Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija “Meža un zemes resursu apsaimniekošanas sociālekonomiskie aspekti un izmaiņas Eiropas Savienības jaunās vides politikas apstākļos”

Lekcijas datums un vieta: 18.10.2023., Jelgava

Referents: Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, LR Zemkopības Ministra padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos

Lekcijas tēma: Meža un zemes resursu apsaimniekošana aptver neskaitāmas apakšnozares, kurām veiksmīgas apsaimniekošanas gadījumā būtu jāfunkcionē kā vienotam organismam.

Videolekcija “Purvu un kūdras nozīme jaunajā globālajā situācijā”

Meža un saistīto nozaru ekspertu lekcijas Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2022 ietvaros.

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija: “Aktualitātes meža sertifikācijā jaunajā situācijā”

Referents: Jānis Švirksts, LMSP sertifikācijas eksperts, "BM Certification" izpildirektors

Lekcijas tēma: FSC apstiprinātais standarts Latvijai un MK apstiprinātie noteikumi (saskaņā ar RED II direktīvu) par prasību pierādīt CSA izmantojamās dedzināmās koksnes ilgtspēju.

Kembridžas universitātes pētnieki izveidojuši robotu - salātu ražas novācēju, kas nākotnē varētu risināt gan darbaspēka trūkuma problēmu, gan pārtikas nelietderīgu izšķērdēšanu.

Robots veicis pirmos izmēģinājumus laukos, novācot ledus salātu ražu.

Daudzus kultūraugus ir iespējams salīdzinoši viegli novākt mehāniski, neizmantojot cilvēka darbaspēku. Jau sen zināms, ka kartupeļus un graudaugus novāc kombaini, taču līdz šim ledussalātu novākšana atstāta cilvēka ziņā, ņemot vērā, ka to lapas ir trauslas un atrodas tuvu zemei, kas sarežģī šī auga mehānisku novākšanu.

Taču pētnieki radījuši robotu Vegebot, kas pats spēj identificēt un novākt ledus salātu lapas. Robots sākotnēji izmanto sistēmu, lai identificētu savu mērķi - ledus salātus. Tad iekārta nosaka, vai augs ir gatavs novākšanai. Ja tā ir, tad robots izmanto griešanas sistēmu, lai atdalītu salātus no saknes.

Daukstu pagastā audzē trīs šķirņu salātus 20 hektāru platībā. Plānots, ka dienā varētu novākt astoņas tonnas salātu, kas tiek transportētas tālāk pārdošanai gan vietējā tirgū, gan arī Igaunijā un Lietuvā, ceturtdien raksta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

SIA JJJ pārstāvis Rolands Jēkabsons 10 gadus nostrādājot ārzemēs, izlēma atgriezties Latvijā. Daukstu pagastā viņš iegādājās īpašumu un pērn vairāku desmitu hektāru platībā izmēģināja audzēt brokoļus, puķkāpostus un divu veidu salātus.

Taču šogad Rolands izlēmis audzēt tikai salātus. Pērn dārzeņi un salāti tika audzēti 45 hektāru platībā, taču šogad viņš salātus audzē 20 hektāru platībā. Pirmajai ražai jau vajadzējis būt, bet tā kavējas nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ – ir vēss.

Salātu stādi tiek iepirkti no ārzemēm. Tie esot dārgi, bet tajā pašā laikā ļoti kvalitatīvi. Pašam audzēt stādus neesot ekonomiski izdevīgi.

Rimi Latvia atklājis jauno, 2788 kvadrātmetru plašo centralizēto kulinārijas un gaļas produktu ražošanas virtuvi Rīgā, A. Deglava ielā, kas apgādās visus Rimi veikalus Latvijā ar gatavajiem ēdieniem, informē uzņēmums.

Šis stratēģiski nozīmīgais solis ļaus automatizēt ražošanu un būtiski palielināt efektivitāti, dienā saražojot līdz pat 18 tonnām salātu, kulinārijas un gaļas izstrādājumu. Vienlaikus tas nozīmē arī vienotu kvalitātes kontroli un ilgtspējīgu ražošanu ar samazinātiem pārtikas atlikumiem.

