Laflora Energy ir paraugprojekts tam, kā stimulēt Latvijas tautsaimniecību gan vietējā, gan nacionālā mērogā, jo tas pašlaik ir vienīgais Latvijas uzņēmumu sadarbības paraugs enerģētiskās drošības un ilgtspējas mērķu sasniegšanai. Projektā iesaistīti vairāk nekā 14 vietējie uzņēmumi, veidojot inovatīvu dažādu nozaru sadarbību un sinerģiju.

Ekonomiskais pienesums no vēja parkiem nav tikai lokāls viena parka fenomens. Pēc Eiropas vēja asociācijas (Wind Europe) datiem vēja enerģija nodarbina aptuveni 370 000 cilvēku, un Eiropas vēja enerģētikas nozare pašlaik dod 52 miljardu eiro ieguldījumu ES iekšzemes kopproduktā (IKP). Eiropas vēja asociācija prognozē, ka līdz 2030. gadam jau 550 000 cilvēku Eiropā būs nodarbināti tieši vēja enerģētikā. Katra vēja turbīna, kas ir uzbūvēta Eiropā, rada 16 miljonu eiro ekonomisko aktivitāti .

Atjaunīgā enerģija šobrīd ir ļoti augoša joma un pieprasījums pēc speciālistiem darba tirgū arvien pieaug arī Latvijā, tādēļ atzinīgi vērtējams vairāku augstskolu un tehnikumu piedāvājums apgūt izglītību tieši saistībā ar atjaunīgo enerģiju. Piemēram, atjaunīgās enerģijas tehniķa izglītību var iegūt Daugavpilī, Liepājā, Valmierā un Rīgā. Jaunu speciālistu piesaiste ir viens no izaicinošākajiem, bet būtiskākajiem nosacījumiem arī nākotnes nozares izaugsmē. Vēja parku būvniecība Latvija stimulē ne tikai ražošanu, bet arī izglītības un pētniecības sektoru, kas ir pamats nozares tālākai attīstībai un inovāciju attīstībai. Kompetences, ko vietējie uzņēmēji ir ieguvuši, ir pamats tam, kā turpināt Latvijas virzību uz energoneatkarību un jaunu vēja enerģijas jaudu ieviešanu valstī. Jauni vēja parki un jaunas darbavietas atjaunīgās enerģijas jomā ir motivācija tam, kāpēc arī jauniešiem apgūt tieši šo nozari un palikt strādāt labi atalgotus darbus, un maksāt nodokļus tepat Latvijā.

Latvenergo mērķtiecīgi virzās uz vēja enerģijas attīstīšanu Latvijā un Baltijā, ik gadu palielinot atjaunīgās ģenerācijas portfeli, norāda Kaspars Novickis, AS Latvenergo vēja un saules parku attīstības direktors.

Mūsu mērķis ir nodrošināt klientiem ilgtspējīgu, drošu un pieejamu elektroenerģiju, un, redzot nepieciešamību palielināt vēja jaudas Baltijas mērogā, mēs turpinām iesākto ceļu, skaidro K.Novickis. Pašlaik Latvijā Latvenergo īsteno vairākus nozīmīgus vēja enerģijas projektus, tostarp Laflora Energy vēja parku ar 108,8 megavatu (MW) uzstādīto jaudu, Pienava Wind projektu ar plānoto jaudu 147 MW, kā arī 54 MW vēja elektrostacijas izbūvi Preiļu novadā. Tāpat uzņēmums strādā pie trīs attīstības iecerēm Ventspils novadā un izskata sadarbības iespējas ar citiem uzņēmumiem par vēja parku iegādi.

Sabalansē portfeli

Vēja enerģija, salīdzinot ar fosilajiem energoresursiem, ir videi draudzīgāka un ilgtspējīgāka, atgādina K.Novickis. “Tā nerada siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt mūsu rīcībā ir pietiekami daudz vēja resursu. Salīdzināt varam arī pašas elektroenerģijas ģenerācijas izmaksas, kas, ņemot vērā Lazard pētījuma datus, vējam ir krietni zemākas nekā fosilajiem resursiem. Vienlaikus jāatceras, ka vēja enerģija ir atkarīga no laika apstākļiem – brīžos, kad vēja un saules jaudu nav pietiekami un hidroresursi ir ierobežoti, elektroenerģijas nodrošināšanai tiek izmantoti fosilie enerģijas avoti. Tie darbojas kā drošības tīkls jeb apdrošināšanas polise energosistēmai, garantējot piegādes nepārtrauktību. Šī iemesla dēļ Latvenergo uztur sabalansētu ģenerācijas portfeli, kurā līdzās atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir arī vadāmās jaudas - termoelektrocentrāles (TEC) un hidroelektrostacijas (HES),” uzsver K.Novickis.Viņš norāda, ka vēja staciju būtiska priekšrocība, salīdzinot ar saules stacijām, ir stabilāka enerģijas ražošana visa gada garumā, taču vienlaikus saules enerģijas projekti ir vieglāk īstenojami un retāk saskaras ar sabiedrības pretestību. “Vēja enerģijas projekti ir pakļauti vairākiem riskiem - ne visi no tiem nonāk līdz realizācijai sabiedrības pretestības, birokrātisku šķēršļu un tirgus neprognozējamības dēļ, turklāt arī pats vējš var būtiski ietekmēt sagaidāmos rezultātus. Šādos apstākļos sabalansēts ģenerācijas portfelis kalpo kā aizsardzība pret riskiem. To apliecina arī Somijas pieredze - uzlabojot energosistēmas infrastruktūru un nodrošinot konkurētspējīgu elektroenerģijas ražošanu, iespējams daudz veiksmīgāk piesaistīt energoietilpīgo nozaru investorus,” pauž K.Novickis.

