Jaunākais izdevums

Baltijā vislielākās valsts augstāko amatpersonu algas ir Igaunijā, kam seko Lietuva un Latvija; atalgojuma ziņā visā Eiropā amatpersonas sapnis tomēr ir ES institūcijas, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šogad nedaudz ir augusi Saeimas deputātu alga, kas mēnesī ir apmēram 2291 eiro liela, un valsts augstākās amatpersonas ik pa laikam ar piesardzīgu retoriku norāda uz ministrijās nepieciešamo atalgojuma pieaugumu, kas ir zemāks nekā Lietuvas un Igaunijas kolēģiem. Tas ir saprotams, jo algu pacelšana pašiem sev nav populārs temats, kas vairotu vēlētāju simpātijas pret politiskajām partijām, jo daudzās nozarēs vēl aizvien atalgojuma līmenis ir ārkārtīgi zems. Tāpat būtisks ir jautājums par to, vai, paceļot algas amatpersonām, tiešām mazinātos iespējamie korupcijas riski valsts pārvaldē, jo, kā zināms, apetīte aug ēdot. Savukārt uzņēmēji vairākkārt ir norādījuši, ka biznesā cilvēki ar vajadzīgām iemaņām saņem daudz vairāk nekā valsts pārvaldē, tomēr kopumā sabiedrībā šāds temats nav populārs un negūst vairākuma atbalstu. Viens no veidiem, kas izskanējis saistībā ar ierēdņu algu palielināšanu, ir tāds, ka varētu tikt saglabāts esošais atalgojuma apmērs, bet samazināts valstī kopējais strādājošo skaits, tādējādi paceļot algas. Jāatgādina, ka pērn Saeima rosināja 800 eiro neto algas pielikumus ministriem, kas tika argumentēta ar nepieciešamību pēc daudzmaz atbilstoša atalgojuma attiecīgās nozares līderim, tomēr priekšlikums caurkrita, un pašlaik ir dzirdama vien murmināšana par principiālu nepieciešamību pēc korekcijas, bet ne par konkrētiem skaitļiem.

Līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā valdošajās aprindās ar runām par algas pielikumiem cilvēki ir piesardzīgi, un skaļiem mediju virsrakstiem, piemēram, par to, kurš valstī var cerēt uz 13. algu, seko čiks. Proti, neviens nevar, un publiskajā sektorā strādājošie jau noteikti ne. Tā pērn ap Ziemassvētkiem Lietuvas ministrijas un prezidentes kanceleja «atkrustījās», ka nebūs ne prēmiju, ne piemaksu.

Lietuvas medijos arī nav lasāms par nesenākām diskusijām par ministru algām, un par šo tēmu acīmredzot nemīl runāt arī valdībā. Var jau būt, ka tas saistāms ar atvaļinājumu sezonu, bet DB nedēļu nācās par sevi atgādināt vairākām Lietuvas valdības kontaktpersonām, lai noskaidrotu algu līmeni kaimiņzemes valdībā. Iznākumā informācija tika sniegta tikai par premjera kanceleju, un tā pati lietuviešu valodā. Ar baltu valodu kopīgo sakņu palīgu top skaidrs, ka Lietuvas premjera alga šogad ir 4074 eiro mēnesī – nedaudz lielāka nekā Latvijas kolēģei. Salīdzinoši atsaucīgāka ir kaimiņu prezidentes kanceleja, un DB noskaidroja, ka prezidentes neto alga ir 5454,90 eiro mēnesī. Jāatgādina, ka, stājoties amatā 2009. gadā ekonomiskās krīzes situācijā, Daļa Grībauskaite paziņoja, ka saņems pusi no līdzšinējā Valsts prezidenta atalgojuma. Vērtējot viņas atalgojumu, jāņem gan vērā, ka Lietuva ir daļēji prezidentāla republika ar plašākām prezidenta pilnvarām nekā Latvijā. Igaunijas prezidenta un valdības kanceleja ar informācijas sniegšanu ir nesalīdzināmi operatīvāki (tas prasīja pāris stundas) un dāsnāki, un, kā jau tas mūsu ziemeļu kaimiņiem ierasts, oficiālā informācija, ieskaitot likumu par valsts amatpersonu atalgojumu, ir viegli pieejama angliski. Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess mēnesī pelna 5050,23 eiro, un papildus viņam pienākas arī kompensācija reprezentācijas izdevumiem 20% apmērā no algas jeb 1010,05 eiro. Igaunijas premjerministra alga ir 5298,80 eiro mēnesī, bet nozaru ministru alga ir 4503 eiro mēnesī. Ministriju kancleru alga Igaunijā ir 4053,58 eiro. Atskaites punkts valsts amatpersonu atalgojumu aprēķinā ir augstākajām amatpersonām ar likumu noteiktais 5200 eiro atalgojums.

