Reģionālajā sabiedriskajā transportā no 2026.gada 15.janvāra pieaugs biļešu cenas, ceturtdien nolēma Sabiedriskā transporta padome.

Tostarp vilcienu pārvadājumos tarifs pieaugs vidēji par 6,6%, bet autobusu pārvadājumos tarifs palielināsies par aptuveni 7,5%.

Plānots, ka vilcieniem un autobusiem tiks palielināta brauciena maksa starp zonām par 30 centiem, izņemot braucienus A zonā. Savukārt vilcieniem ārpus elektrificētajām zonām un autobusiem ārpus zonām visām pieturām braukšanas maksa tiks palielināta par 20 centiem.

Piemēram, maršrutā Rīga-Imanta vilciena biļete saglabāsies 1,5 eiro apmērā, bet reisā Rīga-Sigulda vilciena biļetes cena pieaugs no 2,5 eiro līdz 2,8 eiro. Tajā pašā laikā biļetes cena autobusā un vilcienā maršrutā Rīga-Dubulti palielināsies no diviem eiro līdz 2,3 eiro.

Reģionālā sabiedriskā transporta pārvadātāji zaudēs apmēram 4,3 miljonus eiro biļešu ieņēmumu sadaļā dotētā maršruta tīkla samazinājuma dēļ, informēja Latvijas pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) prezidents Ivo Ošenieks.

Viņš uzsver, ka prognozētos zaudējumus nekompensēs apstiprinātais jaunais tarifs pasažieru pārvadājumiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā.

Ošenieks norāda, ka septembra sākumā pasažieru pārvadātāji tikās ar satiksmes ministru Ati Švinku (P), lai risinātu jautājumus par noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā un ārpuskārtas indeksāciju. Tomēr tikšanās laikā netika piedāvāti risinājumi esošo līgumu pārskatīšanai, uzsvēra LPPA prezidents.

Viņš uzsver, ka LPPA un pārvadātāji vairākkārt ir sūtījuši vēstules ar objektīviem aprēķiniem izmaksu pieaugumam. "Nepiedāvājot no pasūtītāja puses situācijas risinājumu, tika prasīts kopējs apstiprinājums no pārvadātājiem par to, vai gadījumā, ja tiktu izgrozīti esošie līgumi, pārvadātāji nevērsīšoties tiesā ar prasību pret pasūtītāju," minēja Ošenieks.

Augusta beigās un septembra sākumā Rīgā notikušais Eiropas čempionāts basketbolā pamatīgi palīdzējis viesmīlības un ēdināšanas nozarei. Sporta foruma norises trīs nedēļās Latvijas galvaspilsētā ieradās vairāk nekā 50 tūkstoši sporta līdzjutēji no ārzemēm, noslogojot viesnīcas un krodziņus vairāk nekā parasti vasaras noslēgumā.

Benchmarking Alliance dati rāda, ka 32 Rīgas lielo viesnīcu noslogojums EuroBasket 2025 laikā bijis par 7 % augstāks nekā augusta pēdējā un septembra pirmajās divās nedēļās pirms gada un par 13 % augstāks nekā šajā periodā 2023. gadā. Savukārt numuriņa vidējā cena bija par 57 % lielāka nekā iepriekšējos divos gados.

Līdz ar to šo viesnīcu trīs nedēļu kopējais apgrozījums pārsniedza 10 miljonus eiro, kas ir par 80 % vairāk nekā 2023. gadā un par 60 % vairāk nekā pērn.

«EuroBasket laiks kopumā viesnīcām vēsturiski šajā periodā ir ar augstu noslogojumu, taču lielā pieprasījuma kontekstā, it īpaši, uz izslēgšanas spēlēm un pēdējā brīža pieprasījumi, ļāva maksimizēt viesnīcas ieņēmumus un noslogojumu. Tas attiecās ne tikai uz izmitināšanu, bet arī uz restorāna pakalpojumiem. Kopumā šāda veida sporta notikumi viennozīmīgi ir ar lielu pievienoto vērtību, ne tikai īstermiņa finansiālo, bet tieši ilgtermiņā ar pilsētas un valsts atpazīstamības veicināšanu starptautiski. Katrs līdzjutējs ir potenciāls mūsu tūrisma «pārdevējs» savās mājās,» komentē Grand Hotel Kempinski Riga Pārdošanas direktors Andis Kielbickis.

