Alternatīvās finanses

Reizniece-Ozola: Nebanku kreditēšanas jomā ir problēmas, bet to novēršanai risinājuma vēl nav

LETA, 05.09.2017

Jaunākais izdevums

Nebanku kreditēšanas jomā ir problēmas, bet to novēršanai risinājuma vēl nav, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

22.augusta Ministru kabineta sēdē Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) tika uzdots izvērtēt iespēju ieviest pasākumus nebanku aizdevēju patērētāju kreditētāju izsniegto aizdevumu pieauguma ierobežošanai. Minētais jautājums tika iekļauts izskatīšanai pagājušajā nedēļā, 29.augustā, notikušajā Ministru kabineta sēdē un šodien notikušajā sēdē, tomēr abas reizes tā izskatīšana tika atlikta.

EM aģentūrai LETA norādīja, ka tik īsā laika posmā nav iespējams sagatavot izsvērtu, vispusīgu un pamatotu izvērtējumu, tāpēc jautājuma izskatīšana valdībā tika atlikta.

«Pašlaik EM un FM speciālisti strādā pie valdības dotā uzdevuma izpildes, apkopojot nepieciešamo informāciju un nozares datus, lai sagatavotu izvērtējumu par iespējām ieviest kādus pasākumus nebanku aizdevēju patērētāju kreditētāju izsniegto aizdevumu pieauguma ierobežošanai,» informēja EM, piebilstot, ka sagatavoto izvērtējumu ministrija iesniegs Ministru kabinetam izskatīšanai tuvākajā laikā.

Arī Reizniece-Ozola atzina, ka pagaidām nekādu priekšlikumu vēl nav, turklāt pēc to izstrādes notiks diskusijām ar sociālajiem partneriem. Tajā pašā laikā finanšu ministre norādīja, ka problēmas nebanku kreditēšanas jomā pastāv.

«Piemēram, 60% no izsniegtajiem ātrajiem kredītiem tiek pagarināti atmaksas termiņi, daudzos gadījumos tie netiek atmaksāti laikā. Tas nozīmē, ka cilvēku spēja atdot parādu joprojām netiek pietiekami vērtēta. Ārlietu ministrijas informācija liecina, ka pēdējais emigrācijas vilnis lielā mērā bija saistīts ar nespēju segt parādsaistības. Tāpat reģionos uzņēmēji stāsta, ka atsevišķos gadījumos darbinieki vēlas saņemt algu "aploksnē", lai neparādītos legāli ieņēmumi, kas būtu jānovirza parādu atdošanai, lai gan šie līdzekļi nepieciešami mājsaimniecības uzturēšanai,» stāstīja Reizniece-Ozola.

Vaicāta par Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (VL-TB/LNNK) pausto, ka, iespējams, nākamajā gadā ātro kredītu nozarei varētu uzlikt jaunu nodevu, tādējādi vēl vairāk pasargājot patērētājus, lai tie nenokļūst nemitīgi augošos parādos, Reizniece-Ozola norādīja, ka valdība šajā jautājumā nekādu risinājumu vēl nav piedāvājusi.

«Pieņemu, ka ir politiska vēlme to darīt, bet varu apliecināt, ka premjers un ministri nepieņems sasteigtus lēmumus, lai sakasītu līdzekļus papildu izdevumu segšanai,» uzsvēra finanšu ministre.

Tikmēr Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš aģentūrai LETA sacīja, ka asociācija jau pirms nedēļas ir nosūtījusi lūgumu gan FM, gan EM iepazīstināt nozares uzņēmumus ar plānotajām izmaiņām.

«Šobrīd informācija par sagatavotajiem priekšlikumiem nav saņemta, līdz ar to grūti tos komentēt. Turklāt medijos izskan savstarpēji pretrunīgi priekšlikumi - nav skaidrs, vai plānots ierobežot nebanku kreditēšanas apjomu pieaugumu, tādējādi radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādiem finanšu tirgus dalībniekiem, vai plānots ieviest jaunu nodevu,» atzina Āboltiņš.

Viņš uzsvēra, ka nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi pēdējo gadu laikā ir piedzīvojuši neskaitāmas izmaiņas tiesiskajā regulējumā, līdz ar to nav skaidrs, kāpēc jau atkal tiek virzītas jaunas izmaiņas.

«Ja tiek plānots ieviest jaunu nodevu, tad ir jābūt skaidram mērķim, kāpēc to ievieš un kāds ir sagaidāmais rezultāts. Jauna nodeva nedrīkst būt kā priekšlikums, lai papildinātu valsts budžetu vai sociālā kapitāla audzēšanai pirms Saeimas vēlēšanām nākamajā rudenī,» teica asociācijas pārstāvis.

Nozares uzņēmumi rosina uzraugošajām iestādēm daudz lielāku uzmanību veltīt nelegālā tirgus apkarošanai, īpaši, ja domājam par nelicencētajiem lombardiem. Tas būtu efektīvs instruments, lai nodrošinātu patērētāju interešu aizsardzību un vienlaikus papildinātu valsts budžetu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā liecina, ka nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis pērn 31.decembrī bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada.

