Jaunākais izdevums

"Room for Work" ir jauna sociāla iniciatīva, kas saved kopā darba ņēmēju ar darba devēju jaunu darba attiecību uzsākšanai.

Iniciatīvas mērķis ir palīdzēt gan uzņēmējiem atrast jaunu darbiniekus, gan arī darbiniekiem, īpaši mazāk aizsargātiem cilvēkiem Latvijā, piemēram, cilvēkiem ar speciālām vajadzībām, ārvalstu studentiem, cilvēkiem ar bēgļa, patvēruma meklētāja vai alternatīvo statusu, atrast darbu.

Iniciatīvas radītāji tic, ka ikviens cilvēks ir resurss, un motivētus darbiniekus arī apkalpojošā sfērā, piegādes jomā un lauksaimniecībā ir iespējams atrast tepat Latvijā.

"Ik dienu runājot ar uzņēmējiem, jo īpaši lauksaimniekiem, ir jūtams zināms satraukums, ka darbu roku paliek arvien mazāk. Uzņēmēji aicina ievest viesstrādniekus, bet politikas veidotāji nesteidzas šo ideju atbalstīt, tāpēc arī mēs nācām ar jaunu iniciatīvu savest kopā uzņēmējus, kuri meklē darbiniekus, ar potenciālajiem darba ņēmējiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nav tik labi savienoti ar pašreizējo darba tirgu," stāsta iniciatīvas autors Miks Celmiņš.

Darba devēju koordinatore Kristīne Ļeontjeva piebilst: "Mūsu pakalpojums savā ziņā ir unikāls, jo mēs apņemamies darba devējam darbinieku nodrošināt jau septiņās dienās, atvieglojot uzņēmēja ikdienu, tādējādi ļaujot uzņēmējam šajā sarežģītajā laikā veltīt vairāk laika tieši uzņēmuma krīzes pārvārēšanai un tālākai attīstībai."

Lai uzņēmējs pieteiktu vakanci, jāaizpilda anketa, uz kuras bāzes tiek izveidots jaunā darbinieka profils. Tad tiek atlasīti potenciālie kandidāti no esošās datubāzes un 7 dienu laikā atrasts darbinieks, kā arī noslēgts darba līgums. Uzņēmējam par pakalpojumu jāmaksā 35% no pirmās jaunā darbinieka mēnešalgas summas - nepārsniedzot 135 eiro. Savukārt, lai darba ņēmējs reģistrētos datubāzē, ir jāaizpilda anketa un jāsamaksā 6 eiro, kas ir vienreizējs maksājums, lai iekļautos tīklā un saņemtu darba piedāvājumus, kas atbilst darba ņēmēja prasmēm un zināšanām.

Ideja šādai iniciatīvai radusies, pateicoties fonda "Make Room" darbībai Latvijā. Fonds ik dienu risina problēmas, ar kurām saskaras ārvalstu studenti un cilvēki ar bēgļa, patvēruma meklētāja vai alternatīvo statusu. Problēmu pamatā bieži ir grūtības atrast darbavietu. Ar līdzīgām problēmām saskaras arī citi, kuri savas izglītības, fizisko un garīgo spēju, vecuma vai etniskās piederības, kontaktu loka vai citu iemeslu dēļ nespēj atrast darbavietu. Tāpat fonds "Make Room" bieži saņem ziņas no vairākiem uzņēmējiem, kuri lūdz palīdzēt atrast motivētus darbiniekus apkalpojošā sfērā, piegādes jomā, kā arī lauksaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ĀIPL: Covid-19 ietekmē darbaspēks Latvijā ir kļuvis pieejamāks, problēmas gan rada kvalifikācija

leta, 25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes ietekmē darbaspēks Latvijā ir kļuvis pieejamāks, taču ilgstoša problēma ir tas, ka darbaspēka kvalifikācija neatbilst darba tirgus vajadzībām, intervijā aģentūrai LETA atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Viņa norādīja, ka krīzes ietekmē apmēram puse ārvalstu investoru samazināja darbinieku skaitu. "Tajā pašā laikā tā bija īstermiņa darbinieku skaita samazināšana un bija aptuveni 5% robežās. Ārvalstu investori nespēra lielus soļus, ticot, ka ekonomika atgūsies salīdzinoši drīz," piebilda Jēkabsone.

ĀIPL vadītāja sacīja, ka Covid-19 ietekmē darbaspēks ir kļuvis pieejamāks. "Darbaspēks ir kļuvis pieejamāks, varētu pat izteikt pieņēmumu, ka tas ir pietiekamā daudzumā skaitliski. Taču problēma ir tā, ka darbaspēka kvalifikācija neatbilst pieprasījumam. Tas ir izaicinājums," teica Jēkabsone.

Viņa uzsvēra, ka tādēļ ir vairāk jādomā par darbinieku pārkvalifikāciju. "Ir nepieciešams zināt, kādas prasmes un zināšanas ekonomikai ir nepieciešamas ilgtermiņā, jau apzināti veidojot apmācību programmas. Nodarbinātības valsts aģentūra varētu uzņemties lielāku lomu nākotnes darbaspēka salāgošanai ar tirgus vajadzībām. Darbaspēka jautājumā liels izaicinājums ir arī mobilitāte, cik vienkārši uzņēmējam ir piesaistīt darba rokas ārpus Rīgas," norādīja Jēkabsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Progress saistībā ar risinājumiem darbaspēka pieejamības jomā pēdējā laikā nav vērojams, par problēmām regulāri politiķu vidū tiek spriests, taču reāla, mērķtiecīga rīcība neseko, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījuma "Ārvalstu investīciju vides indekss 2019" ietvaros notiekošajā ekspertu diskusijā atzina eksperti.

"Situācija darbaspēka jomā ir kritiska, un pēc idejas mēs runājam par darbaspēka neesamību," atzīst "PwC" Latvijas biroja vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Tomēr, pēc viņas teiktā, šīs jomas jāsadala divos problēmu blokos - īstermiņa un ilgtermiņa problēmas.

