7.decembrī, Rīgas domē, Rātslaukumā 1, Dienas bizness rīko Rīgas Gazeļu semināru, Db.lv informēja SIA Izdevniecības Dienas bizness mārketinga speciāliste Ilze Balcerbule.

Uzņēmējiem būs iespēja uzzināt, kā izvairīties no straujās izaugsmes riskiem, kā plānot uzņēmuma attīstību ilgtermiņā, kādi ir jaunākie risinājumi darbaspēka piesaistīšanai un motivēšanai, kā uzņēmumam izcīnīt un nostiprināt savu vietu Eiropas tirgos un kā attīstīt uzņēmumu izmantojot ES fondus, tāpat arī iespēja dalīties pieredzē ar citiem strauji augošu uzņēmumu vadītājiem.

Dienas bizness rīkoja arī reģionālos Gazeļu seminārus Cēsīs, Liepājā, Rēzeknē.

Dienas bizness cenšas lasītājiem parādīt, ka Latvijā ir daudz veiksmīgi strādājošu mazo un vidēja lieluma uzņēmumu, kas strauji attīstās. Šī izaugsme noris jau vairākus gadus, kas liecina par zināmu stabilitāti. Tieši šī iemesla dēļ mēs godinām šos uzņēmumus, kuri sasnieguši strauju un stabilu izaugsmi, kā arī vēlamies, lai tā kļūtu par uzņēmuma darbības kvalitātes zīmi, ar kuru lepotos ikviens tās saņēmējs. Tieši tā arī notiek – vairāki uzņēmumi, kas bijuši Gazeles sarakstos, šo kvalitātes zīmi jau izmanto, piemēram, uz savas produkcijas iepakojuma.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Jau 8. gadu pēc kārtas laikraksts Dienas bizness sadarbībā ar SIA Lursoft veido Latvijas augošo uzņēmumu – Gazeļu sarakstu. Dienas bizness ir vienīgais laikraksts Latvijā, kurš apkopo datus par augošiem un veiksmīgiem uzņēmumiem, par tiem raksta un rīko izglītojošus pasākumus.

Atbalstot uzņēmējus visā Latvijā, šogad Dienas bizness kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru rīko vairākas reģionālās Gazeļu konferences visā Latvijā, un Rīgas, Rīgas rajona uzņēmējiem veltīta Gazeļu konference būs 11. decembrī viesnīcā Rīga (Aspazijas bulvāris 22, Rīgā).

11. decembra konferencē Gazele 2008. Kā strādāt pārmaiņu laikā? uzņēmēji varēs uzzināt: par valsts atbalstu uzņēmējdarbībai, kā strādāt pārmaiņu laikā un uzzināt risinājumus veiksmīgai biznesa vadībai, tāpat arī būs iespēja dalīties pieredzē ar citiem uzņēmumu vadītājiem. Konferences noslēgumā tiks godināti Rīgas, Rīgas rajona augošie un veiksmīgie uzņēmumi, kas iekļuvuši Gazeles 2008 sarakstā.

Jau 8. gadu pēc kārtas laikraksts Dienas bizness sadarbībā ar SIA Lursoft veido Latvijas augošo uzņēmumu – Gazeļu sarakstu. Dienas bizness ir vienīgais laikraksts Latvijā, kurš apkopo datus par augošiem un veiksmīgiem uzņēmumiem, par tiem raksta un rīko izglītojošus pasākumus.

Atbalstot uzņēmējus visā Latvijā, šogad Dienas biznes kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru rīko vairākas reģionālās Gazeļu konferences visā Latvijā, un Zemgales uzņēmējiem veltīta bezmaksas Gazeļu konference būs rīt, 25. novembrī, Jelgavā, konferenču zālē Silva (Driksas ielā 9, Jelgavā).

25. novembra Gazeļu konferencē Jelgavā uzņēmēji varēs uzzināt: par valsts atbalstu uzņēmējdarbībai, kā strādāt pārmaiņu laikā un uzzināt risinājumus veiksmīgai biznesa vadībai, tāpat arī būs iespēja dalīties pieredzē ar citiem uzņēmumu vadītājiem. Konferences noslēgumā tiks godināti Zemgales reģiona augošie un veiksmīgie uzņēmumi, kas iekļuvuši Gazeles 2008 sarakstā.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu Gazele 2007 apbalvošanas ceremonija notiks š.g. 23.janvārī plkst. 15:00 Reval Hotel Latvija.