PTAC pārskatā apkopotā informācija arī liecina, ka nebanku kreditētāju kredītportfelī esošo kredītu kvalitāte pērn nedaudz pasliktinājusies, kopējam kavēto kredītu īpatsvaram palielinoties un 2016.gada 31.decembrī sasniedzot 15,26% no kopējā kredītportfeļa apjoma. 2015.gadā šis īpatsvars bija 14,72%. Bez kavējuma kopējā kredītportfelī pēc apjoma 2016.gada 31.decembrī bija 84,73% kredītu. 2015.gadā šis īpatsvars bija 85,07%.

Jau ziņots, ka 2016.gadā stājās spēkā jauni nosacījumi ātro kredītu izsniegšanai, kuru mērķis ir pasargāt patērētājus un nodrošināt, ka patērētāji niekļūst augošos parādos. Likuma grozījumi noteic, ka jebkura ar kredītu saistīto izdevumu summa, tai skaitā kredīta procenti, nokavējuma procenti, kredīta termiņa pagarinājuma maksas un citas ar kredītu saistītās izmaksas, kopā nedrīkst pārsniegt 100% no sākotnēji izsniegtā kredīta summas.

Lasi Vēl:

Nebanku aizdevēji: Jauna nodeva nedrīkst būt kā priekšlikums, lai papildinātu valsts budžetu

Pieļauj jaunas nodevas uzlikšanu ātro kredītu nozarei

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu ministrijas grozījumi UIN likumā ir pretrunā ar Satversmi

Tīna Lūse, Fintech Latvija Asociācijas vadītāja, 09.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kreditēšanas pakalpojumu vidē vienmēr ir bijuši divi spēlētāji - banku segments un alternatīvo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji.

Neskatoties uz to, ka abu spēlētāju piedāvātie produkti savā būtībā ir ļoti līdzīgi, tomēr vēsturiski nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas Finanšu ministrijas pieejā vienmēr ir bijuši konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanas UIN regulējums ir piemērojams dažādi. Privilēģijas un atvieglojumi UIN maksājumiem, ko bauda bankas, nebanku sektoram nav pieejami. Tieši tāpēc, ka Latvijas likums paredz banku un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērot atšķirīgas regulējuma normas, Fintech Latvija Asociācija noraida Finanšu ministrijas ierosinājumu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" ietvert grozījumus, kas paredz piemērot abām minētajām tirgus spēlētāju grupām vienādus noteikumus ārpuskārtas nodokļa nomaksā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu ministrijas grozījumi UIN likumā ir pretrunā ar Satversmi

Tīna Lūse, Fintech Latvija Asociācijas vadītāja, 10.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kreditēšanas pakalpojumu vidē vienmēr ir bijuši divi spēlētāji - banku segments un alternatīvo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji. Neskatoties uz to, ka abu spēlētāju piedāvātie produkti savā būtībā ir ļoti līdzīgi, tomēr vēsturiski nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas Finanšu ministrijas pieejā vienmēr ir bijuši konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanas UIN regulējums ir piemērojams dažādi.

Privilēģijas un atvieglojumi UIN maksājumiem, ko bauda bankas, nebanku sektoram nav pieejami. Tieši tāpēc, ka Latvijas likums paredz banku un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērot atšķirīgas regulējuma normas, Fintech Latvija Asociācija noraida Finanšu ministrijas ierosinājumu “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” ietvert grozījumus, kas paredz piemērot abām minētajām tirgus spēlētāju grupām vienādus noteikumus ārpuskārtas nodokļa nomaksā.

Iniciatīva grozīt “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu” ir radusies tādēļ, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ar mērķi mazināt inflāciju eiro zonā pacēla EURIBOR likmes, kas sastāda kopējās kredīta procentu likmes mainīgo daļu. Rezultātā banku klientiem būtiski palielinājās procentu maksājumi visos aizdevumu veidos. Komercbankas no EURIBOR likmes kāpuma 2022. gadā guvušas netipiski lielu peļņu. Ieraugot šajā situācijā gan riskus patērētājiem, gan iespējas valsts budžeta papildināšanai, Finanšu ministrija (FM) nāca klājā ar grozījumiem UIN likumā, kas paredz nodokļa piemērošanu visiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp arī nebanku sektoram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nekvalitatīvs regulējums sekmēs vietējo kreditēšanas uzņēmumu maksātnespēju

Db.lv, 27.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujš inflācijas pieaugums un EURIBOR procentu likmju kāpums ir radījis daļai kredītņēmēju grūtības atmaksāt savas kredītsaistības.

