Janvāra vētras postījumu dēļ 2005. gada pirmajā ceturksnī ciršanai tika izsniegti 8.82 miljoni m3, kas ir tikai par 1.07 milj. m3 vairāk nekā analogā laikā pērn. Šis pieaugums ir noticis galvenokārt tieši uz privātmežu īpašnieku rēķina, ur ir plānots cirst par 0.92 milj. m3 vairāk nekā analogā periodā pērn, liecina Valsts meža dienesta informācija. Turklāt šā gada I ceturksnī ciršanai iznsiegtais koksnes daudzums ir lielāks nekā pērn visā I pusgadā izsniegtais. Šajā gadā I ceturksnī kopējais izsniegtais ciršanas apliecinājumu skaits 76 514, kas ir gandrīz divreiz lielāks nekā iepriekšējā gadā, kad tādā pašā laika posmā pavisam tika izsniegti 39 506 ciršanas apliecinājumi,liecina Valsts meža dienesta informācija. Šis pieaugums tiek saistīts ar vētras nodarītā kaitējuma likvidāciju, jo februārī un martā bija labvēlīgi klimatiskie apstākļi mežizstrādei un sagatavotās koksnes izvešanai no mežiem. Faktiski šogad salīdzinājumā ar 2004. un 2003. gadu ir būtiski krities ciršanai izsniegto augošu koku apjoms, jo šogad gandrīz 45 % no ciršanai izsniegtā — 4.08 milj. m3 ir izsniegti tieši vētras postītajās mežaudzēs. Jāņem vērā, ka lielākā daļa no ciršanai pieprasītās koksnes ir īpašnieku mežos — 5.13 milj. m3, kaut arī pēc mežu platības valstij un īpašniekiem piederošie meži ir gandrīz vai līdzsvarā. Ciršanai izsniegtās koksnes daudzums gan vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz arī tiek izcirsts, jo līdzšinējo gadu pieredze rāda, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto.

Ciršanas apliecinājumos uzrādītās koksnes apjoms pērn samazinājies par vairāk nekā 30% jeb teju par 4miljoniem m3; meža nozares uzņēmēji iesaka nesteigties ar secinājumiem.

Valsts meža dienesta dati liecina, ka 2024. gadā ciršanai izsniegtais koksnes apjoms bijis 15,35 milj. m3, savukārt 2023. gadā – 19,24 milj. m3. Faktiski pēc ciršanas apliecinājumos uzrādītās koksnes apjoma pērn notikusi atgriešanās 2020. gadā. Valsts mežos 2024. gadā kopumā ciršanai izsniegti 7 milj. m3 koksnes, kas ir par 1,29 milj. m3 mazāk nekā aizpērn. Savukārt privātīpašnieku mežos pērn izsniegti 8,35 milj. m3 koksnes, kas salīdzinājumā ar 2023. gadu ir par 2,6 milj. m3 mazāk. Jāatgādina, ka izsniegtie apliecinājumi koku ciršanai kopš 2011. gada ir derīgi trīs gadus (ja cērt kokus sanitārajā cirtē, ciršanas apliecinājums ir derīgs divus kalendāra gadus, savukārt, cērtot kokus pārējās cirtēs, – trīs kalendāra gadus no tā izsniegšanas gada). Meža īpašnieks ciršanu var neveikt vispār, kaut arī apliecinājums ir saņemts, un tajā minētais koksnes daudzums vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz tiek izcirsts. Līdzšinējo gadu pieredze liecina, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto. Lai arī Latvijā valsts un privātīpašnieku meži platības ziņā ir apmēram vienādi, tomēr valsts mežos ciršanai paredzētās koksnes apjoms ir mazāks nekā privātajos mežos.

