ES. Lielākais pieaugums reģistrēts Portugālē (+8,2%), Īrijā (+4,4%) un Itālijā (+4,3%).

Savukārt lielākie kritumi bijuši Dānijā (-3%), Zviedrijā (-2,7%) un Bulgārijā (-2,1%). Šī gada augustā, salīdzinot ar jūliju, rūpnieciskās produkcijas izlaide Lietuvā samazinājusies par 0,1%, bet Igaunijā par 1,7%.

Strauji pieaugošo ražošanas izmaksu dēļ IKEA koncerns nolēmis slēgt masīvkoka plātņu ražotni Inčukalnā, taču turpināt priedes zāģmateriālu ražošanu.

SIA Swedwood Latvia valdes loceklis, izpilddirektors Kristers Alfs Agrens (Alf Christer Agren) Db apstiprināja, ka kompānija ir slēgusi līmēto masīvkoka plātņu ražotni, tādējādi reaģējot uz strauji augošām izmaksām Latvijā. «Esam nolēmuši slēgt šo ražotni, jo pēdējo gadu laikā saražotās produkcijas izmaksas ir kļuvušas pārāk lielas. Parēķiniet vien, cik liela bijusi inflācija Latvijā pēdējo gadu laikā,» norāda K. Agrens.

Noliedz krīzes ietekmi

«Lēmums aiziet gan nav nekādā veidā saistīts ar pasaules ekonomisko krīzi - ar noietu problēmu nav. Tomēr produkcijas pašizmaksa Latvijā kļuvusi pārāk liela,» uzsver K. Agrens. Viņš neslēpj, ka liela daļa produkcijas nonāk kompānijas mātes uzņēmuma IKEA rīcībā, kas turpina veiksmīgi attīstīties, neskatoties uz krīzi globālajos tirgos. Slēdzot ražotni, bez darba paliks lielākā daļa no 380 strādniekiem, kas strādāja ražotnē. Kompānijai jau norit pārrunas ar arodbiedrību, arī darbinieki ir brīdināti, ka ar viņiem tiks pārtrauktas darba attiecības likumā paredzētajā kārtībā.

Lai skaidrotu elektroenerģijas tirgus pilnīgas atvēršanas galvenos aspektus, Ekonomikas ministrija ir izveidojusi video prezentāciju, informēja EM pārstāvji.

2014.gada budžeta likumprojektā, par ko ceturtdien 1.lasījumā lems Saeima, iekļauti arī vairāki ar elektroenerģijas tirgu saistīti jautājumi, tostarp elektroenerģijas tirgus pilnīga atvēršana Latvijā, iesaistot tirgū arī mājsaimniecības.

Saskaņā ar pētījumu centra SKDS veikto Latvijas iedzīvotāju aptauju, 50% iedzīvotāju atbalsta pilnīgu tirgus atvēršanu, paužot gatavību izvērtēt elektroenerģijas tirgotāju piedāvājumu atbilstību saviem elektrības lietošanas paradumiem un izvēlēties sev izdevīgāko piedāvājumu.

Elektroenerģijas tirgus atvēršanas galvenie ieguvumi ir lielāka konkurence tirgotāju sektorā, lielāka pakalpojuma plānu izvēle, caurskatāmāka, saprotamāka un konkurētspējīgāka elektrības cena lietotājiem, skaidro EM. Elektroenerģijas tirgus atvēršanā var vilkt paralēles ar situāciju 90.gadu sākumā telekomunikāciju jomā, kad Latvijā bija pārstāvēts tikai viens fiksētais sakaru operators, kas dominēja tirgū un diktēja cenas. Tirgum atveroties, ienākot jauniem spēlētājiem un saasinoties konkurencei, veidojās spiediens uz cenām, kas tirgus dalībniekiem lika kļūt efektīvākiem, un patlaban Latvijā telekomunikāciju jomā cenas attiecība pret kvalitāti ir viena no labākajām Eiropā. Ieguvēji no atvērta tirgus un konkurences ir visi, norāda EM.