Valdības un Saeimas deputātu centieni ieviest regulējuma grozījumus, kas atvieglotu EURIBOR pieauguma negatīvo ietekmi uz kredītņēmējiem, neapšaubāmi, ir atbalstāmi. Taču, nopietnas bažas rada konkrēti izvēlētie instrumenti, kas var atstāt negatīvas sekas uz kreditēšanas tirgu un patērētāju finanšu iekļautību ilgtermiņā. Bankas un virkne ekonomikas ekspertu jau ir zvanījuši trauksmes zvanus par valsts ekonomikai bīstamiem trūkumiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas plānotajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz piešķirt 50% atlaidi hipotekāro kredītu procentu maksājumiem, kā arī ieviest papildus kredītņēmēju aizsardzības nodevu. Tas būtiski ierobežos vietējo kreditēšanas uzņēmumu konkurētspēju un samazinās pieejamību kreditēšanas pakalpojumiem gan banku, gan arī nebanku sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Priekšvēlēšanu gaisotnē iesaka neapstiprināt grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā

Anita Kantāne, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni 175 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju var būt liegta iespēja aizņemties nelielas naudas summas no nebanku aizdevējiem, ja Saeima nobalsos par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izskatītajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL).

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija gatavo otrajam lasījumam grozījumus PTAL, kurus savā komisijas sēdē plāno izskatīt 14. augustā.

Grozījumi paredz ierobežot patēriņa kredītu kopējās izmaksas līdz 0,07% dienā. Tas nozīmē, ka gan bankas, gan nebanku aizdevēji varēs izsniegt aizdevumus, kuru gada kopējā likme nepārsniedz 25%.

Tik lielu skaitu iedzīvotāju grozījumi ietekmes, jo viņu oficiālais atalgojums ir tik mazs, ka bankas viņiem naudu neaizdod, turklāt bankas neaizdod tik mazas summas kā nebanku aizdevēji, norāda pētījuma «Patēriņa aizdevuma tirgus segmenta analīze» līdzautors, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA profesors Ilmārs Kreituss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Rosina banku un nebanku kreditēšanai veidot vienotu politiku nozares datu analīzei

Anita Kantāne, 11.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija rosina pilnveidot metodoloģiju datu analīzei par nebanku patēriņa kreditēšanas tirgu, kā arī analizēt patēriņa kreditēšanas tirgu kopumā. Priekšlikumu iemesls – asociācija secinājusi, ka esošā uzskaite neatspoguļo patieso situāciju un kropļo priekšstatu par nozares datiem

Galvenais Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) šī brīža vēstījums – nozares uzņēmumi ir gatavi sniegt plašāku informāciju un sadarboties ar uzraugošajām institūcijām un ministrijām, lai situāciju mainītu.

«Medijos daudz tiek ziņots par nebanku kreditēšanu, bet nav informācijas par patēriņa kredītu tirgū kopumā. Ja aplūko, kāda informācija tiek atspoguļota par nebanku kreditēšanas tirgu, it sevišķi par distances patēriņa kreditēšanu jeb «ātrajiem kredītiem», tad jāsecina, ka dati tiek interpretēti un atspoguļoti nekorekti. Domāju, ka būtu jārisina divas lietas. Pirmkārt, jāpilnveido metodoloģija, kā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) apkopo informāciju par nebanku patēriņa kredīta tirgu. Otrkārt, būtu jāvienādo informācija, kāda tiek sniegta par banku un nebanku izsniegtajiem patēriņa kredītiem, veidojot vienotu pārskatu par patēriņa kreditēšanas tirgu. Tādējādi Ekonomikas ministrijai kā patērētāju tiesību aizsardzības politikas veidotājai un citām ministrijām būtu pilnīga un korekta aina par situāciju šajā tirgus segmentā,» pauž LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Reizniece-Ozola pieteikusi kandidatūru uz Eirogrupas prezidenta amatu

LETA, 30.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pieteikusi savu kandidatūru uz Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās Eirogrupas prezidenta amatu, aģentūrai LETA apstiprināja Reizniece-Ozola.

Ministre pieteikumu un motivācijas vēstuli uz minēto amatu iesniegusi šodien. Visi pretendenti uz Eirogrupas vadītāja amatu tiks publiskoti rīt, 1.decembrī, bet balsojums notiks Eirogrupas sanāksmē pirmdien, 4.decembrī.

ES Padomes preses dienestā informēja, ka kopumā uz Eirogrupas prezidenta amatu pretendē četru ES valstu finanšu ministri - Reizniece-Ozola, Pjērs Gramenja no Luksemburgas, Peters Kažimīrs no Slovākijas un Mario Senteno no Portugāles.

Reizniece-Ozola stāstīja, ka nolēmusi pretendēt uz Eirogrupas vadītāja amatu, jo sarunās ar citu valstu kolēģiem viņa dzirdējusi daudz labu vārdu par Latviju kā paraugu fiskālās disciplīnas ievērošanā. Tāpat finanšu ministre ir pārliecināta, ka ar kandidatūru uz šo ietekmīgo amatu ES politiskajā kartē tiktu stiprināta Baltijas valstu pārstāvniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kreditēšanas apjoma sarukums rada nopietnus sabiedrības finanšu atstumtības riskus

Gvido Endlers, AS "4finance" Latvijas reģionālais vadītājs, 24.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas satricinājumi, ko Latvija ir piedzīvojusi pēdējo gadu, laikā sekmējuši to, ka kreditēšanas aktivitāte attiecībā pret tautsaimniecības apjomu valstī ir būtiski sarukusi.

