SIA "Rīgas meži" 2024.gadā sasniedza Rīgas domes noteiktos finanšu mērķus, nodrošinot uzņēmuma finanšu stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību - liecina 4.aprīlī uzņēmuma dalībnieku sapulcē apstiprinātais kapitālsabiedrības gada pārskats.

Dalībnieki atzinīgi novērtēja uzņēmuma darbības rādītājus, īpaši akcentējot, ka "Rīgas meži" pirmo reizi ir sagatavojis konsolidētu finanšu un nefinanšu pārskatu, sperot būtisku soli ilgtspējas virzienā un uzsākot ziņošanu atbilstoši Eiropas Savienības Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (CSRD) prasībām gadu pirms to oficiālās stāšanās spēkā.

"2024.gadā ir paveikts apjomīgs darbs un sasniegts būtisks progress gan "Rīgas mežu" finanšu stabilitātes nodrošināšanā un saimnieciskās darbības ilgtspējas uzlabošanā, gan pētniecības un inovāciju attīstībā, ietekmes pušu vadības, piegādes ķēdes pārvaldības procesu pilnveidē," uzsver uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra. "Lai arī pagājušajā gadā situācija tirgū un nozarē turpināja būt mainīga un līdz ar to arī ļoti izaicinoša. Tomēr, sekmīgi vadot procesus, efektivizējot saimnieciskās darbības izmaksas un ieviešot mūsdienu tehnoloģiju risinājumus, esam panākuši stabilus finanšu rādītājus."

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis (JV) uzdevis pilsētas izpilddirektoram Jānim Langem kopā ar pašvaldības uzņēmumu SIA "Rīgas meži" izvērtēt iespējas iegādāties daļu Latvijā esošo mežu, kurus plāno pārdot Zviedrijas lielākā mežu īpašnieku asociācija un mežrūpniecības grupa "Sodra", aģentūru LETA informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

"Situāciju, kurā pārdošanā izliktas lielas Latvijas meža platības, vērtēju stratēģiski gan valstiskā līmenī, gan ekonomiski. Esošajos ģeopolitiskajos apstākļos, raugoties valstiski, uzskatu, ka jāizmanto katra iespēja šos mežus saglabāt mūsu īpašumā - tas ir nacionālās drošības jautājums," izteicies Ķirsis.

Pašvaldība atzīmē, ka uzņēmumam "Rīgas meži", kas ir valstī ceturtais lielākais mežu apsaimniekotājs, šī būtu iespēja paplašināt savu darbību un izvirzīt jaunas ambīcijas.

Izsverot iespējas sagatavot konkurētspējīgu piedāvājumu un ņemot vērā nacionālās intereses, SIA "Rīgas meži" prioritāri izvērtēs darījumā pieejamās teritorijas tajās meža platībās, kas robežojas ar jau uzņēmumam piederošajiem mežiem.

Nesen vides organizācijas pauda satraukumu, ka Zemkopības ministrija esot sagatavojusi jaunus noteikumu grozījumus, kas it kā pastiprinātu Latvijas mežu ciršanu, radot draudus meža ekosistēmai un mežu apsaimniekošanas ilgtspējai kopumā.

Aicinātu uz jautājumu paskatīties citādi – jau tagad pārspīlētu prasību dēļ katru gadu lielos apjomos iet bojā, precīzāk formulējot – tiek sapūdēti kvalitatīvi, izmantojami koksnes resursi. Situācija būtu jāmaina un Zemkopības ministrijas regulējuma izmaiņu piedāvājums ir pareizs – solis īstajā virzienā.

Viedoklis, ko vides organizācijas aktīvi pauž sabiedrībai, ka meža teritorijas Latvijā samazinās, ka meži tiek nepareizi apsaimniekoti, tiek izcirsti, tiek iznīcināta bioloģiskā daudzveidība utt. ir tendenciozs un populistisks. Jo nenoliedzami jebkurš normāls cilvēks, tajā skaitā arī jebkurš meža nozarē strādājošais ir par dabas vērtību un mežu saglabāšanu. Bet lai to realizētu meži, tāpat kā jebkurš cits resurss ir pareizi, ilgtspējīgi jāapsaimnieko. Un Latvijas mežkopjiem ir gan zināšanas, gan praktiskā pieredze un meži tiek ilgtspējīgi apsaimniekoti. Ja vēl pirms Otrā pasaules kara 26% no Latvijas teritorijas bija meži, tad šis rādītājs ir pieaudzis līdz 53%.

