Zviedrijas meža īpašnieku asociācijas "Sodra" darījumam, ar kuru tā par 720 miljoniem eiro pārdos tai piederošos 153 000 hektāru zemes Baltijā ar "IKEA" saistītajai kompānijai "Ingka Investments", būs nepieciešams arī valdības lēmums, aģentūrai LETA sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Zemkopības ministrijā (ZM) aģentūrai LETA skaidroja, ka valdības lēmums būs nepieciešams, neatkarīgi no Konkurences padomes (KP) lēmuma.

Krauze atzina, ka viņam ir žēl, ka uzņēmums nav no Latvijas, tomēr kopumā darījums ir vērtējams pozitīvi, jo tas parāda, ka Latvija ir droša vide investīcijām un šādi starptautiski uzņēmumi iegādājas īpašumus Latvijā un investē.

Tāpat ministrs papildināja, ka tas ir ilgtspējīgs ieguldījums, jo meža nozare ir jāskata nākamo 100 gadu laikā, nevis, piemēram, piecu gadu laikā.

""IKEA" sadarbojas ar uzņēmumiem, kas ražo mēbeles visā pasaulē, tostarp Latvijā. Tādējādi vēl kādiem Latvijas uzņēmumiem perspektīvā varētu būt pieejami resursi. Tas ir svarīgi, ka kokam pievienotā vērtība tiek radīta Latvijā," pauda ministrs.

Zviedrijas meža īpašnieku asociācijas "Sodra" darījums, ar kuru tā par 720 miljoniem eiro pārdos tai piederošos 153 000 hektāru zemes Baltijā ar "IKEA" saistītajai kompānijai "Ingka Investments", ir labs signāls citiem potenciālajiem ārvalstu investoriem un arī Latvijai, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss.

Viņš piebilda, ka darījums ir pozitīvs signāls Latvijai, jo valsts pārāk daudz izceļ ģeopolitiskos riskus un "noraksta" Latvijas investīciju vidi. "Investori nebaidās no Latvijas. Ārvalstnieki turpina investēt un notiek milzīgi darījumi ar Latvijā esošiem aktīviem," uzsvēra Klauss.

Viņš arī sacīja, ka darījums kopumā ir vērtējams pozitīvi, jo "Ingka Investments" ir Latvijā zināms uzņēmums ar pieredzi, un tas ir "profesionālis savā jomā".

Vienlaikus Klauss atzīmēja, ka darījuma cena pamatā atbilst pieņēmumiem, kas izskanēja gada sākumā. "Tas liecina, ka bažas par to, ka Latvija varētu būt kļuvusi par toksisku investīcijām vai te būtu jārēķina milzīgas atlaides potenciāliem ģeopolitiskiem riskiem, līdz galam neatbilst patiesībai," viņš teica.

Investīciju un mežu apsaimniekošanas uzņēmums Ingka Investments ir vienojies ar Zviedrijas lielāko mežu īpašnieku asociāciju Sodra par 135 000 hektāru zemes iegādi Latvijā un 18 000 hektāru iegādi Igaunijā. Apmēram 89 % no šīs zemes ir meža teritorijas.

Darījuma noslēgšanai vēl ir nepieciešams saņemt attiecīgo uzraudzības iestāžu apstiprinājumu.

Ingka Investments ir IKEA lielākā veikalu operatora Ingka Group investīciju struktūrvienība, kas kopumā apsaimnieko vairāk nekā 331,5 tūkstošus hektārus mežu zemes.

Ingka Investments izpilddirektors Pīters Van der Pūls (Peter van der Poel): “Mūsu uzņēmuma unikālā struktūra ir ielikusi spēcīgus pamatus ilgtermiņa domāšanai – investējot, mēs domājam gadsimtu, nevis desmitgažu perspektīvā. Arī šīs investīcijas Baltijas valstu mežsaimniecībā ir tieši šāds ilgtermiņa ieguldīšanas piemērs. Vēlamies dot savu pienesumu reģiona ekonomikai un saglabāt veselīgus mežus nākamajiem 100 gadiem, vienlaikus veicinot IKEA biznesa pieejamību un ilgtspēju.”

Ja nu pazīstama telpa spētu sniegt vairāk – palīdzētu justies labāk, uzlabotu sadarbošanās iespējas un pielāgotos Tavām vajadzībām? Tieši ar šādu ieceri tika pārveidota biroja telpa Agroresursu un ekonomikas institūtā. Ar ekspertu palīdzību un svaigu skatījumu esošais telpas plānojums tika pārvērsts par elastīgu un funkcionālu darba vietu, kuru var izmantot pētnieki no visas Latvijas. Projekta eksperti dalās pieredzē par to, kā tas viss tika realizēts un kā pārdomāts telpu interjers spēj uzlabot darba plūsmu ikdienā.