Centralizētajā virtuvē nodarbināti vairāk nekā 150 darbinieku, kuri vienuviet nodrošina pilnu ražošanas ciklu – no izejvielu uzglabāšanas līdz gatavo produktu iepakošanai un marķēšanai. Uzņēmums norāda, ka šāda pieeja sniedz iespēju veikt striktu ražošanas procesu kontroli un monitoringu, attiecīgi izpildot nozarē augstākās pārtikas drošības un kvalitātes prasības.

Mazcenu alejā, Jaunmārupē, dārzeņkopības uzņēmums SIA "Mārupes siltumnīcas" šodien atklās jaunos salātu lapu siltumnīcu, informē uzņēmumā.

Uzņēmums siltumnīcas izveidē investējis izveidē investējis 3,8 miljonus eiro, tostarp 3,1 miljonu eiro veido "SEB bankas" aizdevums, bet 700 000 eiro - uzņēmuma līdzekļi. Projektam ir apstiprināts arī Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai programmas "Investīcijas materiālajos aktīvos" atbalsts 1,5 miljonu eiro apmērā.

Uzņēmumā norāda, ka 0,7 hektāru platībā uzbūvētā modernā siltumnīca nodrošinās lapu salātu audzēšanu visu gadu. Tostarp siltumnīcas būvniecība tika pabeigta pērn nogalē, un ir iesēti jau pirmie salāti.

Lapu salāti tiek sēti un audzēti kūdras substrātā, neizmantojot plastmasas podiņus. Savukārt salātu gaismošanai tiek izmantotas LED gaismas, kuru spilgtumu iespējams pielāgot, tādējādi samazinot elektrības patēriņu.

Orkla Foods Latvija ražotnē Babītes novada Spilvē ražoto dresingu (salātu mērču) pārdošanas apjomi 2016. gada septiņos mēnešos (janvāris – jūlijs) pieauguši par 21,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada to pašu posmu, ziņo uzņēmums.

Lielākais dresingu pārdošanas apjoma pieaugums (+38,7%) novērojams eksporta tirgos; Latvijā salātu mērču pārdošana pieaugusi par 8%.

«Tik ievērojams dresingu pārdošanas pieaugums eksporta tirgos ir bijis iespējams, pateicoties šīs kategorijas produktu eksporta uzsākšanai uz Dāniju šā gada pirmajā pusē. Dāņu tirgum tiek piegādāti četru veidu Premium dresingi – Mango, Pesto, Itāļu un Balzamiko. Tie visi ir Latvijā radīti un ražoti, kā arī Latvijas tirgū pieejami produkti,» informē Orkla Foods Latvija mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Latvijā un daļā eksporta tirgu uzņēmuma Orkla Foods Latvija ražotās salātu mērces pazīstamas ar zīmolu Spilva. Savukārt Dānijai dresingi tiek ražoti un šīs valsts veikalu plauktos pieejami kā dāņu tirgū labi pazīstama zīmola Beauvais produkcija.

Biznesa portāls db.lv viesojās uzņēmumā Latvijas Pārtikas ražotājs, vērojot mazumtirgotāja Narvesen liellopa gaļas salātu tapšanas procesu.

Izvairās no e-vielām

Narvesen oktobrī ieviesa liellopa gaļas salātus ar bumbieriem. «Jaunos salātus gatavo mūsu sadarbības partneris Latvijas Pārtikas ražotājs, kas neizmanto garšas pastiprinātājus, konservantus vai E621. Nereti piegādātāji savā produkcijā pievieno iepriekš minētos savienojumus, bet tas tiek darīts ne tādēļ, lai nodarītu kaitējumu patērētājam, bet tādēļ, lai nodrošinātu patērētāja vēlmēm attiecīgu kvalitāti. Iepriekš minētie produktu papildinājumi var būt piegādātāju izejvielās, bet uzņēmums rūpīgi atlasa piegādātājus, lai maksimāli izvairītos no šāda veida piedevām gatavajā produkcijā,» stāsta Linda Sietiņa, Narvesen mārketinga vadītāja.