Saskaņā ar AS "Latvijas valsts meži" (LVM) apstiprināto gada pārskatu, uzņēmums 2024.gadā strādājis ar 150,1 miljona eiro lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas, informē LVM.

Spītējot dažādiem ārējiem izaicinājumiem, LVM pērn spēja izpildīt saistības pret klientiem, vienlaikus piegādājot gan vēsturiski lielāko apaļkoksnes sortimentu apjomu - 7,44 milj. m3, gan pārdodot līdz šim lielāko šķeldas apjomu - 672,7 tūkstošu MWh apmērā.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe uzsver: "Lai gan pagājušajā gadā situācija starptautiskajos koksnes tirgos, kuros tiek realizēta Latvijā audzētas un pārstrādātas koksnes produkcija, bija sarežģīta, LVM ieņēmumi 2024.gadā sasniedza 598,8 miljonus eiro, no kuriem 563,9 miljonus eiro jeb 94% veido ieņēmumi no koksnes produktu - apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas - pārdošanas. AS "Latvijas valsts meži" 2024.gadu noslēdza ar 150,1 miljona eiro peļņu pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas."

Vairāku ES politiku notēmēšana vienā virzienā un saprātīga pieeja zemes izmantošanai mežsaimniecībā ļautu Latvijai ieņemt vēl nozīmīgāku vietu produktu, kurus ražo no atjaunojamajiem resursiem, pasaules tirgū, vienlaikus gūstot ekonomiskos labumus, saglabājot nodarbinātību un nozares maksājumu apmērus valsts makā, nenodarot kaitējumu dabas daudzveidībai un veicinot klimata neitralitātes mērķu izpildi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Meža nozare pēc pieciem gadiem — iespējas, izaicinājumi, resursu pieejamība, konkurētspēja. Meža nozare ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem eksporta ienākumu ģeneratoriem, nozīmīga darba devēja, jo īpaši lauku reģionos, un nodokļu maksātāja valsts budžetā, kā arī vienlaikus nozīmīga pakalpojumu pircēja no citiem sektoriem, tāpēc tās nākotnei ir būtiska ietekme ne tikai uz kādu atsevišķu apdzīvotu vietu, bet gan visu Latviju kopumā.

Izaicinājumu kokteilis

Kopumā Latvijas-Krievijas robežas žogs šobrīd izbūvēts par aptuveni 80% no kopējā robežas garuma jeb 222 kilometru garumā no 283 kilometriem, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Atlicis izbūvēt aptuveni 57 kilometrus žoga, no kuriem aptuveni pusi plānots pabeigt šogad, atlikušie 28 kilometri žoga sarežģītās, grūti piekļūstamās zonās tiks izbūvēti līdz nākamā gada oktobra beigām.

VNĪ 10.oktobrī pieņēma būvuzņēmuma SIA "Nordes būve" paveikto divos Latvijas-Krievijas robežas posmos ar kopējo garumu aptuveni 21 kilometrs Balvu novadā Šķilbēnu un Vecumu pagastā.

Tuvāko divu mēnešu laikā pakāpeniski notiks šogad plānoto darbu pieņemšana pārējos posmos pie Latvijas-Krievijas robežas.

Darbu veikšanai VNĪ noslēdzis 16 līgumus ar sešiem būvuzņēmējiem. Būvniecības darbus patlaban turpina veikt būvuzņēmēji SIA "Citrus Solutions", SIA "Hagberg Construction", "Nordes būve", pilnsabiedrība "P un P Būvniecības grupa", SIA "Baltic Construction Company (BCC)" un VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs".

Šonedēļ plašu rezonansi izraisījis Zviedrijas meža nozares koncerna “Södra” paziņojums par plāniem pārdot meža īpašumus, kas veido aptuveni 2% no Latvijas kopējās platības. Kā norāda dažādu nozaru eksperti, šis darījums ir ne tikai ekonomikas jautājums, bet arī stratēģiski nozīmīgs solis nacionālās drošības un patriotisma kontekstā.