Lai ikdienas darbā atbalstītu savus darbiniekus, jo īpaši tos, kuri darba vajadzībām brauc no citām Latvijas pilsētām vai strādā daļēji attālināti, institūtam radās nepieciešamība Rīgā izveidot tam īpašu telpu – daudzfunkcionālu biroju, kurā darbinieki spētu ērti strādāt.

“Šīs telpas galvenais mērķis bija parādīt, ka birojs var būt citāds – funkcionāls, taču patīkams un mājīgs. Neraugoties uz lielajiem izmēriem, augstajiem griestiem un ne visai ideālajiem renovācijas apstākļiem, interjera dizaineres uzdevums bija atrast līdzsvaru starp profesionālu atmosfēru un mājīgu vidi, kas vienlaikus veicina iztēli,” stāsta Agroresursu un ekonomikas institūta pārstāvis Renārs Zīle.

Vārds “Kaizen” ietver divas nozīmes – ”kai” (pārmaiņas) un “zen” (gudrība), kas tulkojumā nozīmē “pastāvīga attīstība”, un tieši šis princips nosaka Kaizen Gym apņemšanos nodrošināt izaugsmi un kvalitāti. Tas arī iedvesmoja interjera dizaineru komandu radīt daudzfunkcionālu sporta zāles telpu, kurā apvienotas darba, atpūtas un pārģērbšanās zonas. Eksperti pieņēma šo unikālo iespēju un dalās savās atziņās par to, kā radīt ko īpašu netradicionālā vidē.

Kaizen Gym ir kas vairāk kā tikai sporta zāle – tas ir sociāls uzņēmums, un komandas mērķis bija radīt ērtu, funkcionālu un modernu vidi, kas veicina gan produktivitāti, gan labsajūtu. Telpas izmanto 15 speciālisti gan darbam, gan atpūtai, kā arī lai pārģērbtos un uzglabātu savas mantas privātos skapīšos.

Tehniskās telpas pārveidošana par funkcionālu telpu

IKEA biznesa klientu apkalpošanas komanda saskārās ar neparastu uzdevumu – pārvērst 25 m² lielu telpu sporta zāles augšējā stāvā, kas bija daļēji atvērta un ar vāju apgaismojumu, par funkcionālu telpu. Neraugoties uz ierobežoto dienasgaismu un tādiem fiksētajiem elementiem kā boileriem un elektrības sadales kasti, mērķis bija radīt mājīgu un funkcionālu telpu, vienlaikus pievēršot uzmanību izmaksām.

Vispieprasītākie dzīvokļi Latvijas nekustamo īpašumu tirgū ir vienistabas un divistabu dzīvokļi. Iegādāto dzīvokļu vidējā platība ir 55-60 m², kas atspoguļo plašāku tendenci Eiropas Savienībā, kurā novērojama vēlme dzīvot kompaktākos mājokļos. Pieaugot pieprasījumam pēc pilnībā aprīkotiem, ērtiem un stilīgiem dzīvokļiem, var rasties izaicinājums iekārtot īres dzīvokli tā, lai tas atbilstu dažādu cilvēku vajadzībām. IKEA uzņēmumu interjera dizainere Ilga Liberte dalās risinājumos, kurus iespējams izmantot, lai pielāgotos īrnieku mainīgajām vajadzībām.

Izvēlies universālu krāsu paleti

Lai ļautu īrniekiem personalizēt telpu, vienlaikus saglabājot īpašuma vizuālo vienotību, uzņēmumu interjera dizainere iesaka izvēlēties neitrālu un pievilcīgu krāsu paleti. Sāc ar neitrālu bāzi – baltiem, pelēkiem vai siltiem smilškrāsas toņiem. Šie toņi nodrošina mierīgu, universālu fonu, kas papildina dažādus interjera stilus, ļaujot īrniekiem viegli pievienot personiskus akcentus, neizjaucot kopējo vizuālo harmoniju.

“Izvēlies mēbeles neitrālās krāsās, lai nodrošinātu to elastīgu pielietojumu un ilgtermiņa lietojamību. Balta, pelēka vai bēša krāsa rada atturīgu pamatu, kas piemērots dažādiem īrnieku stiliem. Piemēram, lieliska izvēle ir dīvāni pelēkos vai smilšu toņos. Tādas tekstila preces kā spilveni vai pledi gaiši zilā vai zaļā krāsā nodrošina atsvaidzinošu akcentu, vienlaikus saglabājot vizuālo līdzsvaru,” iesaka uzņēmumu interjera dizainere Liberte.