Janvāra vētras postījumu dēļ 2005. gada pirmajos piecos mēnešos ciršanai tika izsniegti 10.58 miljoni m3, kas ir tikai par 1.66 milj. m3 jeb 18.6 % vairāk nekā analogā laikā pērn. Šis pieaugums ir noticis gan uz valsts mežu, kur plānots cirst par 0.84 milj. m3 vairāk , gan uz privātmežu īpašnieku rēķina, kur ir plānots cirst par 0.82 milj. m3 vairāk nekā analogā periodā pērn, liecina Valsts meža dienesta informācija. Šis pieaugums tiek saistīts ar vētras nodarītā kaitējuma likvidāciju. Faktiski šogad salīdzinājumā ar 2004. un 2003. gadu ir būtiski krities ciršanai izsniegto augošu koku apjoms, jo šogad gandrīz vai puse no ciršanai izsniegtā — 5.23 milj. m3 ir izsniegti tieši vētras postītajās mežaudzēs. Jāņem vērā, ka lielākā daļa no ciršanai pieprasītās koksnes ir īpašnieku mežos — 5.96 milj. m3, kaut arī pēc mežu platības valstij un īpašniekiem piederošie meži ir gandrīz vai līdzsvarā. Ciršanai izsniegtās koksnes daudzums gan vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz arī tiek izcirsts, jo līdzšinējo gadu pieredze rāda, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto.

Ciršanas apliecinājumos uzrādītās koksnes apjoms pērn palielinājies par vairāk nekā diviem miljonie m3, iemesls ir privātmežu īpašnieku aktivitāšu pieaugums, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pērn ciršanai izsniegtais koksnes apjoms bijis 14,23 milj. m3, kas ir par 2.11 milj. m3 lielāks, nekā 2016. gadā liecina Valsts meža dienesta dati. Valsts mežos 2016. gadā kopumā ciršanai izsniegti 6,01 milj. m3 koksnes, kas ir par 0,33 milj. m3 mazāk nekā aizpērn.

Savukārt privātīpašnieku mežos izsniegti tikai 8,22 milj. m3 koksnes kas salīdzinājumā ar 2016. gadu ir par 2.44 milj. m3 vairāk.

Jāatgādina, ka izsniegtie apliecinājumi koku ciršanai ir derīgi trīs gadus, taču to darbības laikā ik gadu mežu īpašniekiem būs jāiesniedz atskaite par paveikto. Meža īpašnieks ciršanu var neveikt vispār, kaut arī apliecinājums ir saņemts, un tajā minētais koks-nes daudzums vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz tiek izcirsts. Līdzšinējo gadu pieredze liecina, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto. Lai arī Latvijā valsts un privātīpašnieku meži platības ziņā ir apmēram vienādi, tomēr valsts mežos ciršanai paredzētās koksnes apjoms ir mazāks nekā privātajiem; pirms pāris gadiem bija redzama pretēja aina.

Mežsaimniecība Latvijā ir ilgtspējīga, jo vietās, kurās notikusi koksnes ieguve, pēc tam mērķtiecīgi tiek atjaunotas audzes, ikgadējas koksnes pieaugums pārsniedz cilvēku nocirstās un dabiski atmirušās koksnes apjomu.

Jāņem vērā, ka mežs ir salīdzinoši agresīva ekosistēma, jo vietās, kur cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ pārstāj apstrādāt zemi, tur nekavējoties ierodas koku pioniersugas. Tā ir aizaugušas bijušās lauksaimniecības zemes, grāvji, ceļmalas, kuras, regulāri izcērtot, tiek atbrīvotas no šādiem iebrucējiem.

Meži būs varenāki

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons uzskata, ka mežsaimniecība nevar būt neilgtspējīga, jo tad tā nav mežsaimniecība. „Jautājuma, vai naftas vai grants ieguves ir ilgtspējīgas, vienkārši nav, jo ir kaut kāds katls, kurš tiek tukšots,” skaidro J. Jansons. Viņš arī nezinot, kas īsti ir atmežošana, jo šeit grūti esot kaut ko atmežot. „Latvija ir mežu zeme, un, tiklīdz cilvēki no tās pazūd – to pamet, tā ekosistēma ieņem cilvēka vietu, kuru viņš līdz tam izmantoja pārtikas audzēšanai, dzīvošanai. Tās būtībā ir savulaik mežam atņemtās teritorijas,” tā situāciju skaidro J. Jansons.