Ievērojama daļa šo mežu atrodas netālu no valsts austrumu robežas, kas izceļ nepieciešamību saglabāt šīs platības Rietumu pievienotās vērtības ķēdē un, vēlams, vietējo īpašnieku rokās. Kā viens no esošās situācijas risinājumiem minēta iespēja valstij atpirkt zemi no Zviedrijas meža īpašnieku asociācijas, tomēr budžetā nav nepieciešamo līdzekļu. Kamēr par konkrēto darījumu un iespējamiem attīstības scenārijiem vēl notiek diskusijas, rodas plašāks jautājums – vai meža platību nosargāšana ir privāto īpašnieku vai valsts atbildība? Varbūt rūpes par šo jautājumu jāuzņemas abām pusēm, un attiecīgi – vai mežu īpašnieki un atbildīgās valsts institūcijas ir gatavas veikt ieguldījumus meža platību saglabāšanā ilgtermiņā. Pozitīvi, ka jau šobrīd ir dažādi risinājumi, kas ļauj saglabāt mežus un vienlaikus izmantot to potenciālu, taču nepieciešama izpratne un vēlme iedziļināties dažādos iespējamos risinājumos.

Pēc divu gadu rūpīgas izpētes, SIA "Rīgas meži", sadarbojoties ar starptautiskiem ekspertiem, uzsāk vērienīgu degradēto kūdras purvu izpēti un atjaunošanu.

Šis projekts, ko atbalsta Eiropas Investīciju Banka (EIB), orientēts uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu un inovatīvu CO₂ piesaistes mehānismu izstrādi. Vienlaikus, meklējot visefektīvāko un izmaksu ziņā optimālāko risinājumu, kas ne vien atjauno purvus, bet arī attīsta teritorijās ilgtspējīgus atjaunojamās enerģētikas projektus, kā iespēju izvērtējot saules enerģijas parku izveidi.

“Rīgas mežu” īpašumā ir vairāk nekā septiņi tūkstoši hektāru purvu, no kuriem gandrīz puse ir degradēti. Šīs teritorijas ik gadu rada vairāk nekā 80% no kopējā SIA “Rīgas meži” radītā 32 568 t CO2 ekvivalenta SEG emisiju apjoma , un to atjaunošana ir būtiska gan klimata neitralitātes nodrošināšanai, gan degradēto ekosistēmu atjaunošanai.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" vadībā šogad saskaņā ar plānoto uz Latvijas - Krievijas robežas pabeigta žoga izbūve prioritāros posmos, kā arī vairākās vietās purvainajos apvidos uzstādīti žoga peldošie balsti jeb pontoni 8 kilometru garumā.

Atlikušie 28 km žoga sarežģītās, grūti piekļūstamās zonās un pontoni 15 km garumā efektīvākai valsts līdzekļu izmantošanai tiks izbūvēti saskaņā ar valdībā apstiprināto termiņu līdz nākamā gada oktobra beigām, norāda VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Lai minimizētu riskus un panāktu iespējami ātrākus izbūves terminus, būvniecības darbi tika sadalīti 18 darbu daļās un tie notika paralēli kopš š.g. aprīļa. Darbu veikšanai VNĪ noslēdza 16 līgumus ar 6 būvuzņēmējiem - "Citrus Solutions", SIA "HAGBERG Construction", SIA Nordes būve, PS "P un P Būvniecības grupa", SIA "Baltic Construction Company" un VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs". Sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem VNĪ šogad septembrī pabeidza žogu 20 kilometru garumā, kas bija unikāls sadarbības modelis, kur VNĪ veica ģenerāluzņēmēja funkcijas, organizēja visu materiālu un resursu sagādi un vadīja būvdarbu procesu.

Aizdomās, vai potenciālā investora vajadzību apmierināšanai bez konkursa ar administratīvu lēmumu tiks pārdalīti resursi no jau esošajiem Latvijas ražotajiem, kokrūpnieki atklātā vēstulē vērsušies pie Ministru prezidentes Evikas Siliņas, ekonomikas ministra Viktora Valaiņa un zemkopības ministra Armanda Krauzes.

"Mēs pilnībā atbalstām, ka ir jārada labvēlīga investīciju vide ražotājiem Latvijā un ar jaunām investīcijām jāveicina to baļķu pārstrāde, ko līdz šim neapstrādātā veidā eksportējam. Tajā pašā laikā nevaram atbalstīt pieeju: “visi Latvijas ražotāji ir vienlīdzīgi, bet daži potenciālie investori ir vienlīdzīgāki”. Tādēļ mūs pārsteidza, ļoti iespējams – sagrozīta un nepareiza – informācija, ka ar valdības atbalstu tiek gatavots lēmums, kas pēc būtības potenciālajam investoram ar administratīvām metodēm pārdalīs no esošajiem ražotājiem a/s “Latvijas valsts meži” apaļkoku piegādes," vēstulē pauž Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts.