Ņemot vērā nekustamo īpašumu cenu pieaugumu un kvalitatīvu telpu trūkumu, uzņēmumi saskaras ar sarežģītu izvēli. Taču, attīstoties uzņēmējdarbībai, pareizi veidots interjera dizains pat ierobežotu telpu var pārvērst funkcionālā un iedvesmojošā vidē. IKEA Biznesa klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilze Vītiņa ieskicē, kā komerciālo telpu interjera dizains – no stilīgiem īres dzīvokļiem līdz daudzfunkcionāliem birojiem – palīdz risināt reālas tirgus problēmas. Kā arī atspēko maldīgo uzskatu, ka interjera dizaina risinājumi ir pārāk dārgi, jo īpaši maziem vai vidējiem uzņēmumiem.

Kā, tavuprāt, attīstās nekustamo īpašumu tirgus Latvijā?

Tirgū patiešām ir vērojamas zināmas izmaiņas un tendences. Piemēram, pieaug interese par īpašumiem tādās pilsētās kā Valmiera, Jelgava un Cēsis. Mājokļu cenas tur jau tuvojas galvaspilsētas cenām, taču kvalitatīvu nekustamo īpašumu piedāvājums joprojām ir ierobežots. Vienlaikus būvniecības izmaksas paaugstina dažādi ārējie faktori, tai skaitā ekonomiski un ar energoefektivitāti saistīti, kas nozīmē, ka jauni dzīvokļi kļūst dārgāki. Tāpat vērojamas būtiskas pārmaiņas attiecībā uz nekustamo īpašumu izmēru. Attīstītāji, vēloties apmierināt tirgus vajadzības, vairāk koncentrējas uz mazākiem dzīvokļiem gan pārdošanai, gan izīrēšanai. Turklāt pieaug pieprasījums pēc pilnībā aprīkotiem un mēbelētiem dzīvokļiem.

Pērnavā, Igaunijā, atvērts pirmais IKEA mazais veikals, kas atrodas tirdzniecības centrā Suve Keskus: 1500 m² plašajās telpās rodams īpaši atlasītu aptuveni 500 veidu preču klāsts tūlītējai iegādei, un pieejami arī plānošanas pakalpojumi, pasūtījumu saņemšanas vieta, kā arī zviedru uzkodu zona.

“Savas vīzijas – radīt labāku ikdienas dzīvi daudziem – vadīti, ieviešam šo jauno formātu Baltijas tirgū, lai labāk apmierinātu mūsu klientu vajadzības,” stāsta IKEA mazumtirdzniecības vadītāja Baltijas valstīs Inga Filipova. “Mazie IKEA veikali pircējiem nodrošina būtisku iepirkšanās pieredzi tuvāk dzīves, darba vai atpūtas vietai, padarot IKEA ierasto klāstu pieejamāku to teritoriju iedzīvotājiem, kur nav iespējams atvērt pilna izmēra veikalu."

Mazais jaunās koncepcijas veikals veidots kā vieta ieskatam IKEA klāstā – tas ietver ekspozīciju zāli ar iedvesmojošiem telpu iekārtojumiem, kas atspoguļo Pērnavas iedzīvotāju mājokļiem piemērotus risinājumus. Pircējiem pieejama arī tirdzniecības zāle ar aptuveni 500 veidu precēm, kuras iespējams iegādāties uzreiz.

Pēdējo sešu mēnešu laikā Latvijas meža zemju tirgū vēl izteiksmīgāk dominē vietējais kapitāls, kamēr ārvalstu investoru aktivitāte ir ievērojami sarukusi. Lai gan darījumu skaits 2025. gada 1. ceturksnī ir sarucis, salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, zemes cenas uz hektāru saglabājas salīdzinoši stabilas – arvien nelielu lejupslīdi, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio veidotais “Lauku īpašumu tirgus indekss”.