Vēl 2011. gadā izsniegto kredītu atlikums bija tuvu 90% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2023. gada 2. ceturksnī tas veidoja tikai 27.1%. Šobrīd mēs esam nonākuši situācijā, kur viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības problēmām ir finansējuma trūkums, īpaši kreditēšanas jomā. Mēs esam liecinieki kritiski nepietiekamajiem kreditēšanas apjomiem, kas bieži vien kļūst par nepārvaramu šķēršļi lielai sabiedrības daļai piekļūt nepieciešamajiem finanšu resursiem. Šāda situācija rada nopietnus sabiedrības finanšu un sociālās atstumtības riskus, jo stabila piekļuve finansējumam ir svarīga veselīgas tautsaimniecības sastāvdaļa, kas veicina valsts ekonomisko izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz šim izveidotais nebanku aizdevēju sektora regulējums jau ir stingrs, un līdz šim ieviestie nosacījumi ir ne tikai iegrožojuši nozari, bet radījuši aizvien neizdevīgāku piedāvājumu patērētājiem. Plānotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) lielai iedzīvotāju daļai var nogriezt pieeju aizdevumiem vispār, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Salīdzinot Latvijas nebanku kreditētāju piedāvājumu ar citām Baltijas valstīm, var secināt, ka likmes ir līdzīgas, tādēļ nav saprotama vēlme mūsu valstī tos ierobežot vēl vairāk.

Saskaņā ar Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veikto analīzi var secināt, ka šobrīd spēkā esošās likmes trīs Baltijas valstīs ir līdzīgas, situāciju tirgū raksturo LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš. Piemēram, salīdzinot Baltijas valstīs noteiktās maksimālās kredītu izmaksas, kas izteiktas ar procentiem dienā, var secināt, ka aizdevumam ar termiņu ilgākam par 30 dienām Latvijā un Lietuvā tās praktiski ir vienādas, attiecīgi 0,25% dienā un 0,245% dienā, bet salīdzinot ar Igauniju (šobrīd spēkā 0,164%), Latvijā izmaksas ir par 0.086 procentpunktiem augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Atbildīga aizdošana, atbildīga aizņemšanās un atbildīga nodokļu administrēšana

Gvido Endlers, 4finance izpilddirektors Latvijā, 06.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir saprotams, ka valsts parlamenta un valdības (un politiķu) personā vēlas iekasēt pietiekamu nodokļu apmēru, lai varētu pildīt savus pienākumus pret Latvijas iedzīvotājiem.

LASI: Pieļauj jaunas nodevas uzlikšanu ātro kredītu nozarei

4finance uzskata, ka ikvienam ir jāuzņemas sava atbildība – tostarp finanšu nozarei, gan alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzējiem, gan bankām, aizdodot finanšu līdzekļus atbildīgi un maksājot nodokļus. Arī valdībai, deputātiem un politiķiem ir jārīkojas atbildīgi Latvijas iedzīvotāju priekšā – pieņemot atbildīgus, pārdomātus lēmumus un nodokļu iekasēšanas rezultātā iegūtos līdzekļus izlietojot lietderīgi, nemainīgi kvalitatīvi un Latvijas iedzīvotāju interesēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Nebanku aizdevēji šogad kredītos varētu izsniegt 570-590 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 12.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šogad turpināsies 2017.gadā novērotā tendence - palielināsies no jauna izsniegtie patēriņa aizdevumi ar atmaksas grafiku un garāku aizdevuma termiņu.

No jauna izsniegtie nebanku aizdevumi 2018. gadā varētu sasniegt 570 – 590 miljonus eiro, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas prognozes par 2018. gadu.

Savukārt kopējais nebanku aizdevumu kredītportfelis gada beigās varētu būt robežās no 625 līdz 635 miljoniem eiro, no kuriem vairāk nekā 55% veidos nebanku aizdevēju, tai skaitā nebanku aizdevēju - banku meitas sabiedrību, sniegtie līzinga pakalpojumi.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija prognozē, ka patēriņu aizdevumu segmentā 2018. gadā palielināsies konkurence starp bankām un nebanku aizdevējiem. No vienas puses tas mazinās no jauna nebanku izsniegto patēriņa kredītu apjomus, savukārt ekonomiskās situācijas uzlabošanās un algu pieaugums izlīdzinās izsniegto kredītu apjomus. Asociācija prognozē, ka nebanku patēriņu kredītu pieaugums varētu būt 2-3% robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Patērētāju kredītportfelis, ko pārvalda nebanku kredītdevēji, pirmo reizi pārsniedzis vienu miljardu eiro

Db.lv, 22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats par patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus darbību liecina, ka licencētie tirgus dalībnieki 2023. gada 1. pusgadā ar patērētājiem noslēdza 471,93 tūkstošus jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus 358,57 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,82 tūkstošiem darījumu jeb 3,92% un summas izteiksmē par 46,78 miljoniem eiro jeb 15% vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā laika posmā.

Minētā summa – 358,57 miljoni eiro – ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms pirmajā pusgadā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš 2013. gada, kad tika uzsākta pārskatu sagatavošana.