Pasākumu esam aicinājuši atklāt LR Ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu, un strauji augošos uzņēmumus uzrunās arī LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, LR Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze un LR Veselības ministrs Ivars Eglītis.

Jau septīto gadu pēc kārtas Latvijas nozīmīgākais biznesa informācijas avots – SIA Izdevniecība Dienas bizness – sadarbībā ar SIA Lursoft veido Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu – Gazeļu sarakstu. Dienas bizness ir vienīgais laikraksts Latvijā, kurš apkopo datus par strauji augošām kompānijām un par tām raksta, rīko speciālus seminārus reģionos, kā arī šogad jau otro reizi rīko vērienīgu apbalvošanas ceremoniju Gazele2007, kur godinās un apbalvos Latvijas strauji augošos uzņēmumus par sasniegumiem laika posmā no 2004. gada līdz 2006. gadam.

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli.

Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu.

Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts!

Jau septīto gadu pēc kārtas Latvijas nozīmīgākais biznesa informācijas avots – SIA Izdevniecība Dienas bizness – sadarbībā ar SIA Lursoft izveidojusi Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu – Gazeļu sarakstu.

Dienas bizness ir vienīgais laikraksts Latvijā, kurš apkopo datus par strauji augošām kompānijām un par tām raksta, rīko speciālus seminārus reģionos, kā arī šogad jau otro reizi rīkoja vērienīgu apbalvošanas ceremoniju Gazele 2007, kur godināja un apbalvoja Latvijas strauji augošos uzņēmumus par sasniegumiem laika posmā no 2004. gada līdz 2006. gadam.

Gazele 2007 šogad:

Gazele 2007 Vidzemē ir: SIA Serviss AT (Aloja, Limbažu rajons)

Uzņ. darbības veids: lauksaimniecības tehnikas tirdzniecība

+ 1762,38 % (apgrozījuma pieaugums no 2004.g. – 2006.g.)

Gazele 2007 Kurzemē ir: SIA Pindstrup Latvia (Talsi)

Lai arī lielākajā daļā Covid-19 atbalsta programmu ir noteikta prasība par atbalsta saņēmēju publiskošanu, kopumā šajā jomā nav ievērota konsekventa pieeja, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK vērtējumā, atšķiras publiskojamās informācijas tvērums - gan attiecībā uz informācijas apjomu, gan atbalsta saņēmēju loku. Revidenti norāda, ka daļu informācijas valsts institūcijas nav publiskojušas, tā vairs nav publiski pieejama vai arī publiskotā informācija nav pilnīga.

Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, VK ir veikusi situācijas izpēti, vienkopus apkopojot un salīdzinot informāciju par tām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta programmām, kuras var klasificēt kā tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem.

VK padomes locekle Inga Vilka skaidro - ja netiek nodrošināta caurskatāma, aktuāla un pilnīga informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmās sniegto atbalstu, tā apmēru konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem un programmu pārvaldīšanas izdevumiem, sabiedrība nevar gūt pārliecību par valsts budžeta līdzekļu atbildīgu un efektīvu izlietojumu.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Latvija plāno atvēlēt 80 miljonus eiro ārvalstu elektroenerģijas ražotāju atbalstam, tādā veidā novēršot obligātajā iepirkumā (OI) nelikumīgi izmaksātā atbalsta sekas attiecībā pret citām Eiropas Savienības (ES) valstīm