Latvijas atkrastes teritorijā iespējams uzstādīt aptuveni 15, bet iekšzemē – vēl trīs līdz četrus gigavatus (GW) vēja jaudu, kas spētu saražot ap 60 teravatstundām (TWh) elektroenerģijas gadā, norāda Ilvija Boreiko, AS Latvenergo attīstības direktore.

Šobrīd Latvijas elektroenerģijas patēriņš ir apmēram 7 TWh gadā, tas nozīmē, ka vēja parku potenciāls gandrīz deviņas reizes pārsniedz patēriņu, atzīmē I.Boreiko. Mums tas ir jāizmanto, nevis jāturpina importēt elektroenerģiju no kaimiņvalstīm! Latvenergo aprēķini liecina, ka gadā Baltijas valstis par importēto enerģiju samaksā apmēram vienu miljardu eiro, taču šo enerģiju mēs veiksmīgi varam saražot arī pašu spēkiem, pārliecināta ir I.Boreiko. Tādā veidā tiktu veicināta gan Baltijas un Latvijas ekonomiskā izaugsme un enerģētiskā drošība, gan sniegts būtisks ieguldījums mūsu valsts attīstībā.

Šobrīd Latvijā, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER), tiek saražota aptuveni puse no valstij nepieciešamās elektroenerģijas. Uz ko mums vajadzētu tiekties?

Lai arī vēja industriju baro vējš, viesuļvētra neizbēgami nestu postījumus arī šajā industrijā. Līdz ar klimata aizsardzības mērķiem, tiekšanos uz enerģētisko neatkarību un citu resursu pieejamības mazināšanos, vēja industrija iegājusi ļoti straujas attīstības posmā.

Saeimā otrajā lasījumā apstiprinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā raisījuši kaislības nozarē, saduroties dažādu iesaistīto pušu interesēm. Vēja enerģijas asociācija (VEA) šajā situācijā aicina gan uzņēmumus, gan politiķus, gan sabiedrību saglabāt vēsu prātu, lai krasa nosacījumu maiņa neradītu nozarē viesuļvētru, kas novestu pie nevēlamām sekām industrijā un kavētu industrijas attīstību.

Jaudu trūkums – arī citur Eiropā

Līdz ar kopumā labvēlīgo fonu attīstībai, uzņēmēji saredz nozarē iespējas - darbojas daudz spēlētāju, un katrs no tiem meklē veidu, kā vislabāk attīstīt savas ieceres. Citi jau gadiem strādājuši tieši pie vēja enerģijas projektu attīstīšanas, citu stratēģija ir bijusi attīstīt hibrīda tehnoloģiju parkus, kas paredz sākt ar saules tehnoloģiju izbūvēšanu un turpināt ar vēja. Citi patlaban varbūt cenšas ielēkt jau ripojošā vilcienā, kas uzņem arvien lielāku tempu. Spriedze attiecībā uz vēja parku pieeju elektrotīkliem un tīkla jaudām vērojama ne tikai Latvijā un Baltijas reģionā, bet visā Eiropā. Vēja industrijas asociācija “Wind Europe” uzsver, ka pieeja elektrotīkliem ir galvenā problēma, kas Eiropā palēnina vēja enerģijas attīstību – pieeju tīklam gaida vēja enerģijas projekti ar vairāk nekā 500 GW jaudu*. Arī Latvijā saspīlējums nozarē veidojies saistībā ar ierobežoto elektrotīklā pieejamo jaudu, kas patlaban ir viens no galvenajiem attīstību bremzējošajiem faktoriem.

Vēja enerģija Latvijas elektroenerģijas bilancē tuvāko gadu laikā sāks iegūt savu vietu, ko nodrošinās vēja parku būvniecība.

«Viens no Latvijas mērķiem ir panākt, lai līdz 2030. gadam iekšzemes enerģijas patēriņš pilnībā tiktu nodrošināts no atjaunīgiem avotiem. Tas nozīmē, ka ļoti būtisks ir laiks. Kompānijas “Eolus” īstenotajā projektā bija veikti visi nepieciešamie priekšdarbi, lai uzsāktu vēja parka būvniecību un divu gadu laikā sāktu ražot enerģiju,» skaidro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere. Viņa norāda, ka LIAA portfelī šobrīd ir vairāki desmiti ar zaļo enerģiju saistīti projekti vairāku miljardu eiro apmērā un šādi darījumi apliecina, ka projektu attīstībai ir iespējami dažādi risinājumi.

«Sarežģītākais atjaunīgās enerģijas projektos ir šo projektu sagatavošanas fāze, ietekmes uz vidi novērtējumu veikšana un citas procedūras, tādēļ arī šobrīd lielākā Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja projekta “Elwind” virzību ir uzņēmusies LIAA, kur pēc visu procedūru veikšanas valsts šo projektu izsolē piedāvās investoram,» tā I. Jāgere. Viņa uzsver, ka ikviens nozīmīgs darījums enerģētikas sektorā stiprina tirgu un investoru uzticību. «Turklāt, šis piemērs apliecina, kā dažādi attīstītāji var sadarboties vēja enerģijas nozarē,» atzīst LIAA direktore.