Arī šajā pārskata periodā neviena no sabiedrībām nebija pārstāvēta piecos kredīta veidos, savukārt četrus kredīta veidus patērētajiem piedāvāja tikai viena sabiedrība. Četras sabiedrības patērētājiem 2023. gada 1. pusgadā izsniedza jaunus aizdevumus 3 kredīta veidos, sešas sabiedrības 2 veidos, savukārt lielākā daļa – divdesmit četri licencētie patērētāju (nebanku) kredīta devēji turpināja specializēties vienā konkrētā kredīta veidā. Jāpiemin, ka puse jeb astoņpadsmit kredītu devēji paralēli patērētāju kreditēšanai nodarbojās arī ar juridisko personu un/vai privātpersonu biznesa vajadzībām kreditēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko nebanku finansētājiem nesīs 2022. gads

Arnis Blūmfelds, “ERST Finance” izpilddirektors, 28.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā citas nozares Latvijā un pasaulē, arī nebanku finansētāji 2021. gadu aizvadīja pandēmijas zīmē.

Ja vēl 2021. gada sākumā nozarē bija vērojama piesardzīgāka pieeja, tad jau kopš pavasara izaugsme turpinājās straujākiem soļiem. Mainīgajos laikos, kad bija visai grūti paļauties uz ilgtermiņa prognozēm, sekmīgāki un veiksmīgāki izrādījās tie uzņēmumi, kas nenobijās un bija gatavi drosmīgiem lēmumiem – uzņemties lielāku risku, ātri pieņemt lēmumus un mainīt tos, ja nepieciešams. Nebanku finansētāju nozarē spēja darboties ātri un fleksibli ir viens no izšķirošajiem faktoriem, ko cenšamies izmantot maksimāli efektīvi.

2021. gada ekonomikas izaugsmes prognozes pērn tika pārskatītas un precizētas vairākkārt, mainoties gan epidemioloģiskajai situācijai, gan gada otrajā pusē sākoties straujam energoresursu cenu pieaugumam un inflācijas kāpumam. Gada vidus ļoti optimistiskās prognozes decembrī nomainīja jau piesardzīgākas, un sagaidāms, ka 2021. gadu būsim beiguši ar 4,6% ekonomikas izaugsmi*.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nebanku patēriņa kreditēšana nav cēlonis visām valsts problēmām

AS «4finance» izpilddirektors Gvido Endlers, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām mediju un politiskajā telpā aktuāls apspriedes objekts ir pagājušā gada oktobrī pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kurā pirmsvēlēšanu gaisotnē tika noteikti ļoti stingri ierobežojumi nebanku sektora kredītdevēju biznesam. Fakts, ka lēmējvaras līmenī sarunas turpinās, norāda uz to, ka iepriekš pieņemtie lēmumi ir bijuši nesamērīgi un sasteigti.

Nepieciešams kritiski izvērtēt līdz šim pieņemto

Varam novērot, ka pagājušā gada Saeimas vēlēšanu un nupat notikušo Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu spriedze ir norimusies. Pie valsts vadīšanas ir sēdušies jauni politiskie spēki ar jauniem pārstāvjiem un citādāku izpratni par lietu kārtību. Atbildīgajās komisijās ir nozīmēti jauni politiķi, kuri jau ir iejutušies jauno pienākumu pildīšanā. Šobrīd visām iesaistītajām pusēm, distancējoties no personīgām attieksmēm un rīcības, kuru fokusā atrodas vien politiskais kapitāls, ir iespēja racionāli sakārtot tos jautājumus, kuros iepriekš ir pieļautas kļūdas.

Arī Ekonomikas ministrija (EM) un Patērētēju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), izvērtējot iepriekš nolemto PTAL grozījumu jautājumā, atzīst, ka regulējums pēc būtības ir nekorekts, daudzas normas juridiski nav piemērojamas, daudzas ir pārspīlētas un neskaidras. Turklāt PTAL grozījumi nekādā veidā nerisina vienu no svarīgākajām problēmām valstī - iedzīvotāju zemo ienākumu un pirktspējas līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa kreditēšana Latvijā pakāpeniski pieaug, taču joprojām būtiski atpaliek no 2009. gada līmeņa. Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir 442 eiro liels kredīts, 31. jūlijā prezentējot pētījumu «Patēriņa aizdevuma tirgus segmenta analīze», norādīja pētījuma līdzautors, profesors Ilmārs Kreituss.

«Pretēji publiskajā telpā valdošajam priekšstatiem, kredītu kvalitāte gan banku, gan nebanku sektorā ir līdzīga. Abu sektoru kredītportfeļiem ir novērojama tendence pakāpeniski uzlaboties,» skaidroja I. Kreituss.

Gan banku, gan nebanku kreditēšanas sektorā nekavēto kredītu apjoms ir līdzīgs. Kopš 2013. gada abos sektoros «labo» kredītu apjoms ir pieaudzis. Pērn 89 % banku klienti laikā spēja norēķināties par saņemtajiem patēriņa kredītiem. Nebanku sektorā pērn 85 % patērētāju nekavēja maksājumus, skaidroja I. Kreituss.