"Ilgtermiņā mēs varam runāt par izglītības un veselības jomu attīstību, taču īstermiņā jārunā, ka darba rokas mums vajadzīgas tūlīt, un diemžēl ar dažādiem produktivitātes uzlabojumiem mēs nespējam panākt virzību. Iepriekšējā gadā esam runājuši ar politiķiem par mobilitātes programmām, taču virzība šajā jautājumā nav vērojama," viņa pauž.

Tādēļ būtu nepieciešama rīcība no politiķu puses, jo uzņēmēji, ja tas būs iespējams, atradīs variantus, kā ievest darbaspēku un nodarbināt, bet tam jānotiek godīgi, konkurētspējīgi un prognozējami, piebilda FICIL vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms trīs gadiem latviete Marta Rožkalne vēl neplānoja Šrilankā uzsākt biznesu. Šodien viņa ir saimniece jau diviem restorāniem un neizslēdz iespēju nākotnē atvērt vēl kādu.

Pirmo reizi M.Rožkalne Šrilanku iepazina 2016. gada augustā, kad trīs nedēļas ceļoja apkārt pa salu. Iemīlēja tās dabu, kultūru un cilvēkus. Latvietei tā šķitusi kā paradīze - kalni, okeāns, safari. Nepagāja ilgs laiks, kad jau divu mēnešu laikā M.Rožkalne bija pārcēlusies uz Šrilanku.

"Sākumā mans plāns nebija atvērt šeit restorānu, jo pieredze tajā jomā man bija īsti nekāda, taču tad satiku savu esošo draugu, kura plāns bija atvērt pludmales restorānu/bāru skaistā sērferu ciemā - Arugam bay. Sāku apsvērt domu, ka mēs varētu kļūt par biznesa partneriem. Jau pēc divām nedēļām tika nokārtotas visas nepieciešamās formalitātes un lielie darbi varēja sākties," stāsta M.Rožkalne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Uzņēmējs: Šķērslis ārvalstu tirgu iekarošanai - kvalitatīvs darbaspēks

Db.lv, 24.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brāļu Kronīšu kokapstrādes uzņēmuma pirmais klients bija kaimiņiene dzimtajos Sproģos, nelielā apdzīvotā vietā Neretas novadā. Šobrīd uzņēmums domā par paplašināšanos, tomēr viens no lielākajiem šķēršļiem ir kvalitatīvs darbaspēks.

Kaimiņiene 2012. gadā lūdza uztaisīt koka karkasa siltumnīcu, un tā kalpo joprojām. Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Kokapstrādes katedras absolvents Artis Kronītis uzskata, ka Latvijā kokapstrādei ir neizsmeļamas iespējas un paveicies uzreiz atrast savu nišu vietējā tirgū.

"Esam novērojuši, ka mūsu klienti mainās pēc sezonalitātes. Tuvojoties pavasarim, izjūtam lielāku interesi no privātmāju saimniekiem, kuri vēlas savā dārzā uzlikt koka karkasa siltumnīcu. Savukārt vasaras izskaņā, vairāk uz rudens pusi saņemam pieprasījumus no uzņēmumiem, piemēram, stādaudzētājiem, kuri savas sezonas laikā iekrājuši finanses un vēlas attīstīt savu saimniecību, šādam nolūkam pasūtot lielformāta angārus. Tiem ir izturīgākas, smagākas konstrukcijas, kas piemērotas lielākām slodzēm, bet vienalga paliekam uzticīgi kokam," stāsta A. Kronītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gludināmo dēļu un ārtelpu veļas žāvētāju ražotājs SIA "Brabantia Latvia" Pastendē jaunās iekārtās šogad plāno investēt teju divus miljonus eiro un pieņemt 40 darbiniekus.

"Mūsu princips ir krīzes laikā domāt par izaugsmi, savukārt labajos gados domāt par to, ko darīsim krīzes laikā. Mums ir ļoti laba naudas plūsma un uzkrātās peļņas buferis, ko tagad varam veiksmīgi investēt un domāt, kādi produkti būs pieprasīti pēc krīzes un kā varam turpināt savu izaugsmi," biznesa portālam db.lv norāda Sandis Babris, SIA "Brabantia Latvia" vadītājs.

Saistībā ar nākotnes iecerēm uzņēmums šobrīd piesaista jaunus darbiniekus un plānots, ka līdz gada beigām kolektīvam pievienosies vēl 40 kolēģi. Vaicāts, vai šajā laikā vērojamas kādas izmaiņas cilvēku piesaistē, S. Babris teic, ka nevar teikt, ka tagad šis process būtu grūtāks vai vieglāks nekā pirms krīzes – darbaspēks pēdējos gados kopumā ir grūtāk pieejams un dārgāks nekā agrāk. "Vienlaikus mēs redzam, ka ir daudz darbinieku, kuri novērtē uzņēmuma izaugsmi, stabilitāti, sociālās garantijas, drošu un ergonomisku darba vidi un citus nemateriālos ieguvumus, ko uzņēmums var piedāvāt," viņš norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija prasa atlikt minimālā VSAOI ieviešanu

Db.lv, 11.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) pievienojas 53 citām uzņēmēju organizācijām un nozaru asociācijām prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar šī gada 1.jūliju.

LVRA, balstoties uz biedru aptauju, jau iepriekš publiski paudusi, ka ir vairāki būtiski argumenti, kādēļ plānotās izmaiņas ir jāatceļ:

1) COVID-19 krīze un tās sekas, kas joprojām nosaka tūrisma, viesmīlības un ar to saistīto nozaru darbu; jo īpaši nebūtiskās ieceļošanas aizliegums, kas liedz iebraukt ārvalstu tūristiem;

2) tiek pārkāpta Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomē panāktā vienošanās;

Nav īstais brīdis ieviest minimālās sociemaksas 

Pandēmijas radītās ekonomiskās krīzes laikā nedrīkst ieviest prasību no 1. jūlija darba...

