Iedzīvotāji aizņemas mazāk un nekavē maksājumus 

Patēriņa kreditēšana Latvijā pakāpeniski pieaug, taču joprojām būtiski atpaliek no 2009. gada līmeņa. Latvijā uz vienu iedzīvotāju ir 442 eiro liels kredīts, 31. jūlijā prezentējot pētījumu «Patēriņa aizdevuma tirgus segmenta analīze», norādīja pētījuma līdzautors, profesors Ilmārs Kreituss.

Anita Kantāne, 2018. gada 31. jūlijs plkst. 13:46

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

«Pretēji publiskajā telpā valdošajam priekšstatiem, kredītu kvalitāte gan banku, gan nebanku sektorā ir līdzīga. Abu sektoru kredītportfeļiem ir novērojama tendence pakāpeniski uzlaboties,» skaidroja I. Kreituss.

Gan banku, gan nebanku kreditēšanas sektorā nekavēto kredītu apjoms ir līdzīgs. Kopš 2013. gada abos sektoros «labo» kredītu apjoms ir pieaudzis. Pērn 89 % banku klienti laikā spēja norēķināties par saņemtajiem patēriņa kredītiem. Nebanku sektorā pērn 85 % patērētāju nekavēja maksājumus, skaidroja I. Kreituss.

«Lai gūtu kvalitatīvu priekšstatu par patēriņa kreditēšanas tirgu Latvijā, banku un nebanku sektorus nedrīkst turpmāk vērtēt atsevišķi. Nepieciešams noteikt vienotu datu apkopošanas un atspoguļošanas metodoloģiju,» ieteica profesors.

Patlaban nebanku sektoru uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), bet bankas uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Pētījuma «Patēriņa aizdevuma tirgus segmenta analīze» autori ir starptautiskā auditorkompānija «Ernst & Young Baltic» un biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA. Pētījuma iniciators – Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA).

Izpētes materiāls sniedz padziļinātu priekšstatu par banku un nebanku sektora kreditēšanas dinamiku laika periodā no 2008. līdz 2017. gadam un tas būs pieejams LAFPA interneta mājaslapā.

Pētījumā ir apskatīti tādi jautājumi kā kreditēšanas tirgus apjomi, kredītu kvalitāte, vidējās svērtās aizdevumu procentu likmes, konceptuāls tirgū pieejamo patēriņa aizdevumu salīdzinājums, kā arī Latvijas patēriņa kreditēšanas tirgus salīdzinājums ar Lietuvu un Igauniju.

«Sabiedrības uzmanība pēdējā laikā ir pievērsta nebanku kreditētājiem un distances kredītiem. Tomēr to pašu funkciju iedzīvotāju patēriņa kreditēšanā veic arī bankas. Tāpēc būtu svarīgi uz patēriņa kreditēšanu Latvijā paskatīties kompleksi un reizē salīdzināt arī ar situāciju citās valstīs. Šīm problēmām arī ir veltīts mūsu pētījums,» tā par pētījumu stāstīja RISEBA studiju prorektors un pētījuma līdzautors I. Kreituss.

Informācija pētījumam iegūta no PTAC, FKTK, Centrālās statistikas pārvaldes, kā arī augstskolas studenti veikuši eksperimentus, veicot patēriņa kredītu kontrolpieteikumus.

«Pētījuma laikā atklājās, ka pieejamā informācija par banku un nebanku patēriņa aizdevuma sektoriem būtiski atšķiras un nav vienota pieeja dažādu datu atspoguļošanā, kā, piemēram, no jauna iesniegtajiem apjomiem, kvalitātes rādītājiem u.c,» norādīja LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 08. februāris plkst. 8:55

Uzraugošā iestāde nedrīkst jaukties konkurencē starp finanšu pakalpojumu sniedzējiem, turklāt - izmantojot nodokļu maksātāju naudu.

2017. gada 03. maijs plkst. 10:01

Pērn patēriņa kredītos izsniegti 168,8 miljoni eiro, kas ir par 12% vairāk...

2017. gada 07. marts plkst. 16:05

Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes Baložu iecirkņa policisti pagājušo ceturtdien...

2017. gada 15. februāris plkst. 16:07

Vairākas komercbankas atteikušās izsniegt hipotekāro kredītu iepriekš ņemtu ātro...

2016. gada 20. decembris plkst. 9:50

Lai nodrošinātu korektu datu analīzi par situāciju nebanku kreditēšanas jomā, Latvijas...

Nepalaid garām

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka...

Mazumtirdzniecības tīkls Rimi pirmdien prezentēja pirmo veikalu Latvijā ar pašapkalpošanās skeneriem....

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

No šīs sadaļas
2018. gada 30. jūlijs plkst. 16:02

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu izsniegt licenci jaundibinātajai...

2018. gada 25. jūlijs plkst. 8:03

Nebanku aizdevēji, izsniedzot kredītu, piemērotajā procentu likmē iekļauj visas ar aizdevuma izsniegšanu...

2018. gada 24. jūlijs plkst. 11:31

2018. gada pirmajā ceturksnī Capitalia kopējais apgrozījums sasniedza 597 tūkstošus eiro un peļņa...

2018. gada 23. jūlijs plkst. 16:52

Capitalia akcionāru sapulcē apstiprināts lēmums par AS Capitalia filiāļu izveidi Lietuvā un...

2018. gada 18. jūlijs plkst. 12:24

Smārdes pagasta Milzkalnē uzsākts novecojušās apkures sistēmas nomaiņas un modernizācijas projekts...

2018. gada 11. jūlijs plkst. 16:29

Mogo Finance un ar to saistīto grupas uzņēmumu, kas specializējas lietotu transportlīdzekļu finansēšanā,...

2018. gada 11. jūlijs plkst. 11:11

Nepārdomāti lēmumi aizvērs durvis patēriņa kredītiem gan banku, gan nebanku aizdevēju sektorā...

2018. gada 11. jūlijs plkst. 9:03

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija rosina pilnveidot metodoloģiju datu analīzei...

2018. gada 10. jūlijs plkst. 9:14

«Kādu laiku pēc publikācijas db.lv, kurā stāstīju par investoru meklējumiem, ar mani...

2018. gada 06. jūlijs plkst. 7:40

Priekšvēlēšanu laikā nevajadzētu pieņemt sasteigtus lēmumus nebanku aizdevēju ierobežošanai,...