Šonedēļ medijos plaši izskanējis Zviedrijas lielākās meža īpašnieku asociācijas "Sodra" plānotais darījums, pārdodot Latvijas mežus un zemes aptuveni 135 000 hektāru platībā. Lai gan darījuma vērtība kopš iepriekšējā piedāvājuma 2018. gadā ir pieaugusi par apmēram 35%, Latvijas valstij ir jāizmanto šī iespēja.

Valstij iegādājoties zviedriem piederošās zemes platības, tiktu izveidots bizness bez zaudējumiem, kas attīstītu ekonomiku, kreditēšanu un uzlabotu nacionālo drošību.

Ekspertu viedokļi par Sodra grupas Latvijā esošo meža īpašumu iegādi atšķiras

Ekonomikas ekspertu viedokļi par "Sodra" grupas Latvijā esošo meža īpašumu iespējamo iegādi...

2018. gadā “Sodra” veiktā darījuma summa bija 324 miljoni eiro, taču šobrīd konkrēto mežu un zemes platību vērtība pārsniedz pus miljardu eiro.

Pirms septiņiem gadiem valdība nevienojās par līdzekļu ieguldīšanu šajā darījumā, lai zemes nonāktu Latvijas īpašumā. Tā rezultātā platības iegādās Zviedrijas īpašniekiem piederoša kompānija. Protams, darījuma summa šobrīd ir krietni lielāka, bet šī atkal ir iespēja un, es teiktu, arī absolūta nepieciešamība Latvijas valstij iegādāties šīs zemes platības. Vien septiņu gadu laikā zemes vērtība ir augusi par aptuveni 35%.

Zviedrijas uzņēmuma tirgoto zemju platība ir apmēram 135 000 hektāru – vairāk nekā 100 000 hektāru ir meži un aptuveni 16 000 hektāru ir lauksaimniecības zemes. Zemju iegāde ir valsts vērtību un kopējās valsts attīstības jautājums.

Stāsts nav tikai par nacionālo drošību – tas, protams, ir ārkārtīgi svarīgi, jo daļa zemju ir pie Krievijas un Baltkrievijas robežas. Runa ir arī par lauksaimniecības zemēm. Daudz runāts par mazo un vidējo saimniecību pazušanu no lauku teritorijām, un šī ir iespēja, kā lauksaimniekus atgriezt šajās vietās atgriezt. Valstij šīs iegādātās zemes būtu iespējams tālāk pārdot mazajām un vidējām saimniecībām, tādā veidā ne tikai palīdzot lauksaimniekiem, bet arī sildot ekonomiku un attīstot kreditēšanu. Tas ir bizness bez zaudējumiem, un noteikti daudz izdevīgāks par “AirBaltic” finsēšanu un “Rail Baltica” neveiksmīgo projektu!.

Šajā darījumā jāiesaistās ne tikai valstij, sadarbojoties ar finanšu institūcijām un veicinot valsts izaugsmi, bet arī vides aizsardzības organizācijām. Nereti ir dzirdēti pārmetumi par to, ka Latvijas meži tiek izcirsti, nevis aizsargāti, tādēļ vides organizāciju iesaiste darījuma finansēšanā būtu veids, kā veidot dabas rezervātus un aizsargāt Latvijas dabu, dzīvniekus un putnus.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” publicētajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 26 uzņēmumi no Lietuvas, 16 no Igaunijas un tikai astoņi no Latvijas.

Lai arī mūsu valsts uzņēmumu pārstāvniecība reitingā ir pieticīga, pelnošākā kompānija no visām reitingā iekļautajām ir tieši no Latvijas – “Latvenergo”. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvijas uzņēmumu skaits reitingā pieaudzis no sešiem līdz astoņiem. Kopumā Latvijas uzņēmumi nodrošina 11,46% no reitingā iekļauto uzņēmumu kopējā apgrozījuma un 25,2% no peļņas.

Baltijas Top50 uzņēmumu kopējais apgrozījums 2023. gadā sasniedza teju 69,7 miljardus eiro, bet peļņa – 2,8 miljardus eiro. Pirmās piecas vietas šī gada reitingā ieņem Lietuvas uzņēmumi, pirmajā desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas un viens Latvijas uzņēmums.