Atalgojuma ziņā visā Eiropā amatpersonas sapnis tomēr ir ES institūcijas. Salīdzinot «Briseles labumus» ar algu vidējo līmeni valstī, vispiemērotāk šķiet vērtēt Eiropas Parlamenta deputāta peļņu, un tā EP ir ievērojami lielāka par algu gan nacionālajos parlamentos, gan attiecīgajās dalībvalstīs vidēji. Tiesa, viena lieta ir atšķirīgais izpeļņas līmenis, loģiski, arī lielākās pilnvaras, ietekme un, jācer, arī atbildība par Briselē darāmo darbu, tomēr kaut kas pavisam cits ir, kā tas sasaucas ar darba tirgu un sociālo situāciju pašu valstīs.

Plašāk lasiet rakstā Cik saņem Ilvess un Grībauskaite? trešdienas, 12. augusta, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas politiķiem laiks apzināties, ka ekonomikas pieauguma periods beidzies un jāsāk gatavoties ekonomiskajai krīzei, kas var sākties jau rudenī, tādēļ būtu jāvairās dalīt "helikoptera naudu", ceturtdien brīdinājusi bijusī valsts prezidente Daļa Grībauskaite.

Runājot ar žurnālistiem pēc prezidenta Gitana Nausēdas ikgadējā ziņojuma Seimam, viņa sacījusi, ka nekomentēs sava pēcteča runu, bet, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, vēlētos politiķu retorikā un rīcībā redzēt gatavošanos šai iespējamajai krīzei.

"Ne šai runā, ne valdības runās vai politiskajos plānos es nedzirdu, ka būtu jārēķinās ar ģeopolitiskās ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Pastāv liela varbūtība, ka globālā ekonomika no stagflācijas teorijām pāries uz recesiju, un to mēs varēsim ieraudzīt jau šajā rudenī un ziemā, kas nozīmē, ka arī Lietuvā pēc diviem trim mēnešiem var pieteikties ekonomiskā krīze," norādījusi Grībauskaite.

"Jebkuros plānos par papildu finansējumu, par pretinflācijas paketēm jāņem vērā globālās ekonomikas palēnināšanās, un jārēķinās (..), ka tāds finansējums var nebūt pieejams. Bet to es nesaklausu, es dzirdu tās pašas runas, kas bija arī miera, izaugsmes un labklājības laikā. Diemžēl šis laiks tuvojas beigām," viņa izteikusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite parakstījusi dekrētus, ar kuriem pieņēmusi izglītības un zinātnes ministres un kultūras ministres atlūgumus un atbrīvojusi no amata vides ministru.

Lūgumu atbrīvot no amatiem izglītības un zinātnes ministri Jurgitu Petrauskieni, kultūras ministri Liānu Ruoķīti-Jonsoni un vides ministru Ķēstuti Navicku premjerministrs Sauļus Skvernelis prezidentei iesniedza trešdien. Iepriekš viņš norādīja, ka uzticas šiem ministriem un neuzskata, ka viņi slikti strādājuši, bet ar ministru nomaiņu vēlas dot jaunu impulsu reformām.

Dekrēti par izglītības ministri un vides ministru stājas spēkā no šodienas, bet par kultūras ministri - no 21.decembra. Kā norādījusi pati Ruoķīte-Jonsone, viņa lūgusi prezidentei laiku, lai pabeigtu iesākto kultūras stratēģijas izstrādi.