Autotransporta direkcija (ATD) pārvadātāju protesta akcijas laikā otrdien, 16.septembrī, par neizpildītiem vai daļēji izpildītiem reisiem piemēros līgumā noteiktos sodus un neizmaksās valsts kompensāciju par konstatētajām reisu neizpildēm, aģentūru LETA informēja direkcijā.

ATD uzsver, ka direkcija kā reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas organizators Latvijā neatbalsta reģionālo autobusu pārvadātāju akciju, jo tās dēļ nedrīkst ciest pasažieri, kuri paļaujas uz sabiedriskā transporta pakalpojumiem.

Tādējādi ATD stingri sekos līdzi plānoto reisu izpildei otrdien, 16.septembrī.

ATD rīcībā esošā informācija liecina, ka protesta akcijas laikā varētu tikt apturēti vai daļēji apturēti atsevišķi reģionālās nozīmes reisi, tādējādi ietekmējot sabiedriskā transporta pakalpojumus vairākās Latvijas daļās. Tādējādi ATD aicina pasažierus, kuri šajā laika posmā ir ieplānojuši savus braucienus, laikus izvēlēties alternatīvus pārvietošanās veidus, piemēram, vilcienu, kur tas ir iespējams.

Jauno "Michelin" atslēgu apbalvojumu, kas izceļ pasaules labākās viesnīcas, Latvijā ieguvušas trīs viesnīcas, liecina informācija "Michelin Guide" mājaslapā.

Latvijā vienu "Michelin" atslēgu apbalvojumu saņēma viesnīca "A22 Hotel", vienu atslēgu - viesnīca "Dome Hotel", kā arī vienu atslēgu saņēma viesnīca "Grand Poet by Semarah".

Savukārt Igaunijā divas atslēgas un īpašo balvu "Jaunatvērta viesnīca" ieguvusi viesnīca "The Burman" un vienu atslēgu ieguvusi viesnīca "Schlössle Hotel", savukārt Lietuvā vienu atslēgu ieguvusi viesnīca "Pacai" un vienu atslēgu - "Esperanza Lake Resort".

"Michelin" ceļveža inspektori kopumā izvērtēja vairāk nekā 7000 viesnīcu, tostarp 2457 viesnīcas saņēma "Michelin" atslēgu apbalvojumu. Vienu atslēgu saņēma 1742 viesnīcas, divas atslēgas - 572 viesnīcas, bet trīs atslēgas - 143 viesnīcas.

Starptautisko investoru interese par Baltijas nekustamo īpašumu tirgu ir mērena, taču stabila, norāda Džūlija Hana Dorfmane (Julia Hana Dorfman), Neighborhood+ dibinātāja.

Šobrīd Baltijas reģions tiek uztverts kā salīdzinoši neliels, bet vienlaikus caurspīdīgs un drošs, kas mūsdienu Eiropas kontekstā ir būtiska priekšrocība. Tāpat Baltija arvien biežāk tiek uztverta kā Ziemeļvalstu reģiona paplašinājums, kas piedāvā pievilcīgas ienesīguma iespējas, salīdzinoši zemas ienākšanas izmaksas un augošus kvalitātes standartus. Latvijas specifiskais izaicinājums ir projektu mērogs un prognozējamība, jo starptautiskais kapitāls meklē apjomu, stabilitāti un skaidru vietējo regulējumu. Ja šie nosacījumi uzlabosies, Rīga un Latvija varētu piesaistīt ievērojami lielāku pārrobežu investīciju apjomu, pārliecināta ir Dž.H.Dorfmane.

Latvijā ir otrs augstākais reģistrēto C hepatīta gadījumu skaits Eiropā. Vienlaikus Latvijā atšķirībā no Lietuvas nav valsts skrīninga programmas, tāpēc daudzi C hepatīta gadījumi joprojām paliek neatklāti, jo slimībai visbiežāk ir raksturīga hroniska norise, kas pārsvarā norit bez simptomiem.

Lai veicinātu agrīnu diagnostiku, šī gada 12.novembrī Gremošanas slimību biedrība sadarbībā ar SIA “Centrālā laboratorija” organizē sociālu kampaņu "Atklāj. Rīkojies!", kurā iedzīvotāji bez maksas visās “Centrālās laboratorijas” filiālēs varēs veikt C hepatīta antivielu testu (anti-HCV) un feritīna analīzi.

