Kā top? Narvesen privātās preču zīmes Fresh&Tasty salāti 

Biznesa portāls db.lv viesojās uzņēmumā Latvijas Pārtikas ražotājs, vērojot mazumtirgotāja Narvesen liellopa gaļas salātu tapšanas procesu.

Laura Mazbērziņa, 2018. gada 23. novembris plkst. 8:29

Izvairās no e-vielām

Narvesen oktobrī ieviesa liellopa gaļas salātus ar bumbieriem. «Jaunos salātus gatavo mūsu sadarbības partneris Latvijas Pārtikas ražotājs, kas neizmanto garšas pastiprinātājus, konservantus vai E621. Nereti piegādātāji savā produkcijā pievieno iepriekš minētos savienojumus, bet tas tiek darīts ne tādēļ, lai nodarītu kaitējumu patērētājam, bet tādēļ, lai nodrošinātu patērētāja vēlmēm attiecīgu kvalitāti. Iepriekš minētie produktu papildinājumi var būt piegādātāju izejvielās, bet uzņēmums rūpīgi atlasa piegādātājus, lai maksimāli izvairītos no šāda veida piedevām gatavajā produkcijā,» stāsta Linda Sietiņa, Narvesen mārketinga vadītāja.

Šobrīd tirdzniecībā ir 13 salātu veidi. Ražošana notiek atbilstoši Narvesen tirdzniecības vietu veiktajam pasūtījumu skaitam. Narvesen zīmola Fresh&Tasty produkti tiek tirgoti tikai Latvijā. «Cilvēki arvien vairāk iegādājas gatavos salātus, svaigus augļus un dārzeņus, bet svaigi spiesto sulu pieprasījums kopš pērnā gada ir audzis par 50%,» skaidro L. Sietiņa.

Nostiprina pozīcijas

Salātu recepšu ideju autore ir Narvesen produktu kategorijas vadītāja Edīte Vimba, kura Narvesen strādā jau 16 gadus. Piecus gadus viņa darbojusies kā fast food projektu vadītāja, trīs gadus kā iepirkumu daļas vadītāja un divus gadus bijusi mārketinga vadītājas vietniece. Taču uzņēmuma attīstībai nozīmīgākais ir E. Vimbas šā brīža amats - Narvesen produktu kategorijas vadītāja. Viņas vadībā Narvesen nostiprina savas pozīcijas līdzņemamo ēdienu un dzērienu segmentā.

Lauza stereotipus

Narvesen zīmols Fresh&Tasty tika izveidots 2014. gadā, lai pircējiem piedāvātu pašmāju ražotāju uzkodas, atspirdzinošos dzērienus, saldējumu un citus produktus. Pirmie Fresh&Tasty produkti bija hotdogi, ūdens un karstmaizes, sviestmaizes, biezpienmaizes, augļi un svaigi spiestas sulas.

«Startēt ar jaunu preču zīmi nebija viegli, jo tobrīd tirgus uztvere bija ļoti piesardzīga pret privāto preču zīmju produktiem. Tolaik lielie mazumtirgotāji zem privātajām preču zīmēm tirgoja ne tās augstākās kvalitātes produktus, līdz ar to pārliecināt patērētāju par privāto preču zīmi kā kvalitātes standartu bija izaicinoši. Sadarbībā ar Latvijas ražotājiem pērn Narvesen turpināja papildināt privātās preču zīmes Fresh&Tasty piedāvājumu, pircējiem nodrošinot veselīgākas izvēles. 2017. gadā ieviesti vairāk nekā 60 produkti,» teic L. Sietiņa.

Fresh&Tasty TOP 3 populārākie produkti ir kafija, hotdogs un karstmaizes. «Lielākā daļa produkcijas uz tirdzniecības vietām tiek vesta no Rīgas. Rīgā varam nodrošināt biežāku piegādi, uz reģioniem piegāde notiek retāk. Tirdzniecības vietu vadītāji rēķinās, ka katrai tirdzniecības vietai ir piegādes grafiks,» saka L. Sietiņa.

Domā par vidi

Sekojot tirgus tendencēm, Narvesen aktīvi domā par videi draudzīgākiem iepakojumu risinājumiem. Tāpēc līdzi ņemamo karsto dzērienu krūzes ir dabai iespējami draudzīgas. «Būtiski, ka Narvesen krūzīte neceļo no tālām Āzijas valstīm, bet tiek ražota Somijā, Huhtamaki rūpnīcā, un tas nozīmē īsāku ceļu, mazāku ogļskābās gāzes emisiju un līdz ar to – arī mazāku kaitējumu dabai. Papīrs tiek ražots no Somijas kokiem, kas auguši ilgtspējīgi apsaimniekotos mežos. Uzņēmums Stora Enso koksni pārvērš papīrā, pievienojot nelielu slānīti īpašas plastmasas (PE), kas dabā spēj sadalīties. Šis slānis ir būtisks, lai papīrs nesamirktu un kafija nesāktu sūkties cauri. Skaitļos tas ir tā – 96% koksnes un 4% īpašā PE materiāla,» skaidro L. Sietiņa.