3) netiks veidotas darba attiecības ar personām, kam objektīvu apstākļu dēļ vienīgā iespēja strādāt ir nepilna laika darbs (piemēram, studenti, ģimenes ar maziem bērniem, personas ar invaliditāti u.c.) un arī pašiem nav izdevīgi reģistrēties kā pašnodarbinātajiem.

Arī Raidorganizāciju un Reklāmas asociācijas pieprasa nepārdomātās nodokļu reformas atlikšanu 

Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija vērsusies pie valsts augstākajām...

Līdz ar to: pieaugs bezdarbs; cietīs mazkvalificētais darbaspēks un personas ar zemiem ienākumiem; valsts budžets no plānotajiem 50 mlj. EUR, ticamāk, saņems 8-10 mlj. EUR;

4) minimālā VSAOI ieviešana palielinās izmaksas vismaz 20 - 30% apmērā, kas ir ļoti straujš izmaksu pieaugums ņemot vērā esošo situāciju.

Pieprasa atlikt nodokļu reformas uzsākšanu 

Biedrība Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) ir nosūtījusi atklāto vēstuli valsts prezidentam...

Ievērojot minēto, LVRA aicina Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) ir profesionāla darba devēju organizācija, kas apvieno naktsmītnes un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus profesionālai sadarbībai, ar mērķi, uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti, sakārtot Latvijas viesnīcu tirgu un pārstāvēt Latvijas viesnīcu un restorānu biznesu pasaulē. LVRA ir asociācijas "Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā" (HOTREC) biedrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem

LETA, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No valsts atbalsta Covid-19 pēckrīzes pasākumu paketes 600 miljonu eiro apmērā vairāk nekā puse tikusi valsts sektoram un uzņēmumiem, teikts Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) piektajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju.

FDP iedala valsts atbalstu Covid-19 krīzes un pēckrīzes periodos. Krīzes periodā atbalsts uzņēmējdarbībai bijis 612,2 miljoni eiro, turpretī valsts uzņēmumiem un sektoram kopumā - 603 miljoni eiro. Atbalsts iedzīvotājiem un darbaspēkam krīzes periodā bijis 203 miljoni eiro.

Savukārt pēckrīzes periodā valsts atbalsts uzņēmējiem aplēsts 223 miljonu eiro apmērā, valsts uzņēmumiem un sektoram - 311 miljonu eiro apmērā, bet atbalsts iedzīvotājiem un darbaspēkam - 55,1 miljons eiro.

Fiskālās disciplīnas uzraugi secina, ka pēckrīzes perioda pasākumu pakete 600 miljonu eiro apmērā nav izmainījusi atbalsta pasākumu īpatsvaru pa pabalsta saņēmēju grupām - joprojām lielākais atbalsts jeb aptuveni 51% ir novirzīts valsts uzņēmumiem un sektoriem. Uzņēmēji saņems ap 36% no atbalsta, bet iedzīvotāji un darbaspēks ap 14%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu pakalpojumu nozare vēsturiski bijusi ļoti spēcīga - augsti kvalificēts darbaspēks, izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums un augsti attīstīta digitālā infrastruktūra ir būtiski veicinājusi neseno IKT nozares izaugsmi.

Tā teikts "Swedbank Latvija" un Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas veiktajā 1.Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu vides pētījumā. Tas sniedz ieskatu nozares izaicinājumos un ieskicē nākotnes attīstības tendences.

Tāpēc aizvien lielāku lomu iegūst tieši finanšu tehnoloģiju start-up uzņēmumi. Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu kopumā veido ap 500 jaunuzņēmumu, no kuriem 91 uzņēmums strādā tieši ar produktiem un pakalpojumiem finanšu tehnoloģiju jomā.

"Latvijas finanšu tehnoloģiju ekosistēmai ir spēcīgas saknes mūsu izglītības sistēmā un informācijas tehnoloģiju pakalpojumu izaugsmē. Lielākā daļa šodien zināmo pakalpojumu tika aizsākti vien 1990. gados, kad Latvija atguva neatkarību. Ņemot vērā, ka mēs sākām veidot savu digitālo infrastruktūru no nulles, mums bija iespēja attīstīt uzreiz tās tehnoloģijas, kuras bija atbilstošajam laikam modernākās. Šodien Latvija ir digitalizācijas pirmajās rindās - sākot no progresīviem maksājumu karšu pakalpojumiem līdz pat interneta pieejamībai diennakts banku darbībā. Ļoti īsā laikā Latvija ir izveidojusi lielu pasaules klases ekspertu un talantu kopumu gan finanšu, gan inovāciju jomā. Laika gaitā, kad tradicionālo nozaru robežas sašaurinājušās, šīs nozares ir spērušas soli tālāk un izveidojušas finanšu un tehnoloģiju uzņēmumus," stāsta Ģirts Bērziņš, "Swedbank" Digitālās stratēģijas un inovācijas jomas vadītājs. Pētījums apliecina, ka Latvijā ir labi priekšnosacījumi augstas pievienotas vērtības finanšu tehnoloģiju uzņēmumu veidošanai. Līdz Šim reģistrēts 91 finanšu nozares jaunuzņēmums, no tiem lielākā daļa darbojas B2B sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pandēmija vai nav – akcijas pagaidām paliek topā!

ASV ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā Nasdaq Composite akciju indeksa vērtība nupat pirmo reizi vēsturē pārraususies pāri 11 tūkstošu punktu atzīmei. Vēl tikai jūnija beigās šī indeksa vērtība atradās pie 10 tūkstošu punktu atzīmes.

Kopumā kopš šā gada sākuma minētā ASV akciju "lielindikatora" vērtība ir palēkusies jau par 22%. Šāds sniegums, ja kāds akciju mijējs vai vienkāršs interesents par finanšu tirgiem un ekonomiku pēkšņi pamostos no komas un neko nezinātu, droši vien liktu domāt, ka šis ir kāds lieliskas un visādā citādā ziņā pārliecinošas izaugsmes gads! Nevis globālās tautsaimniecības kraha gads...