To intervijā DB atklāja bijušais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs, pašlaik Saeimas deputāts Ivars Zariņš. Viņš norāda, ka, solot kaimiņiem kompensēt nelikumīgā atbalsta īstenošanu, Latvija izpildījusi vienu no nosacījumiem, lai Eiropas Komisija (EK) atzītu šo valsts atbalstu par saskanīgu ar ES kopējo tirgu un neizvirzītu iebildumus. Lai gan ES tiesību akti nosaka, ka dalībvalstu nacionālo tiesu pienākums ir nodrošināt nelikumīgi izmaksāta valsts atbalsta atgūšanu, par atbalsta seku kompensāciju vietējam tirgum joprojām netiek domāts, pauž I. Zariņš. Par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmu pēdējā laikā plaši diskutē arī ekonomikas ministra Arvila Ašeradena izveidotā darba grupa, kura 14. jūnijā sanāk uz piekto sēdi. I. Zariņš reālus risinājumus no augsta līmeņa darba grupas negaida.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Laikraksts Dienas Bizness galveno balvu Latvijas Gazele 2006 piešķīris uzņēmumam SIA VKLV Holding, kas darbojas koksnes un būvmateriālu vairumtirdzniecībā. Zināmi arī balvu: Gazele 2006 Vidzemē, Gazele 2006 Kurzemē, Gazele 2006 Latgalē un Gazele 2006 Zemgalē, Rīgā, Rīgas rajonā ieguvēji.

Gazele 2006 apbalvošanas ceremonija notiek šodien viesnīcā Reval Hotel Latvija.

Gazele 2006 apbalvošanas ceremonijas nominācijas un balvu ieguvēji:

Darbība: piena un piena produktu, olu, pārtikas eļļas un tauku vairumtirdzniecība. Apgrozījuma pieaugums laika posmā no 2003.g. - 2005.g. palielinājies par + 1417,63 %

Darbība: metāllūžņu iepirkšana, pārstrāde un vairumtirdzniecība. Apgrozījuma pieaugums laika posmā no 2003.g. - 2005.g. palielinājies par + 1331,48 %

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Līdz ar valdības šodien pieņemto lēmumu esam spēruši pēdējo soli, lai sāktu sniegt valsts atbalstu jaunuzņēmumiem jeb start-up uzņēmumiem - aicinām jaunuzņēmumus un to investorus reģistrēties un iesniegt pieteikumus dalībai atbalsta programmās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Šā gada 7. februāra Ministru kabineta sēdē apstiprināts Ekonomikas ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība.

Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par jaunuzņēmumu jeb start-up uzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijas valstīs. Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums ir pamats šādu uzņēmumu attīstības veicināšanai. Ieviešot specifiskas, tieši šai uzņēmēju grupai atbilstošas atbalsta programmas, sagaidām, ka ik gadu Latvijā radīsies vismaz 30 šādi uzņēmumi, kas būs piesaistījuši aptuveni 160 augsti kvalificētus darbiniekus, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%.

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros.

Uz galveno balvu Latvijas Gazele 2006 pretendē: SIA BL Group, SIA A2 Autowelt un SIA VKLV Holding. Uzzini pirmais - par uzvarētājiem šodien jau 15.00 lasi biznesa portālā Db.lv!

Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu Gazele 2006 apbalvošanas ceremonija notiks š.g. 25. janvārī plkst. 15:00 Reval Hotel Latvija (Elizabetes 55).

Pasākumu atklās LR Ministru prezidents Aigars Kalvītis, tajā piedalīsies LR Ekonomikas ministrs Jurijs Strods un LR Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, Db.lv informēja SIA Izdevniecība Dienas bizness mārketinga speciāliste Ilze Balcerbule.

Jau 6. gadu pēc kārtas lielākais biznesa laikraksts Dienas bizness sadarbībā ar SIA Lursoft veido Latvijas straujāk augošo uzņēmumu – Gazeļu sarakstu. Dienas bizness ir vienīgais laikraksts Latvijā, kurš apkopo datus par strauji augošām kompānijām un par tām raksta, rīko speciālus seminārus reģionos un šogad pirmo reizi noslēgumā – uzvarētāju apbalvošanas ceremoniju Gazele 2006 (par sasniegumiem laika posmā no 2003.g. – 2005.g.).

Laikraksts Dienas bizness kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru uzsācis reģionālo konferenču ciklu, kuras laikā šodien Jelgavā tiks godināti Zemgales novada straujāk augošie uzņēmumi 2007. gadā.