Latvijā gāzes tirgus atvēršanas process nebūs viegls, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma atzina ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Latvijā gāzes tirgus atvēršana nebūt nebūs viegls process arī šoreiz. Ja mēs atceramies, jau 2001.gadā Latvijā tika uzsākts gāzes tirgus atvēršanas process. Katru reizi, kad tika pieņemts, kāds lēmums par gāzes tirgus atvēršanu, tas bija ar atliekošu raksturu un tā mēs esam nonākuši šobrīd jau līdz 2017.gadam, kad aprīlī beigsies privatizācijas līgums. Es no savas puses to redzu, ka tā ir tā «X» stunda, un mums jau šobrīd steigšus ir jāpieņem vajadzīgie lēmumi, lai līdz tam brīdim gāzes tirgus arī praktiski tiktu atvērts, lai šeit būtu iespējama konkurence un Latvijas patērētāji varētu maksāt zemāku cenu par gāzes piegādēm,» sacīja ministre.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) šodien Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) brīdināja, ka šoks par elektroenerģijas tirgus atvēršanas sekām nākamgad varētu būt vēl lielāks.

Uzstājoties LPS domes sēdē, Vilks norādīja, ka elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšana uz nākamā gada 1.janvāri varētu sagādāt lielāku šoku. «Ir jāgatavojas, ka inflācija nākamā gada janvārī būs krietni vien augstāka,» brīdināja ministrs.

Viņš gan arī pauda cerību, ka komersanti, kas pievienosies elektroenerģijas tirgum, būs labāk sagatavojušies.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pašvaldībām uzsvēra, ka liberalizācijai, lai arī tā atlikta, ir jānotiek. Agrāk vai vēlāk ir jāsagatavo iespēja citiem spēlētājiem ienākt elektroenerģijas tirgū. Viņa paskaidroja, ka tas ir valsts drošības jautājums, kā arī ir iespējama lielāka konkurētspēja un elektrības tarifu mazināšanās.

50% Latvijas iedzīvotāju atbalsta elektroenerģijas tirgus pilnīgu atvēršanu, paužot gatavību izvērtēt elektroenerģijas tirgotāju piedāvājumu atbilstību saviem elektrības lietošanas paradumiem un izvēlēties sev izdevīgāko piedāvājumu, liecina SKDS aptaujas rezultāti.

Elektroenerģijas tirgus atvēršanu neatbalsta 17% Latvijas iedzīvotāju, 13% - drīzāk neatbalsta, savukārt 20% respondentu nav viedokļa šajā jautājumā.

Aptaujas laikā kopumā visās sociāldemogrāfiskajās grupās vērojams līdzīgs atbalsts elektroenerģijas tirgus atvēršanai, tomēr lielāks atbalsts vērojams respondentu vidū vecuma grupā no 25–34 gadiem, ar augstāko izglītību, augstākiem ienākumiem un Rīgā dzīvojošajiem.

Analizējot respondentu viedokli pēc nodarbošanās, secināms, ka lielāks atbalsts elektroenerģijas tirgus atvēršanai vērojams starp publiskajā sektorā strādājošajiem – 55% gadījumu, privātajā sektorā strādājošie – 54% gadījumu, savukārt nestrādājošo respondentu vidū ir vērojams vismazākais atbalsts – 42% gadījumu.

Kompensāciju izmaksāšana maznodrošinātajiem par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju nebūs īstermiņa jautājums, tāpēc risinot šo jautājumu ir jādomā ilgtermiņā, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Bērziņš piekrīt, ka mēs esam nonākuši diezgan smagā situācijā, lai gan elektroenerģijas tirgus atvēršana būs arī Latvijas politiskās stabilitātes jautājums.

«Tirgus atvēršana varētu palīdzēt regulēt elektrības cenu, bet paralēli ir jāatceras, ka mums tas dārgi maksās. Ir jārēķinās, ka šis jautājums ir komplekss un ietekmēs daudzus,» sacīja Bērziņš.

Jau ziņots, ka piecas nedēļas līdz elektroenerģijas tirgus atvēršanai mājsaimniecībām joprojām nav skaidrs, kā mazturīgajiem un trūcīgajiem iedzīvotājiem tiks kompensēts elektrības cenas kāpums.

Pašlaik mājsaimniecības elektroenerģiju pērk par regulētu cenu pēc diviem tarifiem. Starta tarifs, kas paredzēts pirmajām 1200 kilovatstundām, ir 11,64 centi par kilovatstundu, bet pēc tam tiek piemērot pamata tarifs - 15,15 centi par kilovatstundu. Šobrīd divi tirgotāji ir atklājuši savus piedāvājumus. AS Latvenergo mājsaimniecībām elektrību tirgos par cenu no 16 līdz 16,9 centiem par kilovatstundu atkarībā no elektroenerģijas patēriņa. Savukārt SIA Baltcom TV elektroenerģiju piedāvās par 16,1 līdz 16,8 centiem par kilovatstundu.

Elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšana pati par sevi nerisinās pastāvošās problēmas, pauda Jānis Bethers, Enefit valdes priekšsēdētājs.

Elektroenerģijas tirgus liberalizācija Latvijā varētu tikt atlikta vismaz līdz šā gada beigām, nevis tikt īstenota no aprīļa sākumā, kā plānots iepriekš, trešdien raidījumā 900 sekundes pauda Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Patlaban viņa juristiem un ekonomikas konsultantiem ir lūgusi izvērtēt iespējas atlikt elektrības tirgus liberalizāciju un iespējamos risinājumus.

«Tikai termiņu pārcelšana nenovērsīs škēršļus, kas liedz tirgus atvēršanai Latvijā kļūt par efektīvu un uz patērētāju ieguvumiem vērstu procesu - kā īstermiņā, tā ilgtermiņā,» norādīja Igaunijas kompānijas Enefit vadītājs J. Bethers.

Latvija pirmā no Baltijas valstīm atver vēstniecību Korejā; sākumā izaicinājums – pievērst uzmanību

Jārēķinās, ka iespējamam korejiešu darījumu partnerim vispirms pāris reižu uz šejieni būs jāatbrauc, saka pirmais Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Korejas Republikā Pēteris Vaivars. Pēc Ņūdeli Indijā un Abu Dabī Apvienotajos Arābu Emirātos Seula ir nākamā, kur Latvija atver vēstniecību, ievērojot uzņēmēju intereses.

Vai tas, ka Koreja Rīgā vēstniecību atvēra pirmā, nozīmē, ka mēs viņiem interesējam vairāk?

Es tā neteiktu. Pats fakts, ka Korejas vēstniecība ir tikusi atvērta, ir rādītājs, ka interese pieaug, jo līdz šim vēstnieks rezidēja Stokholmā. Bet jāņem arī vērā, ka valstij ar 50 miljoniem iedzīvotāju, lielu diplomātisko korpusu un plašu pārstāvniecību tīklu atvērt jaunu vēstniecību ir vienkāršāk, un mūsu jaunā vēstniecība Seulā tiks atvērta visai drīz pēc Korejas vēstniecības atvēršanas Rīgā. Koreja Rīgā vēstniecību atvēra pēc Japānas un Ķīnas.

Šā gada oktobrī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, rūpnieciskās ražošanas apjomi Eiropas Savienības (ES) valstīs palielinājušies par 11,5%. Latvijā reģistrēts rūpnieciskās ražošanas apjomu pieaugums 21,1% apmērā, kas ir otrs augstākais rādītājs ES aiz Igaunijas, kur šis rādītājs ir 37,3%, liecina Eurostat dati.

Secinot no pieejamajiem datiem, šogad oktobrī rūpnieciskās ražošanas apjomi palielinājušies 19 ES valstīs, savukārt samazinājušies 4 valstīs. Straujāko rūpnieciskā ražošanas apjomu piedzīvojusi Igaunija (+37,3%), Latvija (+21,1%) un Slovākija (+13,3%), savukārt lielākais kritums reģistrēts Maltā (-5,2%) un Grieķijā (-4,6%).

Salīdzinot ar šā gada septembri, oktobrī rūpnieciskās ražošanas apjomi ES valstīs palielinājušies par 0,9%, straujāko izaugsmi piedzīvojot Lietuvai (+9,7%) un Luksemburgai (+6,4%). Lielākais kritums piedzīvots Īrijā (-4,8%) un Dānijā (-2,8%).

Latvijā šā gada martā salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pērn bija trešais lielākais rūpnieciskās ražošanas pieaugums Eiropas Savienībā (ES), liecina piektdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas apkopoti par 22 ES dalībvalstīm.

Saskaņā ar tiem mūsu valstī rūpnieciskās ražošanas izlaide martā bija par 10% lielāka nekā šajā mēnesī 2016.gadā. No ES dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, lielāks nekā Latvijā rūpnieciskās ražošanas pieaugums bijis Igaunijā (+14,8%) un Rumānijā (10,2%).

Lietuvā martā rūpniecības izlaide bija par 4,6% lielāka nekā pirms gada.Kopumā rūpnieciskās ražošanas kāpums gada izteiksmē tika reģistrēts 20 ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati, bet kritums bijis tikai Nīderlandē (-2,2%). Horvātijā rūpnieciskā izlaide saglabājās pagājušā gada trešā mēneša līmenī.Mēneša izteiksmē rūpniecības produkcijas izlaides pieaugums martā reģistrēts 14 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, bet astoņās valstīs fiksēts samazinājums.