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Te ir cēloņu un seku jautājums. Bija izveidojusies situācija, kad jāreaģē visas nozares interešu vārdā

Pāris gados no finanšu nozares pagaisuši miljardiem eiro, izdomāts, kā būt tīkamiem starptautiskajai sabiedrībai, valsts radījusi kaudzēm normatīvu, kas regulē tieši finanšu nozares darbību, bet kulisēs ironizē par to, ka Finanšu nozares asociācija (Asociācija) no biedru aizstāvja kļuvusi par ierobežotāju, tādēļ Dienas Bizness aicināja uz sarunu Asociācijas vadītāju Sandu Liepiņu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Pēdējie divi gadi Finanšu nozares asociācijas dzīvē ir bijuši saspringti. Ir bijis FinCEN paziņojums, Moneyval vērtējumi, OECD ieteikumi, un tie attiecas tieši uz finanšu nozari Latvijā. Ko esat darījuši? Kas paveikts un ar kādu mērķi?

Uzņēmēja Līva Jaunozola dara vairākas lietas vienlaikus – vada moderno Latvijas preču veikaliņu Popup Store Vecrīgā, ik pa laikam ļauj satikties pāris tūkstošiem meiteņu Andelē mandelē, kuras grib tikt vaļā no savām vecajām drēbēm un iegūt jaunas, bet nesen viņa ir atvērusi kafejnīcu Rasols, kur Cēzara salātu vietā centrālo vietu ieņem šis ēdiens. Visam pa vidu auklē astoņus mēnešus mazo meitiņu.

Kad tikāmies pirmoreiz pirms septiņiem gadiem, tu strādāji par mākleri un bija tāds fikso randiņu projekts. Ko dari tagad?

Cik tas bija sen! Tagad esmu pievērsusies kafejnīcu biznesam, precīzāk – hobijam. Sen jau gribējās to izmēģināt un, manuprāt, labākā lieta, kā kaut ko piedzīvot, ir reāli to izdarīt. Rasols ir maza telpa, skaidrs koncepts un tādējādi tas ir paceļams projekts, nevis 400 m2 plašs restorāns. Tad tas būtu skarbs bizness, bet te mazā formātā var ielikt savu dvēselīti iekšā. Iepriekš te bija vinotēka ar savām ieražām, interjeru un sajūtām, tāpēc bija grūti šajā vietā izveidot kaut ko jaunu. Pusgadu nesapratu, kurā virzienā skriet, jo it kā varējām atvērt durvis un kafejnīca strādātu, taču tajā pašā laikā man nepatika vairākas lietas, un beigās ilgi visu pārveidojām, lai būtu tā, kā tagad.

«Salātu karos» sasparojas pašmāju audzētāji, gada laikā sasniedzot nebijušu ražas apjomu, tomēr ārzemju audzētāji joprojām soli priekšā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas mazumtirdzniecības ķēdēs ir nopērkami gan vietējo ražotāju salāti, gan arī importētie. Piemēram, Maxima Latvija veikalos iedzīvotāji var iegādāties ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā audzētus salātus podiņos, kuru cena ir vienāda. «Tikai ar Latvijā audzētajiem salātiem podiņos nav iespējams nodrošināt visu pieprasījumu, kas ir pat vairākas reizes lielāks nekā Latvijas audzētājs var nodrošināt,» uzskata SIA Maxima Latvija mārketinga vadītāja Zane Kaktiņa. Savukārt Latvijā audzētie sveramie salāti mazumtirdzniecības veikalos būs pieejami tikai aprīļa beigās, tādēļ šobrīd veikalos pieejami Itālijā auguši sveramie salāti. Tiklīdz vietējie būs pieejami pietiekošā apjomā, tirgotāji sola no Itālijas salātus vairs neiepirkt, dodot priekšroku vietējai produkcijai. Tirgotāji atzīst, ka Latvijā līdz šim retāk audzētus salātu veidus, piemēram, ledus salātus un romiešu salātus, visu sezonu jāmeklē citās valstīs.

Uzņēmuma Orkla Foods Latvija ražotnē Babītes novada Spilvē uzsākts darbs pie jaunas ražošanas līnijas uzstādīšanas.

Uz līnijas plānots ražot salātu mērces (dresingus) un majonēzes jauna dizaina pudelēs Latvijas un eksporta tirgiem. Līnijas ierīkošanā un jaunā iepakojuma izstrādē tiek investēti 122 000 eiro. Darbus pie jaunās līnijas uzstādīšanas paredzēts pabeigt līdz šā gada beigām.