Šā gada I ceturksnī ciršanai izsniegti 8.32 milj. m3 koksnes (5.49 milj. m3 valsts mežos un 2,83 milj. m3 pārējos mežos), liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija. Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms 2008. gada pirmojos trīs mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada analogu laiku ir palielinājies par 0,50 milj. m3.

Tas, pēc Valsts meža dienesta speciālistu domām norāda to, ka lielākais skaits apliecinājumu koku ciršanai ticis izņemts janvāra mēnesī, kad vēl bija cerība uz salu un tika plānota koksnes resursu ieguve, savukārt februārī un martā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koksnes ciršanas apjoms salīdzinoši ir neliels gan valsts, gan pārējos mežos. Ciršanas apliecinājumos tiek uzrādīts plānotais koku ciršanas daudzums, un tas vēl nenozīmē, ka tāds apjoms tiešām tiks izcirsts.

Ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem Latvijas Austrumu reģionā valsts mežu apsaimniekotājs koksni pārdod, balstoties uz augošu koku izsoles cenām, savukārt Rietumu reģionā augošu koku cirsmas pārdošanas cenu noteiks, vētras postīto cirsmu cenu attiecinot pret koeficientu 2, jo šobrīd augošu koku cirsmas praktiski netiek pārdotas. «Pēc janvāra vētras pārtraucām augošu skujkoku, bet pēc maija lokālajiem viesuļiem - arī lapu koku cirsmu izsoles, jo tika realizētas vēja izpostītās audzes,» secina valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības Mežs direktors Edvīns Zakovics. Viņš norāda, ka šobrīd valsts mežu apsaimniekotājs cirsmu izsoles nosaka ik mēnesi, ievērojot Latvijas tirgus pieprasījumu. Tā jūlijā kopumā paredzētas 14 cirsmu izsoles, taču tās joprojām ir galvenokārt dabas stihijas postītās mežu audzes, nevis augoši koki. Savukārt, jūlijā tiks nolemts, cik daudz cirsmu izsoļu, kādas un kur būs augustā utt. «Janvāra vētrā cieta skujkoku audzes Kurzemē, bet radās lapu koku deficīts un augošu koku izsolēs tika realizēti tikai lapu koki, pēc maija-jūnija «pūtiena», kurā pārsvarā cieta lapu koku, it īpaši bērza, audzes Austrumu reģionā, steidzīgi bija jāuzsāk svaigi vējlauztās koksnes pārdošana. Atšķirībā no janvāra vētras, kad vējlauztā koksne strauji nebojājās, jūnija negaisa seku likvidēšanai atvēlētais laiks ir ļoti īss. Šādos —gan maza pieprasījuma un zemas cenas, gan papildus vējlauztas koksnes nonākšanas tirgū rezultātā — nav jēgas rīkot augošu koku izsoles,» uzsver E. Zakovics.

Koksnes resursu pieejamību Latvijā šodien un perspektīvā ietekmēs ne tikai lēmumi, kuri tiek gatavoti un pieņemti Eiropas Savienības institūcijās, bet arī Latvijā.

Pēc Valsts meža dienesta datiem meža platības Latvijā pēdējo nepilnu 100 gadu laikā ir dubultojušās, jo 1923. gadā mežainums bija vien 23%, bet pašlaik – 52% no Latvijas platības. Meži Latvijā aizņem 3,08 milj. ha. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm un meža nozare ir viena no Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem. Pēdējos gados ir pieaudzis meža nozares eksporta ieņēmumu apjoms, bet ciršanas apjoms ir saglabājies tādos pašos apmēros.

Vienlaikus strauji pieaugošās inflācijas apstākļos un enerģētiskas krīzes apstākļos ir jautājumi ne tikai par pieejamajiem koksnes resursiem un to cenu korekcijām atbilstoši gala produktu realizācijas līmenim, bet arī par lēmumiem, kuri gan īstermiņā, gan nākotnē var ietekmēt koksnes resursu pieejamību Latvijā un līdz ar to arī ietekmēt kokrūpniecību, un ar šo sektoru saistīto nodarbinātību, samaksātos nodokļus. Vienlaikus ir zinātnieku pētījumu modelētas nākotnes situācijas, kas rāda iespējas Latvijā saglabāt esošo koksnes produktu ražošanas apjomus.