"C hepatītu nereti dēvē par snaudošo slimību. Cilvēki bieži pat nenojauš, ka ir inficējušies, un tādējādi turpina inficēt citus. Vienīgais veids, kā pamanīt un laikus diagnosticēt C hepatītu, ir veikt analīzes. Šī infekcijas slimība var izraisīt arī citas veselības problēmas, piemēram, 2. tipa cukura diabētu vai vairogdziedzera darbības traucējumus. Tādēļ viens tests var pasargāt no vairākām slimībām un pat glābt dzīvību,” norāda Gremošanas slimību biedrības valdes priekšsēdētājs, ārsts gastroenterologs un internists Aleksejs Derovs, piebilstot, ka līdz pat 85% inficēšanās gadījumu attīstās hroniska C hepatīta infekcija, kuru neārstējot iespējamas nopietnas komplikācijas: aknu ciroze, mazspēja vai pat vēzis.

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" no 3. novembra palielinās reisu skaitu maršrutā Rīga-Liepāja un samazinās reisu skaitu Daugavpils maršrutā, informē kompānijā.

Turpmāk reiss Rīga-Liepāja plkst. 10 tiks nodrošināts četras reizes nedēļā - ceturtdienās, piektdienās, sestdienās un svētdienās, kamēr iepriekš reiss notika divas reizes nedēļā - piektdienās un svētdienās. Arī reiss Liepāja-Rīga plkst. 14.45 turpmāk aties četras reizes nedēļā - ceturtdienās, piektdienās, sestdienās un svētdienā, līdzšinējo divu dienu - piektdienās un svētdienās vietā.

Tāpat tiks ieviests jauns Rīga-Liepāja reiss plkst. 21, kas būs pieejams divas reizes nedēļā - piektdienās un svētdienās, un Liepāja-Rīga reiss plkst. 5. (plkst. 4.37 no pieturas Mirdzas Ķempes ielā), kas aties pirmdienās un sestdienās.

Tādējādi turpmāk "Lux Express" autobusi no Liepājas uz Rīgu kursēs līdz 12 reizēm dienā turp un atpakaļ.

Pasažieru pārvadātāji, aizbildinoties ar šoferu trūkumu, šodien atcēluši 53 reģionālo maršrutu autobusu reisus, liecina informācija Autotransporta direkcijas (ATD) mājaslapā.

Jau ziņots, ka pārvadātāji šodien no plkst.10 līdz 11 rīkos protesta akciju "Viena stunda bez sabiedriskā transporta", lai pievērstu uzmanību nepietiekamam finansējumam sabiedriskā transporta nozarē.

Reisu atcelšana gan neesot saistīta ar protesta akciju, bet gan šoferu trūkumu, tomēr lielākā daļa no atceltajiem reisiem bija jāizpilda tieši protesta stundas laikā.

Vairākus reisus šodien atcēluši tādi pārvadātāji kā AS "Nordeka", SIA "Daugavpils autobusu parks", AS "Rēzeknes autobusu parks", AS "Liepājas autobusu parks" un SIA "Norma-A", kas pasažieru pārvadājumus nodrošina ar zīmolu "Ecolines".

Visi šie pārvadātāji piedalās arī protesta akcijā, kurā tiem pievienosies AS "Talsu autotransports", SIA "Tukuma auto", SIA "VTU Valmiera" un pašvaldības SIA "Ventspils reiss".

Baltijas un Frankfurtes biržu gaida 250 miljonu eiro vērta obligāciju emisija. Eleving Group vadītājs Modests Sudņus (Modestas Sudnius) intervijā atklāj, ka apstākļi naudas piesaistei ir īpaši labvēlīgi un uzņēmums plāno sasniegt savu mērķi.

Pēdējo gadu laikā esam runājuši vairākas reizes un parasti sākam ar Eleving Group finanšu rezultātiem, iecerēm, obligācijām, akcijām, peļņas iespējām. Šoreiz es vēlētos sākt no nedaudz emocionāla jautājuma par globālo situāciju, kas ir nestabila un mainīga. Kā jūs, kā augoša uzņēmuma vadītājs, to uztverat? Uzmanīgi, bet bez panikas? Ir jāsatraucas un jāslēdz bizness kādā valstī? Kāda ir jūsu notikumu uztvere?