Uz jaunās līnijas paredzēts ražot salātu mērces un majonēzes divu veidu plastmasas pudelēs – 305 ml un 425 ml. Jaunie ražojumi plānoti Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Somijas tirgum; produkcija būs pieejama ar zīmolu Spilva, bet eksporta tirgos – arī ar zīmolu Felix. Līdz ar jaunās līnijas iekārtu uzstādīšanu paredzēts uzsākt arī jaunu produktu ražošanu.

Uzņēmuma Orkla Foods Latvija ražojumu eksporta tirgi ir ASV, Čehija, Dānija, Igaunija, Īrija, Kanāda, Krievija, Lielbritānija, Lietuva, Norvēģija, Slovākija, Somija, Ukraina, Vācija, Zviedrija.

Skandināvijas mazumtirgotāja "Rimi" meitasuzņēmums Igaunijā atsauc visus svaigos salātus pēc tam, kad pagājušajā nedēļā termāli neapstrādātu produktu gatavošanas ceha salātu nodaļā uz nenotīrītas darba galda virsmas tika atklāta bīstamā baktērija listērija, kas izraisa listeriozi.

Atkārtota paraugu no virsmas pārbaude gaidāma pirmdien. Lai gan ir iespējams, ka atkārtotas pārbaudes rezultāts būs negatīvs, "Rimi Eesti Food" piesardzības nolūkos atsauc visus salātus.

"Runa ir par darba virsmu, kas nonāca saskarē ar izejvielām, kas tiek izmantotas salātu pagatavošanā," sacīja "Rimi" kvalitātes vadītājs Algiss Murumā.

"Uz pārbaudēm esam nosūtījuši arī aizdomīgās izejvielas - šie rezultāti tiks saņemti nākamās nedēļas laikā. Par atklājumu ir informēti piegādātāji, kā arī Veterinārais un pārtikas dienests. Viņi no savas puses ir sākuši izmeklēšanu par konkrētajiem produktiem un izejvielām," klāstīja kompānijas pārstāvis.

Murumā pauda, ka pagaidām nav zināms, vai baktērijas klātbūtne konkrētos pārtikas produktos pārsniedz pieļaujamo līmeni un vai tā vispār ir nonākusi produktos.

Aizvadītajā gadā lielākais Spilvas produkcijas apjoms eksportēts majonēžu, tomātu mērču, desertu un dresingu (salātu mērču) kategorijās. 2015. gadā sākts dresingu eksports uz Dāniju un majonēzes ražošana Čehijas tirgum, bet kopējais Spilvas produkcijas eksporta apjoma pieaugums 2015. gadā veidoja +20,7%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

«2015. gadā straujš izrāviens notika majonēžu kategorijā, kas iepriekš eksporta tirgos pēc apjoma bija septītajā vietā, bet aizvadītajā gadā kļuva par līderi starp kategorijām,» informē Dana Erciņa-Užāne, Orkla Foods Latvija mārketinga direktore.

«Pieprasījums pēc konkrētiem produktiem eksporta tirgos atšķiras. Piemēram, majonēzes kategorijas pieaugums galvenokārt veidojies, uzsākot ražošanu Čehijas tirgum. Bet Spilvas produkcijas eksporta pieaugums Dānijā (+46,3%) un Igaunijā (+6,6%) ir veidojies, pateicoties dresingu pārdošanas apjoma pieaugumam šajās valstīs. 2015. gadā uzsākts Spilvas Premium dresingu eksports uz Dāniju. Šajā tirgū esam strādājuši jau iepriekš, un Ziemeļvalstīm raksturīgie ēšanas ieradumi mums nav sveši. Dāņi, līdzīgi kā zviedri un norvēģi, novērtē salātu mērces, kas ir saldākas, nekā Latvijā ierasts, bet majonēzes Ziemeļvalstīs pieprasa skābākas, nekā pie mums,» skaidro Orkla Foods Latvija mārketinga direktore.

No 10.līdz 14. februārim Maskavā notiek ikgadējā pārtikas nozares izstāde “Prodexpo 2020”, kur piedalās arī Latvijas ražotāji.