Krūžu vāciņi vēl tiek ražoti no plastmasas, taču Huhtamaki rūpnīcā tiek veikti sagatavošanās darbi, lai jau drīzā nākotnē laistu klajā jauna tipa vāciņus no dabiskas šķiedras, kas vidē sadalās un var tikt pārstrādāta.

Miljoni attīstībā

Pērn tīkla attīstībā Narvesen investēja 1,3 miljonus eiro, bet tuvāko divu gadu laikā izaugsmē plānots ieguldīt vēl 3 miljonus. «Šajā laikā plānots atvērt 10 jaunas tirdzniecības vietas, kā arī rekonstruēt 15 esošās, ieviešot jauno grafisko identitāti un atjaunojot veikalu vizuālo pievilcību, atsvaidzinot gan fasādes, gan interjeru, kā arī pilnveidojot sortimentu un stiprinot klientu lojalitāti. Kopējais tirdzniecības vietu skaits varētu palikt nemainīgs, taču veikala tipa tirdzniecības vietu īpatsvars palielināsies,» akcentē L. Sietiņa.

«Šobrīd tirdzniecības jomā aktuāla ir asa konkurence par darbaspēku. Tas mums liek domāt, kā atvieglot ikdienas procesus tirdzniecības vietās, kā ar investīcijām jaunās iekārtās padarīt darbiniekiem dzīvi ērtāku. Narvesen darbojas vairāk nekā 20 gadus. Franšīzes biznesa modelis ļauj efektīvi nodalīt atbildības – atbalsta birojs var rūpēties par zīmola stratēģisko attīstību, tehnoloģiju ieviešanu tirdzniecības vietu efektīvākai darbībai, centralizētiem iepirkumiem un investīcijām, ļaujot franšīzes ņēmējam koncentrēties uz augstas kvalitātes pakalpojumiem klientam,» skaidro L. Sietiņa.

Mazumtirdzniecības franšīzes tīkla Narvesen pārvaldošā uzņēmuma Narvesen Baltija pērnā gada apgrozījums Latvijā sasniedza 60,57 miljonus eiro, kas ir par 0,5% jeb 300 000 eiro vairāk nekā 2016. gadā. Savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 21%, veidojot 2,24 miljonus eiro.

Narvesen Baltija ietilpst Norvēģijas kompānijas Reitan uzņēmumu grupā, kas Ziemeļvalstīs un Baltijā pārstāvēta ar tādiem zīmoliem kā Narvesen, Rema 1000, Pressbyrån, R-kiosk un 7-Eleven.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 21. septembris plkst. 13:23

Biznesa portāls Db.lv viesojas pie ēveļskaidu produktu ražotājas SIA Cewood. Investējot 5...

2018. gada 07. septembris plkst. 9:30

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv viesojas SIA Jēkabpils PMK, vērojot, kā uzņēmumā...

2018. gada 03. augusts plkst. 7:05

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas ZS «Bormaņi» un AS «Dobeles dzirnavnieks»,...

2018. gada 13. jūlijs plkst. 7:12

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «VENDEN», vērojot avota ūdens «VENDEN...

2018. gada 06. jūlijs plkst. 7:07

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas pie zīmola Drawies radītājas Ievas Pastares,...

Nepalaid garām

SIA Rešetilovs aizvirzās no krīzes, ko uzņēmums savā 28 gadu pastāvēšanas laikā...

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni,...

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Lai gan konkurence elektronikas mūzikas instrumentu ražošanas segmentā ik gadu saasinās, SIA...

Investējot 15 miljonus eiro, Salienā, Babītes novada Piņķos uzsākta King's College Britu...

No šīs sadaļas
2019. gada 07. janvāris plkst. 14:51

Arnis Astahovs kriptovalūtu biznesu uzsāka Rīgā, Mežciemā, vēlāk to attīstīja Minskā, Baltkrievijā...

2018. gada 02. novembris plkst. 6:22

Portāls db.lv ciemojas WoodBudImport ražotnē Minskā, Baltkrievijā, kur šobrīd top moduļu privātmājas...

2018. gada 30. oktobris plkst. 8:48

Stradu pagasta piemājas saimniecībā Pakalnieši jau vairākus gadus tiek ražots Pakalniešu siers....

2018. gada 30. oktobris plkst. 8:24

Dimdiņiem šogad nozīmīgs gads – atsvaidzināts zīmols un modernizētas ražošanas līnijas; uzņēmuma...

2018. gada 26. oktobris plkst. 9:41

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «CTB», lai vērotu, kā Liepājā...

2018. gada 19. oktobris plkst. 8:18

Biznesa portāls db.lv piedāvā ieskatīties mandeļu mežģīņu cepumu tapšanas procesā uzņēmumā...

2018. gada 12. oktobris plkst. 11:30

Lai turpmāk strādātu pie pārtikas nozares regulējumu izstrādes gan Latvijas, gan Eiropas...

2018. gada 12. oktobris plkst. 9:25

Piena pārstrādes uzņēmums AS «Tukuma piens» ražotnes paplašināšanā un eko produktu līnijas,...

2018. gada 12. oktobris plkst. 7:37

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA Rino Grupa, kur no kokmateriāliem,...

2018. gada 11. oktobris plkst. 13:47

2017. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, par 5,8 % samazinājās izmantoto pesticīdu...