Šogad Zviedrija nemarķētā koksnes iepakojamā materiālā, kura izcelsmes valsts bija Portugāle, vairākos gadījumos ir konstatējusi priežu koksnes nematodi (Bursaphelenchus xylophilus).

Priežu koksnes nematode ir bīstams augu karantīnas organisms, kurš izraisa skujkoku, galvenokārt priežu (Pinus spp.), masveida kalšanu un bojā eju. Ārēji redzamās pazīmes ir skuju dzeltēšana. Pilnīga koka bojāeja, labvēlīgos apstākļos, novērojama pat divu nedēļu laikā no redzamo simptomu parādīšanās, Db.lv informē Agita Pence, Valsts augu aizsardzības dienesta Fitosanitārās uzraudzības daļas vadītāja.

Kaitēklis pirmo reizi Eiropā tika konstatēts 1999. gadā Portugālē. Kopš tā laika Portugālē tiek veikti ļoti stingri fitosanitārie pasākumi šī kaitēkļa apkarošanai un tālākas izplatības ierobežošanai, izzāģejot un sadedzinot invadētos kokus. Lai gan fitosanitārie pasākumi ir piemēroti visu šo laiku un šajā periodā ir izzāģēti vairāki desmiti tūkstoši hektāri meža, 2008.gadā priežu koksnes nematode ir konstatēta jau visā Portugāles teritorijā.

2005. gadā ciršanai tika izsniegti 14.14 miljoni m3, kas ir par 1.39 milj. m3 jeb 10.9 % vairāk nekā 2004. gadā. Šis pieaugums ir noticis galvenokārt tieši janvāra vētras dēļ, kurā cieta ap 7.44 milj. m3, liecina Valsts meža dienesta informācija. Pērn salīdzinājumā ar 2004. gadu valsts mežos fiksēts ciršanai izsniegtās koksnes apjomu pieaugums — par 1.5 milj. m3 jeb 34.7 %, savukārt privātīpašnieku mežos kritums par 0.11 milj. m3 jeb 1.4 %. Lai arī Latvijā valsts un īpašnieku meži pēc platības ir apmēram vienādi, tomēr valsts mežos ciršanai izsniegtās koksnes apjoms ir mazāks nekā privātajiem. Tiesa, ciršanai izsniegtās koksnes daudzums vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz arī tiek izcirsts, jo līdzšinējo gadu pieredze rāda, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto.

Pērnā gada janvāra vētras postījumu un to radīto seku dēļ 2006. gada pirmajā ceturksnī ciršanai tika izsniegti 7.47 miljoni m3, kas ir tikai par 1.35 milj. m3 jeb 15.4 % mazāk nekā analogā laikā pērn. Šis kritums ir noticis galvenokārt tieši uz privātmežu īpašnieku rēķina, kur ir plānots cirst par 1.63 milj. m3 jeb 32 % mazāk nekā analogā periodā pērn, liecina Valsts meža dienesta informācija. Turklāt šā gada I ceturksnī ciršanai izsniegtais koksnes daudzums valsts mežos ir lielāks nekā pērn par 0.28 milj. m3. Šajā gadā I ceturksnī kopējais izsniegtais ciršanas apliecinājumu skaits 36 242, kas ir vairāk nekā divas reizes mazāks nekā iepriekšējā gadā, kad tādā pašā laika posmā pavisam tika izsniegti 76 514 ciršanas apliecinājumi, liecina Valsts meža dienesta informācija. Šis kritums tiek saistīts ar vētras sekām. Proti, privātmežu īpašniekus pēc apaļkoksnes sortimentu cenu krituma esot samērā grūti iekustināt un izņemt ciršanas biļeti, turklāt vairāku apaļķoku iepircēju reklamēto cenu straujā lēkāšana esot «atsitusi apetīti» nevienam vien īpašniekam cirst mežu. Pirmo reizi pēdējo gadu laikā ciršanai uzrādītais plānotais apjoms privātīpašnieku mežos ir gandrīz vai par 0.5 milj. m3 mazāks nekā valsts mežos, kaut arī pēc mežu platības valstij un īpašniekiem piederošie meži ir gandrīz vai līdzsvarā. Valsts meža dienesta dati rāda, ka no pērnā gada pirmajā ceturksnī ciršanas apliecinājumos uzrādītā kopējā plānotā cērtamās koksnes apjoma 8,82 milj. m3, teju vai puse — 4,08 milj. m3 koksnes tika plānots cirst vētras nopostītajās mežaudzēs. Līdz ar to var arī secināt, ka 2006. gada I ceturksnī ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms platībās, kas nav vētras skartas, ir 7.47 milj. m3, tas ir par gandrīz 3 milj. m3 lielāks nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā, kad vētras neskartajās platībās tika plānots cirst 4,22 milj. m3.

Egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu ierobežošanai egļu mežaudzēs no 1.aprīļa izsludinās ārkārtējo situāciju 230 pagastos, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Valdība otrdien apstiprināja ZM rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 32 novadu 230 pagastos, nosakot saimnieciskās darbības ierobežojumus un aizsardzības pasākumus mizgrauža aktivitātes samazināšanai.

Ministrijā skaidro, ka šajā laika posmā noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi vērtīgajās egļu mežaudzēs un to aizsardzības zonās, kas identificēti sadarbībā ar Valsts meža dienesta (VMD) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" ekspertiem un citiem iesaistītajiem.

Ārkārtējās situācijas teritorijā ir noteikta A aizsardzības zona, kurā ietilpst vērtīgā egļu mežaudze, B aizsardzības zona, kurā ietilpst skujkoku mežaudzes 100 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes ārējās robežas, un C aizsardzības zona, kurā ietilpst egļu mežaudzes 101-500 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes.

Vētrā cietušo koksni pilnībā Kurzemē, visticamāk, neizcirtīs un neizvedīs no mežiem līdz šā gada 1. jūnijam. Tā secina gan Valsts meža dienesta amatpersonas, gan arī privātmežu īpašnieki. Lai arī ciršanai izsniegti teju vai 60 % no visiem vētrā lauztajiem/gāztajiem kokiem un procentuālā izteiksmē vismazākais vētrā cietušas koksnes izsniegšanas apjoms ciršanai, tikai nepilni 20 % ir Preiļu rajonā, taču viskritiskākā situācija veidojas tieši Kurzemē, kas vētrā cieta visvairāk, liecina Valsts meža dienesta apkoptā informācija. Joprojām milzīgs vētrā cietušās koksnes apjoms nav pat izsniegts ciršanai Kuldīgas rajonā — 878 000 m3 apjomā un nedaudz mazāk — 607 000 m3 — Tukuma rajonā. Toties ciršanai ir izsniegts teju vai viss vētrā cietušas koksnes apjoms Ogres, Aizkraukles, Valkas, Jēkabpils, Balvu, Gulbenes rajonā, kur šie postījumi ir samērā nelieli. Tāpat pēc optimistiskajām prognozēm vētras seku sakopšana sekmīgi norit Jelgavas, Bauskas, Madonas, Rīgas, Limbažu, Alūksnes, Ludzas rajonā. Jāņem vērā, ka vēras postījumi dažādos rajonos ir atšķirīgi.