Līdz jaunu ministru iecelšanai prezidente izglītības un zinātnes ministra pienākumus uzticējusi pildīt satiksmes ministram Rokam Masjulim, bet vides ministra pienākumus - enerģētikas ministram Žīgimantam Vaičūnam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lietuvas prezidente rosina bargākus sodus par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā

LETA, 04.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite trešdien iesniedza Seimam solītos Sodu kodeksa grozījumus, ierosinot bargākus sodus par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā.

Lietuvas prezidentes kancelejā norādīja, ka grozījumi izstrādāti saistībā ar tiesību normu trūkumiem, kurus izgaismoja desmit gadus ilgusī prāva par Darba partijas dubulto grāmatvedību.

«Prezidente ierosina sodīt izvairīšanos no nodokļiem kā smagu noziegumu. Grozījumos ierosināts noteikt, ka personas, kas izvairījušās no nodokļu nomaksas vairāk nekā 19 tūkstošu eiro apmērā vai ir darbojušās organizētā grupā, ir sodāmas tāpat kā par krāpšanu notiesātas personas, proti, ar ieslodzījumu līdz astoņiem gadiem,» lasāms Grībauskaites preses dienesta paziņojumā.

Darba partijas dibinātājam Viktoram Uspaskiham un citiem aizdomās turētajiem šajā lietā pērn tika piespriests naudas sods par grāmatvedības datu viltošanu. Vairākas tiesas instances noraidīja prokuratūras lūgumu piespriest Uspaskiham reālu brīvības atņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vizītē Latvijā ieradusies Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kuru Latvijas prezidents Raimonds Vējonis šodien uzņēma savā Jūrmalas rezidencē.

Pašreizējā ģeopolitiskā situācija prasa ciešāku Baltijas valstu sadarbību militārajā un drošības jomā, - to šodien, tiekoties darba sarunās, uzsvēra D. Grībauskaite un R. Vējonis. Tāpat abi prezidenti pārrunāja sadarbību ar Poliju reģionālās drošības stiprināšanā, atzīmējot, ka svarīga ir Baltijas valstu un Polijas kopīga gatavošanās NATO Varšavas samitam.

Lietuvas prezidente Latvijā ieradusies, lai piedalītos NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra atklāšanas ceremonijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite parakstījusi tā dēvēto Magņitska likumu, kas aizliedz iebraukt Lietuvā ārvalstniekiem, kuri saistīti ar liela apmēra korupciju, naudas atmazgāšanu vai cilvēktiesību pārkāpumiem, vēsta prezidentes kanceleja..

«Pieņemot šo likumu, Lietuva pievienojas starptautiskajai sabiedrībai, sakot stingru «nē» cilvēktiesību pazemošanai, netīrajai naudai un tiesiskuma graušanai,» uzsvērusi Grībauskaite.

«Likuma vara un cieņa pret cilvēktiesībām tiesiskas sabiedrības neatņemama sastāvdaļa. Tiem, kas mīda kājām vispāratzītās cilvēka tiesības un brīvības ir jāzina, ka viņus negrib demokrātiskajā pasaulē,» uzsvērusi Lietuvas prezidente.

Jau ziņots, ka Seims šo likumu pieņēma 16.novembrī. Par likuma pieņemšanu balsoja 91 deputāts, kas piedalījās sēdē, neviens nebija pret un neatturējās.

Lietuva ir ceturtā valsts pasaulē, kas pieņēmusi šādu likumdošanas aktu. «Magņitska likumi» jau darbojas Amerikas Savienotajās Valstīs, Igaunijā un Kanādā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Continental Kauņā uzsāk 95 miljonus eiro vērtas elektronikas komponentu rūpnīcas celtniecību

LETA, 20.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotājs «Continental» piektdien sākelektronikas komponentu rūpnīcas celtniecību Kauņas brīvajā ekonomiskajā zonā, paredzot piecu gadu laikā investēt tajā 95 miljonus eiro un radīt aptuveni tūkstoti jaunu darba vietu.

«Continental» Kauņā ražos automašīnu durvju un sēdekļu kontroles sistēmas, vārteju un inteliģento stiklu kontroles sistēmas, kā arī radaru sensorus adaptīvajai kruīza kontrolei un avārijas bremzēšanas palīgsistēmai.