Izstādē savu produkciju prezentē pārtikas, dzērienu un pārtikas izejvielu ražotāji un tirgotāji. Šajā gadā izstāde notiek jau 27.reizi, un tajā piedalās 2600 dalībnieki no 70 valstīm, savukārt apmeklētāju skaits sasniedz 67 000, pārstāvot 112 valstis. Izstādē piedalās arī vairāk nekā 120 starptautiskās un Krievijas mazumtirdzniecības veikalu ķēdes.

Izstādē piedalās arī Latvijas uzņēmumi, pārstāvot gan zivju pārstrādes, gan saldumu nozares un citas. Daļa Latvijas uzņēmēju izstādē piedalījušies jau vairākus gadus un norāda, ka iepriekš izdevies atrast jaunus sadarbības partnerus, tādēļ piedalās atkal.

SIA “Ilgezeem” (“Iļģuciema” medalus, kvass) mārketinga vadītājs Rihards Jablokovs stāsta, ka uzņēmums izstādē piedalās jau vairākus gadus pēc kārtas. “Apmeklētāju un potenciālo sadarbības partneru ir ļoti daudz, un mūsu produkcija – kvass, iesala dzērieni, alus – vienmēr izraisa lielu interesi,” viņš skaidro.

Pircēju paradumu maiņa, ko ietekmējis mūsdienu ikdienas ritms un vajadzības, arī mazumtirdzniecībā arvien vairāk virza domāt par veselīgākiem ēdieniem un dzērieniem pa ceļam.

Nesen veiktā «Narvesen» aptaujā 74% iedzīvotāju norādīja, ka ikdienā cenšas ievērot veselīga dzīvesveida paradumus. «To redzam arī ikdienā – ja vēl pirms pāris gadiem ēst pa ceļam nozīmēja paķert hotdogu, tad šodien cilvēki, īpaši steidzīgie pilsētnieki, aizvien biežāk dod priekšroku veselīgākām alternatīvām. Padziļinoties zināšanām un interesei par veselīgu dzīvesveidu, aizvien vairāk uzmanības veltām savai labsajūtai, tostarp izvēloties veselīgu ēdienu – pat ja tās ir ātrās uzkodas,» saka Ilze Dumceva, «Narvesen» mārketinga vadītāja.

Viņa stāsta, ka pircēji aizvien biežāk izvēlas svaigus augļus, dārzeņus un jogurta desertus. 2018. gadā pieprasījums pēc gatavajiem salātiem ir audzis par 35%, bet svaigi spiesto sulu pieprasījums ir audzis pat uz pusi. Joprojām vieni no vispopulārākajiem ēdieniem kompānijas sortimentā ir hotdogi un topmaizes, sviestmaizes un karstmaizes. Tiem nesen pievienojusies arī tortilja ar veģetāru pildījumu, kā arī pildīti kruasāni un gaļas iesmiņi – šie ēdieni tiek sagatavoti uz vietas, tāpēc klients jūtas drošs, ka saņems svaigu produktu. Mēs piedāvājam aizvien plašāku svaigo salātu klāstu un dažādas uzkodas, tā sacīt, «tīrā veidā» – svaigi sagrieztus augļus glāzēs, bet kā alternatīvu tradicionālajai baltmaizei sviestmaizēs piedāvājam melnos burgerus, sēklu maizes un kraukšķīgas bagetes,» teic I. Dumceva.

Nodokļu politikas un uzņēmējdarbības vides stabilitātes trūkuma apstākļos uzņēmumiem ir sarežģīti ilgtermiņā plānot darbību, budžetus un investīcijas, Db.lv norāda Orkla Foods Latvija mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Vienlaikus viņa apstiprina, ka uzņēmuma plānos neietilpst vēl kādas ražotnes pārcelšana prom no Latvijas. Jau vēstīts, ka līdz 2017.gada pirmā ceturkšņa beigām uz Igauniju iecerēts pārcelt Orkla Foods Latvija grupā esošā uzņēmuma Gutta sulu ražošanu.