Eleving Group ir starptautisks uzņēmums, un tas dod zināmu drošības apziņu. Proti, nav tā, ka visos mūsu tirgos pēkšņi viss var noiet greizi. Mūs tiešā veidā neietekmē tarifu kari vai robežu slēgšana, jo Eleving Group pārdod naudu. Protams, mēs darbojamies 16 dažādos tirgos, un mums ir jāseko tendencēm šajās valstīs. Atslābt nedrīkst, bet arī panikā nav jākrīt. Otrkārt, mēs lielākoties finansējam strādājošos ar vidējiem ienākumiem, kuri mūsu finansējumu izmanto transportlīdzekļu iegādei, kas viņiem palīdz gūt ienākumus. Tādēļ mums valsts ekonomikas stiprums ir svarīgāks par makroekonomiskajiem faktoriem. Un, visbeidzot, mēs vienmēr rūpīgi sekojam līdzi ģeopolitiskajai situācijai, mums ir izstrādāti darbības nepārtrauktības rīcības plāni, taču mēs raugāmies uz nākotni pozitīvi, jo lielākā daļa mūsu tirgu atrodas NATO/Eiropas Savienības valstīs vai tālu prom no aktīviem konfliktiem, piemēram, Āfrikā vai Balkānos.

Latvijā patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju samazinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2024.gada augustu - palielinājās par 4,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 3,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu šajā grupā mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (-5,6%), kartupeļiem (-10%) un svaigiem augļiem (-2,3%). Akciju ietekmē lētāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1,3%), piens (-2,3%) un kafija (-0,7%). Cenas samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm (-5,8%). Savukārt akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,6%), maizei (+0,9%), šokolādei (+2,8%) un piena produktiem (+1,6%). Dārgāki bija arī konditorejas izstrādājumi (+0,9%).

Eiropas čempionāts basketbolā vīriešiem "Eurobasket 2025", kas augusta beigās un septembra pirmajā pusē notika Rīgā, viesnīcu un citu tūristu mītņu sektorā deva īslaicīgu impulsu, nesasniedzot nozares cerētos apmērus, atzina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Viņš sacīja, ka dati par viesnīcu un tūrisma mītņu darbību 2025. gada deviņos mēnešos rāda kopumā stabilu, bet mērenu izaugsmi.

Tostarp gan apkalpoto viesu skaits, gan viesu pavadīto nakšu daudzums ir nedaudz pieaudzis, taču šis pieaugums, pēc Kalniņa teiktā, nav tik straujš, kā nozare cerēja un būtu bijis nepieciešams, lai Latvija atgūtu zaudētās pozīcijas reģionālajā konkurencē.

Viņš norādīja, ka "Eurobasket" bija nozīmīgs notikums, kas viesnīcu un tūristu mītņu sektoram deva īslaicīgu impulsu, taču viesu skaita pieaugums bija mazāks, nekā sākotnēji prognozēts, lai gan būtiski pieauga vidējā izmitināšanas cena. "Tas nozīmē, ka pieprasījums bija kvalitatīvs un ekonomiskais ieguvums viesmīlības uzņēmumiem bija jūtams," sacīja Kalniņš.

Tiešie avioreisi starp Rīgas lidostu un ASV sniegtu būtiskus ieguvumus Latvijas un visa Baltijas reģiona tālākai attīstībai, sacīja Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Zigmārs Vestfāls.

Viņš norādīja ka avioreisi veicinātu biznesa sakaru un investīciju pieaugumu, kā arī stimulētu tūrisma plūsmu, piesaistot vairāk ASV ceļotāju Baltijai un radot papildu ienākumus viesnīcu, ēdināšanas un kultūras nozarei. Tāpat ceļotājiem samazinātos gaidīšanas laiki starp reisiem un arī attiecīgi izmaksas.

Vestfāls uzsvēra, ka Rīgas lidosta varētu nostiprināties kā reģionālais mezgls starp Ziemeļameriku, Ziemeļeiropu un Austrumeiropu, kas paaugstinātu tās konkurētspēju salīdzinājumā ar citām reģiona lidostām.

"Tāpat šāds savienojums būtu nozīmīgs arī stratēģiski un ģeopolitiski, stiprinot Baltijas saites ar NATO sabiedrotajiem. Papildu ieguvums būtu aviokravu pārvadājumu iespēju paplašināšana, kas dotu Latvijas un Baltijas eksportētājiem tiešāku un drošāku piekļuvi ASV tirgum," piebilda Vestfāls.

Baltijas iedzīvotāji ir prasmīgi taupītāji. Tomēr pārāk liela daļa šīs naudas paliek neizmantota — droši glabājas banku kontos, nevis tiek ieguldīta mūsu nākotnes labklājībā.Ja pagājušā desmitgadē mācījāmies krāt, tad nākamajai jābūt par to, kā iemācīties ieguldīt.

Ar taupīšanu vien mūsu reģions nespēs panākt Rietumeiropas labklājības līmeni. Mums ir jāliek kapitālam darboties — produktīvi, caurskatāmi un ilgtermiņā.