Latvenergo koncerna iecere izbūvēt vēja parku Telšu apkaimē strauji tuvojas noslēgumam, jau pretī debesīm slejas turbīnu torņi un izbūvēta apakšstacija, kas ģenerēto elektrisko strāvu pielāgos tīkla vajadzībām, būves apskates laikā Dienas Biznesam atklāja Telšių vėjo parkas UAB (turpmāk – Telšu vēja parks) direktors Jānis Urtāns. Sastaptie apkaimes iedzīvotāji vēja parku būvniecību atbalsta.

“2024. gada maijā noslēdzām līgumu ar Utilitas Wind par Telšių vėjo parkas UAB iegādi, tad arī sākās šī projekta praktiskā realizācija, izveidojot SIA Telšu vēja parks. Reālā būvniecība sākās jau pērnā gada jūnija beigās. Pēc plāna bija paredzēts, ka turbīnu pamati un pievadceļi tiks izbūvēti līdz šā gada martam, bet būvnieki spēja to izdarīt līdz pērnā gada decembra beigām,” ieceres realizāciju komentē J. Urtāns.

Jāpiebilst, ka Utilitas Wind ir augsta līmeņa attīstītājs, kas nozīmē, ka Latvenergo savā īpašumā iegūst ar vajadzīgajiem dokumentiem apgādātu vēja parka modeli, kā arī dalību tā būvniecības procesā. Proti, Utilitas Wind vadībā notiek būvniecības darbi līdz pat to pabeigšanai, savukārt Latvenergo nodrošina projekta uzraudzību. Vēja turbīnu ražotājs ir pasaulē labi zināmā kompānija Vestas, savukārt infrastruktūras izbūvi, sākot no ceļiem un beidzot ar vadiem, veic UAB Merko Statyba.

Pašreiz ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) sākts vai ir procesā 55 vēja elektrostaciju (VES) parkiem, šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā teica Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāre Līga Kurevska.

Komisijā otrdien turpinājās diskusijas par grozījumiem likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", kas paredz, ka IVN dažādām būvniecības un attīstības iecerēm nevarēs veikt, ja projekts neatbildīs pašvaldības teritorijas plānojumam.

Kurevska stāstīja, ka pašreiz VES parku IVN sākts vai ir procesā 55 projektiem. No tiem IVN programmas izdotas 44. Kopumā 17 VES parkiem pieņemti atzinumi, un no tiem seši - šogad.

Viņa skaidroja, ka konkrētu VES megavatu (MW) apjomu grūti nosaukt, jo bieži atšķiras apjoms, par kuru runā izpētes procesā, un tas, kas tiek realizēts. Tas bieži samazinās četras vai pat 10 reizes. Latvijai 2030. gadā būtu vajadzīga viena līdz divu gigavatu (GW) VES enerģija, bet šobrīd procesā ir VES ap 15 GW apjomā.

Latvijas enerģētikas un klimata realitāte šobrīd ir straujā pārmaiņu posmā. Klimata pārmaiņas vairs nav teorētiska prognoze, bet process, kas jau šodien maina mūsu piekrasti, mežus un jūras ekosistēmas.

Vienlaikus Latvijas enerģētikas sistēma joprojām balstās pagātnes struktūrā — vairāk nekā 50% no kopējās enerģijas bilances veido fosilie resursi, kas ir viens no galvenajiem CO2 izmešu avotiem. Savukārt CO2 izmešu pieaugums iet roku rokā ar globālās vidējās temperatūras paaugstināšanos un tiešā veidā ietekmē klimata izmaiņas.

Globālā temperatūra ir pārsniegusi 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laikmetu, jau tagad sasniedzot ANO uzstādīto mērķi, lai globālā sasilšana tiktu ierobežota līdz +1,5°C virs pirmsindustrijas laika līmeņa. Sasilstoša Baltijas jūra un tās piekrastes erozija, skābekļa deficīta zonas, mainīgās jūras ekosistēmas, kā arī sausuma skartie meži ir mūsu ikdienas konteksts, nevis zinātniska abstrakcija. Atjaunojamie energoresursi nav ideoloģija vai mode – tas ir racionāls risinājums klimata neitralitātei. Tomēr tiek daudz diskutēts, vai, izbūvējot vēja elektrostacijas, netiek atstāta negatīva ietekme uz vidi – dabu, ainavu un cilvēku veselību. Latvijas vides organizācijas – Latvijas Dabas fonds, biedrība Zaļā brīvība, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Pasaules Daba Fonds un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija vienbalsīgi norāda: vēja enerģijai ir būtiska loma emisiju samazināšanā un valsts enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, taču tās infrastruktūras attīstība jāīsteno atbildīgi. Vides organizācijas norāda uz virkni aspektu, kas jāņem vērā, plānojot un izbūvējot vēja parkus.

Vēja parku attīstība nav tikai stāsts par zaļo enerģiju. Tā ir iespēja attīstīt jaunus uzņēmējdarbības virzienus un padarīt mūsu ekonomiku konkurētspējīgāku.