D. Erciņa-Užāne uzsver, ka nolūkā koncentrēties darbam specializētajās kategorijās un stiprināt Orkla Foods Latvija konkurētspēju, tika pieņemts lēmums no Orkla ražotnes Igaunijā uz Latviju pārcelt majonēzes un dresingu (salātu mērču) ražošanu Igaunijas un Somijas tirgiem, no Lietuvas rūpnīcas uz Orkla Foods Latvija ražotni pārcelt sinepju, dresingu, majonēzes un tomātu mērču ražošanu Lietuvas tirgum, bet Gutta sulu, nektāru un sulas dzērienu ražošanu – pārcelt uz specializēto ražotni Igaunijā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Motofavorīts valdes priekšsēdētājs Gatis Panavs. Motofavorīts ir viens no vecākajiem moto veikaliem Latvijā. Tas pārstāv zīmolus Vespa un Harley-Davidson.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Tāpēc, ka tas ir mans un mūsu darbinieku dzīves stils.

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Iepriecina, ka katru gadu nozare pēc krīzes aug, nedaudz bet aug, daudzi uzņēmumi ir sapratuši motociklu, kvadraciklu un sniega motociklu priekšrocību.

Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

Šogad saskaņā ar ekonomistu prognozēm Latvijas tautsaimniecības izaugsmes galvenais dzinulis būs nevis eksports, bet iekšējais patēriņš.

Latvijas Bankas ekonomiste Anete Migale vietnē makroekonomika.lv raksta: «Uzņēmēji, kas darbojas starptautiski, vairs nevar rēķināties ar tik lielu stabilitāti, savukārt pārējiem iedzīvotājiem tas varētu nozīmēt atalgojuma un nodarbinātības lēnāku palielināšanos. Tuvākā laika notikumi lielā mērā parādīs, ar ko varam rēķināties vidējā termiņā, – vai sekos tālāki saspīlējumi tirdzniecības konfliktā starp Ķīnu–ASV un ES un vai beidzot izdosies rast risinājumu breksita jautājumā.» Prognozējams, ka šogad eksports augs lēnāk gan preču, gan pakalpojumu jomā un galvenie vilcējspēki būs kokapstrādes un IKT nozares. Galvenais iemesls, kādēļ šogad eksports sabremzēsies, ir vājāks pieprasījums eksporta tirgos, ko ietekmē kopējā eirozonas izaugsmes palēnināšanās, kā arī neskaidrības ap Brexit un tirdzniecības kari par tarifiem starp Ķīnu un ASV, un Eiropu.

ASV izklaides industrijas milža «The Walt Disney Company» («Disney») jaunākās «Zvaigžņu karu» («Star Wars») filmas kases ieņēmumi pasaules kinoteātros vien trīs nedēļu laikā kopš pirmizrādes pārsnieguši vienu miljardu dolāru (834 miljonus eiro) atzīmi, paziņojis «Disney» preses pārstāvis.

Sagaidāms, ka «Zvaigžņu kari: Pēdējie džedi» («Star Wars: The Last Jedi») pārspēs vēl vienu «Disney» filmu «Skaistule un Briesmonis» («Beauty and the Beast») kā filma ar pērn gūtajiem lielākajiem kases ieņēmumiem.

«Skaistule un Briesmonis» kases ienākumos ASV kinoteātros guva 500 miljonus dolāru, bet kinoteātros visā pasaulē kopumā - vairāk nekā 1,3 miljardus dolāru.

Eksperti lēš, ka «Zvaigžņu kari: Pēdējie džedi» četru dienu svētku brīvdienās Ziemeļamerikā nopelnījusi aptuveni 65,6 miljonus dolāru, kopumā kopš pirmizrādes pirms trīs nedēļām nopelnot 530,3 miljonus dolāru. Savukārt kinoteātros visā pasaulē filma kases ieņēmumos guvusi aptuveni 523 miljonus dolāru.

Pēc AS Olainfarm akcionāra Valērija Maligina nāves sākās cīņa starp viņa mantiniekiem par kontroli pār uzņēmumu. 4. septembrī pilnībā tika nomainīta Olainfarm padome, savukārt šodien viņa meita Nika Saveļjeva vērsusies tiesībsargājošajās iestādēs ar prasību sākt kriminālvajāšanu par uzņēmuma reiderismu. Sarunā ar portālu rus.db.lv uzņēmuma mazākumakcionārs Salvis Lapiņš stāsta, kā šī situācija izskatās no uzņēmuma akcionāru puses.