«Lai gūtu kvalitatīvu priekšstatu par patēriņa kreditēšanas tirgu Latvijā, banku un nebanku sektorus nedrīkst turpmāk vērtēt atsevišķi. Nepieciešams noteikt vienotu datu apkopošanas un atspoguļošanas metodoloģiju,» ieteica profesors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Vai iedzīvotāju izmaksu slogs par ātrajiem kredītiem mazinājies?

Pēteris Kloks, Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārvaldes vecākais ekonomists, 20.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2016. gada 1. janvāra jebkuram iedzīvotājam, kurš aizņēmies no licencēta patērētāju kreditēšanas sniedzēja, nav jāatmaksā vairāk par to, ko Saeima uzskatīja par samērīgiem kopējo izmaksu griestiem. Ikdienā aizņēmēju tiesības jaunā regulējuma ietvaros aizstāv nebanku kreditēšanas uzraugs – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Palūkojoties plašāk, mājsaimniecību izmaksu slogs ir svarīgs arī Latvijas finanšu sistēmas veselībai kopumā. Vai izmaksu slogs ir mazinājies?

Dažos gadījumos, iedzīvotāju ietaupījums ir vērā ņemams. Piemēram, 2015. gadā, aizņemoties 300 eiro uz 10 dienām no kāda ātro kredītu sniedzēja, aizdevuma termiņa beigās iedzīvotājam bija jāatmaksā 318 eiro. 2016. gada sākumā summa bija mazinājusies līdz 313 eiro – par «piecīti» mazāk.

Tomēr garāka termiņa aizdevumiem, kuri jāatmaksā vairākos maksājumos vairāku mēnešu garumā, ietaupījums pakāpeniski apsīkst. Tur procentu likmes vēsturiski ir zemākas nekā ieviestie procentu likmju griesti, un pakalpojuma cenu kā iepriekš, tā tagad nosaka brīvais tirgus. Dati liecina, ka aizdevuma likme ilgāka termiņa aizdevumiem pēdējo trīs gadu laikā nav samazinājusies nevienā no kredītu veidiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklējot alternatīvas klasiskajiem kviešu miltiem, "Pupuchi" nonāk pie idejas par grauzdētu cūku pupu miltiem.

Produkts tirgū ir pavisam nesen un šobrīd "Pupuchi" produktu ražotāja SIA "Zekants" īpašnieces Zanda Ozola un Kristīne Ozoliņa vēro, kāds ir pieprasījums, lai saprastu, vai ir nepieciešams ieguldīt spēkus un finanses, lai to piedāvātu plašākā tirgū."Šis ir interesants laiks, kas dod iespēju eksperimentēt. Mums jau agrāk bija doma par šādiem miltiem, bet pandēmijas laiks šai idejai iedeva lielāku jaudu," saka Z. Ozola.

Grauzdētu cūku pupu miltus uzņēmums ražo no grauzdētām mazajām lauka cūku pupām bez eļļas un citām piedevām. Z. Ozola lepojas, ka šim produktam ir ilgs derīguma termiņš – divi gadi.

Viņas tos izmēģinājušas gan pankūkās, gan vafelēs, gan šokolādes braunijā. Tos var izmantot maltītes un konditorejas izstrādājumu uzturvērtības un garšas bagātināšanai. Tas ir veids, kā uzturā iekļaut vairāk pākšaugu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu starptautiski veiksmīgu biznesu, uzņēmējiem ir jāmaina sava uztvere no lokālas uz globālu un biznesa stratēģija jāveido tā, it kā Latvija uz kartes nepastāvētu.

To intervijā DB norāda jaunās paaudzes uzņēmējs Dāvis Barons, kurš kopā ar savu biznesa partneri Matīsu Ansviesuli radījis vairākus globāli veiksmīgus fintech jaunuzņēmumus.

Dažkārt uzņēmēji domā, ka ar lietuviešiem un igauņiem mūs vieno kaut kāda sentimentāla familiaritāte, taču patiesībā mūsdienās biznesu var veidot jebkur, teic D.Barons. M.Ansviesulis savukārt norāda, ka nebanku kreditēšanas jomā Latvija ir viens no pasaules kompetenču centriem, tāpēc mums ir jāizmanto mūsu eksperti, prasmes un zināšanas, lai arvien plašāk iekarotu globālos tirgus.

Fragments no intervijas

Kā kopumā pēdējos gados pasaulē attīstījusies fintech joma?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

EM: Nebanku kreditēšanas tirgū jānodrošina augsta patērētāju tiesību aizsardzība

Rūta Cinīte, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas mērķis nebanku kreditēšanas jomā ir panākt sabalansētu nozares attīstību un augstu patērētāju aizsardzības līmeni, informē ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Patērētāju aizsardzības centru (PTAC) turpina izvērtēt informāciju par esošo situāciju nebanku patērētāju aizdevēju tirgū, apkopojot datus par nebanku tirgus darbību kopš stingrāka regulējuma ieviešanas 2016. gada janvārī. Ministrija uzskata, ka divi gadi būtu optimāls laiks, lai pilnvērtīgi novērtētu ieviestā regulējuma efektivitāti un kopā ar nozari lemtu, vai nepieciešamas kādas izmaiņas. Vispusīgu nozares darbības un tirgus attīstības izvērtējumu ministrija plāno sniegt 2018. gada vidū.