Par Top50 reitinga līderi kļuva mazumtirdzniecības un aptieku tīklu pārvaldītājs “Vilniaus prekyba”, kura apgrozījums pieaudzis līdz teju 7,7 miljardiem eiro, bet peļņa – par 38%, sasniedzot teju 287 miljonus eiro. Otrajā vietā ierindojas enerģētikas uzņēmums “Orlen Lietuva”, kura peļņa pērn pieauga par iespaidīgiem 260%, sasniedzot 294 miljonus eiro. Trešajā vietā ir mazumtirdzniecības tīkla uzņēmumu grupa “Maxima grupė”, kuras apgrozījums pieaudzis līdz 5,8 miljardiem eiro, bet peļņa par 76,9%, sasniedzot 184 miljonus eiro. Ceturtie topā ir Lietuvas enerģētikas uzņēmumu grupas mātes uzņēmumam “Ignitis grupė", bet piektie - Lietuvas tirdzniecības uzņēmums “Maxima LT”.

Satiksmes ministrija (SM) un aviokompānijas "airBaltic" padome ir vienojušās par esošās padomes pienākumu izbeigšanu ar 11.februāri, teikts SM pirmdienas vakarā izplatītajā paziņojumā.

Uzņēmuma padomē ir Klāvs Vasks, Andris Liepiņš, Kaspars Ozoliņš un Larss Tūsens, un darbu padomē pametīs pirmie trīs no viņiem. Padomes darbu bija plānots vērtēt otrdien, 21.janvārī, sasauktajā "airBaltic" akcionāru sapulcē, taču tās priekšvakarā SM izplatīja paziņojumu par attiecību izbeigšanu.

Pušu vienošanās paredz, ka pašreizējā padome turpinās pildīt savus pienākumus līdz nākamajai akcionāru sapulcei 11.februārī, lai "nodrošinātu atbildīgu un organizētu uzņēmuma vadības pāreju". Februāra akcionāru sapulcē paredzēts ievēlēt padomi jaunā sastāvā.

Vienošanos par pilnvarojuma līguma izbeigšanu ir parakstījuši "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Vasks un padomes locekļi Ozoliņš un Liepiņš.

Ir nepieciešams veicināt izaudzētā pārstrādi Latvijā, lai palielinātu darba vietu skaitu, samaksātos nodokļus, kā arī gūtu lielākus ienākumus no šo produktu eksporta un, iespējams, lai attiecīgo sektoru lauksaimnieki varētu saņemt augstāku samaksu par izaudzēto.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zemkopības ministrs Armands Krauze. Viņš uzsver, ka Latvijas zeme ir vērtīgs aktīvs, kas izmantojams valsts drošībai un iedzīvotāju labklājībai.

Kā Latvijā izmantojam savu nozīmīgāko resursu – zemi?

Zeme bija, ir un būs nozīmīgs Latvijas valsts stūrakmens. Zeme ir tas aktīvs, kurā tiek izaudzēta cilvēkiem un dzīvniekiem nepieciešamā pārtika. Lauksaimniecība bija, ir un būs nozīmīgs darba devējs un nodokļu maksātājs. Otrs nozīmīgākais zemes izmantošanas veids ir mežsaimniecība, kurai pieskaitot kokrūpniecību un mēbeļu ražošanu iegūstam vēl vienu ļoti nozīmīgu Latvijas tautsaimniecības sektoru, kurš veido apmēram 9% no Latvijas IKP un aptuveni 17% no kopējā Latvijas preču eksporta. Šīs abas nozīmīgās zemes nozares summējot, iegūstam ļoti būtisku preču eksporta ienākumu radītāju, cilvēku nodarbinātāju (darba devēju), jo īpaši reģionos, svarīgu nodokļu maksātāju. Meži nav tikai izejmateriālu avots kokrūpniecībai, tie ir arī ekosistēmu pakalpojumu sniedzēji, CO2 piesaistītāji un skābekļa ražotāji, arī ogu un sēņu vietas. Ministrija nekad nav iestājusies tikai par mežizstrādi vien; galu galā arī mežsaimnieki mežu neuztver kā savdabīgu banku, no kuras tikai paņemt naudu (to, starp citu, viņiem bieži pārmet), bet viņi arī stāda jaunaudzes, kopj tās un, protams, kaut kad arī nocērt izaugušo. Mežam ir arī nemateriālā – kultūrvēsturiskā – vērtība.

Atjaunojamās enerģijas uzņēmums "Vindr" vēja parkos Latvijā plāno investēt līdz 600 miljoniem eiro, informē SIA "Vindr Latvia" pārstāvji.

"Vindr Latvia" ir noslēgusi apbūves tiesību līgumus ar AS "Latvijas valsts meži" (LVM) par to izsolē iegūtajām piecām jaunām vēja parku teritorijām Cēsu, Jēkabpils, Līvānu, Saldus un Valmieras novados. "Vindr" šobrīd strādā pie divu vēja parku izveides Augšdaugavas un Saldus novados.