No Olainfarm vai kādas citas akciju sabiedrības akcionāra skatupunkta, vissliktākais, kas var notikt ar uzņēmumu, ir tieši šī ilgstoši neskaidrā situācija, tāda, kāda tā ir patlaban, saka eksperts. «Es nezinu, kam ir taisnība, un kurš ir vainīgs, taču ir acīmredzams, ka abām pusēm Olainfarm reputācija un turpmākais liktenis nav prioritāte. Ir labi, ka uzņēmums aizvien ir ļoti stabils, vērtējot pēc finanšu viedokļa, un sliktā situācijā nostrādā inerce, tādēļ kādu laiku viss darbojas labi. Bet kas notiks tālāk, ja šis karš netiks pārtraukts?» viņš vaicā.

Faktu, ka gada laikā Olainfarm akcija biržā ir zaudējusi 36% savas vērtības, S. Lapiņš komentē atklāti: «Tās ir šausmas! Šis kritums ir sekas nekvalitatīvai rīcībai no akcionāru puses. Būtiskākais, ka šim kritumam nav finansiālu iemeslu – Olainfarm nav sācis strādāt par 36% sliktāk. Viss tas ir sliktas korporatīvās pārvaldības rezultāts, un tas nesākās vakar vai pirms nedēļas.»

Hasbro ziņo, ka paātrinās savu ražotņu pārcelšanu no Ķīnas

Globālie tirdzniecības kari sākuši mainīt pasaules kārtību, un vairākas lielās Rietumvalstu kompānijas izsver savas ražošanas nākotni šajā valstī. Šonedēļ, piemēram, pasaules lielākais rotaļlietu ražotājs Hasbro ziņojis, ka paātrinās savu ražotņu pārcelšanu no Ķīnas uz Vjetnamu un Indiju.

Jāpiebilst, ka Hasbro ražo vairākas pasaulē ļoti populāras rotaļlietu franšīzes, piemēram, Frozen un Avengers. Šobrīd uzņēmums aptuveni divas trešdaļas savu rotaļlietu rada tieši Ķīnā. Uzņēmuma vadība gan klāstījusi, ka jau nākamgad šis īpatsvars varot sarukt līdz 50%.

Tādējādi Hasbro ir vēl viens liels uzņēmums, kas pēdējā laikā ziņojis par savas stratēģijas mainīšanu, visticamāk, saistībā ar asāku ASV un Ķīnas tirdzniecības karu un šo valstu savstarpējo tarifu vētru.

BaltCap Private Equity Fund II (BPEF II) ir vienojušies par Baltijas valstīs un Polijā vadošā specializētā sūknēšanas pakalpojumu uzņēmuma SIA Uprent Group pārdošanu uzņēmumam Renta Group Oy.

Renta Group ir Somijā bāzēts celtniecības mašīnu un iekārtu nomas uzņēmums ar vairāk nekā 100 specializēto nomas punktu un 1000 darbinieku Skandināvijā un Eiropā. BaltCap pārdod kapitāla daļas kopā ar pārējiem uzņēmuma mazākuma daļas dalībniekiem, Renta Group iegādājoties 100% uzņēmuma kapitāla daļu.

BPEF II veica investīcijas Uprent Group 2016. gadā. Investīciju perioda laikā uzņēmums veiksmīgi palielināja savu nomas punktu skaitu Baltijā un Polijā un paplašināja savu pakalpojumu klāstu, ieviešot jaunus un ilgtspējīgus tehnoloģiskos risinājumus sūknēšanas pakalpojumu tirgū.

Sandijs Āboliņš-Ābols, BaltCap partneris, skaidro, ka šī bija unikāla iespēja finansiāli atbalstīt motivētus uzņēmuma dibinātājus un vadības komandu, palīdzot kļūt par vadošo nozares spēlētāju Baltijas valstīs un Polijā. “Komandai bija ļoti skaidrs stratēģiskās attīstības mērķis kļūt par tirgus līderi specializētu sūknēšanas pakalpojumu tirgū, koncentrējoties uz augstas pievienotās vērtības pakalpojumiem un risinājumiem dažādu šķīdumu pārsūknēšanai un atūdeņošanai. Mēs bijām daļa no izaugsmes procesa, kura norises laikā uzņēmums paplašināja savu ģeogrāfisko tvērumu un paaugstināja savu profesionalitātes līmeni,” uzsver S.Āboliņš-Ābols.