Taupīšanas paradokss

2024. gada decembrī Lietuvas mājsaimniecības banku noguldījumos turēja 25,7 miljardus eiro. Līdzīga situācija ir arī Latvijā un Igaunijā, kur uzkrājumi mērāmi vairāku desmitu miljardu apmērā. Taupīšana ir veselīga apdomības un uzticības pazīme finanšu sistēmai, taču, ja tik lieli līdzekļi paliek neieguldīti, tie rada maz vērtības gan ģimenēm, gan ekonomikai kopumā. Procentu likmēm atgriežoties normālā līmenī, pieaugs skaidras naudas uzglabāšanas izmaksas jeb neieguldīšanas cena. Jautājums vairs nav par to, vai cilvēki spēj krāt, bet gan par to, vai mēs spējam radīt uzticību un infrastruktūru, kas ļautu viņiem ieguldīt.

Latvijas attīstības finanšu institūcija ALTUM un Lietuvas attīstības banka ILTE atklājusi Baltijas kapitāla tirgus akcelerācijas fondu “Baltic Capital Markets Acceleratuon Fund – pirmo šāda veida iniciatīvu reģionā.

Ar sākotnējo vērtību vairāk nekā 50 miljoni eiro fonds nodrošinās ilgtermiņa atbalstu Baltijas uzņēmumiem, kas gatavojas sākotnējiem publiskajiem akciju piedāvājumiem (IPO), un palīdzēs paātrināt vietējo kapitāla tirgu attīstību. Iniciatīvu papildus stiprina arī privāto investoru dalība – ieguldījumu pārvaldības uzņēmuma “1 Asset Management” un finanšu konsultāciju uzņēmuma “Baltic Partners” ieguldījumi.

Fonda mērķis ir veicināt Baltijas kapitāla tirgus attīstību, uzlabojot piekļuvi izaugsmes finansējumam maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī inovatīviem vidēja lieluma uzņēmumiem. Fonds sniegs finansējumu uzņēmumiem pirms kotēšanas un kotēšanas posmā, investējot jaunemitētajā akciju kapitālā vai obligāciju emisijās. Virzot šos uzņēmumus uz publiskajiem tirgiem, fonds palīdzēs paplašināt izaugsmes iespējas, palielināt tirgus likviditāti un piesaistīt reģionam daudzveidīgāku investoru bāzi.

Aizvadīti "Veselības centrs 4" jaunā medicīnas kompleksa spāru svētki un laika kapsulas atstāšana nākamajām paaudzēm.

Pasākums notika būvlaukumā K. Barona ielā 119, Rīgā, un tā mērķis bija atzīmēt jumta konstrukcijas uzlikšanu un pateikties būvniecības komandai par līdzšinējo darbu, kā arī piepildīt laika kapsulu, kas vēlāk, būvniecības noslēguma posmā, tiks ievietota aizstiklotā, visiem redzamā vietā.

Spāru svētki iezīmē būtisku posmu "Veselības centrs 4" jaunā medicīnas kompleksa tapšanā.

"Veselības centrs 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds uzsvēra: "Šis brīdis ir simbolisks - ēka iegūst jumtu, un mēs esam soli tuvāk tam, lai pacienti varētu saņemt jaunu, modernu medicīnas centru Rīgas vidū ar visu nepieciešamo vienuviet. Daudzfunkcionālais medicīnas komplekss apvienojumā ar "Veselības centrs 4" pastāvīgi augošo jaunāko tehnoloģiju bāzi un atzītajiem medicīnas speciālistiem nozīmēs vēl plašākas iespējas veikt pilna spektra ārstēšanu, sākot ar diagnostikas posmu līdz sarežģītām operācijām un rehabilitācijai pēc tām. Mēs sakām lielu paldies būvniekiem un visiem iesaistītajiem darbiniekiem par tik raitu un kvalitatīvu darbu".

Rīgā, 27. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre, jau ceturto gadu pēc kārtas notiks lielākais kapitāla tirgus notikums Baltijā – Baltic Capital Markets Conference 2025.

Konference kļuvusi par vadošo diskusiju platformu, kas pulcē nacionālos un starptautiskos politikas veidotājus, investorus, uzņēmējus, investīciju banku, konsultāciju un juridisko uzņēmumu pārstāvjus, kā arī citus nozares ekspertus, lai vienas dienas garumā dalītos pieredzē, idejās un stiprinātu sadarbību un veicinātu Baltijas kapitāla tirgus attīstību.