Ministru kabinets saskaņā ar Meža likumu apstiprināja kopējo maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu – 20 490 417 kubikmetrus likvīdās koksnes (saimnieciski izmantojamā koksnes daļa) 80 595,0 hektāru platībā – valsts mežos galvenajā cirtē (izņemot ošu mežaudzes galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma) 2006.–2010.gadam,norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā. Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 7 055 413 kubikmetrus likvīdās koksnes 27 412,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 907 144 m3 likvīdās koksnes 10 546,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 10 074 m3 likvīdās koksnes 45,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 81 927 m3 likvīdās koksnes 326,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 716 508 m3 likvīdās koksnes 32 265,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 2 024 485 m3 likvīdās koksnes 7 183,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 694 866 m3 likvīdās koksnes 2 816,5 ha platībā. Sadalījumā pa apsaimniekotājiem apstiprināt šādu maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu valsts mežos galvenajā cirtē 2006.–2010.gadam: valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” valdījumā esošajos mežos – 19 671 568 kubikmetrus likvīdās koksnes 77 469,5 ha platībā. Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 6 730 190 m3 likvīdās koksnes 26 182,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 760 510 m3 likvīdās koksnes 10 020,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 8 975 m3 likvīdās koksnes 39,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 78 845 m3 likvīdās koksnes 314,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 432 073 m3 likvīdās koksnes 31 139,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 1 985 280 m3 likvīdās koksnes 7 040,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 675 695 m3 likvīdās koksnes 2 734,5 ha platībā, norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā

Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka 2005. gada astoņos mēnešos meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir izsniegti 105 560 koku ciršanas apliecinājumi (33 189 – valsts mežos, 72 371 – pārējos mežos). Kopumā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 12,01 milj. kubikmetri koksnes (5,28 milj. kubikmetri valsts mežos 6,73 milj. kubikmetri pārējos mežos*). Plānotais ciršanas apjoms kopumā šajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu periodu, ir palielinājies par 1,48 milj. kubikmetriem. Valsts mežos no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. augustam plānots cirst par 1,27 milj. kubikmetriem vairāk kā 2004. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi palielinājušies par 0,21 milj. kubikmetriem,, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Lai gan kopējais plānotais cērtamās koksnes apjoms ir pieaudzis līdz 12,01 milj. kubikmetriem, no tiem 5,85 milj. kubikmetrus koksnes paredzēts iegūt mežaudzēs, kurās bijuši vētras postījumi. Pagājušā gada janvārī - augustā, kad nebija vētras postījumu, tika izsniegti ciršanas apliecinājumi 10,53 milj. m3 koksnes nociršanai, tad šogad, atņemot to koksnes apjomu, kuru paredzēts nocirst vējgāžu skartajās platībās, plānotais cērtamais koksnes apjoms vētras neskartajās platībās ir 6,16 milj. m3. Šie skaitļi joprojām ir apliecinājums tam, ka liels koksnes apjoms plānotai ciršanai atrodas janvāra vētras skartajās platībās, lai gan pēdējā mēneša laikā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais cērtamās koksnes apjoms vētras postījumu vietās ir tikai par 160 tūkst. kubikmetriem, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Valsts meža dienests ir apkopojis informāciju par vējgāzto un vējlauzto koku ciršanai izsniegtajos apliecinājumos uzrādītajiem apjomiem. Laika periodā no 10.01. līdz 18.03. vētras bojāto koku ciršanai izsniegtajos koku ciršanas apliecinājumos uzrādīti 3,80 miljoni m3 koksnes. Lielāku vējgāzto un vējlauzto koku apjomu paredzēts izcirst pārējos (privātajos, pašvaldību, baznīcu u.c.) mežos, kur izņemtajos ciršanas apliecinājumos uzrādīti 2,52 miljoni m3 koksnes (66% no kopējā apjoma), ciršanai valsts mežos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādīti 1,28 miljoni m3 koksnes. Kā liecina izsniegtie ciršanas apliecinājumi, likvidējot vēja postījumu sekas pilnībā paredzēts nocirst audzes 11,73 tūkst. ha platībā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Aktuālo informāciju par vējgāzto un vējlauzto koku ciršanai izsniegtajiem ciršanas apliecinājumiem Valsts meža dienests apkopo katru nedēļu