Kopš šā gada sākuma plusos pēc pandēmijas – kā izrādās dziļās, bet šajā pašā laikā īslaicīgas bedres - nu izrāpies arī ASV Standard & Poor's 500 indekss (tā vērtība pieaugusi par 3,5%), kurš tomēr atspoguļo plašāku ASV tautsaimniecības nozaru uzņēmumu akciju sniegumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kas gaidāms degvielas mazumtirdzniecības nozarē?

"Virši" izpilddirektors Jānis Vība, 06.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto gadu degvielas tirdzniecības nozarē var raksturot kā izteikti dinamisku — alternatīvo degvielas veidu attīstība un klimata jautājumu aktualizēšanās, klientu augošās prasības sīvas konkurences apstākļos, jaunāko tehnoloģiju ieviešana un izmaiņas likumdošanā ir tikai daži no faktoriem, kuri ietekmēja nozares attīstību un tās spēlētājus.

Tajā pašā laikā degvielas tirdzniecība ir viena no jomām, kas joprojām piedāvā izaugsmes potenciālu uzņēmumiem, kuri nebaidās no izaicinājumiem. Analizējot nozares būtiskākos notikumus 2019. gadā, jāizceļ galvenās tendences, kas būs aktuālas arī nākotnē.

NOZARES ATTĪSTĪBA: tirgus izaugsmes tempi sarūk

Neskatoties uz to, ka pēdējo gadu laikā Latvijā novērots straujāks ekonomikas pieaugums nekā vidēji Eiropā, degvielas mazumtirdzniecības apjomi 2019. gadā turpināja palēnināties – benzīna un autogāzes realizācija 10 mēnešos samazinājās attiecīgi par 4,7% un 11,8%, salīdzinot ar to pašu periodu 2018. gadā, savukārt, dīzeļdegvielas mazumtirdzniecība uzrādīja mērenu pieaugumu 3% apmērā, kas bija par 1,3 procentpunktiem mazāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valdība atbalsta līguma noslēgšanu sociālās drošības jomā ar Gērnsiju

Db.lv, 18.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu šobrīd, kā arī iepriekš Gērnsijā dzīvojošo un strādājošo Latvijas valstspiederīgo sociālās tiesības, valdība 18. augusta sēdē lēma par Latvijas Republikas valdības un Gērnsijas valdības līguma sociālās drošības jomā parakstīšanu un iesniegšanu apstiprināšanai Saeimā, informē Labklājības ministrija.

Minētais līgumprojekts Latvijas valstspiederīgajiem paredz tiesības uz vecuma pensiju un ar to saistītajiem pabalstiem. Piemēram, tie, kas jau ir atgriezušies Latvijā, bet iepriekš ilgāk par gadu veikuši sociālās apdrošināšanas iemaksas Gērnsijā, varēs Latvijā saņemt vecuma pensiju no Gērnsijas, jo Līgums ļaus summēt apdrošināšanas periodus tiesību noteikšanai uz vecuma pensiju. Tas nozīmē, ja katrā no iesaistītajām pusēm atsevišķi cilvēkam, sasniedzot pensijas vecumu, vēl nerodas tiesības uz vecuma pensiju, tad būs iespēja abās valstīs uzkrātos periodus summēt kopā. Gērnsija un Latvija katra savu vecuma pensiju maksātu proporcionāli veiktajām iemaksām. Līguma noslēgšana ir Labklājības ministrijas un Ārlietu ministrijas iniciatīva, ievērojot diasporas intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rutkaste: Nodokļu reformas jomā solis pareizā virzienā

LETA, 01.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais piedāvājums nodokļu reformas jomā ir solis pareizā virzienā, samazinot darbaspēka nodokļu slogu, taču būtu jādomā par budžeta ieņēmumus kompensējošiem mehānismiem, palielinot patēriņa nodokļus, uzskata Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

"Šis piedāvājums nozīmē, ka darbaspēka nodokļu slogs, kas Latvijā ir augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā, īpaši algu kategorijā no vidējās algas uz leju, nedaudz mazināsies. Tomēr joprojām tas būs augstāks nekā kaimiņvalstīs, īpaši zemāko algu kategorijā," sacīja Rutkaste.

Jaunākais Finanšu ministrijas piedāvājums nodokļu reformas jomā 

Jaunākais Finanšu ministrijas (FM) piedāvājums nodokļu reformas jomā paredz samazināt sociālo...

Viņš norādīja, ka kopumā jaunais nodokļu reformas piedāvājums ir vērtējams kā solis pareizajā virzienā, jo Latvijā darbaspēka nodokļu slogs ir salīdzinoši liels - virs vidējā rādītāja OECD valstīs, kā arī augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā.

"Nodokļu slogu samazināt tā, lai no nodokļu nastas atslogotu tieši zemo algu saņēmējus, ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazinājumu neko daudz līdzēt nevar, jo neapliekamais minimums, kā arī atvieglojumi par apgādājamajiem nosaka to, ka tieši zemo algu saņēmēji IIN samaksā ļoti maz," skaidroja Rutkaste.

Ņemot vērā, ka darba tirgus ir atvērts un darbaspēks ir mobils resurss, šis augstais nodokļu slogs veicina darbaspēka migrāciju uz valstīm, kur tas ir zemāks, pauda Rutkaste.

Vienlaikus Rutkaste norādīja, ka piedāvātās izmaiņas radīs budžeta ieņēmumu kritumu, tāpēc būtu labi, ja šajās izmaiņās būtu paredzēts arī kāds ieņēmumus kompensējošs solis.

"Daļēji budžeta ieņēmumu kritumu kompensēs paredzētās obligātās minimālās sociālās iemaksas, taču pilnai kompensācijai būtu jāpalielina patēriņa nodokļu slogs. Tāpat būtu jāpārskata un jāreformē arī dažādie atvieglotie nodokļu maksāšanas režīmi, kuriem ir ļoti spēcīgas ēnas puses, īpaši attiecībā uz darbinieku sociālo aizsardzību," skaidroja Rutkaste.