«Šī ir ļoti svarīga diena Lietuvai - visai Lietuvai, ne tikai Kauņas reģionam, jo pie mums ienāk ne tikai Vācijas investīcijas, bet arī ļoti inovatīva ražošana,» svinīgajā būvdarbu uzsākšanas ceremonijā uzsvērusi prezidente Daļa Grībauskaite. «Viņi radīs darba vietas - un nevis vienkārši darba vietas, bet darba vietas ar augstu pievienoto vērtību.»

Kā norādījis ārvalstu investīciju veicināšanas aģentūras «Investuok Lietuvoje» ģenerāldirektors Mants Katins, tās ir Lietuvā lielākās investīcijas ražošanas projektā pēdējo 20 gadu laikā un iespējams, ka nākotnē Vācijas kompānija varētu divkāršot savu darbību Kauņas rajonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Plānojot investēt 30 miljonus eiro, Vācijas kompānija Hella atklāj rūpnīcu Lietuvā

LETA, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kompānija «Hella», kas ražo apgaismes tehnoloģiju un elektronikas produkciju autorūpniecības nozarei, Lietuvas Kauņas rajonā ceturtdien oficiāli atklājusi jaunu rūpnīcu.

Faktiski rūpnīca Kauņas brīvajā ekonomiskajā zonā jau darbojas un pirmo produkciju klientiem nosūtījusi augustā. Pašlaik tajā strādā 70 cilvēki, bet tuvāko triju gadu laikā darbinieku skaitu paredzēts palielināt līdz 250.

Rūpnīcas celtniecība 8,9 hektāru teritorijā sākās pagājušā gada oktobrī. Nepilna gada laikā uzceltas un iekārtotas ražošanas telpas 3700 kvadrātmetru platībā, noliktava 2300 kvadrātmetru platībā un administrācijas ēka 2000 kvadrātmetru platībā. Tas ir pirmais no četriem plānotajiem rūpnīcas «Hella Lithuania» moduļiem.

Līdz šim «Hella» Lietuvā investējusi 18 miljonus eiro, bet iecerēts, ka kopējā investīciju summa pirmajā attīstības fāzē pārsniegs 30 miljonus eiro, vēsta Lietuvas biznesa ziņu avīze «Verslo žinios».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Reizniece-Ozola iekļauta 28 Eiropas ietekmīgāko politiķu sarakstā

Zane Atlāce - Bistere, 07.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevums Politico iekļāvis finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu 28 Eiropas ietekmīgāko cilvēku sarakstā.

Šajā sarakstā katru gadu tiek iekļauti ietekmīgi domātāji un darītāji, kas maina Eiropas politiku un idejas.

«Šī ir laba iespēja pastāstīt Eiropai, ka Latvija ir dinamiska, atvērta un gudra valsts,» par iekļūšanu sarakstā saka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Kā norāda izdevuma autori, šie 28 dažādu jomu speciālisti ir tie, kuriem 2017. gadā ir vislielākās iespējas mainīt Eiropas politiskos notikumus. Turklāt tos nominē izdevuma lasītāji, bet pēc tam izdevuma redaktori no nominantu saraksta atlasa 28 ietekmīgākos Eiropas politiskās skatuves mainītājus.

Šogad sarakstā iekļauti arī tādi cilvēki kā Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, itāliešu politiķe Federika Mogerīni, miljardieris Džordžs Soross, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans u.c. Pērn šajā sarakstā no Latvijas tika iekļauts ekspremjers, Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielbritānijas tiesa atzīst par pamatotu Lietuvas prasību izdot bijušos Latvijas Krājbankas un Snoras īpašniekus

LETA, 06.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas Augstā tiesa trešdien noraidījusi bijušo Latvijas Krājbankas un bankas Snoras īpašnieku Vladimira Antonova un Raimonda Baranauska pārsūdzību par pagājušā gada sākumā pasludināto Londonas Vestminsteras tiesas lēmumu izdot abus bijušos baņķierus Lietuvai, vēsta ziņu aģentūra Press Association.

