Pērn gada nogalē Vides ministrija (VidM) no Eiropas Savienības (ES) fondiem bez pietiekama pamatojuma projektu īstenotājiem papildu avansos ir pārskaitījusi 35,32 miljonus latu, tādējādi, iespējams, mākslīgi palielinot ES fondu apguves rādītājus, secināts Valsts kontroles (VK) atzinumā par VidM darbu.

Ņemot vērā, ka no šā gada 1. janvāra Vides ministrijai (VidM) ir pievienota Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), VK veica finanšu revīzijas par abu reorganizēto ministriju slēguma bilancēm. Revīziju rezultātā VK sniedza atzinumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), norādot, ka VidM un RAPLM gada pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par iestāžu finansiālo stāvokli.

Vērtējot ES fondu aktivitāšu īstenošanu, VK konstatēja, ka abās ministrijās ES fondu apguves rādītāju izpilde ir īstenota ar ievērojamiem gada beigās veiktiem avansa pārskaitījumiem no valsts budžeta kontiem. Proti, VidM pērn gada nogalē projektu īstanotājiem bez pietiekama pamatojuma no ES fondiem pārskaitījusi kopā Ls 35,32 milj., tādējādi palielinot ES fondu apguves rādītājus VidM pārziņā esošajās aktivitātēs par 49 procentpunktiem, lai gan līdz 2010. gada 31. decembrim finansējuma saņēmēji bija izlietojuši tikai 4,75 % no iepriekš saņemtajiem avansiem.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) uzskata, ka optimizācijas ietvaros izformējot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju (RAPLM), nedrīkst pazaudēt tās funkcijas.

Pretējā gadījumā apstāsies e-pārvaldes ieviešana, kā arī ievērojami aizkavēsies ES fondu apgūšana, kurā Latvija jau šobrīd atpaliek no kaimiņvalstīm.

«Lai izveidotu mazu, rīcībspējīgu un kvalitatīvu valsts pārvaldi, šobrīd ir ārkārtīgi svarīgi pabeigt darbu pie e-pārvaldes ieviešanas un attīstības. Tieši tas ir atslēgas instruments turpmākajai valsts resursu ietaupīšanai, taču nepārdomāti un sasteigti lēmumi par RAPLM likvidāciju var šo procesu negatīvi ietekmēt,» uzsver LIKTA prezidente Signe Bāliņa, piebilstot, ka jebkādām strukturālām reformām ir jābūt savstarpēji koordinētām ar IKT risinājumiem.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) aprēķinājusi, ka kopumā vētras radīto zaudējumu novēršanai pašvaldībām nepieciešami 1,04 milj. Ls.

Četrpadsmit pašvaldību dažādiem objektiem vētra radījusi zaudējumus kopumā 506,4 tūkst. Ls apmērā, bet privātajam sektoram – 541,8 tūkst. Ls apmērā, no tiem 188,7 tūkst. Ls nepieciešami privātā dzīvojamā fonda atjaunošanai.

Saskaņā ar iesniegto informāciju vislielākie zaudējumi 436,6 tūkst. Ls apmērā radīti Daugavpils novadam, nedaudz mazāki – 215,9 tūkst. Ls – Madonas novadam, bet trešie lielākie zaudējumi 189 tūkst Ls apmērā nodarīti Daugavpils pilsētai.

Lieli zaudējumi radīti arī Līvānu un Preiļu novadiem. Tāpat pieprasījumus līdzekļu piešķiršanai iesniegusi Rīgas pilsēta, Krustpils novads, Smiltenes novads, Jēkabpils novads, Ventspils pilsēta, Valkas novads, Jēkabpils pilsēta, Beverīnas novads un Strenču novads.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) uzsāktie darbi uzņēmējdarbības vide pilnveidošanā ir jāturpina, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvētie uzņēmēji.

Organizācija nosūtījusi uzņēmēju vēstuli premjerministram Valdim Dombrovskim (JL), aicinot tuvākajā Reformu vadības grupā skaidrot to, kā tiks nodrošināta RAPLM aizsākto darbu īstenošana.

Nepieļaujama ir RAPLM pārziņā esošo valsts attīstības plānošanas dokumentu, kā arī strukturālo reformu projektu iesaldēšana vai ieviešanas atlikšana pēc rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, skaidro LTRK.