Konferences mērķis ir veicināt kvalitatīvu diskusiju par Baltijas kapitāla tirgus attīstību kā vienu no būtiskākajiem reģiona ekonomiskās transformācijas un izaugsmes faktoriem, virzot tautsaimniecību uz lielāku konkurētspēju un ilgtspējīgu labklājību.

Šis gads ir īpašs, jo konferences pirmo diskusiju paneli iesāks Baltijas valstu finanšu ministri – Arvils Ašeradens, Latvijas Republikas finanšu ministrs, Kristupas Vaitiekūnas, Lietuvas Republikas finanšu ministrs un Jürgen Ligi, Igaunijas Republikas finanšu ministrs.

Baltijas paviljons slēdzis durvis "EXPO 2025 Osaka" Japānā. Līdz ar to noslēgusies Latvijas pusgadu ilgā dalība pasaulē vērienīgākajā izstādē, kas ļāvusi plašai auditorijai no Japānas un citām valstīm to iepazīt kā nāciju ar bagātīgu kultūru un tradīcijām, kā arī potenciālajiem investoriem interesantu valsti, kas piedāvā inovatīvus un unikālus tehnoloģiskos risinājumus.

Pateicoties plašai daudzveidīgu un nozīmīgu kultūras un biznesa pasākumu programmai, šī EXPO laikā Latvija sevi spoži parādījusi uz globālās skatuves. Baltijas paviljonā, kurā vienoti pārstāvēta Latvija un Lietuva, uzņemts rekordliels apmeklētāju skaits - 900 000 viesu ir apskatījuši un pozitīvi novērtējuši gan tā dizainu un kopējo atmosfēru, gan inovatīvo veidu, kā tiek prezentētas Latvijas un Baltijas vērtības. Latvijas dalību "EXPO 2025 Osaka" organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kā arī Latvija tika izvirzīta kā vadošā valsts Baltijas paviljona veidošanā. Baltijas paviljonu sadarbībā ar LIAA un Lietuvas Republikas Valsts kanceleju radīja personu apvienība "Kettler", kurā apvienojušies seši latviešu uzņēmumi: SIA "Inspired", SIA "7 A.M.", SIA "Variant Studio", SIA "Ozols IR", SIA "AD production" un SIA "Datu tehnoloģiju grupa".

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka nākamajā vasaras sezonā – no 2026. gada marta beigām līdz 2026. gada oktobra beigām – plāno uzsākt tiešos lidojumus starp Rīgu un Kauņu (Lietuvu), veicot reisus piecas reizes nedēļā.

Jaunā maršruta uzsākšana stiprinās airBaltic pozīcijas kā vadošajai lidsabiedrībai Baltijas valstīs, kā arī veicinās RIX Rīgas lidostas nozīmi kā lielākajam tranzīta mezglam reģionā, nodrošinot plašākās savienojamības iespējas ar pasauli.

Lidojumi no Rīgas uz Kauņu tiek plānoti pirmdienās, trešdienās, ceturtdienās, piektdienās un svētdienās ar izlidošanas laiku plkst. 23.20. Savukārt reisi no Kauņas uz Rīgu tiks veikti pirmdienās, otrdienās, ceturtdienās, piektdienās un sestdienās ar izlidošanas laiku plkst. 05.35. Plānotais lidojuma ilgums starp abām pilsētām ir aptuveni 50 minūtes.

Mants Vrubļausks (Mantas Vrubliauskas), airBaltic viceprezidents maršruta tīkla jautājumos norāda: “Jaunais savienojums ar Kauņu sekmēs ciešāku Baltijas valstu sadarbību un uzlabos mobilitāti reģionā, vienlaikus nostiprinot airBaltic pozīcijas kā reģionālajam līderim. Turklāt šis maršruts uzlabos reģiona pieejamību un veicinās gan biznesa, gan tūrisma attīstību starp Latviju un Lietuvu. Tas ir nozīmīgs solis, kas ļaus pasažieriem izmantot vēl ērtākas ceļošanas iespējas, kā arī stiprinās RIX Rīgas lidostas nozīmi kā modernam un dinamiskam gaisa satiksmes centram Baltijā.”

Rīgas ostā Kundziņsalā pirmo reizi norisinājās Latvijā radīto inovatīvo jūras tehnoloģiju demonstrācija “5G risinājumi jūrniecības nozares digitalizācijai”.