Kā kompensējošo mehānismu Rutkaste rosināja pievienotās vērtības nodokļa palielināšanu, jo tieši šī nodokļa ieņēmumi veido lielāko patēriņa nodokļu daļu.

"Ja tiek mainīts sociālais nodoklis, ir jāpaskatās uz sociālās aizsardzības sistēmu un sociālo budžetu kopumā. Sociālās aizsardzības sistēma daudzās valstīs tiek šķērssubsidēta no citiem nodokļiem, kas ļauj turēt zemus sociālos nodokļus. Sociālā budžeta izdevumus daļēji būtu vērts pārnest uz pamatbudžetu un finansēt tos no citiem nodokļu ieņēmumiem," sacīja Rutkaste.

Jau ziņots, ka jaunākais Finanšu ministrijas (FM) piedāvājums nodokļu reformas jomā paredz samazināt sociālo nodokli, palielināt diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas slieksni un ieviest obligātu minimālo sociālo iemaksu.

Viens no piedāvājumiem ir visiem strādājošajiem par vienu procentpunktu samazināt sociālo nodokli, kas tiktu sadalīts uz pusēm starp darba devēju un darba ņēmēju.

Otrs piedāvājums paredz līdz 1800 eiro kāpināt diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas slieksni, kas patlaban ir noteikts 1200 eiro apmērā.

Trešais risinājums paredz ieviest obligātu minimālu sociālo iemaksu visiem strādājošajiem.

Latvijā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kopējā likme šobrīd ir 35,09%, tostarp darba ņēmējs maksā 11%, bet darba devējs - 24,09%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aicina neatlaist darbiniekus, bet aizdot tos

Monta Glumane, 21.03.2020

Zivju pārstrādes uzņēmums "Karavela" aicina aizdot darbiniekus, nevis viņus atlaist.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa radītā ārkārtas situācija veicinājusi pieprasījumu pēc ilgāk uzglabājamas pārtikas, tostarp arī konserviem. Pieprasījuma apmierināšanai meklējot papildspēkus, zivju pārstrādes uzņēmums "Karavela" aicina citas nozares aizdot darbiniekus, nevis atlaist tos.

Ar šādu paziņojumu sociālajos tīklos uzņēmums steidzami meklē darbiniekus, kas ir gatavi palīdzēt īstermiņā. Esošajiem 200 darbiniekiem nepieciešami papildspēki - 80 darbinieki.

Nosaukums:
SIA "Karavela"
Nozare:
Zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana
Uzņēmuma īpašnieks:
Bite Jānis (56%), Bite Andris (24%), Endele Jānis (20%)
Apgrozījums:
41,616 miljoni eiro (2018. g.)
Strādājošo skaits:
202 (2018. g.)
Atrodas:
Rīga
Reģistrācijas datums:
16.10.2001
Avots:
Lursoft

"Neatkarīgi no tā, kas šodien notiek Latvijā un pasaulē, darījumi ir krietni pieauguši. Mums jebkurā gadījumā būtu nepieciešams papildu darbaspēks vai risinājumi, kā saražot pieprasīto produkciju. Pieprasījums pēc mūsu produkcijas vai konserviem - pēc visa tā, ko var ilgi glabāt, - ir pieaudzis burtiski pēdējās trīs, četrās nedēļās. Tas ir ļoti strauji kāpis," atklāj SIA "Karavela" mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele.

Uzņēmums novērojis, ka Baltijā, kas ir uzņēmuma mazākais tirgus, pieprasījums pieaudzis uz pusi. "Ja skatāmies uz rietumiem, tad šajā brīdī nav svarīgi, cik ir pieaudzis, bet tas, cik mēs varam izpildīt. Ideja, kā piesaistīt īstermiņā papildu darbaspēku, varētu atbilst citu godīgu, labu uzņēmumu aktuālai problēmai – mums īstermiņā ir nepieciešams papildu darba resurss, kurš, iespējams, nebūs nepieciešams pēc mēneša vai diviem. Kopā tiek saliktas divas līknes - mums tā šobrīd iet uz augšu, savukārt citur viss iet uz leju. Tātad, lai cilvēkiem dotu mēnesi saprašanai, kas notiek, mēs piedāvājam šādu iespēju," komentē J.Endele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nonākt uz kino industrijas kartes

Ilze Žaime, 25.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Andrejs Ēķis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Vai kino industrija ir Latvijas iespēja pasaules mērogā, kāda ir situācija valsts kino nozarē – uz šiem un citiem jautājumiem sarunā ar "Dienas Biznesu" atbild producents un režisors Andrejs Ēķis.

2019. gadā kopumā Igaunijas valdība kino industrijas atbalstam atvēlēja 10,7 milj. eiro, Lietuvas valdība – 6,4 milj. eiro, kamēr Latvijas – nepilnus 6,4 milj. eiro. Cik būtiski būtu šo budžetu palielināt, un vai tas ir izšķirošais faktors tam, cik skatīts būs vietējais kino, cik naudas ieplūdīs atpakaļ valsts kasē un kā uz mums skatīsies ārvalstu producenti, skaidro producents.

A. Ēķis kino industriju Latvijā salīdzina ar vietējo tipogrāfijas nozari. Tehniskajam personālam sokas labi – iespiedēji drukā grāmatas arī eksporta tirgum, kamēr satura veidotāju panākumi ir mazliet vājāki. "Mums ir ārkārtīgi precīzs un augsti kvalificēts darbaspēks, cilvēki, kuri runā angļu valodā un galvenais – labas filmēšanas vietas: dažādu laika posmu vēsturiskās vietas, meži. Filmu šeit var uzņemt ļoti ātri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas pasts" īstenojis pēdējo gadu vērienīgāko investīciju projektu un ekspluatācijā nodevis pirmo pilnībā automatizēto sūtījumu svēršanas, skenēšanas, mērīšanas un šķirošanas iekārtu.