PTAC kā uzraudzības iestādes apkopotā informācija liecina, ka nebanku kreditēšanas tirgus turpina pieaugt un joprojām aktuāls ir jautājums par patērētāju maksātspējas vērtēšanas kvalitāti. Visbiežāk tiek kavēta distances kredītu (t.s. ātro kredītu) atgriešana - 28,45% kredītu atmaksa tiek kavēta un 61% kredītu tiek pagarināti, kas liecina, ka kredīti tiek izsniegti, pilnībā nepārliecinoties par patērētāju spēju atmaksāt kredītu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reizniece-Ozola apsver iespēju pretendēt uz Eirogrupas prezidenta amatu

LETA, 06.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) apsver iespēju pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb tā dēvētās Eirogrupas prezidenta amatu, aģentūrai LETA apliecināja Reizniece-Ozola.

Šā gada oktobrī pašreizējais Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms paziņoja, ka 2018.gada janvārī atstās savu amatu.

Reizniece-Ozola sacīja, ka viņa iespēju kandidēt uz Eirogrupas prezidenta amatu pārrunājusi ar ES finanšu ministru padomes kolēģiem.

Vaicāta, vai finanšu ministre pretendēs uz šo amatu, Reizniece-Ozola piebilda, ka viņa šādu iespēju neizslēdz.

Neoficiāla informācija liecina, ka pretendenti uz Eiropadomes prezidenta amatu varētu būt zināmi šī mēneša beigās, savukārt prezidenta vēlēšanas varētu notikt decembrī.

Reiznieces-Ozolas vārds iepriekš izskanējis starptautiskajos medijos, kuros novērtēts Latvijas finanšu ministres darbs. Šā gada janvārī Lielbritānijas lietišķā laikraksta «Financial Times» banku jautājumiem veltītais žurnāls «The Banker» Reiznieci-Ozolu atzina par gada labāko finanšu ministri Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja amata konkursu varētu izsludināt jūlijā, aģentūrai LETA prognozēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa uzsvēra, ka, lai arī VID vadītāja pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā ļoti labi tiekot galā ar pienākumiem, iestādes vadītāja amata konkursa izsludināšanu netiks vilkta garumā. «Paredzams, ka jūlijā paspēsim izsludināt konkursu, bet pirms tam jāsaprot, ko mainīt konkursa procesā,» piebilda ministre.

Šonedēļ Reizniece-Ozola plāno tikties ar Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, lai pārrunātu iespējamos uzlabojumus un izmaiņas VID vadītāja amata konkursa atlases procesā. Pēc viņas teiktā, uzlabojumi nepieciešami, lai komisijai, beidzot darbu un nododot VID vadītāja amata kandidātu finanšu ministrei virzīšanai valdībā, būtu iespējams kvalitatīvāk izvērtēt pretendentu reputācijas riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Patērētāju kreditēšanas nodevu rosina attiecināt uz visiem tirgus dalībniekiem

Zane Atlāce - Bistere, 06.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Budžeta izstrādes laikā pieņemto patērētāju kreditēšanas nodeva būtu jāattiecina ne tikai uz nebanku kreditēšanas nozari, bet gan uz visiem finanšu tirgus dalībniekiem, kas sniedz kreditēšanas pakalpojumus patērētājiem.

Tā uzskata Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA), norādot, ka noteiktais apmērs būtiski pārsniedz izmaksas, kas nepieciešamas uzraudzības funkcijas veikšanai. Priekšlikums par jaunu nodevas metodoloģiju nosūtīts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

«Veidojot nākamā gada valsts budžetu, valdība būtiski palielināja valsts nodevu apmēru nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumiem, plānojot ik gadu papildus iekasēt trīs miljonus eiro. Jau iepriekš noteiktā nodeva pārsniedza izmaksas, ko veido nozares uzraudzība. Līdz ar to izmaiņu mērķis ir tikai un vienīgi papildu ieņēmumi valsts budžetā, tāpēc šīs izmaksas solidāri ir jāattiecina uz visiem tirgus dalībniekiem, kas izsniedz kredītus patērētājiem,» rosina LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai Latvijā ir izsludināta vakance Ekonomikas ministra amatam?

AS 4finance izpilddirektors Gvido Endlers, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Raugoties uz notiekošo Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, saistībā ar grozījumu priekšlikumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), rodas sajūta, ka Ekonomikas ministrija ir zaudējusi jebkādu kontroli un interesi par savas nozares uzraudzību.

Šobrīd par nebanku kreditēšanas ierobežošanu runā visi - mediji, pie varas esošie, no varas gāztie, nākamie varas turētāji, institūciju vadītāji un ierindas darbinieki, baņķieri, profesori, mūziķi un cilvēki, kuriem nebanku kredīti nekad nav bijuši vajadzīgi un kuri tos nekad nav ņēmuši. Turklāt visi vēlas nebanku kredītus aizliegt. Tomēr ir kāds dalībnieks, kurš nerunā vispār, un tas ir Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kura pārraudzībā ir nebanku kreditēšanas nozare.