Kopējā enerģijas ražošanas jauda visos "Vindr" vēja parkos Latvijā pārsniegs 600 megavatu (MW), bet investīciju apmērs visos projektos var sasniegt kopumā 600 miljonus eiro.

Pirms būvdarbu sākšanas tiks veikti vides ietekmes un tehniskie pētījumi, kā arī īstenots saskaņošanas process ar valsts un vietējo pašvaldību institūcijām. Tāpat "Vindr veidos dialogu ar vietējām kopienām, kuru tuvumā plānota vēja parku izbūve.

2023. gadā atbilstoši Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center datiem (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), Latvija pēc eglīšu un citu lapotu koku un koku zaru eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju bija 7. vietā pasaulē.

Arī šogad daudzi Latvijas iedzīvotāji gatavojas svinēt Ziemas saulgriežus un Ziemassvētkus pie izpušķotas eglītes. Šo tradīciju ilgstoši atbalsta AS Latvijas Valsts meži, kas katru gadu decembrī Latvijas iedzīvotājiem atļauj uzņēmuma apsaimniekotajos mežos - meža ceļu trasēs, grāvjos, stigās un zem elektrolīnijām - nocirst vienu eglīti savām vajadzībām.

Tomēr jāatzīmē, ka latviešu tradīcijās izpušķotai eglītei kā Ziemassvētku svinību sastāvdaļai nav ļoti sena vēsture. Savulaik vairāki uzņēmumi savas Ziemassvētku laika reklāmas kampaņas balstīja uz saukli, ka Rīga ir Ziemassvētku eglītes dzimtene. Tika atrastas senāko hroniku liecības par to, ka vēl 15. gadsimta laikā šad un tad Rīgas zemākās kārtas ļaudis esot decembrī dejojuši ap izpušķotu eglīti. Rīga tika pozicionēta kā Eiropas Ziemassvētku galvaspilsēta, kā vieta, kur pirmoreiz pasaules vēsturē bija pušķota un dedzināta Ziemassvētku egle. Tomēr šādas vai līdzīgas ziemas laika karnevālu izdarības ar un ap dažādiem kociņiem var atrast teju vai visu senāku Eiropas pilsētu hronikās. Ziemassvētku svinēšana, ienesot telpās izpušķotu egli, nav ļoti sena latviešu tradīcija.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

2024.gada jaunu automašīnu tirgus Latvijā piedzīvoja būtisku samazinājumu, reģistrējot 17 128 vienības, kas ir par 7,2% mazāk nekā 2023.gadā, informē Auto asociācija.

Salīdzinot ar 2007.gada rekordu (30 800 vienības), tirgus apjomi ir gandrīz uz pusi mazāki. Gada sākumā reģistrāciju skaits strauji kritās, bet no septembra situācija stabilizējās, decembrī noslēdzoties ar pozitīvu 13,3% pieaugumu.

"Pārdoto auto apjoms ir nestabils, 2024.gada sākumā saglabājās zems pieprasījums un tikai ar septembra mēnesi stabilizējās un iezīmējās neliels pieaugums salīdzinot ar 2023.gadu. Turpinoties augstām Euribor finansēšanas likmēm, vājai Eiropas ekonomikas attīstībai un nestabilitātei enerģētikas sektorā nav paredzams, ka auto tirgus pieredzēs kāpumu. Auto tirgus vēl joprojām ir 56% no 2007.gada vēsturē augstākā rezultāta, kam par pamatu ir gausais banku finansējuma apjoms tirgū, kas sastāda tikai 57% no visām reģistrācijām. Nemainoties finansējuma piedāvājumam un cenai auto tirgus nepiedzīvos būtisku kāpumu," norāda Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs.

Pieaugot klimata pārmaiņu izaicinājumiem un regulatīvajam spiedienam līdzsvarot ekonomisko attīstību ar vides aizsardzības mērķiem, Eiropas mežu īpašnieki arvien aktīvāk meklē jaunus apsaimniekošanas modeļus, kas ļautu saglabāt mežu ekosistēmas un vienlaikus nodrošināt stabilus ienākumus.

To apliecina arī Zviedrija – valstī, kur divas trešdaļas teritorijas klāj meži, jauna sadarbība starp digitālajām mežsaimniecības platformām ļaus līdz pat 300 000 privāto mežu īpašnieku iesaistīties oglekļa tirgū, paverot papildu ieņēmumu iespējas un stiprinot ilgtspējīgas apsaimniekošanas praksi.