Atklājot reģiona lielāko tehnoloģiju forumu “Techritory”, tā dalībniekiem un ārvalstu mediju pārstāvjiem tika demonstrēti Latvijā izstrādātie autonomie jūras droni un laivas, gaisa un zemes droni, kā arī unikālas datu pārraides platformas, izmantojot tehnoloģiju integrāciju un drošu datu pārraidi 5G tīklā. Šie produkti un tehnoloģiskie risinājumi būtiski uzlabo jūrniecības un ostu darbības efektivitāti, kā arī veicina ostu drošību un ilgtspēju gan uz ūdens, gan sauszemes. Vienlaikus šīs tehnoloģijas apliecina Latvijas uzņēmumu spēju radīt inovatīvus produktus un risinājumus ar ievērojamu eksporta potenciālu.

Demonstrācijā piedalījās Latvijas vadošais mobilo sakaru un tehnoloģiju uzņēmums LMT, Rīgas brīvostas pārvalde un ostu tehnisko pakalpojumu sniedzējs LVR Flote kopā ar tehnoloģiju partneriem SUBmerge Baltic, Beyron, Spark Technologies un Rīgas Tehnisko universitāti. Pasākuma mērķis bija demonstrēt, kā viedās tehnoloģijas – privātie 5G tīkli, IoT (lietu interneta) risinājumi, autonomās sistēmas un reāllaika datu apmaiņa – Latvijas uzņēmumos no pilotprojektiem pārtop pilna mēroga produktos.

Latvijas uzņēmums Kinetics Nail Systems, Eiropas vadošais želejlaku ražotājs, 6.novembrī Ādažos iemūrējis laika kapsulu topošās ražotnes pamatos.

Jauno ražotni plānots pabeigt līdz 2026. gada jūlija beigām, bet darbu tajā sākt nākamā gada rudenī. Kopējās investīcijas sasniegs 7 miljonus eiro.

Iecerēts, ka Kinetics ražotne Ādažos kļūs par vienu no modernākajām želejlaku un nagu kopšanas produktu laboratorijām un ražotnēm Eiropā. Tajā strādās līdz 150 speciālistu, radot vairāk nekā 600 produktu vienības piecās kategorijās – gan Latvijas tirgum, gan eksportam uz 42 valstīm.

“Kinetics jau ir līderis savā jomā Eiropā, un šī ražotne ir nākamais solis mūsu uzņēmuma izaugsmē un eksporta attīstībā. Šis notikums ir ne tikai par jaunu ēku, modernu laboratoriju vai biroju. Mums šis stāsts ir par Latviju un tās cilvēkiem. Es personīgi nevaru iedomāties labāku vietu uz šīs pasaules, kur dzīvot, audzināt bērnus un veidot biznesu. Es zinu, ka daudzi mūsu Kinetics komandā domā tāpat. Latvijas cilvēki ar savu neatlaidību un darba tikumu jau sen spēj radīt labākos produktus pasaulē savā nišā. Un eksports ir tas pamatakmens, kurš nodrošinās Latvijas labklājību,” pasākumu atklāšanas uzrunā uzsvēra Andžejs Stenclavs, SIA Kinetics Nail Systems dibinātājs un vadītājs.

“Merko mājas” ir simboliski iezīmējusi dzīvojamo māju projekta “Mežpilsēta” trešās kārtas jeb piektās mājas sākumu, iemūrējot tās pamatos laika kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Trešajā kārtā taps sešstāvu A klases energoefektivitātes ēka ar 53 dzīvokļiem.

““Mežpilsētu” veidojam kā jaunu dzīvojamo kvartālu galvaspilsētā. Tas ir projekts, kurā plānots uzbūvēt 11 ēkas ar 535 dzīvokļiem,” stāsta “Merko mājas” valdes loceklis Roberts Rēboks.

“Pirmās kārtas dzīvokļi jau ir izpārdoti, bet otrās kārtas ēkā pārdoti 90 % dzīvokļu. Lielā interese apliecina, ka projekta atrašanās vieta atbilst cilvēku vajadzībām. Trešās kārtas ēku plānojam pabeigt līdz 2026. gada nogalei,” saka R. Rēboks.

Projekta būvniecību īsteno SIA “Merko būve”, savukārt arhitektūras risinājumu izstrādājis arhitektūras birojs SIA “Tectum”.