Kompānijas “EY” aprēķini liecina, ka tikai no atkrastes vēja parka “ELWIND”, kuru plānots izbūvēt Kurzemes piekrastē aptuveni 30 km no krasta, mūsu ekonomika iegūs vairāk nekā 900 miljonus eiro. Aptuveni puse no šīs summas ir attiecināma uz būvniecības periodu, bet otra puse uz parka ekspluatācijas laiku 25 gadu garumā un tas ir tikai ieguvums, ko nesīs viens vēja parks. Turklāt tas nebūt nav vienīgais ieguvums, jo, pieaugot zaļās enerģijas piedāvājumam tirgū, kritīsies arī vidējās elektroenerģijas cenas, kas būs tiešs ieguvums katram patērētājam.

Līdz ar vēja parku būvniecību Latvijā paveras ievērojamas iespējas ekonomikas izaugsmei un jaunu industriju attīstībai. Starptautiskā pieredze apliecina, ka vēja parku projekti citur pasaulē ir bijuši būtiski ekonomiskie dzinuļi, radot jaunas darba vietas un veicinot uzņēmējdarbību vairākās nozarēs.

Elektroenerģijas ražošana no saules pieaugusi sprādzienveidā, tomēr Latvija šī enerogresursa izmantošanā pagaidām atpaliek no kaimiņvalstīm — Lietuvas un Igaunijas, kuras ir priekšā arī vēja resursu izmantošanā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš. Viņš norāda, ka līdz ar vēja un saules parku projektu īstenošanu Latvijas energosistēma iegūst augstāku diversifikāciju un arī lielāku energoneatkarību, jo pašlaik ik gadu patērētās elektroenerģijas apjoms būtiski pārsniedz saražotās daudzumu.

Kāda ir situācija atjaunīgās — tieši saules un vēja – elektroenerģijas ražošanā Baltijā?

Pēdējos gados, kopš 2022. gada augusta, kad elektroenerģijas cenas Latvijā un visā Baltijā sasniedza 4000 eiro/MWh, jo īpaši saules enerģijas ražošanas apjomi ir pieauguši simtiem reižu, pieaugums ir arī vēja enerģijas izmantošanā, taču ne tik apjomīgs kā saulei. Visā Baltijā situācija nebūt nav vienāda, un katrai valstij būtībā ir savas specifiskas nianses. Diemžēl, bet gan attiecībā uz saules un vēl jo vairāk uz vēja enerģijas izmantošanu Latvija būtiski atpaliek gan no Igaunijas, gan Lietuvas. Tiesa, Latvija pēdējā gada laikā šīs atjaunīgās – saules – enerģijas izmantošanā uzrāda daudz straujāku pieaugumu nekā kaimiņvalstis, jo Lietuva un Igaunija savus saules enerģijas mājasdarbus (elektroenerģijas ražošanas jaudu diversifikāciju) īstenoja jau daudz agrāk nekā mūsu valsts.

Latvijai ir teicamas iespējas kļūt par ūdeņraža lielvalsti. Kamēr tiek lauzti šķēpi par to, kā pareizi attīstīt vēja industriju un cik daudz vēja parku mums ir nepieciešams, ir jādomā par nākamo soli – vēja enerģijas izmantošanu ūdeņraža ražošanā.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts (VASSI) veic pētījumus atjaunojamās enerģijas jomā jau vairāk nekā 20 gadus. Mūsu acu priekšā ir notikusi strauja tehnoloģiju attīstība atjaunojamo resursu jomā. Ar pārliecību varam teikt – kas šodien šķiet dārgs un sarežģīts, pēc dažiem gadiem, ļoti iespējams, būs pieejams plašai izmantošanai gan izmaksu, gan lietošanas ziņā.

Viens no piemēriem ir saules paneļi – pirms vairākiem gadiem sabiedrība to uzstādīšanu uz ēku jumtiem uztvēra kā ekscentrisku eksperimentu, taču šodien tā ir ierasta un plaši piekopta prakse. 2021. gadā saules paneļu uzstādītā jauda Latvijā bija 20 MW, Lietuvā – 10 reizes vairāk, bet Igaunijā – 20 reizes vairāk. Saskaņā ar optimistiskajām prognozēm saules paneļu uzstādītā jauda Latvijā var pārsniegt 1000 MW.

Laflora Energy vēja parkā ir notikusi pirmā Nordex turbīnas montāža – šī ir valstī lielākā vēja turbīna, kuras spārnu lāpstiņas ir 87,5 m garas.

Salīdzinājumam – tikai ar trim jaunā parka turbīnām var saražot tikpat elektrības kā ar tradicionālajām līdz šim Latvijā lietotajām VES tehnoloģijām.

Paralēli turpinās pārējo vēja turbīnu spārnu nogāde no Ventspils ostas uz Laflora Energy vēja parku Kaigu purvā Jelgavas novadā.

Laflora Energy vēja parks ir šobrīd modernākais un jaudīgākais vēja enerģijas projekts Latvijā. Tā darbība ļaus būtiski palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru valsts energobilancē, samazinās atkarību no fosilajiem resursiem un veicinās Latvijas klimata mērķu sasniegšanu, kā arī nākotnē nodrošinās Laflora zaļās industriālās zonas izveidi.