“Mežiem ir būtiska loma Eiropas klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā, pateicoties to spējai piesaistīt un uzglabāt oglekli, taču ekonomiskais spiediens nereti mudina zemes īpašniekus izvelēties ātrāku un šķietami saprotamāku ienākumu veidu – kokrūpniecību. Tomēr Latvijas piemērs apliecina, ka, saskaroties ar jauniem nozares izaicinājumiem, kas apgrūtina paredzamu koksnes ieguvi mežos, piemēram, neierasti siltiem laikapstākļiem un nesakārtotu meža ceļu infrastruktūru, arvien lielāka nozīme ir spējai pielāgoties un apgūt jaunus apsaimniekošanas veidus, kas sabalansē ekonomiskos un vides ieguvumus,” norāda klimata tehnoloģiju uzņēmuma “Arbonics” mežsaimniecības eksperts Jānis Ruks.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo pārmaiņas, kas līdzinās agrīnajai 4G tehnoloģiju attīstībai telekomunikācijās – netverams potenciāls un būtiski ieguldījumi.

Līdzīgi kā telekomunikāciju sektorā, arī enerģētikā nepieciešama pāreja no konservatīviem modeļiem uz inovatīviem risinājumiem. Ja koncentrējamies tikai uz esošo valsts energoresursu patēriņu kā iespējamo mērauklu, nav pamata cerēt uz atjaunīgo energoresursu platformas izveidi, kas veicinātu augstākas pievienotās vērtības produktu attīstību un ieviešanu.

Valsts līmenī tas ietver risku uzņemšanos un ilgtermiņa vīzijas veidošanu, lai pārvarētu ierobežota tirgus un infrastruktūras izaicinājumus. Latvijas enerģētikas potenciāls ir ievērojami lielāks nekā tikai pašmāju patēriņš. Šeit runa ir par jaunu nozari, kuras izveidošanu un potenciālu nedrīkst laist garām, pretējā gadījumā būsim importētāji nevis ražotāji.

Mainīgā klimata ietekmē Latvijā ir palielinājies nokrišņu daudzums, kas nelabvēlīgi ietekmē mežizstrādes, kokmateriālu pievešanas un piegādes apstākļus. Tāpēc AS "Latvijas valsts meži" (LVM) turpina meklēt arvien jaunus veidus ceļa klajuma nestspējas stiprināšanai, kas mazinātu saimniecisko ietekmi uz meža vidi un nodrošinātu plānotās kokmateriālu piegādes.

Gada izskaņā LVM Dienvidkurzemes reģionā tika testēts jauns un pārvietojams ceļu klātņu veids - ceļa plāksnes, lai nodrošinātu kokmateriālu piegādes klientiem.

"Izmantojot plāksnes, spējām nodrošināt kokvedēju kustību vietā, kur meža tehnika vairs nevarēja pārvietoties. Turklāt, plāksnes pievest, uzstādīt un novākt bija iespējams pašu spēkiem, tādēļ darbus izdevās veikt operatīvi. Pirmajā testēšanā izmantojām ap 40 plāksnēm," stāsta LVM Dienvidkurzemes reģiona mežizstrādes vadītājs Mārtiņš Šīmanis.

Jaunās ceļa plāksnes palīdz aizsargāt augsni ar vāju nestspēju un saglabāt brauktuvi lietojamu, ļaujot pa to pārvietoties līdz pat 100 tonnu smagai tehnikai. Plāksnes tiek ražotas no 100% pārstrādāta un videi draudzīga materiāla, ko raksturo augsta izturība un elastība, kā arī izturība pret ekstremāliem laikapstākļiem.

Silto un lietaino laika apstākļu dēļ puse no mežā sagatavotajiem kokmateriāliem ir nepieejami, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Artūrs Bukonts.

Viņš atzīmēja, ka šī ziema kopumā nozarei ir vērtējama kā ne pārāk veiksmīga. Patlaban vietām ar smagsvara tehniku nav iespējams iebraukt mežā, lai līdz ceļam izvestu sagatavotos kokmateriālus, kā arī vietām nav iespējams izmantot ceļus, pie kuriem kokmateriāli atrodas, jo ir noteikti svara ierobežojumi.