Lielā iedzīvotāju interese par plašākiem mājokļiem šajā apkaimē noteica trešās kārtas ēkas plānojumus – tajā būs pieejami divu līdz četru istabu dzīvokļi, piedāvājot plašāku izvēli ar trīs un četru istabu dzīvokļiem. Dzīvokļu iekštelpu platība paredzēta no 39 līdz 82 m², kopējā platība – no 44 līdz 87 m², bet dzīvokļu cenas ir sākot no 110 000 eiro. Dzīvokļu rezervācija jaunajā ēkā jau ir sākusies.

Veidojot Baltijas valstīs plašāko lieljaudas uzlādes tīklu, Elektrum Drive ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējuma atbalstu 2 600 000 eiro apmērā līdz 2027. gadam Eiropas transporta ceļu (TEN-T) tīklā izbūvēs kopumā 130 uzlādes punktus 54 stacijās.

Šis ir jau kārtējais CEF līguma periods, iepriekšējā līguma ietvaros novembrī tiks atklātas 35 uzlādes stacijas.

Elektrum Drive – elektroautomobiļu uzlādes tīklu operators Baltijas valstīs, plāno izveidot Baltijas reģionā plašāko lieljaudas uzlādes tīklu uz TEN-T ceļiem, kas būs pieejams vieglajiem elektroautomobiļiem. Veidojot uzlādes staciju tīklu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, Elektrum Drive ar CEF finansējumu līdz 2027. gadam izbūvēs 130 uzlādes punktus ar 150 - 300 kW jaudu 54 stacijās. 20 stacijas būs Latvijā, Lietuvā - 21 stacija, savukārt Igaunijā - 13 stacijas.

"Šis jau ir otrais Latvenergo koncerna elektromobilitātes pārrobežu projekts, izmantojot ES līdzfinansējumu. Bez Latvijas un Igaunijas ir plāns turpināt paplašināt ātrās uzlādes tīklu arī Lietuvā, Elektrum Drive nostiprinot vadošā elektrouzlādes pakalpojumu sniedzēja ambīcijas visās Baltijas valstīs. Jau šogad plānojam sasniegt vairāk nekā 1200 pieslēgvietu mājas tirgos, tādēļ strauji aug arī mūsu komanda un zināšanas, aktīvi strādājot ar partneriem visās Baltijas valstīs. Arī elektroauto uzlādes jomā šobrīd notiek sāncensība starp dažādiem operatoriem – ar gandarījumu varu teikt, ka šī jau nākamā projekta realizēšana apliecina Elektrum Drive līderību kvalitātes un kompetenču jomā," saka Ansis Valdovskis, AS "Latvenergo" Baltijas elektrotransporta uzlādes direktors.

Latvijā patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri palielinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2024. gada oktobri - pieauga par 4,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 3,6%.

2025. gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, galvenokārt siltumenerģijai. Savukārt cenas samazinājās alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, apģērbam un apaviem.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada oktobrī, salīdzinot ar 2025. gada septembri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), kā arī alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts) un apģērbam un apaviem (-0,04 procentpunkti).

Banka Citadele piešķīrusi 10 miljonu eiro SIA “MV Hotels” jauna četru zvaigžņu viesnīcas projekta īstenošanai Vecrīgā, 13. janvāra ielā.

Tā ietvaros tiks uzbūvēta jauna ēka, kurā paredzēts izveidot ilgstošas uzturēšanās viesnīcu (long stay).

Šāda tipa viesnīcas paredzētas ceļotājiem un profesionāļiem, kuriem nepieciešams mājīgāks un praktiskāks risinājums par parastu viesnīcas numuru. Ilgstošas uzturēšanās viesnīcas apvieno tradicionālu viesnīcas servisu ar privātas dzīves ērtībām – viesiem tiek nodrošināta numuru uzkopšana un plašāka dzīvojamā telpa ar virtuvi, kur iespējams gatavot maltītes pašiem. Šī koncepcija ir īpaši piemērota tiem, kuri pilsētā uzturas vairākas nedēļas vai pat mēnešus.

“Es patiesi ticu šim projektam. Ideja par to radās jau sen, taču 2020. gadā to nācās iesaldēt. Tagad esam pie tās atgriezušies – rūpīgi izvērtējām iespējas un sapratām, ka ir īstais brīdis to īstenot. Lai gan tirgus nav būtiski audzis, mēs redzam potenciālu piedāvāt ko atšķirīgu un kļūt par spēcīgu konkurentu citām viesnīcām. Ēka būs ne vien funkcionāla, bet arī arhitektoniski pievilcīga, un Rīga iegūs vēl vienu pērli pilsētas ainavā,” saka Andrejs Dokicans, SIA “MV Hotels” komercdirektors.