Tiesa atzinusi par pamatotu Lietuvas Ģenerālprokuratūras lēmumu izdot Eiropas aresta orderi viņu aizturēšanai un noraidījusi Antonova un Baranauska apgalvojumus, ka viņu lieta esot politiski motivēta.

Lietuva abus šobrīd Londonā dzīvojošos bijušos baņķierus tur aizdomās, ka viņi piesavinājušies Snoras īpašumus aptuveni 490 miljonu eiro vērtībā. Prokurori arī ierobežojuši viņu tiesības uz īpašumiem 233 miljonu eiro vērtībā.

Šis tiesas lēmums vēl gan var tikt pārsūdzēts Lielbritānijas Augstākajai tiesai, tomēr Lietuvas Ģenerālprokuratūra cer, ka izdošanas process neiekavēsies, vēsta Vz.lt. Kā preses konferencē norādījis prokurors Toms Krušna, visticamāk, pārsūdzība netiktu pieņemta. Antonovs un Baranausks tagad var apstrīdēt tikai līdzšinējo lietas izskatīšanas kārtību, bet ne tiesas noskaidrotos lietas faktiskos apstākļus, un šie procesi notiek krietni vien ātrāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas prezidentei un premjeram pretēji viedokļi par Astravjecas AES

LETA--BNS, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un premjerministrs Sauļus Skvernelis pauduši pretējus viedokļus par to, kādai jābūt valsts attieksmei pret Baltkrievijā netālu no abu valstu robežas topošo Astravjecas atomelektrostaciju (AES).

Līdz šim Lietuva aktīvi centusies pievērst starptautiskās sabiedrības uzmanību apstāklim, ka šī spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības, un aicinājusi nepieļaut tās ekspluatāciju vai arī bloķēt tajā ražoto elektroenerģiju, ja AES tomēr tiktu iedarbināta.

Taču premjers negaidīti paziņojis, ka gatavojas Baltkrievijai piedāvāt «racionālu risinājumu» kā alternatīvu AES slēgšanai.

Prezidente savukārt izteikusi pārliecību, ka Lietuvai jāturpina censties panākt šīs spēkstacijas slēgšanu.

Pēc viņas teiktā, runas par iespējamu «pragmatisku attieksmi» pret Astravjecas AES vērtējamas kā «mēģinājums tirgoties ar cilvēku drošību, kas nav attaisnojams šobrīd un nebūs attaisnojams nekad».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielbritānija izdod orderi Snoras un Krājbankas īpašnieku arestam

Žanete Hāka, 07.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija izdevusi aresta orderi bijušajiem Bankas Snoras AB īpašniekiem, kuri pazuda pēc tam, kad zaudēja cīņu pret izdošanu, lai tiktu tiesāti par krāpšanu Lietuvā, raksta Bloomberg.

Londonas tiesa izdevusi orderi Vladimira Antonova un Raimonda Baranauska arestam pēc tam, kad Antonova advokāti paziņojuši, ka viņš ir aizbēdzis uz Krieviju, pārkāpjot viņa drošības naudas nosacījumus.

Lietuva 3,5 gadu garumā ir centusies panākt Krievijas pilsoņa Antonova un viņa Lietuvas biznesa partnera Baranauska izdošanu. Abi pazuda, lai kavētu viņu izdošanu Baltijas valstīm, kur viņi tiek vainoti dokumentu viltošanā un kontu pārskaitījumu veikšanā 490 miljonu eiro apmērā laikā, kad Snoras bija valsts trešā lielākā banka pēc noguldījumu apjoma, tādējādi radot bankas sabrukumu.

2014.gada janvārī Londonas Vestminsteras tiesa jau lēma, ka Antonovam un Baranauskam jāstājas taisnīgas tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām krāpšanā, un noraidīja argumentus, ka viņu izdošana būtu cilvēktiesību pārkāpums, bet viņi drīz vien pārsūdzēja šo spriedumu Augstajai tiesai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Grībauskaite mudina Lietuvas uzņēmējus investēt Apvienotajos Arābu Emirātos

LETA--BNS, 31.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kas ieradusies oficiālā vizītē Apvienotajos Arābu Emirātos, mudinājusi lietuviešu uzņēmējus, moderno tehnoloģiju speciālistus un lauksaimniekus apgūt šīs Persijas līča valsts tirgu un nostiprināties tajā.