"Ja pajautātu meža mašīnu operatoram, kā iet pa darbu, viņš teiktu - nu neko - peldam. Tā arī varētu situāciju raksturot," pauda LKF izpilddirektors, piebilstot, ka šā gada situācija ir salīdzināma ar 2020.gadu, kad sagatavotajiem kokmateriāliem piekļūšana bija apgrūtināta līdz martam.

Tomēr Bukonts minēja, ka puse no Latvijas mežiem ir AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pārvaldībā, kas gadu laikā ir veikusi pietiekami lielas investīcijas meža ceļu infrastruktūras uzlabošanai, līdz ar to šajos mežos situācija ir labāka. Tāpat LVM ir pietiekami lielas plānošanas iespējas, jo ja darbus nevar veikt vienā vietā, tos var veikt citos reģionos un vietās.

Jaunā AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kokmateriālu līguma rezultātā, ko 15.aprīlī uzdeva izveidot Zemkopības ministrija (ZM), esošajiem Latvijas investoriem varētu nebūt iespēja uz vienādu konkurenci, pauda Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss.

ZM uzdevusi LVM izveidot jaunu līguma veidu papīrmalkas kvalitātes koksnes un kurināmās koksnes ilgtermiņa iegādei ar mērķi piesaistīt Latvijā lielos investorus, kuri ražotu produktus ar pievienoto vērtību, un plānots, ka šī līguma pārdodamās koksnes apmērs nevarēs pārsniegt 1,5 miljonus kubikmetru gadā.

Klauss uzsvēra, ka kokrūpniekiem bažas rada potenciālā līgumu ietekme uz konkurētspēju esošajiem Latvijas investoriem, piebilstot, ka, pēc publiski pieejamiem datiem, LVM visā Latvijā šādi kokmateriāli pieejami aptuveni 2,6 miljonu kubikmetru apmērā, kurus ar vienādiem nosacījumiem tirgo potenciālajiem pircējiem, piemēram, starptautiskajam koksnes plātņu ražotājam "Kronospan", kā arī granulu un citiem ražotājiem.

Pasaules kriptoaktīvu nozares līderis un viens no populārākajiem zīmoliem pasaulē “Binance” ir pieņēmis lēmumu izņemt MICA licenci Latvijā, kas ļautu tam sniegt regulētus pakalpojumus Eiropas Savienības tirgū.

Pēc Dienas Bizness rīcībā esošās informācijas, “Binance” ir uzsācis licencēšanas procesu Latvijas Bankā, un tās jaunai vadībai būs jāpieņem lēmums, vai ļaut kripto nozares gigantam attīstīt savu darbību no Latvijas.

Līdz šim “Binance” savu darbību ES tirgos koordinēja no Lietuvas un, kā nesen lēsts Prudentia veidotajā Baltijas vērtīgāko uzņēmumu top 30 (https://top101.lv/baltic-top), ar “Binance” saistītais “Bifinity UAB” tikai pāris gadu laikā kļuva par 22. lielāko Baltijas uzņēmumu, pārsniedzot vienu miljardu eiro vērtību. “Bifinity UAB” vērtības ziņā apsteidzis tādus Baltijā labi zināmus uzņēmumus kā “Tallink Group”, SIA “Mikrotīkls”, “Rimi Group”.

Nākotnē vajadzētu palielināt ierobežojumus un prasības ārvalstu investīcijām Latvijas mežos, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), komentējot iespējas, lai šobrīd pārdošanā izliktie Zviedrijas mežrūpniecības grupai "Sodra" piederošie Latvijas meži paliktu valsts īpašumā.

Krauzes ieskatā pārdošanas procesā grozīt likumus ir nekorekti pret jebkuru personu. Tāpēc viņš akcentēja, ka šobrīd šādus grozījumus veikt nevar, bet nākotnē to noteikti būtu jādara.

"Ja kāds ir sācis kādu darbību, piemēram, būvēt savu privātmāju, un tikmēr ātri tiek izmainīta likumdošana, tas nav korekti, jo ir kaut kāda tiesiskā paļāvība, ja process ir sācies," uzsvēra ministrs.

Jau ziņots, ka "Sodra" plāno pārdot meža īpašumus un ar tiem saistīto uzņēmējdarbību Baltijas valstīs. Grupas paziņojumā teikts, ka "Sodra" meklē iespējamos interesentus, lai šogad varētu virzīties uz priekšu pārdošanas procesā.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss iepriekš norādījis, ka šobrīd tirgū ir izlikti apmēram 2% no Latvijas kopējās mežu platības. Iespējas no zviedriem atpirkt lielas Latvijas zemes platības rodoties apmēram reizi desmitgadē.