Paceļot spārnus un samontējot pirmo turbīnu, Latvijas enerģētika ir spērusi lielu soli jaunā atjaunīgās enerģijas ražošanā, papildinot mūsu nacionālo zaļās enerģijas lepnumu – Daugavas HES kaskādi. Turbīnas komponentes tiek paceltas un montētas ar ceļamkrāniem, kas šobrīd ir vieni no augstākajiem pasaulē. Pavisam tādu ir līdz 10, un divi no tiem pašlaik strādā Laflora Energy vēja parkā.

Lai gan liela daļa enerģijas Latvijā joprojām tiek ražota, izmantojot dabasgāzi, atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars elektroenerģijas gala patēriņā ik gadu lēni, bet turpina pieaugt.

2025. gada janvārī Latvijā pie sadales un pārvades tīkliem bija pieslēgti 3452 megavati (MW) elektroenerģijas jaudu, liecina Eiropas pārvades sistēmu operatoru organizācijas ENTS-E dati. Lielāko daļu no tām veidoja jaudas, kas elektrību ražo, izmantojot ūdens resursus un dabasgāzi. Lai gan atsevišķi enerģētikas eksperti uzskata, ka dabasgāzes patēriņš tuvāko gadu laikā ievērojami nesamazināsies, Klimata un enerģētikas ministrijas mērķi ir ambiciozi - līdz 2030. gadam visu valsts elektroenerģijas patēriņu plānots nosegt, izmantojot AER.

Mērķi sasniedzami

Šobrīd, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvija procentuāli no kopējā elektroenerģijas gala patēriņa AER izmanto visvairāk, liecina jaunākie Eurostat dati. Kaspars Melnis, klimata un enerģētikas ministrs uzsver, ka mūsu valstī šis rādītājs ir pat augstāks nekā Eiropas Savienības (ES) vidējais. “2023.gadā, izmantojot AER, Latvijā tika saražoti 54,3% no nepieciešamās elektroenerģijas, Lietuvā - 36,5%, Igaunijā - 31,8%, bet vidēji ES - 42,6%. To vērtējam kā labu starta pozīciju, lai sasniegtu klimata un enerģētikas mērķus 2030. gadā. Kopumā jāsaka, ka Baltijas valstis pēdējos gados ir aktīvi attīstījušas AER sektoru, tomēr nevajadzētu aizmirst, ka katrai no tām ir bijušas atšķirīgas starta pozīcijas. Latvija vēsturiski ir bijusi viena no Eiropas līderēm hidroenerģijas izmantošanā, pateicoties Daugavas hidroelektrostaciju (HES) kaskādei.

Eolus ir pārdevis vēja parka projektu Pienava ar kopējo jaudu 147 MW AS Latvenergo. Būvniecību paredzēts uzsākt nekavējoties. Vēja parka nodošana ekspluatācijā plānota 2027. gada pirmajā pusē.

Eolus projekta “Pienava” Tukuma novadā attīstība tika uzsākta pirms vairākiem gadiem. Projektā plānots uzstādīt 21 vēja turbīnu, kuru spārnu augtākais punkts sasniegs 250 metru augstumu. Plānots, ka Pienavas vēja parks piegādās Baltijas elektrotīklam līdz pat 475 GWh atjaunojamās elektroenerģijas gadā, kas ir būtisks papildinājums ceļā uz enerģētisko neatkarību un atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem.

"Augsti vērtēju Eolus ieguldījumu Latvijas energosistēmas neatkarības un noturības stiprināšanā. Un novērtēju Eolus Baltics komandas ieguldīto darbu, lai realizētu vēja enerģijas projektu “Pienava”. - Eolus iniciētu un radītu projektu un mūsu pirmo pārdošanas darījumu Latvijā. Mēs vēlreiz apliecinām savu spēju attīstīt lielus un vērtību radošus projektus tirgos ārpus musu mītnes zemes. Esam gatavi turpināt sadarbību ar AS Latvenergo un īstenot mūsu Baltijas projektu portfeļa izaugsmi," saka Eolus izpilddirektors Pērs Vitalisons.

Šogad arvien aktuālāks kļūs jautājums par darba drošību vēja parku būvniecības un uzturēšanas laikā, kā arī par speciālistu sagatavošanu darbam vēja parkos, aģentūrai LETA norādīja Vēja enerģijas asociācijas (VEA) izpilddirektore Katrīna Duka-Gulbe.

Viņa skaidroja, ka šā gada sākumā būs jāturpina kopā ar Klimata un enerģētikas ministriju (KEM) un pašvaldībām meklēt risinājumus, lai līdzsvarotu iedzīvotāju intereses un valsts enerģētikas politikas mērķus.

"Jāņem vērā, ka 2026. gads ir Saeimas vēlēšanu gads, kad politiķi ļausies populisma spiedienam, un būs grūti pieņemt racionālus lēmumus. Vēja enerģijas jautājums polarizē sabiedrību, ko visdrīzāk izmantos arī politiķi," uzsvēra Duka-Gulbe.

Viņa norādīja, ka svarīgi būs turpināt sabiedrībai skaidrot vēja enerģijas nepieciešamību un vēja parku ietekmi uz dabu un cilvēku veselību. Plānots izstrādāt prasības pieļaujamās mirgošanas, trokšņu un infraskaņas ietekmei, kā arī noteikt apgaismojuma prasības aviācijas drošībai. Pašlaik šīs prasības nosaka, izmantojot starptautiskas aprēķinu metodes un robežvērtību normatīvus, taču svarīgi ir izstrādāt regulējumu Latvijas mērogā.