Šodien Jelgavā tiek suminātas Zemgales novada Gazeles. Zemgales Gazeļu vidējais apgrozījums pērn sasniedzis 1.79 milj. Ls. Interesanti, ka vecākā Zemgales Gazele reģistrēta 1991. gadā, bet jaunākā - 2005. gadā. Vidējais Zemgales Gazeļu apgrozījuma pieaugums no 2005.-2007. gadam ir 428% (iepriekš – 374%). Vidējā Zemgales Gazeļu rentabilitāte 2007. gadā ir bijusi 10% (iepriekš – 6%). Zemgales straujāk augošie uzņēmumi - Gazeles mīt četros (nav Dobeles raj.) novada rajonos.

Zemgales Gazeles lielāko tiesu ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību un zemnieku saimniecības.

Šodien, 3.decembrī, Liepājā Dienas Bizness sumina Kurzemes novada Gazeles. Reģionu griezumā šis ir novads, kurā ir skaitliski visvairāk Gazeļu kritērijiem atbilstoši uzņēmumi, turklāt ar lielāko pieaugumu.

Vidējais Kurzemes Gazeļu apgrozījuma pieaugums no 2005. - 2007. gadam ir 696 % (iepriekš – 627%). Vērā ņemams ir fakts, ka Kurzemes Gazeles pārstāv visus reģiona rajonus un lielākās pilsētas, liecinot par salīdzinoši līdzsvarotu reģiona ekonomisko izaugsmi. Dažādas ir arī Kurzemes Gazeļu uzņēmējdarbības formas – gan akciju sabiedrības, gan sabiedrības ar ierobežotu atbildību un, kas ir ļoti iepriecinoši – arī zemnieku saimniecības. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, augusi ir vidējā Kurzemes Gazeļu rentabilitāte. 2007. gadā tā bijusi 8% (iepriekš – 5%).

Vecākā Kurzemes Gazele reģistrēta 1991. gadā, bet jaunākā 2005. gadā;

Laikraksta Dienas bizness atzinības rakstus saņem šādas Kurzemes Gazeles:

Forbes izveidojis 2000 pasaules lielāko kompāniju sarakstu, kura pirmās vietas ieņem ASV kompānijas: divas bankas un viens konglomerāts.

Pasaules lielāko kompāniju Top 10:

1. Citigroup, ASV (darbības joma - banku bizness);

2. General Electric, ASV (konglomerāts);

3. Bank of America, ASV (banku bizness);

4. American Intl Group, ASV (apdrošināšana);

5. HSBC Group, Lielbritānija (banku bizness);

6. ExxonMobil, ASV (naftas un gāzes bizness);

7. Royal Dutch/Shell Group, Nīderlande (naftas un gāzes bizness);

8. BP, Lielbritānija (naftas un gāzes bizness);

9. JPMorgan Chase, ASV (banku bizness);

10. UBS, Šveice (diversificētas finanses).

Kompāniju Top 10 pēc tirgus vērtības (miljardi ASV dolāru):

1. ExxonMobil 362.53, ASV (naftas un gāzes bizness);

2. General Electric 348.45, ASV (konglomerāts);

Nebanku kreditēšanas jomā ir problēmas, bet to novēršanai risinājuma vēl nav, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

22.augusta Ministru kabineta sēdē Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) tika uzdots izvērtēt iespēju ieviest pasākumus nebanku aizdevēju patērētāju kreditētāju izsniegto aizdevumu pieauguma ierobežošanai. Minētais jautājums tika iekļauts izskatīšanai pagājušajā nedēļā, 29.augustā, notikušajā Ministru kabineta sēdē un šodien notikušajā sēdē, tomēr abas reizes tā izskatīšana tika atlikta.

EM aģentūrai LETA norādīja, ka tik īsā laika posmā nav iespējams sagatavot izsvērtu, vispusīgu un pamatotu izvērtējumu, tāpēc jautājuma izskatīšana valdībā tika atlikta.

«Pašlaik EM un FM speciālisti strādā pie valdības dotā uzdevuma izpildes, apkopojot nepieciešamo informāciju un nozares datus, lai sagatavotu izvērtējumu par iespējām ieviest kādus pasākumus nebanku aizdevēju patērētāju kreditētāju izsniegto aizdevumu pieauguma ierobežošanai,» informēja EM, piebilstot, ka sagatavoto izvērtējumu ministrija iesniegs Ministru kabinetam izskatīšanai tuvākajā laikā.