Vairāku ES politiku notēmēšana vienā virzienā un saprātīga pieeja zemes izmantošanai mežsaimniecībā ļautu Latvijai ieņemt vēl nozīmīgāku vietu produktu, kurus ražo no atjaunojamajiem resursiem, pasaules tirgū, vienlaikus gūstot ekonomiskos labumus, saglabājot nodarbinātību un nozares maksājumu apmērus valsts makā, nenodarot kaitējumu dabas daudzveidībai un veicinot klimata neitralitātes mērķu izpildi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Meža nozare pēc pieciem gadiem — iespējas, izaicinājumi, resursu pieejamība, konkurētspēja. Meža nozare ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem eksporta ienākumu ģeneratoriem, nozīmīga darba devēja, jo īpaši lauku reģionos, un nodokļu maksātāja valsts budžetā, kā arī vienlaikus nozīmīga pakalpojumu pircēja no citiem sektoriem, tāpēc tās nākotnei ir būtiska ietekme ne tikai uz kādu atsevišķu apdzīvotu vietu, bet gan visu Latviju kopumā.

Izaicinājumu kokteilis

«Ciršanai izsniegtās koksnes apjoma lielais kāpums ir saistīts ar vētrā lauzto/gāzto mežaudžu izstrādi,» uzsver Latvijas Mežsaimnieku asociācijas valdes loceklis Andis Saulītis. Viņš atzīst, ka vētra ir būtiski koriģējusi daudzu mežsaimnieku plānus, it īpaši Kurzemē un Zemgalē. Turklāt meža īpašnieki izmanto situāciju, kad, ejot pēc ciršanas apliecinājuma vētras postījumu sakopšanai, vienlaikus vēlākam laikam izņem arī augošu koku ciršanas atļaujas, — tā A. Saulītis izskaidro situāciju, ka vairāk nekā 50 % no ciršanai izsniegtajiem tomēr ir augoši koki. Kā vēl vienu iemeslu tam asociācijas valdes loceklis min to, ka tūlīt pēc vētras mežu īpašnieki metoties glābt vētras izpostītās — pārsvarā skujkoku audzes, kā rezultātā pieaudzis lapkoku sortimentu deficīts, kas atkal stimulējis tieši augošu lapkoku ciršanas apliecinājumu izņemšanu un arī reālu nociršanu. A. Saulītis arī uzsver, ka ciršanai izsniegtās koksnes daudzums gan vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz arī tiek izcirsts, jo līdzšinējo gadu pieredze rāda, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto. Latvijas Mežsaimnieku asociācijas valdes loceklis Andis Saulītis uzsver, ka ciršanai izsniegtās koksnes apjomi Latvijā būtu pavisam citādāki, ja nebūtu jālikvidē vētras postījumi.

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Latvijas valsts var spēlēt būtisku lomu meža nozares un jo īpaši tās pārstrādes segmenta – kokapstrādes – attīstībā, to īstenojot ar saprātīgu rīcību un tai atbilstošiem lēmumiem, jo īpaši tik būtiskā jautājumā kā koksnes resursu pieejamība ilgtermiņā un adekvāta rīcība tirgus nepilnību novēršanā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Koksnes resursu pieejamība Latvijā kā nozares attīstības stabilizators. Latvijā koksnes resursi bija, ir un būs svarīgākais jautājums, kā īstenot saprātīgu, ekonomiski pamatotu, videi draudzīgu to ieguvi, ko ietekmē ne tikai ES Zaļais kurss, bioloģiskas daudzveidības un klimata mērķi, bet arī pašu mājās pieņemtie lēmumi, attieksme un rīcība.

Pašreizējais izaicinājums — cena

“Pašlaik būtiskākā problēma ir nevis pieejamos kubikmetros, bet gan to cenā. Lai arī pēdējā gada laikā apaļkoku cena ir kritusies no ekstrēmi augsta līmeņa uz vienkārši augstu, no privātā meža īpašnieka skatupunkta svarīgākais šajā faktā ir cena ir kritusies, un, cerot, ka tā atgriezīsies kosmosā, tie nogaida ar mežizstrādi. Savukārt AS Latvijas Valsts meži (LVM) gadījums ir īpašs, jo cenu indekss, kas bija izstrādāts pirms kara un centrālo banku bezprecedenta refinansēšanas likmju kāpuma, vienkārši nespēj absorbēt straujās tirgus svārstības. Tādēļ šobrīd ir situācija, ka LVM zāģbaļķu cenu reizinot ar divi (nepieciešamais m3 apjoms, lai saražotu vienu m3 zāģmateriālu), iegūst pašreizējo viena m3 dēļu cenu tirgū, lai gan normāli baļķa izmaksām dēlī vajadzētu būt ~60%,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka skujkoku zāģmateriālu ražotāji pašlaik ekonomiski nevar samaksāt šādu apaļkoksnes cenu.