Dānijas vadošais vēja parku attīstītājs Eurowind Energy kopā ar partneri Neue Energien ir gatavs būtiskiem ieguldījumiem Latvijā – līdz 2032. gadam plānotas investīcijas 600 miljonu eiro apmērā vairāku vēja parku izveidei dažādos Latvijas novados.

Dānijas vadošais vēja enerģijas attīstītājs Eurowind Energy kopīgi ar Vācijas uzņēmumu Neue Energien ir paziņojis par ambiciozu plānu Latvijā – piecos vēja parkos, kas papildināti ar elektroenerģijas uzkrātuvēm (BESS), līdz 2032. gadam iecerēts ieguldīt līdz pat 600 miljoniem eiro. Kopējā vēja parku plānotā jauda sasniegtu aptuveni 300 megavatus. Ar šo soli uzņēmums apstiprina savu ilgtermiņa apņemšanos kļūt par būtisku spēlētāju Latvijas un Eiropas atjaunojamās enerģijas tirgū. Plānotie vēja parki atradīsies Valkas, Saldus, Bauskas un citos novados. Pašlaik norit padziļināti izpētes darbi un uzsākts ietekmes uz vidi novērtējums.

“Eurowind Neue Energien ienāca Latvijā laikā, kad daudzi ārvalstu investori baidījās no reģionālajiem riskiem, taču mēs uzskatām, ka tieši šobrīd ir jāiegulda. Zaļas, lētas un pašiem savas elektroenerģijas potenciāls Latvijā ir ievērojams. Mūsu mērķis ir palīdzēt Latvijai kļūt enerģētiski neatkarīgai un saraut vēsturisko atkarību fosilajiem resursiem, kas vēsturiski daudzviet ir stiprinājuši mūsu valstij nedraudzīgus režīmus,” norāda Eurowind Energy Neue Energien izpilddirektors Artūrs Toms Plešs.

Rīgā, Latvijas Universitātes Lielajā aulā, 3. septembrī notiks Eiropas Inovāciju padomes (EIC) Scaling Club Ambīciju forums, kas pulcēs ap 300 Eiropas jauno tehnoloģiju līderus, uzņēmumus, mentorus, investoru un korporatīvos partnerus. Savukārt 4. un 5. septembrī tehnoloģiju tematiku turpinās Eiropas ūdeņraža ieleju investīciju forums.

“Dziļo tehnoloģiju nozare Latvijai ir stratēģiski svarīga, jo tā spēj radīt ievērojami augstāku pievienoto vērtību nekā tradicionālās nozares. Uzņēmumi, kas darbojas, piemēram, robotikas, biotehnoloģiju vai kvantu tehnoloģiju jomā, strādā un attīsta inovatīvus produktus un risinājumus, kuru investīciju piesaistes un eksporta potenciāls ievērojami pārsniedz tradicionālo nozaru rādītājus,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere.

EIC Scaling Club ir Eiropas Inovāciju padomes izveidota kopiena, kurā apvienoti ap 120 dziļo tehnoloģiju uzņēmumi ar augstu izaugsmes potenciālu no visas Eiropas. Tās mērķis ir panākt, lai vismaz 20 % šo uzņēmumu sasniegtu vienradža – miljardu eiro vērtu uzņēmumu – statusu. No Latvijas šobrīd kopienā atlasīti un iekļāvušies divi uzņēmumi – Aerones un Naco Technologies, taču potenciāls ir arī citiem. EIC Scaling Club piesaista arī starptautiskos investorus un lielās korporācijas, kuras meklē sadarbības iespējas ar perspektīviem tehnoloģiju uzņēmumiem.

No 1. līdz 4. martam Izraēlā norisinājās Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misija, kuru vadīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Vizītes laikā tika panākta vienošanās par sadarbību aviācijas, enerģētikas un finanšu tehnoloģiju jomā. Misiju, kurā piedalījās vairāk nekā 40 cilvēku, organizēja Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Mēs esam gandarīti par iespēju ieviest Izraēlas uzņēmuma “H2Pro” efektīvo zaļā ūdeņraža ražošanas tehnoloģiju. Tas ir veids, kā maksimāli efektīvi pārvērst elektrību ūdeņradī, radot jaunu pievienoto vērtību. “Latvenergo” jau drīzumā uzsāks pilotprojektu šīs tehnoloģijas pielāgošanai Latvijā. Tāpat Izraēlā notika tikšanās ar aviācijas, finanšu tehnoloģiju un militārās industrijas uzņēmumiem, kuras iezīmēja jaunu projektu sākumu starp Latvijas un Izraēlas uzņēmumiem. Turpināsim attīstīt enerģētiku un citas inovatīvas ekonomikas nozares sadarbībā ar Izraēlu.”

Vizītes laikā sadarbības memorandu ar Izraēlas zaļā ūdeņraža tehnoloģiju attīstītāju “H2Pro” parakstīja “Latvenergo”. Sadarbība būs vērsta uz kopīgu projektu attīstību ar mērķi piesaistīt ES līdzfinansējumu.