Jaunā iekārta nodrošinās daudz kvalitatīvāku sūtījumu apstrādi, ātrāku apriti šķirošanas kompleksā un precīzākus datus norēķiniem.

Līdzīgi kā citviet pasaulē, arī Latvijā būtiski samazinās tradicionālo pasta sūtījumu apjomi, bet, pateicoties e-komercijas straujajai attīstībai un augošajām attālinātās iepirkšanās iespējām, palielinās sīkpaku un paku sūtījumu īpatsvars. Jaunā līnija ar mākslīgā intelekta palīdzību ļaus efektīvi apstrādāt visa veida pasta sūtījumus, stundas laikā spējot sašķirot līdz pat 6000 sūtījumu vienību un kopumā ar esošajiem darbaspēka resursiem nodrošinot divreiz ātrāku divreiz lielāka sūtījumu skaita apstrādi

Digitalizācija un e-komercija ir atslēgas jēdzieni, kas transformējuši pasta nozari un izvirzījuši jaunos izaicinājumus. “Revolucionārās pārmaiņas tehnoloģiju jomā ir būtiski mainījušas globālo pasta nozari. Pirms desmit gadiem mūsu pakalpojumu apjomā lielākais īpatsvars bija tradicionālajiem pasta sūtījumiem, piemēram, vēstulēm, bet līdz ar e-komercijas straujo izaugsmi un iepirkšanos visdažādākajās interneta tirdzniecības platformās pēdējos gados strauji mainās arī pasta uzņēmumu funkcionalitāte un piedāvāto pakalpojumu klāsts. Datu apmaiņa, apstrādes un piegādes ātrums, izsniegšanas vietu daudzveidība ir mūsdienu patērētājam elementāras prasības. Lai tās nodrošinātu, vairs nepietiek tikai ar cilvēkresursiem, ir nepieciešama ievērojama mākslīgā intelekta klātbūtne,” norāda Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas valdība ceturtdien panākusi vienošanos, lai ielaistu valstī steidzami nepieciešamos sezonas viesstrādniekus augļu un dārzeņu ražas novākšanai.

Aptuveni 40 000 viesstrādnieku būs atļauts iebraukt Vācijā aprīlī un maijā, paziņoja lauksaimniecības ministre Jūlija Klēknere.

Saskaņā ar vienošanos viesstrādniekiem valstī būs jāierodas ar lidmašīnu un darba devējiem būs jāpārbauda viņu veselība pēc ierašanās.

Atbraukušajiem viesstrādniekiem arī būs 14 dienas jādzīvo un jāstrādā atsevišķi no citiem strādniekiem un viņiem netiks ļauts pamest kompānijas teritoriju.

Pārtikas krāšana novedusi pie krietni dārgākiem kviešiem  

Pārtikas preču pirkšanas trakums apvienojumā ar protekcionismu var novest pie augstākām cenām,...

Vācija pagājušā nedēļā aizliedza iebraukt valstī visiem sezonas strādniekiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) un ES valstīm, kas neietilpst eirozonā, tostarp Bulgārijas un Rumānijas. Sezonas strādnieki nevarēs ierasties arī no valstīm, kas koronavīrusa dēļ uz laiku atjaunojušas robežkontroli, tostarp no Polijas un Austrijas.

Vācijas lauksaimniecības nozare ik gadu nodarbina gandrīz 300 000 sezonas strādnieku, no kuriem vairums ir no Austrumeiropas.

Pēc aizlieguma ieviešanas lauksaimnieki cēla trauksmi, ka šī lēmuma rezultātā var aptrūkties darbaspēks jaunās ražas novākšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices telekomunikāciju un programmatūras izstrādes uzņēmums "Swisscom" Rīgā atvēris savu otro DevOps centru ārpus Šveices. Investīciju projekts realizēts ciešā sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).

Lēmums par paplašināšanos ārpus Šveices pieņemts saskaņā ar "Swisscom" stratēģiju līdz 2025. gadam uzņēmuma paspārnē izveidot vienu no vadošajiem tehnoloģiju attīstības centriem Eiropā.

Pieprasījums pēc IT pakalpojumiem un inovācijām arvien pieaug, bet piesaistīt nepieciešamos profesionāļus šī pieprasījuma apmierināšanai kļūst arvien sarežģītāk, tādēļ lēmums par paplašināšanos ārpus Šveices ir loģisks solis, kā turpināt savu attīstības ceļu. Latvijai un, jo īpaši, Rīgai ir starptautiski laba reputācija kā strauji augošam tehnoloģiju attīstības un programmatūras izstrādes centram. Valsts iegulda kvalificētu IT speciālistu izglītībā, kas veido labu pamatu tam, lai Latvija veidotos par nozīmīgu digitalizācijas izcilības centru, norāda LIAA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kur rast līdzekļus veselības aprūpes finansējuma palielināšanai? Varianti ir

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija nav unikāla tajā ziņā, ka vēlmju un vajadzību ir vairāk nekā budžeta iespēju. Nevienai nozarei nepietiek līdzekļu, bet veselības aprūpes finansējums mūsu valstī ir kritiski zems. To būs nepieciešams palielināt arī bez Covid-19, jautājums tikai, kur rast šos brīnumlīdzekļus. Un varianti ir.

Ik pa laikam dzirdam sabiedrības pārmetumus, ka nav skaidrs, kur paliek nomaksātie nodokļi un kā veidojas valsts, tajā skaitā arī veselības budžets. Patiesi budžeta veidošanas procesu Latvijā tāpat kā citās valstīs vienkāršiem vārdiem izskaidrot ir grūti. Piekrītu viedoklim, ka laba pārskata, kur, cik, kam tiek tērēts, mums īsti nav. Arī tad, kad Saeima pieņem budžetu, ir sarežģīti atrast pareizās lapaspuses, lai varētu saprast lielos ciparus.