Latvijā novembrī salīdzinājumā ar 2015.gada priekšpēdējo mēnesi bija otrs lielākais rūpnieciskās ražošanas pieaugums Eiropas Savienībā (ES), liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati, kas apkopoti par 23 ES dalībvalstīm.

Saskaņā ar tiem mūsu valstī rūpnieciskās ražošanas izlaide novembrī bija par 11% lielāka nekā šajā mēnesī 2015.gadā.

No ES dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, lielāks nekā Latvijā rūpnieciskās ražošanas pieaugums bijis Īrijā (+14,6%), bet nedaudz mazāks Dānijā (+10,7%) un Igaunijā (+9,3%). Lietuvā rūpnieciskā ražošana novembrī bija par 1,6% lielāka nekā pirms gada.

Kopumā rūpnieciskās ražošanas kāpums novembrī gada izteiksmē tika reģistrēts 21 ES dalībvalstī, par kuru ir pieejami dati, bet kritums bijis divās valstīs: Maltā un Zviedrijā (abās valstīs -0,8%).

Arī mēneša izteiksmē rūpniecības produkcijas izlaides pieaugums novembrī reģistrēts 21 ES dalībvalstī, par kuru pieejami dati, bet divās valstīs reģistrēts samazinājums: Grieķijā un Portugālē (abās valstīs -0,9%).

Iespējamu pārkāpumu iepirkumu procedūrās dēļ Talsu novadam var nākties atmaksāt vairāk nekā 2 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja Talsu novada pārstāve Inita Fedko.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), izskatot divu projektu iepirkumu procedūras, atklājusi iespējamus pārkāpumus, kas Talsu novadam var atsaukties ar finanšu korekcijām jeb finansējuma atmaksu.

Kā skaidroja Fedko, pārkāpumi saistīti ar projekta "Stendes iela, Talsos pārbūve rūpnieciskās teritorijas darbības nodrošināšanai" un "Publiskās infrastruktūras attīstība Talsos rūpnieciskās teritorijas darbības nodrošināšanai, 2.kārta" iepirkumu procedūrām. Talsu novada pašvaldības iepirkumu komisijas ieskatā pārmetumi ir balstīti likumu normu interpretācijā.

CFLA informējusi pašvaldību, ka projekta "Stendes iela, Talsos pārbūve rūpnieciskās teritorijas darbības nodrošināšanai" iepirkumā Talsu novada pašvaldība noslēgusi līgumu, neievērojot iepirkuma nolikumā noteikto. Pārkāpums saskatīts pretendenta pieredzes attiecināšanā, ietverot tajā arī apakšuzņēmēju pieredzi. Par minēto pārkāpumu CFLA lēmusi piemērot finanšu korekciju 25% apmērā no noslēgtās līguma summas, kas veido 291 840 eiro.

Ķīnas rūpnieciskās produkcijas izlaides pieaugums oktobrī bijis lēnākais pēdējo divu gadu laikā, ziņo BBC News. Lai gan salīdzinājumā ar to pašu laika posmu pērn oktobrī produkcijas izlaide pieauga par 14.7%, bija vērojams samazinājums salīdzinājumā ar septembri, kad rūpnieciskās produkcijas izlaide pieauga par 16.1%.

Izlaides pieaugums, kas ir ceturtās lielākās ekonomikas pasaulē galvenais ekonomiskās aktivitātes rādītājs, ir samazinājies no 19.5%, kas tika sasniegti šā gada jūnijā. Samazinājuma cēlonis ir procentu likmju kāpums un Beižinas pastiprinātā kredītu un investīciju kontrole, kā rezultātā Ķīnas rūpnīcas ir slēgušas iekārtas. Oktobra rūpnieciskās izlaides rādītāji bija sliktākie kopš 2004.gada decembra.

"Šis ir patiešām pārsteidzoši zems rādītājs ", sacījis Šanhajas kompānijas Shenyin & Wanguo Securities analītiķis Li Huiyong.

Neraugoties uz lejupslīdi rūpnieciskās produkcijas izlaidē, Ķīnas mazumtirdzniecības pārdošanas ieņēmumi un eksports oktobrī saglabājās spēcīgs.