Jau apritējis gandrīz gads, kopš Latvija atvienojās no BRELL elektroenerģijas tīkla, kas nozīmē – lai stiprinātu enerģētisko drošību, nepieciešama diversificēta ražošana un spēja uzglabāt atjaunojamo enerģiju, pārvēršot to stabilā jaudā.

Tur talkā nāk bateriju sistēmas (BESS). Šajā sakarā Latvija spērusi nopietnu soli šajā virzienā, jo AS “Augstsprieguma tīkls” izsniedzis pirmo atļauju hibrīdarparkam, kas vienā pieslēgumā apvienos saules un vēja enerģiju, kā arī bateriju sistēmas. Šādi hibrīdparki strauji kļuvuši par nozares standartu un tādās valstīs kā Apvienotajā Karalistē un Itālijā BESS tirgi aug ļoti strauji, arī Ungārija, Austrija un Polija investē miljardus šādas infrastruktūras attīstībā, un mēs nevaram iepalikt.

Saule, vējš un bateriju sistēmas kopā

Līdz šim tika apstiprinātas tikai saules enerģijas un bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmu kombinācijas vai vēja parki atsevišķi. “Sunly” hibrīdparks ir pirmais projekts, kurā visi trīs elementi apvienoti vienā, tas saņēmis visas nepieciešamās atļaujas, izgājis sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējuma procesu, tam ir apstiprināts lokālplānojums, kā arī papildus veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, šobrīd sākas tā projektēšanas posms. Vienlaikus ceram, ka tas nebūs vienīgais šāda veida parks Latvijā, jo šādi risinājumi ir kritiski svarīgi ne tikai enerģētikas nozarei, bet valsts drošībai kopumā.

Atjaunīgo (saules un vēja) energoresursu projektu īstenošanai tiek izmantoti vairāki finansējuma avoti – paša attīstītāja kapitāls, finanšu investoru nauda, banku kredīti, ko sekmīgi var papildināt ar zaļo obligāciju emisiju.

Tādas atziņas skanēja konferencē Atjaunīgā enerģija Latvijā 2026 – QUO VADIS. Tieši pēdējo gadu laikā ir pieredzēts būtisks elektroenerģijas ražošanas jaudu pieaugums, un šo ieceru īstenošanā ir tikuši izmantoti vairāki finanšu avoti. Jāņem vērā, ka vislielākās aktivitātes ir bijušas tieši saules elektrostaciju segmentā, taču šogad jau arī vēja elektrostaciju izveidē, kā arī uzkrāšanas jaudu (BESS) uzstādīšanā. Lai arī savā ziņā pašlaik lielākās perspektīvas tiek saistītas ar vēja enerģijas jaudu uzstādīšanu, vēl šobrīd tās ir ievērojami dārgākas nekā saules elektrostacijas.

Iespēju lauks

Tā kā bieži vien atjaunīgās (saules un vēja) elektroenerģijas ražotņu projektus sāk attīstītāji, kuriem pašiem nav tik liela kapitāla (vairāku desmitu miljonu eiro), lai vienatnē varētu realizēt iecerēto projektu, tad tiek apzināti finanšu investori un bankas, kuras būtu gatavas aizdot naudu. “Nauda – finansējums – saules un vēja parku izveidei ir, tikai jautājums, kā dažādu segmentu potenciālie finansētāji un aizdevēji uz tiem raugās un kas katra projekta gadījumā ir gan kopējie, gan to individuālie riski,” skaidro ZAB Cobalt partneris, zvērināts advokāts Edgars Lodziņš. Viņš atzīst, ka šo elektroenerģijas ražotņu izveidei primārais ir paša ieceres autora kapitāls, kas nepieciešams projekta izstrādei, īpašumtiesību sakārtošanai, visa veida atļauju saņemšanai, kas prasa arī laiku.

Publicēti revidētie Latvenergo koncerna konsolidētie un AS "Latvenergo" finanšu rezultāti par 2024. gadu.

Latvenergo koncerna konsolidētais un AS "Latvenergo" 2024. gada pārskats ietver ilgtspējas ziņojumu un AS "Latvenergo" Korporatīvās pārvaldības ziņojumu par 2024. gadu.

Koncernā tiek attīstīts trīs dažādu atjaunīgās enerģijas avotu ražošanas portfelis, hidroenerģiju papildinot ar saules un vēja enerģiju. 2024. gadā Latvenergo koncerna investīcijas pārsniedz pusmiljardu eiro, un tās ir 2,7 reizes lielākas nekā gadu iepriekš. No tām 345 miljoni eiro ieguldīti jaunos AER projektos Baltijā, stiprinot valsts drošību un Latvenergo pozīciju reģionālajā enerģētikas tirgū.

Koncernā ir saražoti 27 % no visas Baltijas valstīs saražotās elektroenerģijas jeb 4 842 GWh, no kuras 2/3 izstrādāta no atjaunīgajiem energoresursiem. Lielākā daļa šīs elektroenerģijas izstrādāta Daugavas HES – 3 143 GWh, savukārt, samazinoties dabasgāzes cenai, par 18 % vairāk elektroenerģijas saražots AS "Latvenergo" TEC – 1 633 GWh.

Latvija pērn importēja 1 074 319 megavatstundas (MWh) jeb 1074 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, tātad atbilstoši pērnā gada vidējai tirgus cenai kopumā citām valstīm par elektroenerģiju samaksājusi 93,92 miljonus eiro, AS "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma ietekmes uz vidi daļas projektu vadītāja Kristīne Eglīte.