“Lauku īpašumu tirgus indekss”* – pirmais ceturksnis / 2025:

Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

Meža īpašumi:

Latvija kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem ilgtermiņa investīciju galamērķiem reģionā – nodibinājums Ingka Investments, kas ir Ingka Group (pasaulē lielākā IKEA mazumtirgotāja) investīciju struktūrvienība, ir vienojies ar Zviedrijas lielāko mežu īpašnieku asociāciju Södra par 135 000 hektāru meža zemes iegādi Latvijā un 18 000 hektāru iegādi Igaunijā, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

“Ingka Investments ir Nīderlandē bāzēts nodibinājums, kurš pārvalda fondus 27 miljardu eiro apmērā un savu investīciju stratēģiju plāno 50 un pat 100 gadu periodam. Šāda līmeņa investora lēmums par ieguldījumiem Latvijā ir augsts novērtējums mūsu valsts investīciju videi un vienlaikus pozitīvs signāls citiem investoriem, kuri izvērtē iespējas ieguldīt mūsu reģionā,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere.

LIAA sadarbību ar Ingka Investments uzsāka pirms diviem gadiem un šīs sadarbības rezultātā ir izdevies vienoties par pirmo lielo darījumu. Tomēr ņemot vērā, ka Ingka Investments portfelī nozīmīgu daļu ieņem arī zaļās enerģijas projekti, darbs turpinās arī šajā virzienā.

Lietuvas lauksaimnieki ceturtdien pie parlamenta ēkas plāno piketu, lai protestētu pret valdības ieplānoto nodokļu reformu.

Kā informēja Lietuvas Graudkopju asociācija, protesta akcija tiek organizēta saistībā ar to, ka parlaments plāno pieņemt likumus, ignorējot lauksaimnieku norādes.

"Brīdinājuma protests tiek organizēts pret plānotajiem likumu grozījumiem, kuros nav ņemti vērā lauksaimnieku komentāri un konkrētu saimniecību piemēri, kā tas ietekmēs vispārējos nodokļus, iedzīvotāju ienākuma nodokli, [Valsts sociālās apdrošināšanas fonda pārvaldnieka] "SoDra" un citus nodokļus. Mūsu centieni neatrod pienācīgu uzmanību sanāksmēs ar ministrijām un parlamenta frakcijām," sociālajā medijā "Facebook" paziņoja asociācija.

"Ir acīmredzams, ka šīs valdības lēmumi virzās pēc buldozera principa," tā piebilda.

Kooperatīvo sabiedrību nākotnes izaugsmes perspektīvas būs atkarīgas ne tikai no pašu saimnieku lēmumiem, bet arī no valsts īstenotās politikas, kuras izstrādnes pamats - vienots skatījums uz kooperācijas iespējām, ko pierāda attīstīto Eiropas valstu pieredze.

Tāds secinājums skanēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (apvieno 54 biedrus ar kopējo neto apgrozījumu vairāk nekā 0,5 miljardi eiro) ikgadējā forumā, diskutējot par nākotnes izaugsmes iespējām un šķēršļiem. Ārzemēs kooperatīviem pieder gan nozīmīgas pārstrādes jaudas, gan arī tirdzniecības tīkli un ķēdes, kā arī finanšu iestādes, taču Latvijā šajā jomā ir sperti tikai pirmie soļi, turklāt tie ne vienmēr ir bijuši pozitīvi. Pašlaik par nozīmīgāko tiek uzskatīti Latvijā lielākās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps publiskā obligāciju piedāvājumā piesaistītie 8 milj. eiro, kurus plānots izmantot Ziemeļeiropā lielākās zirņu proteīna izolāta ražotnes izveidei.

Dānijas ģimenes uzņēmums "Lars Larsen Group", kam pieder mājsaimniecības preču mazumtirgotājs "Jysk", paziņojis par plāniem tuvāko gadu laikā ieguldīt 500 miljonus dāņu kronu (67 miljoni eiro) Baltijas valstu mežos, ziņo Igaunijas laikraksts "Postimees".

Uzņēmums norādījis, ka pirmie ieguldījumi meža zemē plānoti 2025.gada rudenī, un paredzams, ka kopējais ieguldījumu apjoms sasniegs pusmiljardu kronu.

""Lars Larsen Group" ir nolēmis investēt mežsaimniecībā un jaunu mežu ierīkošanā Baltijas valstīs. Ieguldījumi tiks veikti sadarbībā ar [kompāniju] "Dalgas", kas jau daudzus gadus veiksmīgi darbojas Baltijas valstīs," teikts uzņēmuma paziņojumā.

Pēc tam, kad Zviedrijas lielākā mežu īpašnieku asociācija un mežrūpniecības grupa "Sodra" janvāri paziņoja par nodomu pārdot savus īpašumus Baltijas valstīs, tika izteikti pieņēmumi, ka tos iegādāsies "Jysk".