Organizācijas vadītāja Žaneta Jaunzeme-Grende norāda, ka RAPLM uzraudzījis citām nozaru ministrijām neraksturīgus valsts attīstības plānošanas un koordinācijas jautājumus - Latvijas Stratēģisko attīstības plānu 2010. – 2013. gadam, Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2030. gadam, kā arī citas politikas plānošanas iniciatīvas.

Latvijā «pieņemas spēkā» diskusijas par programmatūras izvēli valsts pārvaldē.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), pamatojieties uz premjera doto uzdevumu, izvērtējusi iespēju valsts pārvaldē pilnībā pāriet uz atvērtā pirmkoda programmatūras (APP) operētājsistēmām un datorprogrammām. Ministrija savā atbildē premjeram vērš uzmanību, ka valsts pārvalde strādā ar programmproduktiem, kuri gan tiek nomāti, gan arī ir iegādāti īpašumā. Tāpēc tām iestādēm, kurām programmprodukti ir iegādāti īpašumā, obligāta pāriešana uz APP risinājumiem nozīmētu zaudēt IT infrastruktūrā jau investētos finanšu līdzekļus.

«RAPLM ir izvērtējusi iespēju pilnībā pāriet uz APP, bet iespēja daļēji pāriet un darbā izmantot APP nav tikusi apskatīta,» Db norādīja Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) valdes loceklis Edmunds Sprūdžs. Viņš sacīja, ka LATA piekrīt ministrijas viedoklim, ka pilnīga pāreja uz APP risinājumiem šobrīd nav finansiāli pamatota, taču asociācija uzskata, ka daļēja pāreja, izmantojot APP atsevišķās jomās, sniegtu tūlītēju finansiālu ietaupījumu. LATA atzīmē, ka lietderīgi būtu izvērtēt pāreju uz APP gadījumos, kad valsts iestādēs izmantotajām licencēm beidzies nomas termiņš, vajadzīgas jaunas programmatūras versijas vai nepieciešami jauni programmatūras licenču iepirkumi.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) aicina mazos un vidējos uzņēmumus, valsts pārvaldes un privātā sektora pārstāvjus pieteikties Eiropas Savienības (ES) atbalsta saņemšanai.

Pieejamais finansējums ir 116,05 miljoni eiro (81,56 miljoni latu), no tiem 107 miljoni eiro (75,2 miljoni latu) paredzēts izmantot projektu konkursā atbalstīto IKT projektu finansēšanai.

Savukārt 9,05 miljoni eiro (6,36 miljoni latu) tiks izmantoti publisko iepirkumu konkursu un atbalsta pasākumu finansēšanai.

Priekšroka tiks dota IKT projektiem, kas vērsti uz Latvijas e-pārvaldes attīstību.

Plašāku informāciju var atrast RAPLM mājas lapā www.raplm.gov.lv sadaļā E-pārvalde vai: http://ec.europa.eu/information_society/activities/ict_psp/participating/calls/call_proposals_10/index_en.htm

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir sagatavojusi Elektronisko prasmju attīstības plānu, lai IKT nozares pārstāvjus un lēmumu pieņēmējus veicinātu rīkoties izlēmīgāk un neatlaidīgāk.

Ministrija sagaida, ka šāds plāns uzlabos iedzīvotāju e-prasmes.

Vienlaikus RAPLM norāda, ka jau šobrīd Latvijā rīkoti vairāki pasākumi, kas nodrošina iespēju apgūt e-prasmes iedzīvotājiem, kuriem ikdienā nav organizētas e-apmācības un nav piekļuves IKT rīkiem.

Rezultātus apliecina interneta pieejamību mājsaimniecībās. Salīdzinot ar 2005.gadu interneta pieejamība ir palielinājusies par 27,5%, bet datoru pieejamība sasniegusi 60,1%.

Lai arī turpmāk uzlabotu e-prasmes RAPLM akcentē, ka būtiski ir palielināt IKT jomā ieguldīto līdzekļu efektivitāti.

Ministrija paskaidro, ka ir nepieciešams motivēt, informēt un ieinteresēt sabiedrību par e-prasmju apgūšanas un izmantošanas iespējām, kā arī popularizēt piedāvātos e-pakalpojumus, apmācīt to pielietošanā, kā arī sniegt skaidrojošu informāciju.

Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrija (RAPLM) ir Tautas partijas barotāja, caur kuru tiek izsaimniekoti budžeta līdzekļi, raksta telegraf.lv.

Par to ir pārliecināts Jaunā laika (JL) deputāts Ainārs Latkovskis, kurš aktīvi iestājas par departamenta likvidāciju.

Intervijā «900 sekundes» A. Latkovskis paziņoja, ka RAPLM ir vienīgā ministrija, kur valsts sekretārs saņēmis algu vairāk nekā 8000 Ls.

Turklāt, liela daļa budžeta līdzekļu tika tērēti tajās pašvaldībās, kur dominēja Tautas partija, bet pārējiem tika tikai graši, piebilda JL pārstāvis.

RAPLM valsts sekretāre ir Laimdota Straujuma, bet reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra pienākumus pilda vides ministrs Raimonds Vējonis, taču pirms tam ilgstoši ministru amatus ieņēma Tautas partjas pārstāvētie ministri Edgars Zalāns, Māris Kučinskis un kādreizējais TP biedrs Aigars Štokenbergs.

Trūkstošo ministru meklēšana varētu tikt pārtraukta, jo koalīcijas iekšienē ir «nepārvarami ultimāti no ZZS un Pilsoniskās savienības», kā izteicās kāds premjera partijas pārstāvis. Situāciju sarežģī tas, ka izrādījies – ne premjers, ne ministra pienākumu izpildītājs nevar iecelt parlamentāros sekretārus, noskaidroja DB.

Bija doma, ka valdība var līdz vēlēšanām nostrādāt esošajiem ministriem uzticot papildus pildīt trūkstošo ministru pienākumus, bet viņu darbu atvieglot ieceļot parlamentāros sekretārus. Jaunā laika (JL) līdere Solvita Āboltiņa tomēr ceturtdienas vakarā pēc Vienotības valdes sēdes atkārtoja, ka, viņasprāt, ministru meklēšanai jāpieliek punkts, jo tad šī valdība strādāšot daudz stabilāk. Pilsoniskās savienības (PS) līderis Ģirts Valdis Kristovskis apgalvoja, ka būtu gatavs pieņemt bezpartejiskus kandidātus arī citiem ministru amatiem, ja tos virzītu premjers Valdis Dombrovskis (JL). Premjers uz divām dienām devies komandējumā ārpus valsts.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) pieprasot Rīgas domei atcelt aizliegumu nepilngadīgajiem smēķēt publiskās vietās, lietot uz ielas alkoholu un aizliegumu trokšņot.

Šāds iespaids galvaspilsētas Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas deputātiem radies, izskatot RAPLM atbildi uz nosūtītajiem labojumiem Rīgas pašvaldības saistošajos noteikumos «Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā».

Komitejas deputāti secinājuši, ka konsekventi sekojot RAPLM norādēm, būtu jāatceļ arī aizliegums vest pastaigā suņus bērnu rotaļu laukumos, aizliegums peldēt aiz bojām, uzbraukt uz ledus un tamlīdzīgi, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Valsts informācijas sistēmu (IS) drošības pārvaldniekiem līdz 2011.gadam būs jāiegūst speciāls sertifikāts, kas atbilst standarta «Atbilstības novērtēšana. Vispārīgās prasības personu sertificēšanas institūcijām» prasībām.

To paredz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) izstrādātie grozījumi valsts informācijas sistēmu likumā.

Mērķis šādiem grozījumiem ir uzlabot drošību valsts IS un izvairīties no papildus finanšu līdzekļiem, kas būtu nepieciešami, lai izveidotu speciālu valsts IS drošības pārvaldnieku sertifikācijas sistēmu.

Tādējādi tiks panākts līdzvērtīgs ieguvums ar minimālu slogu uz administratīvajām procedūrām un bez sloga uz valsts budžetu, DB skaidroja RAPLM Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Ilze Dišlere.

RAPLM izstrādātie grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā, ceturtdien, 18.martā, izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) piedāvā līdz 2013.gadam pakāpeniski ieviest vienas pieturas aģentūru tīklu visā valstī, tādējādi iedzīvotājiem un uzņēmējiem nodrošinot ērtāku valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamību. Par koncepciju vēl jālemj Ministru kabinetā.

RAPLM piedāvā visās pašvaldībās izveidot pakalpojumu centrus, kuros tiktu organizēta pakalpojumu saņemšana gan neklātienē, gan klātienē. Plānots, ka neklātienē tiktu ieviests zvanu centrs, vai, izmantojot portālu www.Latvija.lv, pašvaldību un institūciju interneta vietnes, saņemti elektroniskie pakalpojumi. Klātienē pakalpojumi būs pieejami visās valsts lielākajās apdzīvotajās vietās – pilsētās, novadu administratīvos centros, kā arī to teritoriālajās vienībās.

Plānots, ka pašvaldības pakalpojuma centru nodrošināšanā varēs piesaistīt privāto sektoru kā ārpakalpojumu sniedzējus. Savukārt pašvaldībās, kurās jau darbojas pakalpojumu centri, tie netiks slēgti, kā arī nebūs nepieciešamas papildus izmaksas to slēgšanai, jo notiks jau esošo personu apkalpošanas centru integrēšana.

Premjers Valdis Dombrovskis (JL) otrdien sāks konsultācijas ar koalīcijas partneriem, lai vienotos par kandidātiem vakantajiem ministru amatiem. Otrdien V. Dombrovskim par ministru kandidātiem notiks konsultācijas ar partneriem Vienotībā, pēc tam atsevišķi ar ZZS un TB/LNNK, DB informēja premjera preses sekretāre Līga Krapāne.

Pirmdien premjers solīja bez liekas kavēšanās virzīt ministru kandidātus, ja LPP/LC nolems nepievienoties valdībai. Aināra Šlesera vadītajai partijai bija piedāvāti ārlietu, tieslietu un veselības ministru portfeļi, bet LPP/LC valde pirmdeinas vakarā izlēma savus kandidātus šiem amatiem nedeleģēt un palikt ārpus valdības.Lai gan bija cerība, ka jaunos ministrus varētu apstiprināt jau šīs ceturtdienas Saeimas plenārsēdē, rādās, ka uzticības balsojums ministriem varētu notikt labākajā gadījumā nākamnedēļ.

LPP/LC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš pirmdien noteikti paziņoja, ka partijas 10 deputāti nebalsos par jauna veselības ministra apstiprināšanu amatā, jo uzskata, ka Veselības ministrija jāapvieno ar Labklājības ministriju, kā tas jau bijis pirms vairākiem gadiem. LPP/LC piedāvā, ka līdz vēlēšanām nenotiek VM un LM juridiska apvienošana, bet abu ministru pienākumus pilda labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Pēc vienotā atalgojuma sistēmas pieņemšanas ieguvēji tagad ir tie domju priekšsēdētāji, kuri neatteicās no samaksas par kapitāla daļu turēšanu.

Par to šodien vēsta laikraksts Latvijas Avīze. Kopš 1. janvāra novadu un pilsētu pašvaldību domju priekšsēdētāju algai nevajadzētu pārsniegt 1908 latus mēnesī (premjera alga), bet no 1. aprīļa – 1714 latus mēnesī. To paredz 1. decembrī pieņemtais likums par vienoto atalgojuma sistēmu un pārejas noteikumi.

«Atalgojuma sistēma joprojām nav sakārtota,» atzīst RAPLM Pašvaldību attīstības departamenta direktors Aivars Draudiņš. Arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš (TP) nenoliedz: «1. decembrī pieņemtais likums neko neatrisina. Algas ir samērotas fiskāli, tomēr patiesībā vēl ir daudz neatrisinātu jautājumu.» Skaidrība varētu tikt ieviesta ne ātrāk kā aprīlī, kad būs izstrādāts un Saeimā iesniegts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumprojekts.

Lai veicinātu e-iepirkumu izmantošanu un attīstību, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir sagatavojusi elektronisko iepirkumu sistēmas izmantošanas uzlabošanas plānu.

Tādējādi atkarībā no izmantotā iepirkuma veida, piemēram, e-izsole, e-konkurss vai e-katalogs, ievērojami tiktu vienkāršots iepirkuma process.

RAPLM akcentē, ka viena no sistēmas uzlabošanas priekšrocībām centralizētajos iepirkumos, ir apvienojot vairākus pasūtījumus, kas dotu zemākās cenas arī maziem iepirkumiem.

E-iepirkumu sistēmas izveide tika uzsākta 2005.gadā, lai valsts un pašvaldību iestādes e-iepirkumu sistēmu varētu izmantot preču un pakalpojumu pirkšanai. Šobrīd apgrozījums sistēmā ir pieaudzis līdz 6,2 milj. Ls.

Sistēmā ir 11 e-katalogi, kuros var iegādāties kopētājus, medicīnas preces, biroja mēbeles, kancelejas preces, datortehnika un drukas iekārtas, biroja tehnika, drukas iekārtu piederumi, biroja papīrs, saimniecības preces, kā arī pretmikrobu ārstniecības līdzekļus. E- iepirkumu sistēmas uzlabošanas plānu otrdien izskatīja Ministru kabinetā.

Jūrmalas dome plāno, ka šogad kopbudžetā būs ieņēmumi 32,7 miljonu latu apmērā un arī izdevumu summa kopā ar atlikumu uz gada beigām un atmaksājamajām kredītsaistībām būs 32,7 miljoni latu. Pagājušajā gadā kopbudžeta ieņēmumi bija plānoti 55,7 miljonu latu apmērā, tādējādi šogad tie būs par 23 miljoniem latu mazāki, bet kopējais izdevumu daļas samazinājums ir 10,4 miljoni latu, ziņo diena.lv.

Lielāko daļu plānots ieņemt no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, savukārt ieņēmumus no iebraukšanas maksas Jūrmala plāno tikai uz pusgadu - līdz 1.jūlijam plānots iekasēt 700 000 latu. Šāds termiņš saistīts ar to, ka 1.jūlijā mainīsies noteikumi un Jūrmalas domei jāsaskaņo jaunie noteikumi, no kā būs atkarīga iebraukšanas maksa. Ja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) noteikumus nesaskaņos, iebraukšanas maksu nevarēs noteikt, bet, ja saskaņos, tad budžetā uz otru pusgadu tiks paredzēta tikpat liela summa, žurnālistus ceturtdien informēja domes priekšsēdētājs Raimonds Munkevics.

Vaicāts, vai R.Munkevics varētu atgriezties pie ieceres paaugstināt iebraukšanas maksu par diviem latiem, viņš pauda viedokli, ka gada vidū, visticamāk, tas netiks darīts, taču par to varētu lemt, runājot par 2011.gada budžetu. Ja iedzīvotāju paustais viedoklis sabiedriskajā apspriešanā būs pozitīvs, RAPLM nevarēs iebilst, piebilda Jūrmalas mērs. Tomēr, ja ministrija neatbalstīs jauno maksu, dome lems par maksas stāvvietu ierīkošanu Jūrmalā.

Sākot ar brīdi, kad Tautas partija (TP) nolēma pamest Valda Dombrovska (JL) valdību, valstī ir sācies sava veida politiskais cirks, kam var atrast dažādus iemeslus, bet jēgu noteikti ne.

Jau pati TP aiziešana vairāk ir vērtējama kā uzmanības pievēršana pirms vēlēšanām, kas nu faktiski rezultējas ar satuvināšanos ar citu opozīcijas partiju - LPP/LC. Taču atlikusī koalīcija acīmredzot arī ir nolēmusi sabiedrībai nelikt garlaikoties un uzsākusi sava veida šovu ar nosaukumu «Meklējam ministrus!».

Pirmkārt, nav skaidrs, kāpēc tas vispār ir vajadzīgs, ņemot vērā, ka līdz nākamās Saeimas vēlēšanām ir atlikuši vien pieci mēneši, un tik īsu brīdi būtu pilnīgi pietiekami, ja Dombrovskis saglabātu pašreizējo kārtību, kad trūkstošos ministrus aizstāj esošie.

Vienotības un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji šodien vienojušies, ka jaunajā valdībā ZZS būs seši ministru amati, pēc tikšanās žurnālistus informēja Valdis Dombrovskis (Vienotība), liecina informācija, kas ievietota LTV Ziņu dienesta interneta vietnē.

Jau tagad esot zināms, ka ZZS būs Zemkopības ministra amats, kuru atkārtoti plānots uzticēt līdzšinējam ministram Jānim Dūklavam. Tuvāko mēnešu laikā tikšot likvidēta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM). RAPLM vietā iecerēts izveidot Vides un reģionālās attīstības ministriju, kuras vadību plānots uzticēt Raimondam Vējonim.

ZZS būs arī labklājības ministra amats. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis atteicies nosaukt kandidātu labklājības ministra amatam, kā arī nav sniedzis skaidru atbildi, kuru ministriju pārraudzību vēl vēlas ZZS, norādot: «Tas viss ir sarunu rezultāts.»

Apspriežot priekšlikumus nākamā gada valsts budžetam, Saeimas deputāti, kā jau tas bija gaidāms, noraidīja Par labu Latviju (PLL) piedāvājumu samazināt ministriju skaitu valdībā no pašreizējām 14 līdz deviņām.

Diez vai ko tādu vispār bija vērts ierosināt, ņemot vērā, ka valdošā koalīcija attiecībā uz budžeta jautājumiem vienkārši dragā uz priekšu, acīmredzot esot apņēmības pilna apstiprināt 2011. gada budžetu tādu, kādu to jau ir pieņēmusi Valda Dombrovska (JL) valdība. Tomēr situācija jebkurā gadījumā ir interesanta.

Pirmkārt, jāteic, ka pati PLL nav uzskatāma par svēto, kas tagad to vien dara, kā rūpējas par budžeta konsolidāciju, tautas labklājību un tamlīdzīgām lietām. Šķiet, ir jau pienācis laiks atgādināt, kas veido PLL - Andreja Šķēles vadītā Tautas partija (TP) un LPP/LC ar Aināru Šleseru priekšgalā. Tātad mēs runājam par politiskajiem spēkiem, kas vairākkārt ir bijuši pie varas, turklāt TP pat ne vienu vien reizi ir ieguvis premjera posteni. Šajā sakarā jāatgādina vēl kas - tieši TP biedra Aigara Kalvīša (tobrīd viņš bija TP līderis) valdīšanas laikā valdībā bija ne tikai visas pašreizējās ministrijas, bet arī vēl e-lietu, bērna un ģimenes lietu, kā arī sabiedrības integrācijas lietu ministrija. Un nekas jau tobrīd netraucēja Kalvītim un viņa pārstāvētajai TP skaidri pateikt - valdībā drīkst būt tikai deviņas ministrijas, bet pārējo vadītājiem jāiet mājās. Bet, kā redzams, citus pamācīt vienmēr ir vieglāk.

«Pēc iepazīšanās ar Tautas partijas iesniegtajiem priekšlikumiem valdības tūlītējai rīcībai esmu secinājis divas lietas - priekšlikumi ir deklaratīvi un bez skaidras valsts ekonomiskās attīstības vīzijas. Ir acīmredzams, ka to mērķis ir priekšvēlēšanu gaisotnē mēģināt sabiedrībai radīt mānīgu priekšstatu par ekonomikas atveseļošanās priekšnosacījumiem, nevis panākt reālu progresu tautsaimniecības izaugsmē,» medijiem izplatītajā paziņojumā norāda ekonomikas ministrs Artis Kampars.

«Ir acīmredzams, ka TP vēlas ielekt jau braucošā vilcienā. To apliecina fakts, ka 20 no 33 dokumentā minētajiem ierosinājumiem valdība jau šobrīd īsteno.

Mikrouzņēmumu koncepcijas sadaļa fiziskām personām ir ieviesta no šā gada 15. janvāra, pārējo daļu plānots apstiprināt līdz šā gada 1.aprīlim. Eksperti un sabiedrība jau šobrīd diskutē par nodokļu politikas pamatnostādnēm vidējam termiņam. Reformu vadības grupa turpina īstenot strukturālās reformas valsts pārvaldē.

Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu ieviešanas temps pēdējā gada laikā ir strauji kāpināts. Šajā ziņā esam priekšā saviem Baltijas kaimiņiem. Konceptuālu lēmumu par uzņēmumu ienākumu nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa administrēšanas kārtības atvieglošanu uzņēmējiem valdība pieņēmusi jau pērn septembrī. Šie ir tikai daži piemēri, bet tie nepārprotami norāda uz TP priekšlikumu sagatavotāju nekompetenci un nesekošanu līdzi valdības darbam,» skaidro ekonomikas ministrs.