Klimatneitralitātes sasniegšana ir kļuvusi par globālu mērķi, ar kura palīdzību valdības un uzņēmumi visā pasaulē cenšas mazināt cilvēces negatīvo ietekmi uz vidi. Nereti oglekļa emisiju samazināšana tiek piesaukta kā viens no pirmajiem soļiem šī mērķa sasniegšanai.

Taču svarīgi atcerēties, ka oglekli nepieciešams arī piesaistīt un uzkrāt, un mežs ir bieži vien nenovērtēta ekosistēma, ar kuras palīdzību to iespējams panākt.

Klimata pārmaiņas jāpēta ilgtermiņā

Sabiedrības izglītošana par klimata pārmaiņām un to radīto ietekmi vienmēr ir bijis izaicinājums, jo īstermiņā šīs pārmaiņas ir grūti sajūtamas. Mežzinātnes institūtā mēs pētām dabā notiekošos procesus ilgtermiņā un redzam klimata pārmaiņu ietekmi. Vienkāršāk to saskatīt organismiem ar īsāku dzīves ciklu. Piemēram, atsevišķu dendrofāgo kukaiņu (dēvētu par kaitēkļiem) atbildes reakcija uz garākām un siltākām vasarām ir bieža vairāku paaudžu veidošana gadā, kas būtiski ietekmē mežaudzes. Tāpat biežāk novērojam citas iepriekš reti konstatējamas dendrofāgu sugas un to klātbūtnes sekas – koku bojāeju. Līdzīgi vizuāli viegli uztverams klimata pārmaiņu vēstnesis ir vētru postījumi, kuru kļuvis vairāk. Koku atbildes reakcija ir grūtāk pamanāma, tomēr konstatējama, analizējot to pieaugumu ilgākā laika posmā. Pārmaiņas var redzēt arī citās ekosistēmās, piemēram, jūrā un citās ūdenstilpēs. Tur slāpekļa ieneses un temperatūras paaugstināšanās dēļ zilaļģes ir kļuvušas par problēmu, kurai uzmanību pievērš arī medijos.

Lauksaimniekiem piešķirtais atbalsts Covid-19 krīzē faktiski ir kalpojis kā ieņēmumu palielinājuma instruments, secinājusi Valsts kontrole.

Publiskotajā revīzijas starpziņojumā Valsts kontrole norāda, ka Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanai un seku mazināšanai valdība 2020.gadā lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozaru atbalstam piešķīra 45,5 miljonus eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Taču Valsts kontrole publiskojusi starpziņojumu par piešķirtajiem 35,5 miljoniem eiro, kuri, balstoties uz Zemkopības ministrijas aprēķiniem, tika paredzēti trim atbalsta programmām - atbalsts par iznīcinātajiem vai ziedotajiem produktiem, atbalsts krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai, kā arī atbalsts ienākumu stabilizēšanai noteiktu lopkopības nozaru lauksaimniekiem. No piešķirtajiem 35,5 miljoniem eiro izlietoti 84%.

Atbalsta pasākumi uzņēmumiem saistībā ar ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai Latvijā apstiprināti nepamatoti novēloti un varētu nākties tos pārskatīt, atzina banku analītiķi, prognozējot, ka novembrī atbalsta kritērijiem varētu kvalificēsies ļoti mazs skaits uzņēmumu.

Vienlaikus banku analītiķi pozitīvi novērtēja apņemšanos paplašināt atbalstu.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš minēja, ka šobrīd jau ir pagājušās vairāk nekā divas nedēļas kopš Latvijā atkārtoti ir izsludinātā ārkārtējā situācija, taču atbalsta pasākumi ekonomikai ir apstiprināti tikai šobrīd, kas ir nepamatoti novēloti.

"Daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem nav laika gaidīt vairākas nedēļas, jo biznesā lēmumi ir jāpieņem nekavējoties. Kopš pavasara Covid-19 otrais vilnis ir bijis lielākais risks ekonomikai un 2021.gada budžeta projektā pat ir iekļauts makroekonomiskās attīstības scenārijs otrā Covid-19 viļņa gadījumā. Tādēļ man šī kavēšanās nav saprotama, jo ir bijis pietiekami daudz laika ekonomikas atbalsta instrumentus sagatavot savlaicīgi," sacīja Āboliņš.