Viņa norāda, ka atbilstoši elektroenerģijas sistēmas pārvades operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) statistikai Latvija vismaz no 2018. līdz 2024.gadam ir bijusi stabila elektroenerģijas importētāja.

Pērn Latvija importēja 1 074 319 MWh elektroenerģijas, un tās vidējā cena atbilstoši AST datiem bija 87,43 eiro par MWh, tātad kopumā Latvija citām valstīm 2024.gadā samaksājusi 93,92 miljonus eiro jeb 256 561 eiro dienā. Tā ir summa, kas nenonāk Latvijas tautsaimniecībā, atstājot negatīvu iespaidu uz Latvijas iedzīvotāju maksātspēju.

Eglīte skaidro, ka kopumā elektroenerģijas ražošana savā valstī ir ļoti svarīga, un tas ir redzams vairākos līmeņos.

Runājot par Latvijas Valsts klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu līdz 2030.gadam, ierasti runājam tikai par šķēršļiem, riskiem tos nesasniegt un draudošajām ES sankcijām. Taču tieši šobrīd Saeimā tiek izskatīti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas var sniegt ieguvumu gan atjaunīgās enerģijas tirgus attīstībai, gan klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai.

Grozījumi ir veidoti visām iesaistītajām pusēm aktīvi diskutējot un vienojoties par kompromisu, kas, risinot tīkla jaudas pieejamības jautājumus, nodrošinātu straujāku atjaunīgās enerģijas projektu īstenošanu. Klimata un enerģijas ministrijas uz otro lasījumu iesniegtie grozījumi nodrošina taisnīgus un ilgtspējīgus risinājumus, respektē uzņēmumu atšķirīgās līdzšinējās pieejas un projektu attīstības fāzes, ļaujot gan pārejas periodā atteikties no rezervētajām jaudām, gan pielāgot nākamo projektu attīstīšanas stratēģijas. Tomēr jāatzīst, ka panāktais kompromiss joprojām ir trausls, tādēļ ir svarīgi saglabāt un nesamazināt hibridizācijas procesiem nepieciešamos minimālos laika termiņus. Šobrīd darbs ar grozījumiem ļauj Saeimas deputātiem dziļi izprast tiesiskā regulējuma nozīmi nozares attīstībā. To mērķis ir sniegt skaidrību visām iesaistītajām pusēm par tālāk veicamajiem soļiem projektu ieviešanas procesā. Turklāt šie grozījumi sasaucas arī ar nesenajām Valsts kontroles rekomendācijām samazināt administratīvos šķēršļus un veicināt elektroenerģijas ražotāju aktīvāku iesaisti atjaunīgo energoresursu jaudu attīstībā.

Norvēģijas Karalistes vēstniecībā 1.decembrī parakstīts ūdeņraža ražotāja un termināļa SIA “CIS Liepaja” un vēja enerģijas ražotāja SIA “Vindr Latvia” saprašanās memorands. Tā mērķis ir izpētīt ilgtermiņa atjaunīgās enerģijas piegādes iespējas caur valsts elektrotīklu jaunajai zaļā ūdeņraža ražotnei Liepājā.

Tādējādi sperts būtisks solis pretī vienai no Ziemeļeiropas lielākajām un mūsdienīgākajām zaļā ūdeņraža iniciatīvām – atjaunojamās enerģijas kompleksa un zaļā ūdeņraža ražotnes izveidei Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā. Ilgtermiņa vienošanās starp elektroenerģijas ražotāju un pircēju par zaļās enerģijas piegādi noteiktā laika periodā un par iepriekš saskaņotu cenu nodrošinātu stabilu un paredzamu enerģijas piegādi pircējam. Vienlaikus tas ļautu ražotājam garantēt ilgtermiņa investīciju atdevi atjaunīgās enerģijas projektos, kā arī sniegtu būtisku atbalstu atjaunīgās enerģijas attīstībai, Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai un uzņēmumu dekarbonizācijas mērķu sasniegšanai.

Valdība otrdien atbalstīja Latvijas Enerģētikas stratēģiju līdz 2050.gadam, kuru plānots izvērtēt un aktualizēt reizi piecos gados.

Valdība apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Latvijas Enerģētikas stratēģiju līdz 2050.gadam un noteica KEM par atbildīgo institūciju stratēģijā noteiktā mērķa snieguma progresa uzraudzībā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka šī ir pirmā stratēģija, kas veidota pēc matemātiskās modelēšanas principiem, sniedzot iespēju pielāgoties nenoteiktībai un apzināti virzīt nozares attīstību - ar skaidru mērķi stiprināt valsts enerģētisko drošību un nodrošināt konkurētspējīgas enerģijas cenas gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem.

"Stratēģijas izstrādē plecu pie pleca esam strādājuši ar nozaru ekspertiem vairākās fokusa grupās, prezentējot starprezultātus un nodrošinot plašākas diskusijas kopā ar Valsts prezidentu, Saeimas deputātiem un nozares pārstāvjiem," min Melnis, piebilstot, ka pēc stratēģijas apstiprināšanas darbs turpināsies tās īstenošanā, tostarp ciešā dialogā ar iedzīvotājiem, pašvaldībām un uzņēmējiem.