Ja Latvijas gadījumā finansējums veselības aprūpei ir ap 4% no iekšzemes kopprodukta, kas ir viens no zemākajiem Eiropā, tad jautājums, cik no tiem 4% veido algas, kāds ir investīciju apmērs. Neatkarīgi no tā, cik procenti no iekšzemes kopprodukta patlaban tiek atvēlēti veselības aprūpei, pie jebkādiem aprēķiniem tas finansējums ir dramatiski zems. Jā, nozares finansējums sasniedza miljardu eiro, taču būs nepieciešams rast vēl mazliet vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts atbalsts Covid-19 krīzes mazināšanai līdz šim veido aptuveni 3,69 miljardus eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) publiskotie aprēķini par atbalsta pasākumiem un to ietekmi uz valsts vispārējā budžeta bilanci 2020.gadā un 2021.gadā.

Pēc FDP aprēķiniem, valsts atbalsts Covid-19 krīzes mazināšanai sasniedzis aptuveni 3,69 miljardus eiro, lielāko atbalstu novirzot uzņēmumiem, kā arī valsts kapitālsabiedrībām. Uzņēmumu atbalstam Covid-19 krīzē novirzīti 1,45 miljardi eiro, bet valsts kapitālsabiedrībām - 1,72 miljardi eiro.

Krīze ieilgst, situācija ir ekstremāla, tāpēc jākoriģē atbalsta instrumenti 

Valsts ekonomikas atbalsta pasākumus, visticamāk, vajadzēs turpināt vēl vairākus mēnešus, taču...

Iedzīvotājiem un darbaspēkam atbalsts aplēsts 522,95 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus FDP uzteic konservatīvo valsts budžetu 2021.gadam, kas ļauj būtiski fiskāli stimulēt ekonomiku vienlaicīgi nodrošinot valsts fiskālo ilgtspēju. Kā valdības tuvāko prioritāti FDP iezīmējusi Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma ātru un efektīvu izmantošanu tuvākajos divos gados, lai stiprinātu Latvijas ekonomikas potenciālu.

Šobrīd turpinās 2. Covid-19 vilnis un Ministru kabinets ir pagarinājis ārkārtas situāciju Latvijā līdz 2021. gada 7. februārim. Ņemot vērā vakcinācijas lēno gaitu un inficēto skaitu, ir liela varbūtība, ka ārkārtas situācija varētu vēl tikt pagarināta arī pēc 7. februāra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Šņepsts: Līdzekļi jāiegulda ražojošajos uzņēmumos, nevis dīkstāves pabalstos

LETA, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No neparedzēto līdzekļu programmas rezervētā nauda jāiegulda ražojošajos uzņēmumos un zinātnē, kā arī valdībai jādomā par izdevumu samazināšanu valsts aparātā, tiešsaistes konferencē "Paliec mājās - paliec cilvēks" pauda "Preiļu siera" valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.

Pēc viņa domām, patlaban nav priekšnosacījumu, lai Latvijā no krīzes būtu iespējams iziet stiprākiem un gudrākiem. Viņš atgādināja, ka Latvija ir pakalpojumu sniedzēju valsts, par ko liecina tās iekšzemes kopprodukta struktūra. Kopš iepriekšējās krīzes ierēdņu aparātam Latvijā radīta normatīvo aktu bāze, uz kuras pamata tie sniedz pakalpojumus, tostarp sertifikācijas un atļaujas uzņēmumiem, no kā tieša ekonomiska labuma nav.

Kā uzskata Šņepsts, šīs prasības sadārdzina Latvijā ražoto preču vērtību, padarot tās nekonkurētspējīgas citos pasaules valstu tirgus. Tāpat uzņēmumu konkurētspēju Latvijā mazina arī augstās izejvielu un energoresursu cenas, lielāki izdevumi par tranzītu un loģistiku un augstāki darbaspēka nodokļi salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maz ir jomu, kuras pandēmija nav īpaši skārusi, un mājokļu segments ir viens no tiem – tur pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, cenu svārstības bija īslaicīgas un nelielas, toties tagad visai skaidri nojaušams, ka tās tikai turpinās kāpt.

Tā nozares eksperti spriež žurnāla "Dienas Bizness" speciālizdevumā "Nekustamais īpašums", kas pie lasītājiem nonāk otrdien, 30.martā.

Nekustamā īpašuma nozarē pandēmija pērn pavasarī bremzi nospieda vien uz pāris mēnešiem, bet jau vasaras mēnešos aktivitāte sāka atgriezties ar dažādām korekcijām pieprasījumā. Piemēram, aktuāli kļuva jaunāki un plašāki mājokļi, privātmājas vai zeme to būvniecībai aktīvajā Pierīgā.

Fragments no raksta

Nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas Colliers asociētā direktore Agija Vērdiņa teic, ka jauno un renovēto dzīvokļu tirgū darījumu aktivitātē pirmais rekordmēnesis bija septembris un oktobrī jau atgūti pirmskovida rādītāji. Decembrī attīstītāji pārdeva vairāk nekā 310 jaunos un renovētos dzīvokļus, kas kopumā ļāva par 14% pārsniegt 2019. gadā pārdoto dzīvokļu skaitu un par 21% pārsniegt darījumu kopējo vērtību. Darījumu kopsumma pirmreizējā tirgū 2020.gadā pārsniedza 255 miljonus eiro. “Jāsaka godīgi, ka otrā Covid-19 viļņa ietekmi uz pieprasījumu mēs neredzam vispār,” viņa teic. Arī attīstītāji, kas vasarā vēl piesardzīgi nogaidīja, uz rudens pusi jau nolēma turpināt projektus un atklāja rezervācijas. Tomēr optimisms un eiforija tirgū gluži nevalda. “Pašlaik riskanti prognozēt, vai pārdošanas apjomi būs lielāki nekā pērn, bet ir sajūta, ka šogad ierobežojumu periods kopumā būs ilgāks, kas attiecīgi ietekmē dažādus projektus, budžetus utt., līdz ar to valda neskaidrība. Un mazliet mazāk ir projektu būvniecības stadijā – runa ir par dažiem procentiem, bet tas tomēr ietekmē potenciālo darījumu skaitu. Var just to dažu mēnešu pauzīti, kad netika izsludināti jauni projekti, un tie būtu tie, kas būtu jānodod ekspluatācijā 2021.gada beigās, bet realitātē tas notiks 2022.gadā,” skaidro A.Vērdiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Personāla atlases uzņēmumam "Fontes" no š.g 11. maija pievienojies Ivars Belte , kļūstot par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju un vecāko konsultantu.