Viņa norādījusi, ka Lietuvas zinātnieku prasmes var noderēt lāzeru tehnoloģiju centra attīstīšanā jaundibinātajā Masdaras zinātnes un tehnoloģiju universitātē Abū Dabī, savukārt uzņēmēji Apvienotajiem Arābu Emirātiem var piedāvāt saules baterijas.

Kā norādīts prezidentes preses dienesta paziņojumā, vizītes laikā pabeigta gaļas un olu eksporta sertifikātu saskaņošana, kas var pavērt Lietuvai tirdzniecības ceļus uz visu Persijas līča reģionu. Pašlaik Lietuvas uzņēmumi uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem eksportē labību, piena produktus un zivis, bet gaļai un olām īpašo prasību dēļ šis tirgus līdz šim bijis slēgts.

Grībauskaiti šai braucienā pavada ārlietu ministrs Lins Linkevičs, enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičiūns un uzņēmēju delegācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20.augustā, gadu kopš NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra izveides, Rīgā tikās vairāk nekā 300 viesu no dažādām valstīm, lai atskatītos uz Centra paveikto darbu un piedalītos jauno telpu atklāšanas ceremonijā.

Septiņu Centra dalībvalstu augstākās amatpersonas, tostarp Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite kopā ar NATO amatpersonām atklāja jaunās Centra telpas Rīgā, Kalnciema ielā 11b.

Novērtējot NATO Sabiedroto spēku Augstākās pavēlniecības Eiropā stratēģisko komunikāciju vadītāja Marka Leitija (Mark Laity) lielo ieguldījumu NATO stratēģiskās komunikācijas spēju attīstībā un Centra izveidē, jaunajās telpās tika atklāta viņa vārdā nosaukta zāle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

SAB direktors: Latvijā elektronisku vēlēšanu ieviešana radītu drošības riskus

LETA, 08.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā elektroniskas vēlēšanu sistēmas ieviešana radītu drošības riskus, pirmdien Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» atzina Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis.

Maizītis izteicās, ka ar lielām «fobijām nav slims», taču, ikdienā saskaroties ar viņam pieejamo informāciju, secinājis, ka valstij labāk būtu saglabāt esošo vēlēšanu procesa kārtību.

«Labāk pasvītrot to krustiņu un mīnusiņu, tad būsim daudz drošāki un nebūsim ar drošības riskiem ietekmēti,» uzsvēra Maizītis.

SAB direktors gan norādīja, ka pats galvenais priekšvēlēšanu procesā ir pievērst uzmanību ziņu saturam un iepazīties ar pēc iespējas plašāku mediju saturu. «Galvenais, kas notiek mūsu galvās, [..] nesapīties virsrakstos, izlasīt vairākus, nevis tikai vienu rakstu,» piebilda SAB šefs.

Latvijā arī iepriekš bijušas diskusijas par vēlēšanu nodrošināšanu internetā. 2014.gada nogalē Saeima noraidīja attiecīgu kolektīvo iesniegumu, pamatojoties uz Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas ekspertu viedokļiem. Viņi iepriekš komisijas sēdēs uzsvēra, ka šādu vēlēšanu ieviešanai nav pieejami tehnoloģiski risinājumi, kas būtu droši un tajā pašā laikā nodrošinātu Satversmē nostiprināto aizklātuma principu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

FOTO: Pasaules ietekmīgākās sievietes 2016.gadā TOP 10

Zane Atlāce - Bistere, 07.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV žurnāls Forbes publiskojis pasaules 100 ietekmīgāko sieviešu sarakstu, kura virsotnē jau sesto gadu pēc kārtas ierindota Vācijas kanclere Angela Merkele.

2016.gada ietekmīgāko sieviešu sarakstā iekļautas biznesa, finanšu, tehnoloģiju, mediju, politikas un citu aprindu sievietes. Sarakstā ir gan jaunpienācējas, piemēram, 17.vietā ierindotā Taivānas prezidente Cai Inveņa, gan arī tādas sievietes, kas šogad tajā vairs nav iekļautas, piemēram, no amata atstādinātā Brazīlijas prezidente Dilma Rusefa, kas pirms gada bija 36.ietekmīgākā sieviete pasaulē.