Tomēr "Lars Larsen Group" komunikāciju vadītājs Rasmuss Boserups atteicās sniegt sīkāku informāciju, norādot "Postimees", ka uzņēmums nevēlas komentēt savu plānoto iegādes portfeli.

Viļņā norisinājās “Baltic Brand Forum 2025”, un pasākuma noslēgumā tika paziņoti Baltijas iedzīvotāju mīlētākie zīmoli astoņās kategorijās.

Arī šogad Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zīmoli sacentās par atzinību, ko noteica plašākajā zīmolu un dzīvesstila pētījumā reģionā “Brand Capital”.

Latvijā 2025. gada uzvarētāji ir:

Straujāk augošais zīmols – “Ķekava”

Zaļākais zīmols – “Latvijas Valsts meži”

Cilvēcīgākais zīmols – “Swedbank”

Mīlētākais zīmols – “Swedbank”'

Mīlētākais vietējo ražotāju zīmols – “Kārums”

Mīlētākais mediju zīmols – Latvijas televīzija

Izdevīgākais zīmols – “Depo”

Rezonējošākais zīmols – “Swedbank”

Savukārt Baltijas kopvērtējumā par uzvarētājiem kļuva:

Straujāk augošais zīmols – “Ikea”

Zaļākais zīmols – “Ikea”

Cilvēcīgākais zīmols – “Swedbank”

Mīlētākais zīmols – “Swedbank”

Mīlētākais vietējo ražotāju zīmols – “Kārums”

Atjaunīgās enerģijas ražošanai ir daudz zināmu un plaši apspriestu ieguvumu – no klimata pārmaiņu novēršanas līdz Latvijas enerģētiskai neatkarības stiprināšanai un eksporta potenciālam.

Taču ir vēl kāda priekšrocība, par kuru nav zināms pietiekami daudz. Proti, ražotājiem “zaļās enerģijas” izmantošana var dot iespēju pārdot un eksportēt vairāk, vai pārdot par labāku cenu. Un svarīgi, ka tam nav vajadzīgs pašiem savs saules vai vēja parks. Turklāt uzņēmumi, kas var apliecināt ilgtspējīgu principu ievērošanu savā darbībā, saņem arvien vairāk dažādu priekšrocību, piemēram, bankas jau šobrīd piedāvā labākus finansēšanas nosacījumus uzņēmumu attīstībai.

Zaļās enerģijas sertifikāti ļauj jebkuram uzņēmumam vai institūcijai pierādīt, ka visa elektroenerģija, ko tas izmanto ikdienā, ir ražota ilgtspējīgi no atjaunīgiem enerģijas resursiem. Savukārt ilgtspējīgi ražotas enerģijas izmantošana uzņēmuma darbībā var būt kā svarīgs mārketinga un komunikācijas aspekts ne tikai Latvijā, bet arī eksporta tirgos, kur patērētāji pievērš pastiprinātu uzmanību ilgtspējas jautājumiem.

Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā 2025 Tallinā paziņoti Baltijas gada darījumi. Uzvarētāji ir Somijas uzņēmums Mehiläinen, Lietuvas uzņēmumi Vinted un Invalda INVL Group un Igaunijas uzņēmums Elenger, kas ir daļa no Infortar grupas.

Par Baltijas M&A gada darījumu atzīts Mehiläinen veiktais InMedica iegādes darījums. Somijā bāzētais privātais veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs iegādājās Lietuvā bāzēto veselības aprūpes klīniku operatoru no Lietuvas vadošās aktīvu pārvaldīšanas grupas Invalda INVL.

Mehiläinen ir augstas kvalitātes privāts sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs Somijā, Zviedrijā, Vācijā un Igaunijā, kas apkalpo 2,1 miljonu klientu gadā. Šis ir nozīmīgs darījums visā Lietuvas veselības aprūpes tirgū un viens no nozīmīgākajiem ieguldījumiem veselības aprūpē Baltijas reģionā.

Kategorijā “Baltijas gada M&A darījums” tika nominēta arī Printful un Printify apvienošanās, kas ir Latvijā dibināta drukas pēc pieprasījuma pasūtījuma izpildes uzņēmuma un programmatūras un tirdzniecības uzņēmuma apvienošanās, un Inter IKEA Holding franšīzes darbības iegāde Baltijas valstīs no Fe Corp. Baltijas privātā kapitāla gada darījums ir INVL grupas izstāšanās no InMedica. INVL Baltic Sea Growth Fund pārdeva savu līdzdalību Lietuvas lielākajā privātajā veselības aprūpes tīklā InMedica Group, pārdodot to Somijas lielākajam sociālās un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam Mehiläinen.