2017. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 80,5 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinot ar 2016. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 17,8 %, bet piecu gadu laikā - par 18,7 %. AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja vietējo energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība no importējamiem energoresursiem – no 55,9 % 2013. gadā līdz 47,2 % 2016. gadā. Lai arī Latvijā kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) ir biežāk izmantotais AER, kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 4,4 procentpunktiem, 2017. gadā sasniedzot 74,0 %. Ar katru gadu turpina pieaugt biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš – piecu gadu laikā tas pieauga par 44,7 %, 2017. gadā sasniedzot 3,9 PJ.

Eiropas apkures sezonas priekšvakarā, septembrī, enerģētiskā koksne un īpaši malka Eiropā kļūst arvien pieprasītāka. Senākais kurināmais šobrīd ir pats aktuālākais, jo paniku Eiropā rada ne tikai enerģētiskās koksnes iztrūkuma draudi, kas veidojas, atsevišķām valstīm aizliedzot koksnes eksportu, bet to kāpina arī bažas par “Nord Stream” gāzes cauruļvada bojājumiem.

Tikmēr skujkoku zāģbaļķa cena saglabājas gandrīz nemainīga, neskatoties uz pieprasījuma kritumu. Piegāžu pārtraukšanas no Krievijas un Baltkrievijas dēļ zāģbaļķu iztrūkums Eiropā ir lielāks un notur cenu nemainīgu, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Šobrīd lielākais enerģētiskās koksnes pieprasījums ir Francijā, Vācijā un citur Rietumeiropā. Vācijā ievērojami audzis pieprasījums pēc skursteņslauķu pakalpojumiem, iedzīvotājiem veidojot rindas. Latvijā izstrādātāji koncentrējas uz enerģētiskās koksnes nodrošināšanu, vairāk novirzot resursus tieši koksnes izstrādei, kas piemērota enerģētiskās koksnes ražošanai, nevis kvalitatīvu zāģbaļķu izstrādei. Augot koksnes pieprasījumam un vērtībai, žāģētavas bažās par garnadžiem, kas koksni varētu mēģināt iegūt nelikumīgā ceļā, pastiprina drošību, izbūvējot vārtus un uzstādot kameras. Latvijas koksnes tirgus apstākļus turpina diktēt tehnikas un darbaspēka pieejamības trūkums, kas ietekmē izstrādes apjomus. Sagaidāms, ka oktobrī un novembrī situācija tirgū vēl krasi mainīsies, jo apkures sezona ir tikko, tikko sākusies.

Meža nozarei 2023.gads bijis gana dinamisks un brīžiem arī neprognozējams, aģentūrai LETA stāstīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš atzīmēja, ka, lai gan šogad saglabājās pietiekams mežizstrādes un transporta pakalpojumu jaudu piedāvājums, tirgū bija vērojama ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās nozīmīgākajos koksnes produkcijas noieta tirgos.

"Arī Latvijā samazinās apstrādes rūpniecības apjomi, tostarp lielākajās apakšnozarēs - kokrūpniecībā, būvmateriālu un metālizstrādājumu ražošanā. Vājais pieprasījums un mazāks jauno pasūtījumu apjoms veicina koksnes realizācijas cenu lejupslīdi," stāstīja Putniņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka LVM darbību šogad būtiski ietekmēja arī egļu astoņzobu mizgrauža izplatība un tās ierobežošanai izsludinātā ārkārtas situācija, kas gada trešajā ceturksnī sakrita ar spēcīgo vētru un tās radītajiem postījumiem, īpaši LVM Zemgales un Austrumvidzemes reģionos.