Saraksta 72.vietā iekļuvusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

Ietekmīgāko sieviešu TOP 10 skatiet raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva ceturtdien oficiāli kļuvusi par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsti.

Kā paziņojis Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites birojs, Francijas valdībā ceturtdien iesniegts glabāšanā Lietuvas iestāšanās konvencijas ratifikācijas dokuments.

Grībauskaite uzsvērusi, ka Lietuva ir gatava kopā ar OECD meklēt labākos risinājumus globālo ekonomikas izaicinājumu pārvarēšanai. Pēc viņas teiktā, Lietuvai ir svarīgi arī turpmāk maksimāli izmantot iespējas, ko tai paver dalība šai organizācijā, un ar ekspertu palīdzību stiprināt inovāciju politiku, palielināt darba ražīgumu un mazināt sociālo nevienlīdzību.

Kā uzsvērts īpaši izdotā OECD ekonomikas apskatā, lai gan pēdējo desmit gadu laikā ekonomikas pieaugums Lietuvā bijis jūtamāks nekā lielākajā daļā dalībvalstu, tur tomēr joprojām pastāv liela sociālā nevienlīdzība un ir nepieciešami risinājumi sabiedrības novecošanās un emigrācijas problēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Barclays Viļņā atklās finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu sadarbības telpu Rise

LETA, 14.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Lielbritānijas bankas Barclays iniciatīvas ceturtdien Viļņā tiek atklāta starptautiskā finanšu tehnoloģiju sadarbības kopiena Rise Vilnius, kas piedāvās šīs jomas jaunuzņēmumiem gan fiziskas darba vietas, gan tiešsaistes konferenču un citu pasākumu iespējas.

Rise Vilnius atklās Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, pasākumā piedalīsies ārlietu ministrs Lins Linkevičs, finanšu ministre Rasa Budberģīte un Barclays pārstāvji.

Rise jau darbojas Londonā, Mančestrā, Ņujorkā, Keiptaunā, Telavivā un Mumbajā. Rise Vilnius sadarbības telpā strādās un virtuālās sadarbības priekšrocības izmantos Lietuvas un visa reģiona finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumi, kas tādējādi iegūs pieeju ietekmīgāko pasaules finanšu tehnoloģiju sistēmu informācijai, programmām un darba vietām četros kontinentos.

Rise Vilnius sadarbībā ar Barclays arī attīstīs programmas, kas palīdzēs risināt šābrīža lielākos finanšu pakalpojumu izaicinājumus. Tas ļaus jaunuzņēmumiem ātrāk pārvērst jaunus biznesa modeļus izmantojamos produktos un pakalpojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lietuvas premjers nebrauks uz Olimpiādi, jo tas būtu pārāk dārgi

LETA, 04.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs nolēmis tomēr nebraukt uz olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro, jo tas izmaksātu pārāk dārgi.

«Pat pirms pusgada, sākot plānot vizīti Brazīlijā un atbilstoši likumam mēģinot atrast vislētākās biļetes, piedāvātā cena šķiet ļoti uzpūsta. Premjerministrs sacīja, ka, uzzinājis [biļešu] cenu visai delegācijai, viņš nevēlas apstiprināt šādus izdevumus vizītei,» aģentūrai BNS ceturtdien teica Lietuvas premjera preses sekretāre Evelina Butkute-Lazdauskiene.

Viņa apliecināja, ka saņemti priekšlikumi no trim tūrisma aģentūrām, un mazākā cena biļetēm lidojumam uz Riodežaneiro bijusi 44 000 eiro. Lidsabiedrību un aviobiļešu rezervēšanas portālos cenas ir vairākas reizes zemākas.

Ceturtdien uz Riodežaneiro devās Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kura noskatīsies atklāšanas ceremoniju un Brazīlijā būs līdz 10.augustam. Bija paredzēts, ka Butkevičs apmeklēs spēļu otro pusi un būs klāt spēļu slēgšanas ceremonijā.

Komentāri

Pievienot komentāru