Viņš uzņemsies kompānijas vadību un attīstību, veidojot risinājumus jaunajai ērai, kad darbaspēks kļūs sev paši par darba devējiem un kad dominēs attālinātais darbs un virtuālā sadarbība.

Uzņēmuma ieskatā Beltes zināšanas palīdzēs "Fontes" veikt lēcienu nākamajā līmenī, esošajiem produktiem un pakalpojumiem pievienojot moderno kanālu un tehnoloģiju iespējas.

Ivars Belte ir ar pieredzi mediju, reklāmas, klientu apkalpošanas vadības jomās. Viņš ir ieņēmis vadošus amatus dažādos ar medijiem saistītos uzņēmumos, tai skaitā - Latvijas Televīzijā, kā arī vadījis Latvijas profesionālas organizācijas un guvis arī starptautisku pieredzi.

"Fontes" ir Latvijas personāla atlases, attīstības un atalgojuma pētījumu kompānija, piedāvājot pakalpojumus jau 24 gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu savas pozīcijas graudkopības segmentā, zemnieku saimniecība Kalves bankas Citadele finansējumu viena miljona eiro apmērā investējusi graudu pirmsapstrādes kaltes būvniecībā, kā arī jauna kombaina iegādē.

Saimniecība Kalves Mazsalacas novada Sēļu pagastā darbojas jau gandrīz 30 gadus un tās galvenie darbības virzieni ir graudkopība un piena lopkopība. Aptuveni 650 hektāru platībā tiek kultivēti kvieši, ziemas rapsis, mieži, zālāju sēklas lauki un āboliņš, savukārt ganāmpulku veido 80 slaucamas govis.

No kopējā finansējuma 326 000 eiro izmantoti kombaina iegādei, savukārt aptuveni 660 000 eiro ieguldīti pašiem savas graudu kaltes būvniecībā.

"Vēlamies stiprināt savas pozīcijas graudkopībā un veidot to par saimniecības stabilāko kompetenci, līdz ar to, pateicoties Citadeles finansējumam, šobrīd būvējam graudu pirmapstrādes kalti, ko vēlamies pabeigt līdz augusta sākumam, kad sāksies šī gada graudu kulšanas sezona. Tāpat iegādājāmies kombainu, lai paralēli varētu strādāt ar vairākām zāļu kultūrām," stāsta zemnieku saimniecības Kalves pārvaldniece Larisa Gerasimova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #20

DB, 19.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Slēgtās robežas ar tālākām Eiropas Savienības valstīm ir Latvijas sabiedrotais iedzīvotāju noturēšanai valstī. No peļņas ārzemēs mājās ir atgriezušies iedzīvotāji, kuri, robežām atveroties, var steigties atpakaļ uz valstīm, kur varēs labāk nopelnīt.

Iepriekšējās krīzes laikā iedzīvotāju došanās peļņā bija valsts un daudzu ģimeņu glābiņš.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 19. maija numurā:

  • viedokļi - darbaspēks, kas atgriezies Latvijā
  • viedokļi - globālais mārketings jeb kā iekustināt pasauli savā tirgū
  • aktuāli - valdības parādi pārsniegs pusi no IKP
  • tēma - robežu atvēršana Latvijai draud ar emigrācijas vilni
  • intervija - Jānis Ošlejs, ekonomists un uzņēmuma "Primekss" vadītājs Jānis Ošlejs
  • nekustamais īpašums - biroju loma mainās
  • nekustamais īpašums - gada 25 lielākie nekustamā īpašuma darījumi Jūrmalā
  • tehnoloģijas - cīņa par kapitāla piesaisti
  • veselības aprūpe - Latvija kā galamērķis medicīnas tūristiem
  • komercija - pārdošanas prasmes šobrīd īpaši svarīgas
  • brīvdienu ceļvedis - Raimonds Butkāns, SIA "Klips-B" tirdzniecības vadītājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzot abpusēju vienošanos, Rīgas pilsētas dome apsaimniekošanā no mazumtirdzniecības uzņēmuma “Lidl Latvija” pārņēmusi divus jaunizbūvētus ielu posmus 1,5 km kopgarumā Dreiliņos.

Dzelzavas ielas posma izbūvēšana bija viens no priekšnosacījumiem, lai šeit varētu sākt darboties 55 miljonus eiro vērtais “Lidl Latvija” loģistikas centrs, kas apkalpos “Lidl” veikalus Latvijā un Igaunijā. Dzelzavas ielas un Ēvalda Valtera ielas posmus mazumtirgotājs izbūvējis un labiekārtojis par saviem līdzekļiem, investējot gandrīz 2 miljonus eiro.

Atzīmējot divu jaunizbūvēto ielas posmu nodošanu pilsētai, “Lidl Latvija” valdes pārstāvji Jākobs Jozefsons un Arūnas Dzikas simboliski pasniedza Dzelzavas un Ēvalda Valtera ielu nosaukumu plāksnītes Rīgas domes priekšsēdētāja vietniekam Vilnim Ķirsim.

“Lidl Latvija” uzbūvētais Dzelzavas ielas posms veido lielu daļu no VAS “Latvijas Valsts ceļi” iecerētā P4 autoceļa Stopiņu novadā un Dzelzavas ielas Rīgā savienojuma. Pilnībā no jauna uzbūvēto Dzelzavas ielas posmu un blakus esošo Ēvalda Valtera ielas posmu papildina 3 metrus platas ietves, moderns ielu apgaismojums un daudzi desmiti koku lielstādu.

Komentāri

Pievienot komentāru