Skaidrs, ka šī ažiotāža ap nebanku kreditēšanu ir radīta nevis domājot par patērētājiem, bet gan par priekšvēlēšanu laiku un Saeimas vēlēšanām. Ņemot vērā, ka Latvijas politiskajā telpā šobrīd ir saradies vēl nebijis skaits sīkpartiju, turklāt iepriekšējās varas partijas zaudē savus reitingus, daudzām partijām un to vadošajiem politiķiem nebanku nozares celšana dienas gaismā ir pēdējais cerību salmiņš 7. oktobra rītā pamosties ar pārvarētu 5% barjeru. Līdz ar to - jo skaļāk un neprātīgāk tiek bļauts, jo lielāku vēlētāju uzmanību var iegūt. Un tieši šī paradigma ir novērojama, piemēram, LRA iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem PTAL.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) trešdien, 30. augustā, ir nosūtījusi informācijas pieprasījumu gan Finanšu ministrijai (FM), gan Ekonomikas ministrijai (EM), lūdzot skaidrot abu ministriju apsvērumus tam, kāpēc slepenībā tiek virzīti priekšlikumi pasākumiem nebanku kreditēšanas aizdevumu pieauguma ierobežošanai, turklāt par to nesniedzot nekādu informāciju nozares uzņēmumiem, informē LAFPA.

«Šā gada martā tika apstiprināts Finanšu sektora attīstības plāns. Viens no tā mērķiem ir attīstīt starptautiski konkurētspējīgu finanšu sektoru ar inovatīvu finanšu pakalpojumu pieejamību. Ņemot vērā, ka tieši nebanku sektors ir iezīmējis Latvijas vārdu ārvalstu tirgos, piedāvājot arvien jaunus un inovatīvus finanšu pakalpojumus, šobrīd nav skaidrs, kāpēc valdība virza šādus priekšlikumus,» skaidro LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Vienlaikus nozares uzņēmumi pauž neizpratni par veidu, kā valdība virza izmaiņas – steigā, nesniedzot nekādu informāciju par virzīto priekšlikumu saturu nozares uzņēmumiem. Tāpat nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumiem nav skaidrs, kāpēc valdība vēlas īstenot politiku, kas rada nevienlīdzīgas konkurences apstākļus dažādiem finanšu tirgus dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samērīgi patēriņa kreditēšanas reklāmas ierobežojumi būtu nepieciešami, taču ir nepieciešama nopietnāka situācijas analīze un vienkārši akli skriet pakaļ igauņiem nav pareizais piegājiens, uzskata Bino.lv vadītājs Toms Jurjevs.

«Runājot par vecuma ierobežojumu, es noteikti atbalstu ierobežojumu, kas ierobežotu personām līdz 20 gadu vecumam saņemt dažāda veida aizdevumus. Taču domāju, ka šis jautājums būtu jāskata plašāk un vajadzētu arī ierobežot jauniešu iespējas izmantot banku kredītkartes un saņemt patēriņa kredītus. Jo tieši banku aizdevumi pārsvarā ir par ievērojami lielākām summām kā nebanku, tādēļ, ja mērķis ir pasargāt jauniešus no pārlieku lielām saistībām, tad tieši aizņemšanos bankās būtu īpaši jāierobežo, līdztekus ierobežojumiem aizņemties nebankās.» uzskata T. Jurjevs.

Latvijas Finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) biedri jau vairākus gadus ir vienojušies neizsniegt aizdevumus personām jaunākām par 20 gadiem, viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Finanšu ministre: EK ziņojumā par Latviju ir daudz nekorektas informācijas

LETA, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par Latviju ir daudz nekorektas informācijas, kuru plānots pārrunāt ar EK pārstāvjiem cerībā, ka šī ziņojuma informācija varētu tikt mainīta, sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Šogad 7.martā EK publicēja ikgadējo ziņojumu par Latviju, kurā starp pozitīvām lietām, piemēram, būtisku reformu ieviešanas paātrināšanos, minētas arī negatīvas lietas. Piemēram, EK norāda, ka finansējuma pieaugums veselības aprūpei, domājams, apmierinās daļu svarīgāko vajadzību, tomēr daži nesen pieņemti pakalpojumu piekļuves ierobežojumi draud ar veselības pasliktināšanās risku. Tāpat EK ieskatā, Latvijā saglabājas augsts nevienlīdzības un nabadzības līmenis, kas liecina par vāju sociālās drošības modeli un nodokļu un pabalstu sistēmu.

Finanšu ministre sacīja, ka, saņemot EK ziņojuma par Latviju projektu, Finanšu ministrija sniedza EK «faktus, nevis viedokli» par visiem ziņojumā minētajiem jautājumiem, bet tie netika ņemti vērā. «Gatavojot tik nopietnu dokumentu, var būt dažādi viedokļi, bet fakti ir jāņem vērā,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru